Search

Nitrogen use efficiency is still one of the most important topics in plant production. The crop yield and quality is closely related to nitrogen supply. As several factors contribute to this parameter, the assessment of N supply and calculation of fertiliser norms are of essential importance. The paper discusses the assessment parameters used for characterizing the efficiency of N use. Results of a field experiment with increasing nitrogen rates for winter (2015 and 2017) and spring (2016) wheat carried out in 2015-2017 were used. The yield of grain increased with the increase in fertiliser rate, whereas grain yield increase per 1 kg of N applied decreased, particularly when nitrogen application reached 120-180 kg ha-1 N. Nitrogen recovery from the fertilisers used was unstable and reached 35-75%, mainly due to the impact of weather conditions during the experimental period. A negative correlation was found between the physiological efficiency of N fertiliser use and protein content in grain. Therefore, certain compromise among the high N recovery rate, effective yield increments, and grain quality should be made. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Nitrogen is determinative plant nutrient for high yield formation and almost in all situations soil resources alone are not able to provide sufficient nitrogen supply for crops. Manure and fertiliser use together with nitrogen released from crop residues and soil humus provide nitrogen pool available for current crop. The literature review was aimed to analyse the amount of mineral nitrogen (N-NO3 and N-NH4) left in the soil after harvesting of crops. Due to the high mobility of mineral nitrogen, especially nitrates, our goal is to minimize these amounts, if the soil is left bare until the next spring. Several factors, which can influence the surplus Nmin. accumulation in soil after harvest was analysed: the use of manure and mineral fertilisers, unbalanced fertilisation, water deficit during vegetation, soil tillage methods and time. Measures and practical advice how to minimise nitrogen surpluses after crop harvest are discussed. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

In intensive farming only part of nitrogen applied as fertilisers is utilised for yield formation. Nitrogen surplus in soil after crop harvesting may cause environmental problems, therefore optimization of N fertiliser use is of high importance. Fertiliser application rate and timing are the main factors influencing the amount of nitrogen surplus in soil. The field experiment with winter and spring wheat was performed in 2015-2015 growing season with five rates of fertiliser applications - from 0 to 240 kg ha-1 N. The grain yield was strongly determined by N application rate. For winter wheat from 3.17 t ha-1, without N fertilisation up to 7.83 t ha-1 in the plot where 240 kg ha-1 N was applied for winter wheat. For spring wheat 2.77 t ha-1 and 6.07 t ha-1 respectively. The increase of fertiliser rate also increased the amount of soil mineral nitrogen (N-NO3 + N-NH4), especially directly after fertiliser use. The main amount of Nmin. was located in the soil layer 0-30 cm depth, but when high fertiliser rates were applied, also in 30-60 cm depth. The ratio between N-NO3 and N-NH4 in soil was different regarding fertiliser rate. Both forms were almost equal in the treatment without N fertilisation, but with increasing fertiliser nitrogen increase of nitrates in soil was observed. The lowest amount of N-NO3 in soil was during growing season, but its content was growing after harvesting of crops - in all treatments, also without N fertilisation. Soil Nmin. resources in spring in the plot without N application in 0-30 cm and 0-60 cm depth were not able to form positive N balance, because N take-up was higher compared with N resources, whereas application of 120 and 240 kg ha-1 N made surplus nitrogen accumulation after crop harvest. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Mineral (N-NO3+N-NH4) nitrogen content in soil was monitored during crop vegetation of 2015 and 2016. Research polygons were located in six geographical places of Latvia and consisted of 24 trial plots covering the diversity of soil conditions, crops and nitrogen fertiliser applications. The aim of the study was to investigate the distribution of mineral nitrogen (Nmin.) content within the soil profile (0-30; 30-60 and 60-90 cm depth) monthly, starting from early spring up to late autumn. The crops grown included winter and spring wheat, winter rape, spring barley, potatoes, faba bean, maize and vetch-oat mixture for green forage. Different pattern of nitrogen applications was realized starting from 0 up to 240 kg ha-1 N. The content of mineral nitrogen in soil was variable depending on weather conditions, crop grown, soil and fertiliser applications. During vegetation period at the time of soil tillage and fertiliser application increase of Nmin. content in soil was observed, especially in the topsoil layer. During summer time Nmin. content decreased gradually due to its consumption by crops. The main amount of Nmin. was placed in the layer at 0 - 30 cm depth in the form of nitrates. In most cases after harvesting of crops Nmin, content in soil increased again causing some environmental risks as a result of potential leaching losses. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Nitrogen management is of particular importance for crop cultivation. Agronomic, economic and environmental considerations are determinant factors for selection of the fertilising strategy. Field experiments were started in 2015 by combining nitrogen fertilisers with mineral nitrogen monitoring in the soil at the depth of 0-30 cm, 30-60 cm and 60-90 cm. Measurements were started on April 24, before spring barley had been sown, and finished on November 10, after the next crop - winter wheat had been sown. Two different types of soil were selected: Muckyhumus gley soil and Sod-gley soil with organic matter content at the topsoil of 450 and 27 g kg-1, respectively. Organic soil showed significantly higher mineral nitrogen accumulation in the depth of 0-90 cm starting from the middle of May up to the end of measurements. Mucky-humus gley soil had higher soil mineral nitrogen supply power compared with Sod-gley soil; therefore the same nitrogen application rate caused barley lodging, lower grain yields and the decrease of some quality parameters. The findings of the study should be considered when choosing nitrogen fertiliser rates. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

The World Reference Base for Soil Resources (WRB) is considered to serve as a communication tool for compilation of transnational (regional, global) soil databases and to be used for the inventory and monitoring of the world's soil resources. As the WRB is used for several international applications (e.g. EU soil information domain, methodology for greenhouse gas emission assessment, soil degradation estimation, etc.), data conversion, validation and use in the international dimension are indispensable for each country now. Traditionally, the genetic approach used for soil classification in Latvia is far away from the WRB concept. To separate soil taxonomic units, mainly the understanding of the processes developing certain soil features is used, but quantitative morphological (analytical) criteria are less important. Therefore subjective propositions about the possible soil development processes and the environmental factors influencing them are of great importance. Regardless of distinctions, a correlation scheme for the comparison of the Latvian soil classification system and the WRB is proposed. The scheme was developed mainly for conversion of historical soil data sets (e.g. large-scale soil maps) where any updates to a modern format are impossible. A set of necessary soil parameters obtainable in soil surveys is recommended for an easier and more accurate soil taxa correlation in the future. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Organic soils (Histosols according to the World Reference Base for Soil Resources - WRB) are important source for CO2 emissions if used as cropland. The National Inventory of Greenhouse Gas (GHG) emissions, evaluation and reporting require detailed information about the soil cover within the area of concern, e.g. agricultural land of Latvia. The soil information in the country is available in the form of the national (genetically oriented) soil classification, however, international institutions require the use of WRB. Fundamental differences in soil classification systems cause difficulties for direct comparison of soil taxa. Some solutions for overcoming of this problem are proposed and discussed here. Technically it will be possible after digitizing all soil maps for agricultural land at the scale 1:10000 and developing relevant algorithm for transition from one soil classification to another. The definition of Histosols includes the following requirements and their correspondence with taxa of Latvia Soil Classification. Soil organic material is at least 10 cm thick overlaying continuous rock (Rendzina type of soil in Latvia Soil Classification) or 40 or 60 cm thick overlaying other types of mineral deposits. Rendzina type of soil is very rare in Latvia and it is not used for farming. Typic raised bog peat soils also are not under tillage, but they are mostly used for peat extraction or few of them for cranberry cultivation. Therefore only other types of soil like Alluvial muck soil, Fen peat humic soil and Fen peat muckyhumus soil could be relevant for agricultural activities and mostly are used as permanent grasslands. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

The Latvia's National Inventory of Greenhouse Gas emissions shows the total area of cultivated organic soils of 126,332 ha in 2012. It is supposed that these soils contribute 49% to the total direct emissions caused by land use. The IPCC (Intergovernmental Panel on Climate Change) methodology uses the specific definition of organic soils that complies neither with the Latvia Soil Classification nor with the World Reference Base for Soil Resources (WRB). Therefore it is not possible to use the data directly from the regular datasets, e.g. soil survey materials, to assess the acreage of organic soils. Some transformations of soil classification units should be done before. The analysis of compatibility of the Latvia Soil Classification units and WRB soil units with organic soils defined by IPCC was performed. The direct comparison of taxa between Latvia's classification system and IPCC guidelines causes high uncertainty due to the fact that definitions are substantially different and thus should be taken into account for the greenhouse gas emissions inventory. The only way to improve the situation is modernisation and realisation of a new soil survey using internationally recommended methods for soil diagnosis and description. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Phosphorous turnover in agricultural soils has high agronomic and environmental importance. Therefore relevant studies were performed during 2009--2012. Field experiments with winter wheat varieties 'Bussard' un 'Zentos' were carried out in two places in Latvia. In each trial treatments were compared starting from unfertilized, fertilized with PK, as well as PK with increasing nitrogen input: 30, 60, 90, 120, 150, 180 and 210 kg ha-1 N (ammonium nitrate). In experimental farm "Peterlauki" experiments were carried out on Endoprotocalcic Chromic Stagnic Luvisol (Clayic, Cutanic, Hypereutric), silty clay loam/clay; organic matter (OM) 20--31 g kg-1, pH KCl 6.6--7.0 and medium phosphorous and potassium content easily utilized by plants. In Stende experiments were carried out on Eutric Stagnic Retisol (Cutanic, Drainic, Loamic), sandy clay loam; OM 21--23 g kg-1, pH KCl 5.8--6.7 and high to very high phosphorous and medium potassium content. PK application rates for all plots (except no fertilisation) included 30 kg ha-1 P2O5 and 90 kg ha-1 K2O. Phosphorous utilisation from soil resources and fertilisers applied were studied and are discussed in this paper. Higher soil phosphorous uptake by winter wheat as well as its relatively high apparent recovery was obtained in Peterlauki. Application of PK fertilizers without nitrogen showed small effect on phosphorous uptake by wheat. A significant increase of phosphorus uptake in Stende was observed by increasing nitrogen rates up to 120 kg ha-1 N. As regards "Peterlauki", only applications of 30 and 60 kg ha-1 N showed a significant increase of phosphorous uptake. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

The cultivation of leguminous plants significantly affects the status and turnover of nitrogen in soil increasing biochemically active nitrogen pool, changing biological regimes in soil, influencing organic matter mineralisation-humification processes etc. Consequently, not only productivity of crops and nitrogen supply are affected in these areas, but also possible environmental risks are likely to emerge. Many factors are responsible for intensity and possible consequences of these processes and eventual results: species of legumes, cultivation methods, abiotic factors, crop rotation, soil tillage methods etc. In practical farming it is necessary to evaluate the factors and to take them into consideration in the process of decision making, as well as in choosing crop cultivation methods to satisfy the requirements of Good Agricultural Practice and Integrated soil fertility management model. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

A five-year field experiment (2009 - 2012) was carried out in different parts of Latvia - Peterlauki, Priekuli, Stende). The objective was to test the effectiveness of increasing nitrogen (from 0 to 210 kg ha-1 N) applications on the yield and several quality parameters of rye, spring wheat and spring barley. In total 8 nitrogen variants were compared. Nitrogen applications were compared using two trial plots - a plot with unfertilised soil (to identify the potential fertility of soils) and a plot where a full norm of phosphorus and potassium was applied (to test the nitrogen requirements for cereals). The obtained results are useful for planning fertilisers regarding the criteria for the optimisation of nitrogen norms depending on goals set by farmers - either to obtain the maximum yield, maximum grain quality, highest return in terms of grain per kg of N applied or to achieve the highest N utilisation rate. Plant nutrient removal coefficients also were renewed using the data obtained as a result of the field experiment. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Land-use change in Latvia (from agricultural land to forest and other non-agricultural uses) has became topical in the last decades. This process is raising awareness of the sustainable use of soil and other natural resources therefore it should be properly managed on the basis of a clear strategy. Decisions and actions should be based on the local conditions and soil properties. The objective of the current paper is to discuss the research findings of the detailed investigation of soil properties carried out in the time period of 2010 - 2012 in the experimental plantation. The experimental plantation consisted of pine, spruce and birch trees planted in 1995 - 1996. Due to the fact that soil had been formed on chemically rich two-membered (more sandy on the top and more heavy in subsoil) glaciolacustrine deposits, having large proportion of silt particles, significant changes in soil properties were not found by comparing the afforestated area with the adjacent field where agricultural activities were still going on. At the same time a significant variation of soil properties (soil texture, reaction, plant available phosphorous and potassium content) was found in a relatively small area (3.7 ha) of the experimental site. The variability of soil properties within a short distance should be taken into account when land use planning is carried out. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Land use changes are one of the factors leading to the disturbance of existing equilibrium in the ecosystem, and as a result several undesirable processes might negatively influence the soil functions. Despite many investigations where different aspects of soil quality in relation to land use change are studied there is not unequivocal conception and explanation which could be applicable for all situations. Differences in soil formation, diversity of abiotic and biotic conditions, and management practice stimulate or hinder changes which are going on in soil after radical alteration of land use pattern. In many countries, including Latvia, great emphasis is put on energetic crops. Availability of productive land not used for agriculture, climate, and water resources are advantages for development of this sector. But necessity for intensive use of fertilisers, other chemicals, heavy field machinery, and radical changes in organic matter accumulation and turnover of plant nutrients are risks which should be foreseen and studied. The goal is to accumulate the advanced information for decision support as well as to develop an effective soil monitoring framework to control the situation. The present article gives a literature review and analysis of information accumulated in research publications to point out aspects which could be relevant for Latvia situation. This is the second article (the first one see on pp. 1-17 of the current issue) devoted to the possible effects of land use changes on soil quality and environmental risks. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

The investigation was done at the Latvia State Institute of Fruit-Growing in Dobele in 2009, on the basis of an established field experiment planted in 1997 with apple (Malus domestica Borh.) cultivar 'Melba' (rootstock B9) trees spaced at 1.5 x 4 m distances. Three different treatments of soil moisture management were compared: control, sawdust mulch and fertigation. Soil of the experimental plot was Haplic Luvisol (Hypereutric), sandy loam, interspaced with Cutanic Luvisol, sandy loam. Organic matter -- 25 g kg-1, soil reaction pH -- 6.5. Plant available P was 130.9, K -- 157.7, and Mg -- 102.2 mg kg-1. The aim of the investigation was to determine nitrogen removal with fruit yield taking into consideration the used soil moisture regulation method -- sawdust mulch or fertigation. The applied soil moisture regulation methods (mulch and fertigation) had significant influence on the content of dry matter in apple fruits (p<0.05). The highest content of dry matter was found in the control treatment. A significantly higher nitrogen concentration (47 g kg-1) in apple dry matter was in the control treatment, whereas in mulch and fertigation treatments nitrogen concentrations were lower (36 and 42 g kg-1). The highest nitrogen concentration in dry matter was found in fruits with the biggest mass (r=0.61). A negative significant (p<0.05) correlation was found between nitrogen concentration and trunk diameter (r=-0.85), and between nitrogen concentration and yield (r=-0.84). Removal of N was 24.4 kg ha-1 in the control, 22.3 kg ha-1 in the mulch, and 25.0 kg ha-1 in the fertigation treatment. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Krūmmellenes gūst arvien lielāku popularitāti Latvijā gan komerciālo audzētāju, gan arī amatierdārznieku vidū. Pieaug pieprasījums pēc kvalitatīva stādāmā materiāla. Taču kultūraugs ir samērā izvēlīgs augsnes ziņā. Labāki rezultāti tiek gūti vai nu audzējot krūmmellenes vidēji skābās kūdraugsnēs, vai arī vidēji skābās un organiskām vielām bagātās minerālaugsnēs. Dabiski, ne vienmēr saimniecībā, kurā paredzēts ierīkot stādījumus, šādas augsnes ir sastopamas. Tāpēc audzētāji pirms stādījumu ierīkošanas cenšas augsni modificēt. To panāk ar dziļu apstrādi augu stādījumu joslā, skābas kūdras un zāģskaidu pildījumu, augu sakņu zonas mulčēšanu vai arī citādi. Saimniecībā "Gulbji" dominējošā augsne - Kultūraugsne (Eutric Mollic Skeletic Leptosol (Arenic Bathygleyic, Bathycambic, Bathyruptic). Augsnes aramkārtas reakcija pH KCl - 7.5, organisko vielu saturs 2.5%. Augsnes struktūra laba (63.98%), porainība vidēja (5-15%). Kopumā augsne ir piemērota krūmmelleņu audzēšanai, izņemot augsto pH līmeni. Šādā situācijā krūmmelleņu plantācijas ierīkošanas lielākās izmaksas sastāda tieši minerālaugsnes radikāla modificēšana. Mūsdienu ekonomiskajā situācijā, kad tirgus ir globāls, lai sekmīgi konkurētu ar citiem audzētājiem, stādījumu ierīkošanas izmaksas nepieciešams optimizēt, maksimāli tuvinot lielāku ieņēmumu iegūšanu. Līdz ar to ir jāmeklē varianti ar ko aizstāt minerālaugsnes radikālu mehānisku modificēšanu, aizstājot to ar ķīmisko vielu pielietošanu: minerālmēsliem, skābēm vai citām vielām, kas pakāpeniski pazemina augsnes pH un nodrošina augus ar nepieciešamajiem barības elementiem. Pētījumā pārbaudītas vielas, kas teorētiski varētu pazemināt vides reakciju: skābi veidojošos minerālmēslus (amonija sulfātu, urīnvielu), kālija alaunu, kā arī ortofosforskābi, kas tika izmantota laistāmā ūdens paskābināšanai un ūdenī esošo karbonātu neitralizēšanai. Modeļizmēģinājums tika veikts Tukuma novadā, Pūres pagastā, ZS „Gulbji"21;. Modeļizmēģinājumā izmantota modificēta augsne, kura ņemta no 2013. gadā ierīkota augsto krūmmelleņu (Vaccinium corymbum L.) stādījuma. Augsnes sastāvs: minerālaugsne sajaukta ar sfagnu kūdru attiecībā 1 : 1. Šādas augsnes reakcija ir nedaudz skābāka, salīdzinot ar nemodificēto, pH KCl 6.7 (krūmmellenēm optimālā pH KCl 4.5-4.8). Modeļizmēģinājums tika ierīkots 4 L plastikāta augu veģetācijas traukos, kuros ietilpināta 4 kg augsne. Kā indikatoraugs tika izmantota augstkrūma krūmmellenes šķirne 'Bluejay' ('Berkeley' × {'Pioneer' × 'Tylor'}). Šī šķirne ir piemērota šāda veida izmēģinājumiem, jo tā ir spēcīgi augoša ar izteikti gariem un spēcīgiem jaunajiem dzinumiem. Izmēģinājums ilga sešus mēnešus, no maija līdz oktorbrim. Kopumā salīdzināti 7 varianti 6 atkārtojumos: (1) nemodificēta augsne; (2) augsnē iestrādāti 1.6 g amonija sulfāts; (3) augsnē iestrādāti 0.7 g urīnviela; (4) augsnē iestrādāti 1.6 g kālija alauns; (5) augsnē iestrādāti 0.8 g amonija sulfāts; (6) augsnē iestrādāti 0.35 g urīnviela; (7) augsnē iestrādāti 0.8 g kālija alauns. Viens no galvenajiem rādītājiem, kas tika pētīts, bija augsnes pH izmaiņas atkarībā no minerālmēslu devas un veida, tās pa variantiem bija šādas: (1) pH 6.71; (2) pH 6.23; (3) pH 6.74; (4) pH 6.80; (5) pH 6.68; (6) pH 6.66; (7) pH 6.55. Papildus tam, augsnes paraugos tiks pētīts augiem izmantojamā fosfora satura izmaiņas, jo atsevišķas lietotās ķīmiskās vielas var pasliktināt to izmantojamību krūmmellenēm. Paskābināt augsni krūmmelleņu stādījumā ar skābi veidojošiem minerālmēsliem (amonija sulfātu, urīnvielu) ir iespējams. Vēlāmās augsnes pH izmaiņas netiek sasniegtas vienā gadā, bet pakāpeniski vairāku gadu garumā. Kā arī sabalansēta slāpekļa deva pie pārāk augsta augsnes pH, augiem nodrošina kvalitatīvu dzinumu augšanu un attīstību. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas ir izvietota samērā plašā teritorijā. No ģeomorfoloģijas viedokļa šo teritoriju var raksturot kā līdzenumu (Piejūras zemiene), taču to klāj atšķirīga kvartāra nogulumu sega. Tāpēc šajā teritorijā, kura ziemeļos sākas ar Zirgkopības mācību centra "Mušķi" laukiem, dienvidos no Jelgavas atsākas pie Celmāju mājām, tad turpinās Pēterlaukos un uz dienvidiem noslēdzas pie Poķiem, ir atšķirīgi augšņu cilmieži, kā arī daudzveidīga augšņu sega. Arī skatoties kompaktākas teritorijas mērogā, piemēram, Pēterlauku vai Poķu lauki, kur ir izvietoti vairums no fakultātes veiktajiem lauka izmēģinājumiem, augšņu sastāvs nav viendabīgs. Tāpēc šīs publikācijas mērķis ir apkopot rezultātus, kas iegūti pētot šī reģiona augsnes, sniegt to raksturojumu, kā arī atbilstību starptautiskās augšņu klasifikācijas jaunākajai redakcijai. Mušķu lauki atrodas Rīgas smiltāju zemienē, un augsnes cilmiežus veido biezi Baltijas ledus ezera smilts nogulumi. Celmāji atrodas robežjoslā, kur Baltijas ledus ezera nogulumi beidzas, sākas Zemgales līdzenums un zemes virspusē atrodas glaciolimniskie nogulumi. Pēterlaukos tie izteikti vislabāk, bet Poķos LF stacionārā augsnes apakškārtā jau saskatāmi morēnas nogulumi, bet tuvāk Platones upei, tie jau skaidri izceļas augsnes atseguma dziļākajos slāņos. Attālums pa gaisa līniju starp Mušķiem un Poķiem ir tikai 22.6 km, taču šajā posmā iespējams apskatīt ievērojamu augšņu dažādību, kuru īpašības, tai skaitā augsnes auglība, ir ievērojami atšķirīgas. Celmājos dominē velēnpodzolētās glejotās augsnes. Celmājos velēnpodzolētā pseidoglejotā augsne un virsēji velēnglejotā augsne. Pēterlaukos - izskalotā velēnu karbonātaugsne un virsēji velēnglejotā augsne. Poķos - virsēji velēnglejotā augsne. Tā kā pastāv liela augšņu segas neviendabība visās nosauktajās vietās, tad ieteicams pirms lauka izmēģinājuma ierīkošanas veikt atbilstošus apsekojumus. Augšņu dažādība ir veidojusies gan nogulumu neviendabīga izvietojuma dēļ, un augsnes profilā ir skaidri saskatāmi dažāda litoloģiskā un granulometriskā sastāva slāņi un lēcveida sakopojumi, kuru biezums un dziļums variē, gan arī cilvēka darbības rezultātā, kas šajos laukos ir bijis ļoti daudzpusīga un intensīva. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Raksturojot kultūraugu apgādi ar slāpekli, prognozējot mēslošanas līdzekļu vajadzību, vērtējot lauksaimniecības ietekmi uz vidi, tiek lietots rādītājs - augsnes minerālais slāpeklis (Nmin.). Tradicionāli ar to saprot nitrātjona (NO3-), nitrītjona (NO2-) amonija jona (NH4+) vai amonjaka (NH3) koncentrāciju augsnes šķīdumā, augsnes gāzveida fāzē vai arī šo savienojumu adsorbciju uz augsnes cietdaļiņu virsmas. Vienkāršības labad pirmos divus savienojumus mēdz apzīmēt ar kopīgu nosaukumu - nitrātu slāpeklis (N-NO3), savukārt otros divus ar nosaukumu - amonija slāpeklis (N-NH4). Augu spēja uzņemt šīs divas minerālā slāpekļa formas ir nedaudz atšķirīga, tāpat to dinamika augsnē arī ir dažāda. Nitrātu slāpeklis augam ir vieglāk uzņemams, sevišķi mazāk labvēlīgos augšanas apstākļos (piemēram, agri pavasarī), taču tas vājāk saistīts augsnē, lielāka ir šīs formas izskalošanās iespējamība. Savukārt amonija slāpekļa spēja adsorbēties uz augsnes cietdaļiņu virsmas ir daudz lielāka, sevišķi tādās augsnēs, kādās bija ierīkoti aprakstītie pētījumi. Tāpēc pētījumu mērķis bija noskaidrot minerālā slāpekļa struktūru (nitrātu un amonija slāpekļa īpatsvaru) augsnē, atkarībā no pētījumu atrašanās vietas (Poķi, Pēterlauki, Jaunbērze, Vecauce un Saldus), paraugu ņemšanas laika un augsnes slāņa dziļuma. Papildus tam tika skaidrots, vai pastāv kopsakarība starp augsnes kopējo slāpekli (noteikts atbilstoši Kjeldāla metodei), un minerālā slāpekļa krājumiem augsnē augu veģetācijas periodā. Minerālā slāpekļa īpatsvara raksturošanai tika lietota attiecība - nitrātu slāpeklis dalīts ar amonija slāpekli. Minerālā slāpekļa atsevišķo komponentu daudzums, kas izmantots iepriekšminētās attiecības izskaitļošanai, ir to masa noteiktā augsnes slānī izteikta kā kg uz ha. Tādējādi, ja iegūtā vērtība ir lielāka par viens, augsnē dominē nitrātu slāpeklis, ja zemāka - dominē amonija slāpeklis. Apkopojot visās pētījumu vietās iegūtos rezultātus 2015.-2017. gadu periodā tika novērots, ka veģetācijas sākuma posmā (marts - maijs) augsnē izteikti dominēja nitrātu slāpeklis, sevišķi tās dziļākajos slāņos. Tā, piemēram, 60-90 cm augsnes slānī attiecība N-NO3 : N-NH4 sasniedza 15-20 pat trīskārši pārsniedzot šo attiecību augsnes seklākajos slāņos. Šī attiecība viszemākā tika novērota jūnijā 3-6, tad pakāpeniski paaugstinājās oktobrī sasniedzot 7-12, bet novembrī nedaudz samazinoties. Augsnes virskārtā (0-30 cm) visos gadījumos tā bija zemāka, nekā augsnes zemaramkārtā (30-60 cm) un apakškārtā (60-90 cm). Nitrātu un amonija slāpekļa krājumu attiecības dinamika raksturo augsnē notiekošos amonifikācijas un nitrifikācijas procesus, slāpekļa patēriņu kultūraugiem, kā arī slāpekļa savienojumu dinamiku. Šajā gadījumā skaidri redzama tendence nitrātu slāpeklim pārvietoties uz augsnes dziļākajiem slāņiem, bet amonija slāpeklis - vairāk saglabāties aramkārtā. Analizējot minerālā slāpekļa kopsaisti ar kopējā slāpekļa daudzumu augsnē, var vērot zināmas sakarības, ja tās skata visas veģetācijas griezumā. Korelācijas koeficients šādai mijiedarbībai ir robežās no 0.55 līdz 0.75. Atsevišķu mēnešu griezumā konkrētas likumsakarības praktiski nav vērojamas. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Zemkopībā joprojām aktuāls ir jautājums par slāpekļa, ko lieto ar mēslošanas līdzekļiem, izmantošanās efektivitāti. To nosaka gan agronomiskie faktori - nepieciešamība iegūt augstu un kvalitatīvu kultūraugu ražu, gan arī ekonomiskie un vides aspekti. Tāpēc Valsts pētījumu programmas Nr. 2014.10-4/VPP-7/5 projekta „Augsnes ilgtspējīga izmantošana un mēslošanas risku mazināšana (AUGSNE)” ietvaros 2015. - 2017. gadā tika iekārtoti lauka izmēģinājumi Saldus stacionārā. Kultūraugu secība bija šāda: ziemas kvieši 'Skagen' (sēti 2014. gada rudenī), vasaras kvieši 'Granny' un ziemas kvieši 'Fredis'. Izmēģinājumā tika iekārtoti 5 varianti, katram lietojot atšķirīgu slāpekļa minerālmēslu (amonija nitrāts) normu: 0; 60; 120; 180 un 240 kg ha-1 N. Dominējošā augsne izmēģinājumu laukā - virsēji velēnglejotā augsne (GLu), smilšmāls. Veģetācijas laikā trīs izmēģinājumu variantos - N0, N120 un N240 tika veikts augsnes minerālā slāpekļa monitorings, paraugus ņemot ik mēnesi trīs dziļumos: 0-30, 30-60 un 60-90 cm. Šajā publikācijā galvenā vērība tiek veltīta lietotā slāpekļa mēslojuma agronomiskai efektivitātei, t.i. tā izmantošanās pakāpei, ietekmei uz ražas lielumu un ražas kvalitātes rādītājiem. Slāpekļa bilances aprēķinos izneses daļu veidoja ražā (pamatprodukcija + blakusprodukcija) akumulētais slāpekļa daudzums, bet ienesi 1) papildmēslojumā lietotā N norma, 2) kopējie N resursi, kas sastāv no minerālā slāpekļa augsnē pavasarī + N mēslojuma norma. Minerālā slāpekļa krājumi izmēģinājuma augsnē bija atkarīgi no lietotā slāpekļa mēslojuma daudzuma. Vidēji 3 gados augsnes paraugošanas periodā nemēslotajā augsnē 0-90 cm slānī vidēji bija 31.8 kg ha-1, lietojot normu N120 - 45.5 kg ha-1, bet lietojot normu N240 - 68.7 kg ha-1 minerālā slāpekļa. Krājumi būtiski palielinājās pēc mēslojuma lietošanas, taču augiem slāpekli patērējot, tā daudzums augsnē samazinājās, sasniedzot zemāko līmeni jūnijā un jūlijā. Arī nemēslotajā variantā minerālā slāpekļa daudzums augsnē aprīlī un maijā palielinājās, bet jūnijā un jūlijā saruka līdz līmenim, kāds tika noteikts agri pavasarī. Pēc ražas novākšanas rudenī visos variantos minerālā slāpekļa krājumi augsnē atkal septembrī īslaicīgi palielinājās, bet vēlāk rudenī pakāpeniski saruka līdz saturam, kāds bija novērots agri pavasarī. Nemēslotajā variantā minerālā slāpekļa krājumi augsnē divos gados no trim bija pārāk mazi, lai kompensētu iznesi ar ražu, slāpekļa bilance bija negatīva. Ņemot vērā to, ka slāpekļa iznese ar ražu bija par 10-15 kg ha-1 lielāka nekā minerālā slāpekļa krājumi augsnē pavasarī, šo slāpekļa daļu acīmredzot veidoja organisko vielu mineralizācijas procesā izveidojušies augiem izmantojami minerālā slāpekļa savienojumi. Slāpekļa izmantošanās no minerālmēsliem izmēģinājuma gados bija vidēji 57% lietojot N120 un 49%, lietojot N240. Aprēķini rāda, ka, neņemot vērā augsnes minerālā slāpekļa nodrošinājumu, slāpekļa mēslojuma normas līdz 120 kg ha-1 N nespēj nosegt tā iznesi ar ražu. Taču bilances aprēķinos ienesas daļā, iekļaujot augsnes minerālā slāpekļa krājumus, rezultāts ir krasi atšķirīgs: papildmēslojumā lietojot 20 kg ha-1 N augsnē veģetācijas perioda beigās veidojas 50-100 kg ha-1, bet variantā kur mēslošanai izmantoti 240 kg ha-1 N - 100 līdz 250 kg ha-1 liels ražas veidošanai neizmantotā slāpekļa pārpalikums. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Lauksaimniecības fakultātes izmēģinājumu laukā - Poķu stacionārā 2010. un 2017. gadā notika padziļināta augsnes izpēte. No katra lauciņa (kopumā 24) tika noņemti augsnes paraugi trīs dziļumos: 0-20 cm, 20-40 cm un 40-60 cm. Augsnes paraugos tika noteikti galvenie agroķīmiskie rādītāji, ieskaitot sekundāro elementu (Ca, Mg un S) un mikroelementu (Mn, Cu, Zn, B) saturu. Abos gados augsnes paraugošanas un nosakāmo rādītāju analīžu metodes bija līdzīgas. Tā kā septiņu gadu periodā dažādos lauciņos tika pielietota atšķirīga augsnes apstrādes sistēma - tradicionālā aršana 20-23 cm dziļumā un minimālā apstrāde - lobīšana 8-10 cm dziļumā, kā arī atšķirīga kultūraugu secība, pētījumu mērķis bija skaidrot šo agrotehnisko pasākumu ietekmi uz agroķīmisko īpašību dinamiku. Augsnes sega izmēģinājumu laukā nav viendabīga. Daļā lauka (1.-12. lauciņš) Virsēji velēnglejotā augsne (Latvijas klasifikācija) un Cambic Calcisol (Aric, Hypocalcic, Bathyraptic, Episiltic, Protostagnic) (WRB 2015). Agsnes granulometriskais sastāvs virskārtā - viegls putekļu māls, apakškārtā - smags putekļu māls. Savukārt 13.-24. lauciņu daļā Virsēji velēnglejotā augsne (Latvijas klasifikācija) un Cambic Calcisol (Aric, Bathyluvic, Ochric, Anosiltic, Protostagnic) (WRB 2015). Augsnes granulometriskais sastāvs virskārtā - putekļains, apakškārtā - putekļains smilšmāls. Šādas augsnes raksturojas ar ievērojamu buferspēju, tāpēc hipotētiski augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņaām nevajadzētu būt ievērojamām. Agroķīmisko rādītāju izmaiņas tiek skatītas gan saistībā ar augsnes apstrādes metodēm, gan arī ar kultūraugu maiņu, aprēķinot gan standartnovirzi, variācijas koeficientu un izmaiņu varbūtību. Būtiski (P<0.05) ir pieaudzis organisko vielu saturs, kopējā slāpekļa un sulfātu sēra saturs, kā arī mikroelementu vara un bora saturs augsnē abos augsnes apstrādes variantos (tradicionālajā un minimālajā). Augsnē samazinājies magnija daudzums (abos variantos), kā arī bora saturs, lietojot tradicionālo augsnes apstrādi. Pārējo agroķīmisko rādītāju svārstības bija nebūtiskas. Veikto augsnes analīžu rezultāti 2017. gadā uzrādīja atšķirīgu cinka un bora saturu augsnes apstrādes fonos. Šo mikroelementu saturs būtiski lielāks bija minimālās apstrādes gadījumā: cinkam - par 15.0%, bet boram - par 11.3% salīdzinājumā ar tradicionālo augsnes apstrādes fonu. Augu maiņa ietekmēja fosfora, sēra, vara un cinka saturu augsnē. Būtiski augstāks augiem izmantojamā fosfora un sēra saturs konstatēts augu maiņas variantos, kuros bija iekļauti vasaras mieži, pie kam šī sakarība vairāk izteikta augsnes minimālās apstrādes fonā. Salīdzinot augu maiņas variantus, nozīmīgs mikroelementu vara un cinka uzkrājums augsnē konstatēts izmēģinājuma lauciņos, kur līdz ar ziemas kviešiem un rapsi tika iekļautas arī lauka pupas. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

The necessity to increase the share of renewable energy requires expanding the use of green energy. In Latvia one of the most suitable sources for bioenergy generation could be biomass obtained from perennial grasses. Grasses are modest in terms of soil conditions and do rather well on marginal lands that are unfavourable for food production and are currently unused [1]. The cultivation of grasses on degraded or exhausted agricultural soils can help in restoring the soil's organic carbon and improve its physical properties [2]. In the process of biomass combustion or its fermentation for biogas production waste products such as ash or digestate are obtained. This material is rich in plant nutrients and can be used for soil improvement and/or fertilisation of crops. In order to study the effectiveness of applying these waste products on reed canary grass (Phalaris arundinacea L.) and festulolium (xFestulolium pabulare) experimental trials were arranged in the central part of Latvia (56°42' N and 25°08' E) on Endoluvic Epistagnic Phaeozem (Loamic)/Stagnic Retisol (Cutanic, Drainic, Loamic) [3], fine sandy loam in 2012. In all fertiliser treatments: (wood ash -- WA, digestate once per season -- D1; digestate twice per season -- D2 and mineral fertilisers -- MF) the same amount of plant nutrients: N (100), P2O5 (80), K2O (160) was provided annually. The missing quantities of elements in ash and digestate plots were compensated by mineral fertilisers. Fertilised treatments were compared with the control (C -- not fertilised). For accounting of grass biomass two harvest regimes were used -- two-cut per season and one-cut per season (late in autumn at the grass senescence) harvest systems. The chemical composition of grass biomass: ash content; total C, N, P, K, S; Ca and Mg were determined. Two-year trial results suggested that the productivity of perennial grass biomass was dependent on the type of fertilisers applied, grass species and harvest regime. The dry matter yields (DMY) in general were higher for reed canary grass (RCG): in two-cut harvest regime -- the obtained DMY ranged from 4.08 to 8.57 t ha-1 in the 1st year of use and from 4.01 to 8.62 t ha-1 in the 2nd year of use. For festulolium in two-cut harvest regime DMY were 2.61-5.02 t ha-1 in the 1st year of use and 1.11-3.78 t ha-1 in 2nd year of use. Both species produced larger yields in one-cut harvest regime: 6.36 to 10.0 t ha-1 in 1st year of use and 4.74-7.11 t ha-1 in 2nd year of use for RCG; 3.54-7.73 t ha-1 in 1st year of use and 1.19-5.66 t ha-1 in 2nd year of use for festulolium. The largest DMY on average in two years for both grass species were obtained in fertilisation treatments using wood ash (WA) and mineral fertilisers (MF). The use of digestate provided a significant increase of DMY in comparison with the control, although it did not provide an equivalent yield increase as it was in WA and MF treatments due to partial emission of nitrogen in the form of ammonium. The chemical composition of grass biomass was mostly influenced by grass species and harvest regime: lower ash content (4.0- 5.4%) and hence more appropriate raw material for combustion can be obtained by mowing RCG once per season late in the autumn. RCG provided biomass with a relatively lower K (14.7-16.6 g kg-1-1) and higher C (498.3-510.6 g kg-1-1) content on average using the two cutting harvest regime. [ABSTRACT FROM AUTHOR]