AUGSNES AGROĶĪMISKO ĪPAŠĪBU DINAMIKA POĶU IZMĒĢINĀJUMU LAUKĀ.

Lauksaimniecības fakultātes izmēģinājumu laukā - Poķu stacionārā 2010. un 2017. gadā notika padziļināta augsnes izpēte. No katra lauciņa (kopumā 24) tika noņemti augsnes paraugi trīs dziļumos: 0-20 cm, 20-40 cm un 40-60 cm. Augsnes paraugos tika noteikti galvenie agroķīmiskie rādītāji, ieskaitot sekundāro elementu (Ca, Mg un S) un mikroelementu (Mn, Cu, Zn, B) saturu. Abos gados augsnes paraugošanas un nosakāmo rādītāju analīžu metodes bija līdzīgas. Tā kā septiņu gadu periodā dažādos lauciņos tika pielietota atšķirīga augsnes apstrādes sistēma - tradicionālā aršana 20-23 cm dziļumā un minimālā apstrāde - lobīšana 8-10 cm dziļumā, kā arī atšķirīga kultūraugu secība, pētījumu mērķis bija skaidrot šo agrotehnisko pasākumu ietekmi uz agroķīmisko īpašību dinamiku. Augsnes sega izmēģinājumu laukā nav viendabīga. Daļā lauka (1.-12. lauciņš) Virsēji velēnglejotā augsne (Latvijas klasifikācija) un Cambic Calcisol (Aric, Hypocalcic, Bathyraptic, Episiltic, Protostagnic) (WRB 2015). Agsnes granulometriskais sastāvs virskārtā - viegls putekļu māls, apakškārtā - smags putekļu māls. Savukārt 13.-24. lauciņu daļā Virsēji velēnglejotā augsne (Latvijas klasifikācija) un Cambic Calcisol (Aric, Bathyluvic, Ochric, Anosiltic, Protostagnic) (WRB 2015). Augsnes granulometriskais sastāvs virskārtā - putekļains, apakškārtā - putekļains smilšmāls. Šādas augsnes raksturojas ar ievērojamu buferspēju, tāpēc hipotētiski augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņaām nevajadzētu būt ievērojamām. Agroķīmisko rādītāju izmaiņas tiek skatītas gan saistībā ar augsnes apstrādes metodēm, gan arī ar kultūraugu maiņu, aprēķinot gan standartnovirzi, variācijas koeficientu un izmaiņu varbūtību. Būtiski (P<0.05) ir pieaudzis organisko vielu saturs, kopējā slāpekļa un sulfātu sēra saturs, kā arī mikroelementu vara un bora saturs augsnē abos augsnes apstrādes variantos (tradicionālajā un minimālajā). Augsnē samazinājies magnija daudzums (abos variantos), kā arī bora saturs, lietojot tradicionālo augsnes apstrādi. Pārējo agroķīmisko rādītāju svārstības bija nebūtiskas. Veikto augsnes analīžu rezultāti 2017. gadā uzrādīja atšķirīgu cinka un bora saturu augsnes apstrādes fonos. Šo mikroelementu saturs būtiski lielāks bija minimālās apstrādes gadījumā: cinkam - par 15.0%, bet boram - par 11.3% salīdzinājumā ar tradicionālo augsnes apstrādes fonu. Augu maiņa ietekmēja fosfora, sēra, vara un cinka saturu augsnē. Būtiski augstāks augiem izmantojamā fosfora un sēra saturs konstatēts augu maiņas variantos, kuros bija iekļauti vasaras mieži, pie kam šī sakarība vairāk izteikta augsnes minimālās apstrādes fonā. Salīdzinot augu maiņas variantus, nozīmīgs mikroelementu vara un cinka uzkrājums augsnē konstatēts izmēģinājuma lauciņos, kur līdz ar ziemas kviešiem un rapsi tika iekļautas arī lauka pupas. [ABSTRACT FROM AUTHOR]