Search

1. tipa cukura diabēts ir hroniska, progresējoša autoimūna slimība, kuras beigu posms ir absolūts insulīna deficīts. Ilgstoša nepietiekama hiperglikēmijas kontrole noved pie mikrovaskulārām vai makrovaskulārām komplikācijām. Medicīniskā uztura terapija kopā ar fiziskām aktivitātēm un insulīna terapiju ir 1. tipa cukura diabēta ārstēšanas pamats. Pētījuma mērķis: izpētīt saistību starp diētas skalas izmaiņām un 1. tipa cukura diabēta komplikāciju (kardiovaskulārās patoloģijas, retinopātija, nefropātija) progresiju. Materiāli un metodes: pacientu rekrutēšana „LatDiane” longitudinālam pētījumam notika laika posmā no 2013. gada oktobra līdz 2017. gada jūlijam un kopā pētījumā piedalījās 130 dalībnieki, kuri atnāca uz atkārtoto vizīti (follow-up). Diētas skala tika izskaitļota, apkopojot datus no diētas novērtējuma anketas. Datu analīzei tika izmantota IBM SPSS Statistics v. 26 un MS Office Excel 2013. Visiem izmantotajiem statistikas testiem tika izvēlēts būtiskuma līmenis p < 0,05. Rezultāti: pētījumā tika iekļauti 130 pacienti, no tiem 60 vīrieši (46%) un 70 sievietes (54%). Vidēji Diet score samazinājās par 0,14 punktiem (SD 2,90 punkti). 60 personām (46%) Diet score samazinājās, 19 personām palika nemainīgs (15%), 51 personai (39%) palielinājās. Svaigu dārzeņu patēriņš samazinājās, bet saldumu patēriņš palielinājās ar laiku, kas samazināja diētas skalu un pasliktināja ēdienu kvalitāti (p-vērtības attiecīgi 0,035 un 0,038). Turpinot pētījumu pacienti, kuri atnāca uz follow-up tika iedalīti 2 grupās: progresori un neprogresori. 36 pacienti tiek uzskatīti par progresoriem. Progresoriem vidējais Diet score sākotnēji bija 9,97 punkti (SD 2,96), bet neprogresoriem, vidēji 8,52 punkti (3,20 punkti). Atšķirības starp grupām ir statistiski nozīmīgas (t =-2,364, b.p.= 128, p = 0,020). Progresoru grupai novēroja nelielu samazināšanos diētas skalā: par -0,86 punktiem, bet kas piederēja ne progresoru grupai bija neliels pieaugums diet score par 0,14 punktiem (t = 1,776, df = 128, p = 0,078), kur p-vērtība ir statistiski ticama (p < 0,05). Tikai KVS progresija dod statistiski nozīmīgu atšķirību starp grupām (p = 0,033). Pacientiem ar KVS progresiju Diet Score vidēji samazinājās par -1,82 punktiem (SD 2,66 punkti), bet tiem, kam nebija, vidēji palielinājās tikai par 0,03 punktiem (SD 2,87 punkti). Secinājumi: 36 no 130 dalībniekiem pētījuma gaitā (3-6 gadu laikā) progresēja vismaz viena no komplikācijām. KVS bija novērota - 12 pacientiem. 13 pacientiem tika konstatēta diabētiskā nefropātija un diabētiskā retinopātija. 1. tipa cukura diabēta diētas skalas vērtība vidēji pazeminājās. Netiek atrasta asociācija starp diētas skalu un ĶMI, gurnu, vēdera apkārtmēru un Hb1Ac izmaiņām. Diētas skala un tās izmaiņas ir saistītas ar komplikāciju attīstību 1. tipa cukura diabēta pacientiem. Diētas skalas samazināšanās bija saistīta ar KVS progresiju., Type 1 diabetes is a chronic, progressive autoimmune disease that ultimately results in an absolute insulin deficiency. Prolonged inadequate control of hyperglycaemia, a common issue for Type 1 diabetes sufferers, leads to microvascular or macrovascular complications. This research has shown that medical nutrition therapy combined with physical activity and insulin therapy is part of the foundation for the treatment of type 1 diabetes. Aim: to evaluate the correlation between dietary score changes and the progression of complications of type 1 diabetes comprising cardiovascular diseases, retinopathy and nephropathy. Methods: patients were recruited for the LatDiane longitudinal study between October 2013 and July 2017. A total of 130 enrolled participants of the study came for a follow-up visit. The Diet Score was calculated using the data collected as part of the diet evaluation survey. IBM SPSS Statistics v.26 and MS Office Excel 2013 were adopted for data analysis. A level of p

Pamatojums: pētījumos ar 1. tipa diabēta pacientiem tika konstatēta palielināta nitrīta koncentrācija plazmā. Literatūrā nav atrodami dati par nitrīta koncentrāciju 1. tipa diabēta pacientu siekalās. Mērķi: noteikt nitrīta koncentrāciju 1. tipa diabēta pacientu siekalās un tās korelāciju ar slāpekļa oksīda (NO), tā metabolītu nitrātjona (NO3) un nitrītjona (NO2) koncentrāciju asinīs, kā arī blakusslimībām un dzīvesveida faktoriem. Matriāli un metodes: pētījumam tika uzaicināti 44 pacienti no LatDiane kohortas. Dati par diabēta anamnēzi, diētu, fizisko aktivitāti un citiem dzīvesveida faktoriem tika savākti ar anketas palīdzību. 5 ml siekalu tika savākti turpmākai NO2 koncentrācijas analīzei. Asins paraugi tika savākki NO, HbA1c%, kreatinīna un C-reaktīvā olbaltuma analīzei. Darbā izmantojām iepriekš veikto seruma NO2 un NO3 mērījumu datus. Kontroles grupu veidoja 116 LU Medicīnas fakultātes un Bioloģijas fakultātes student, kā arī LU Dabaszinātņu Akadēmiskā centrā personāls. Izmeklējumi kontroles grupā bija: siekalu NO2 mērījumi un anketa. Siekalu NO2 noteica ar hemiluminiscences metodi (Sievers Nitric Oxide Analyzer NOA 280i). NO asinīs noteica ar elektronparamagnētisko metodi. NO2 un NO3 noteica ar kolorimetrisko metodi. Rezultāti: 59,1% (n=26) no 44 pacientiem T1DM-grupā bija sievietes, 40,9% (n=18) - vīrieši. Kontroles grupā 66,7%, vai 78 no 116 pacientiem bija sievietes, 32,5% (n=38) - vīrieši. T1DM-grupā, vidējais vecums bija 42,11±14,3 gadi, vidējais vecums kontroles grupā - 30,06±14,1 gadi. 15,9% (n=7) T1DM pacientu bija smēķētāji. Kontroles grupā 15,4% (n=18) bija smēķētāji. T1DM grupā vidējais diabēta ilgums bija 23,09±11,4 gadi. 52,3% (n=23) pacientu novēroja mikrovaskulārās komplikācijas. No diabēta pacientiem, 2% (n=1) bija pozitīvs periodontīva skrīninga tests. 61% (n=27) bija fiziski aktīvi katru nedēļu, 39% (n=17) – dažas reizes mēnesī. 61% (n=27) vingroja ar vieglu intensitāti, 23% (n=14) - ar mērenu intensitāti, 16% (n=7) - augstu intensitāti. 14 pacienti (31,8%) atzīmēja, ka ēd ar nitrītiem bagātu ēdienu 4x/nedēļā, 16 pacienti (36,4%) -1-3x nedēļā,14 pacienti (31,8%) ēda šādu ēdienu mazāk kā 1x/nedēļā. Nitrīta koncentrācijas mediāna siekalās diabēta pacientu grupā bija 108,81±213,32 µmol/L. Nitrītjona koncentrācijas mediāna siekalās kontroles grupā bija 109 µmol/L±168,76 µmol/L. Vidējā seruma summārā NO2/NO3 koncentrācija T1DM grupā bija 35,80±25,89 µmol/L, bet NO asinīs - 21,26 ±5,55 ng/g. Diabēta pacientu grupā, fiziskās aktivitātes biežums korelē ar nitrīta koncentrāciju siekalās (Spearman's rho 0,306*, p < 0,05). Pacientiem, kuri veic fiziskās aktivitātes reti, siekalu NO2 mediāna bija 68, 23±134,82 µmol/L. Tiem, kuri ir fiziski aktīvi katru nedēļu, NO2 koncentrācijas mediāna siekalās bija 178.63±368,24 µmol/L (p value = 0,064). Savukārt, seruma kopējā NO2 un NO3 koncentrācija korelēja ar fiziskās aktivitātes intensitāti (p value = 0,004). T1DM- grupā vidējais sistoliskais spiediens bija 131,86±19,34 mmHg. Vidējais, Background: Elevated concentration of nitrite has been demonstrated in the plasma of type 1 diabetes mellitus (T1DM) patients. To our knowledge, no research examining the nitrite concentrations in the saliva of T1DM patients exists. Objectives: To determine the concentrations of nitrite in saliva of T1DM patients and its correlation to concentration of nitric oxide (NO) and its metabolites in blood, comorbidities, and lifestyle. Material and Methods: 44 patients with T1DM from the LatDiane cohort were summoned. Data on diabetes history, diet, physical activity, and other lifestyle factors were gathered with a questionnaire. 5mL of unstimulated saliva were collected for the analysis of salivary nitrite (NO2). Blood samples were collected for analysis of NO, HbA1c, and CRP. Data on previously performed measurements of added nitrite and nitrate (NO2/NO3) concentrations in serum of the same patients were used. For the control group, 116 students of the faculty of medicine, and faculty of biology, as well as personnel of the academic centre of natural sciences (Jelgavas street 1, Rīga), were visited. Investigations for the control group included measuring of the salivary nitrite, and a questionnaire. The measurements of nitrite concentrations in saliva was performed with chemiluminescence method with the Sievers Nitric Oxide Analyzer (NOA 280i). Results: 59,1% (n=26) of the 44 patients in the T1DM-group were female, 40,9% (n=18) were male. 66,7%, (n=78) of the 116 patients in the control group were female, 32,5% (n=38) were male. In the T1DM-group, the mean age was 42,11±14,3 years, while in the control group it was 30,06±14,1 years. 15,9% (n=7) T1DM patients were smokers, while in the control group 15,4% (n=18) were smokers. The mean length of diabetes was 23,09±11,4years. 52,3% (n=23) had microvascular complications, while 47,7% (n=21) did not. Of patients with diabetes, 2% (n=1) tested positive in periodontitis screening. 61% (n=27) exercised every week. 39% (n=17) exercised monthly. 61% (n=27) do light exercise. 23% (n=14) exercise on a moderate level. 16% (n=7) have intense exercise programs. 31,8% (n=14) reported to consume nitrite rich food at least 4x/week. 36,4% (n=16) reported to consume nitrite rich food between 1-3x/week, and 31,8% (n=14) less than 1x/week. The median nitrite concentration of saliva in the T1DM-group is 108, 81±213,32 µmol/L, while the median nitrite concentration of saliva in the control group is 109 µmol/L±168,76 µmol/L. The mean serum added NO2/NO3 concentration in the T1DM group is 35,80±25,89 µmol/L. The mean serum NO concentration is 21,26 ±5,55 ng/g. In the T1DM group, physical activity frequency correlates with mean nitrite concentration (Spearman's rho 0,306*, p < 0,05). The patients that exercise rarely (monthly) have a median saliva nitrite concentration of 68, 23±34,82 µmol/L. Those who exercise often (weekly) have a median nitrite concentration of 178.63 ±368,24 µmol/L(p value = 0,064). Oppositely, mean a