Diētas faktoru ietekme uz I tipa cukura diabēta gaitu

1. tipa cukura diabēts ir hroniska, progresējoša autoimūna slimība, kuras beigu posms ir absolūts insulīna deficīts. Ilgstoša nepietiekama hiperglikēmijas kontrole noved pie mikrovaskulārām vai makrovaskulārām komplikācijām. Medicīniskā uztura terapija kopā ar fiziskām aktivitātēm un insulīna terapiju ir 1. tipa cukura diabēta ārstēšanas pamats. Pētījuma mērķis: izpētīt saistību starp diētas skalas izmaiņām un 1. tipa cukura diabēta komplikāciju (kardiovaskulārās patoloģijas, retinopātija, nefropātija) progresiju. Materiāli un metodes: pacientu rekrutēšana „LatDiane” longitudinālam pētījumam notika laika posmā no 2013. gada oktobra līdz 2017. gada jūlijam un kopā pētījumā piedalījās 130 dalībnieki, kuri atnāca uz atkārtoto vizīti (follow-up). Diētas skala tika izskaitļota, apkopojot datus no diētas novērtējuma anketas. Datu analīzei tika izmantota IBM SPSS Statistics v. 26 un MS Office Excel 2013. Visiem izmantotajiem statistikas testiem tika izvēlēts būtiskuma līmenis p < 0,05. Rezultāti: pētījumā tika iekļauti 130 pacienti, no tiem 60 vīrieši (46%) un 70 sievietes (54%). Vidēji Diet score samazinājās par 0,14 punktiem (SD 2,90 punkti). 60 personām (46%) Diet score samazinājās, 19 personām palika nemainīgs (15%), 51 personai (39%) palielinājās. Svaigu dārzeņu patēriņš samazinājās, bet saldumu patēriņš palielinājās ar laiku, kas samazināja diētas skalu un pasliktināja ēdienu kvalitāti (p-vērtības attiecīgi 0,035 un 0,038). Turpinot pētījumu pacienti, kuri atnāca uz follow-up tika iedalīti 2 grupās: progresori un neprogresori. 36 pacienti tiek uzskatīti par progresoriem. Progresoriem vidējais Diet score sākotnēji bija 9,97 punkti (SD 2,96), bet neprogresoriem, vidēji 8,52 punkti (3,20 punkti). Atšķirības starp grupām ir statistiski nozīmīgas (t =-2,364, b.p.= 128, p = 0,020). Progresoru grupai novēroja nelielu samazināšanos diētas skalā: par -0,86 punktiem, bet kas piederēja ne progresoru grupai bija neliels pieaugums diet score par 0,14 punktiem (t = 1,776, df = 128, p = 0,078), kur p-vērtība ir statistiski ticama (p < 0,05). Tikai KVS progresija dod statistiski nozīmīgu atšķirību starp grupām (p = 0,033). Pacientiem ar KVS progresiju Diet Score vidēji samazinājās par -1,82 punktiem (SD 2,66 punkti), bet tiem, kam nebija, vidēji palielinājās tikai par 0,03 punktiem (SD 2,87 punkti). Secinājumi: 36 no 130 dalībniekiem pētījuma gaitā (3-6 gadu laikā) progresēja vismaz viena no komplikācijām. KVS bija novērota - 12 pacientiem. 13 pacientiem tika konstatēta diabētiskā nefropātija un diabētiskā retinopātija. 1. tipa cukura diabēta diētas skalas vērtība vidēji pazeminājās. Netiek atrasta asociācija starp diētas skalu un ĶMI, gurnu, vēdera apkārtmēru un Hb1Ac izmaiņām. Diētas skala un tās izmaiņas ir saistītas ar komplikāciju attīstību 1. tipa cukura diabēta pacientiem. Diētas skalas samazināšanās bija saistīta ar KVS progresiju.
Type 1 diabetes is a chronic, progressive autoimmune disease that ultimately results in an absolute insulin deficiency. Prolonged inadequate control of hyperglycaemia, a common issue for Type 1 diabetes sufferers, leads to microvascular or macrovascular complications. This research has shown that medical nutrition therapy combined with physical activity and insulin therapy is part of the foundation for the treatment of type 1 diabetes. Aim: to evaluate the correlation between dietary score changes and the progression of complications of type 1 diabetes comprising cardiovascular diseases, retinopathy and nephropathy. Methods: patients were recruited for the LatDiane longitudinal study between October 2013 and July 2017. A total of 130 enrolled participants of the study came for a follow-up visit. The Diet Score was calculated using the data collected as part of the diet evaluation survey. IBM SPSS Statistics v.26 and MS Office Excel 2013 were adopted for data analysis. A level of p