SĒŅU SASTOPAMĪBA GRAUDOS UN SĒKLĀS.

Kviešu graudos, tāpat kā kukurūzas graudos un pupu sēklās ir sastopamas dažādas sēnes, tajā skaitā augu patogēni, mikotoksīnu producētāji, kā arī sēnes, kuru ekoloģiskā niša nav zināma. Lai noskaidrotu, kādi apstākļi veicina graudu un sēklu inficēšanos, vispirms ir nepieciešams identificēt sēnes, kas atrodamas dažādos graudos un sēklās. Sēklu mikoflora tika noskaidrota, izmantojot mikoloģiskās un molekulāri ģenētiskās metodes. Kviešu graudos bieži tika konstatēts Pyrenophora tritici-repentis, kviešu lapu dzeltenplankumainības ierosinātājs. Šie rezultāti liecina, ka šis patogēns saglabājas arī sēklās, līdz šim uzmanība tika pievērsta tikai augu atliekām kā galvenajam inficēšanās avotam. Alternaria spp. tika konstatēta gan kviešu un kukurūzas graudos, gan arī pupu sēklās. Alternaria spp. izraisa dažādas augu slimības (plankumainības, puves u.c.), turklāt atsevišķu sugu sporas ir alergēni. Alternaria ģintī ir vairāki desmiti sugu, to sistemātika ir sarežģīta, ir iespējams, ka viena un tā pati suga var inficēt dažādus saimniekaugus. Botrytis spp. dominēja pupu graudos, pārējās sēklās tas tika atrasts tikai atsevišķos gadījumos. Pelējuma ierosinātāji - Penicillium spp., Aspergillus spp. un Cladosporium spp. bija sastopami reti. Dažādas sēnes no Fusarium ģints tika atrastas gandrīz visos, graudu un sēklu paraugos, taču sugu spektrs bija atšķirīgs. F. avenaceum visbiežāk tika izolēts no kviešu graudiem, taču tika atrasts arī kukurūzā un pupās. Pupu graudos konstatēts F. oxysporum, kas citos paraugos identificēts ļoti reti. Visos paraugos atrasts arī F. poae, lai gan salīdzinoši retāk. Vienu un to pašu Fusarium sugu konstatēšana dažādu kultūraugu sēklās, iespējams, izskaidro, kādēļ augu maiņa būtiski nesamazina to kviešu slimību izplatību, ko ierosina Fusarium ģints sēnes. Visnozīmīgākā Fusarium suga ir F. graminearum, kas izraisa kukurūzas un kviešu graudu inficēšanos un ir pazīstams kā visagresīvākais mikotoksīnu producētājs. Kviešu graudos šis patogēns tika atrasts reti (2% no visiem izolātiem), tomēr tika pierādīts, ka minimālā augsnes apstrāde un bezmaiņas kviešu sējumi veicina inficēšanos ar F. graminearum. Šis patogēns bieži (36%) atrasts kukurūzas graudos, tas nozīmē, ka kukurūzas iekļaušana augu maiņā var veicināt kviešu vārpu fuzariozes attīstību. Līdzšinējie pētījumu rezultāti ir pretrunīgi, ir nepieciešama turpmāka sugu identificēšana un izmēģinājumi, lai pētītu atsevišķu patogēnu, it īpaši cilvēkiem bīstamo Fusarium spp., Alternaria spp. un citu populāciju, bioloģiskās īpatnības un saimniekaugu loku. [ABSTRACT FROM AUTHOR]