Search

Sabiedrības veselība Veselības aprūpe Public Health Health Care Nosaukums: Smēķēšanas paradumu saistība ar arteriālo hipertensiju sociāldemogrāfiskajās grupās Latvijā. Mērķis: Izpētīt smēķēšanas paradumu saistību ar arteriālo hipertensiju sociāldemogrāfiskajās grupās Latvijā. Aktualitāte: Kardiovaskulārās slimības ir galvenais iedzīvotāju nāves cēlonis Latvijā. Neskatoties uz smēķējošo iedzīvotāju īpatsvara samazināšanos, smēķēšana nemainīgi saglabājās kā primārs riska faktors iedzīvotāju invaliditātei un priekšlaicīgai nāvei, īpaši vīriešiem, kuru vidū ikdienas smēķētāju īpatsvars ir ļoti augsts. Vienlaicīgi ar smēķējošo iedzīvotāju īpatsvara samazināšanos, novērojamas jaunas tendences smēķēšanas paradumos. Līdz ar to ir svarīgi apzināt smēķēšanas paradumus un to saistību ar arteriālās hipertensijas izplatību, lai mazināt kardiovaskulāro slimību slogu Latvijā Hipotēzes: Smēķēšanas paradumu saistība ar arteriālo hipertensiju atšķiras sociāldemogrāfiskajās grupās. Metodes: Tika veikts šķērsgriezuma pētījums, analizējot Slimību profilakses un kontroles centra Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datu bāzi. Kopumā tika analizēti 13 mainīgie un to korelācija savā starpā. Uzmanība tika pievērta septiņu smēķēšanas paradumu saistība ar arteriālo hipertensiju trijās sociodemogrāfisko grupu kategorijās - dzimums, vecums un izglītība. Secinājumi: Pastāv tendences daudzu smēķēšanas paradu saistībai ar arteriālo hipertensiju daudzās sociodemogrāfiskajās grupās, taču ne visas ir statistiski nozīmīgas. Arteriālās hipertensijas prevalence stipri palielinās ar vecumu, kas apgrūtina smēķēšanas paradumu kā atsevišķu faktoru analīzi uz minēto saistību. No visiem sociodemogrāfiskajiem rādītājiem, izglītības līmeņa grupās bija vismazāk statistiski nozīmīgu rezultātu. Darba apjoms: 52 lappuses, kurās iekļauti 12 attēli un pievienots 1 pielikums. Title: Relationship between smoking habits and arterial hypertension in sociodemographic groups in Latvia. Aim: To investigate the relationship between smoking habits and arterial hypertension in sociodemographic groups in Latvia. Actuality: Cardiovascular diseases are the main cause of death in Latvia. Despite the decrease in the proportion of the population who smoke, smoking remained unchanged as a primary risk factor for disability and premature death of the population, especially among men, among whom the proportion of daily smokers is very high. Simultaneously with the decrease in the proportion of the population who smoke, new trends in smoking habits can be observed. Therefore, it is important to identify smoking habits in order to reduce the prevalence of cardiovascular diseases in Latvia Hypotheses: There are statistical differences in smoking habits depending on arterial hypertension in sociodemographic groups. Methods: The study was carried out by analyzing the database of the study of habits affecting the health of the population of Latvia of the Center for Disease Prevention and Control. A total of 13 variables and their correlation with each other were analyzed. Attention was drawn to the relationship of seven smoking habits with arterial hypertension in three categories of sociodemographic groups - gender, age and education. Conclusions: There are trends in the association of many smoking habits with arterial hypertension in many sociodemographic groups, but not all are statistically significant. The prevalence of arterial hypertension strongly increases with age, which makes it difficult to analyze the smoking habit as a separate factor in the mentioned relationship. From all sociodemographic indicators, educational level groups had the least statistically significant results. Work volume: 52 pages, including 12 images and 1 appendix.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Stress ir tas, ko prāts un ķermenis piedzīvo, pieņemot nepārtraukti mainīgu vidi. Stress ir izaicinājums māsas profesijā, kas ir saistīti ar ikdienas pacientu aprūpi, emocionālajām vajadzībām, ar vidi un organizatorisko struktūru. Darbs intensīvās aprūpes nodaļās medmāsām ir emocionāli un fiziski sarežģīts. Katru dienu māsas saskaras ar ciešanām, bēdām un nāvi. Māsa ir augsta stresa profesija, kas ietekmē gan māsu fizisko, gan garīgo veselību, kas var izraisīt dažādas sekas, piemēram, trauksmi, depresiju, miega traucējumus, imūnsistēmas darbības traucējumus, sirds un asinsvadu riska faktoru palielināšanos, traucētas attiecības ar ģimeni un izdegšanu. Stresa faktors ir jebkas, kas izraisa stresa hormonu izdalīšanos. Tāpēc zināšanas par stresu izraisošiem faktoriem ir svarīgas. Šie pētījuma rezultāti var palīdzēt noteikt stresa faktoru intensīvās terapijas profilā strādājošas māsām. Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot stresu izraisošos faktorus intensīvās terapijas profila nodaļās strādājošām māsām. Pētījuma hipotēze: Stresu izraisošie faktori intensīvā terapijā strādājošām māsām atšķirīgi atkarībā no vecuma, darba pieredzes, darba slodzes un ģimenes statusa. Iegūtie rezultāti liecina, ka izvirzītā hipotēze apstiprinājās daļēji. Intensīvā terapijā strādājošām māsām statistiski nozīmīgas saistības starp stresa faktoriem un demogrāfiskiem datiem bija tikai dažos stresu izraisošos faktoros. Tika veikts kvantitatīvs neeksperimentāls pētījums, tika izmantota anketa ar iespējamiem stresu izraisošiem faktoriem un jautājumiem par demogrāfiskiem datiem. Pētījuma dalībnieku aptauja notika izmantojot interneta vietni “visidati.lv” un papīra formātā. Pētījumā̄ piedalījās 128 intensīvās terapijas profila nodaļās strādājošas māsas. Darbs sastāv no 50 lapaspusēm, 14 attēliem, 5 tabulām un 19 literatūras avotiem. Stress is what the mind and body experience when accepting a constantly changing environment. Stress is a challenge in the nursing profession related to daily patient care, emotional needs, environment, and organizational structure. Working in intensive care units is emotionally and physically demanding for every nurse. Every nurse has direct contact with suffering, sadness and death. Nurse job is a high stress job that affects physical and mental health. That can lead to a variety of consequences such as anxiety, depression, sleep disorders, immune system dysfunction, increased cardiovascular risks, disturbed family relationships and make person feel mentally exhausted. Origin of stress can be anything that causes the release of stress hormones. Therefore, knowledge about stressors is important. The results of this study may help to clarify the stress factor in nurses work in the intensive care. The purpose of the bachelor thesis was to understand stress causing factors for nurses working in intensive care. Research hypothesis: Stress causing factors for nurses working in intensive care can be depends on age, work experience, workload, and family condition. The results collected in the bachelor's thesis show that the proposed hypothesis partly confirms. Nurses working in intensive care were statistically significant associations between stressors and demographic data only in some stressors. A quantitative non-experimental study was conducted, using a survey with potential stressors and demographic questions. The survey of research participants was conducted using the web site "visidati.lv" and in paper format. In study participated 128 nurses who works in intensive care. The work consists of 50 pages, 14 images, 5 tables and 19 literature sources.

Sabiedrības veselība Veselības aprūpe Public Health Health Care Darba tēma: Iedzīvotāju ar multimorbiditāti sociāldemogrāfiskais raksturojums Latvijā. Darba mērķis: Izpētīt multimorbiditātes izplatību Latvijas pieaugušo populācijā kopumā un sociāldemogrāfisko faktoru grupās. Aktualitāte: Multimorbiditāte- tiek definēta kā stāvoklis, kad cilvēkam diagnosticētas vismaz divas vai vairāk hroniskās slimības. Palielinoties paredzamajam dzīves ilgumam, sabiedrības novecošanai un iedzīvotāju vidējam vecumam, pieaug hronisko slimību skaits līdz ar to rodas multimorbiditātes slogs. Šī ir sabiedrības veselības aktuāla problēma, jo tā palielina veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu nepieciešamību, hroniski smago veselības stāvokļu dēļ. Ir nepieciešams identificēt saistību starp sociāldemogrāfiskajiem faktoriem un multimorbiditāti, jo tas palīdzētu efektīvāk izstrādāt multimorbiditātes profilakses pieejas un politiskos dokumentus, kā arī resursu piesaisti, saistībā ar šo problēmu. Hipotēzes: Multimorbiditātes izplatība ir augstāka sievietēm, pieaugot vecumam. Multimorbiditātes izplatība atšķiras saistībā ar izglītības līmeni un ģimenes stāvokli. Pētījuma dizains: Tika veikts šķērsgriezuma pētījums, darbā tika izmantoti dati no Slimību profilakses un kontroles centra 2020. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma sagatavotās datu bāzes. Pētījuma metodes: Tika izmantota SPKC datu bāze. Atkarīgais mainīgais bija hronisko slimību skaits. Neatkarīgie mainīgie bija dzimums, vecums, izglītības līmenis un ģimenes stāvoklis. Bakalaura darbā tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes: proporciju, šķērstabulu analīze, biežumu aprēķināšana. Neatkarīgo mainīgo grupās statistiski nozīmīgas atšķirības noteica ar Hī-kvadrāta testu (angl. – Chi-squared test). Statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām tika uzskatītas ja p < 0,05. Īpatsvara ticamības līmeņa noteikšanai tika aprēķināts proporciju 95% ticamības intervāls (95% TI). Rezultāti: . Kopējā multimorbiditātes izplatība bija 18,9%, vīriešiem tā bija 15%, sievietēm -21,9%. No 15 līdz 39 gadiem multimorbiditātes izplatība bija 2,7%, no 40 līdz 59 gadiem (16,7%) un vecumā no 60 gadiem -44,3%. Visaugstākais multimorbiditātes īpatsvars abiem dzimumiem ir vecuma grupā no 60 gadiem 43,7% vīriešiem 44,6% un sievietēm.Cilvēkiem, kuriem ir kopdzīve, multimorbiditātes izplatība ir lielāka (19,2%), nekā tiem, kuriem tās nav -18,4%Ģimenes stāvokļa un vecuma saistība ar hronisko slimību skaitu statistiski nozīmīgas atšķirības tika atrastas 15-39 gadu vecuma grupā, kur multimorbiditātes izplatība bija 3,7%. Secinājums: Lielāka multiorbiditātes izplatība ir sievietēm, vecumam pieaugot. Hronisku slimību skaitam nav saistības ar izglītības līmeni un vecumu. Multimorbiditātes izplatība ir lielāka tiem cilvēkiem, kuriem ir dzīvesbiedrs. Saturs: bakalaura darbs ir iedalīts 4 nodaļās. Kopējais darba apjoms ir 41 lappuses, ieskaitot 5 attēlus, 3 tabulas un 39 literatūras avotus. Title: Socio-demographic characteristics of the population with multimorbidity in Latvia. Aim: Explore the prevalence of multimorbidity in the adult population of Latvia in general and in socio-demographic factors groups. Background: Multimorbidity - is defined as a condition in which a person has been diagnosed with at least two or more chronic diseases. As life expectancy increases, the ageing population and the average age of the population, the number of chronic diseases increases, resulting in a burden of multimorbidity. This is an ongoing public health problem as it increases the need for health and social care services, due to chronically severe health conditions. It is necessary to identify the relationship between socio-demographic factors and multimorbidity, as this would help to develop more effectively the prevention of multimorbidity, it’s approaches and political documents, as well as resources. Hypotheses: the prevalence of multimorbidity is higher in women as age increases. The prevalence of multimorbidity varies in terms of educational attainment and marital status. Study design: A cross-sectional study was conducted, the work used data from the database prepared by the Center for Disease Prevention and Control's 2020 study of habits affecting the health of the population of Latvia. Study methods: SPKC database was used. The dependent variable was the number of chronic diseases. The independent variables were gender, age, education level and marital status.In this work descriptive statistical methods were used: analysis of proportions, cross tables, calculation of frequencies. Statistically significant differences in groups of independent variables were determined with the Chi-squared test. Statistically significant differences between groups were considered if p < 0.05. The 95% confidence interval (95% CI). Results: The total prevalence of multimorbidity was 18.9%, in men it was 15%, in women -21.9%. From 15 to 39 years, the prevalence of multimorbidity was 2.7%, from 40 to 59 years (16.7%) and from 60 years -44.3%. The highest proportion of multimorbidity for both sexes is in the age group of 60 years and over, 43.7% for men and 44.6% for women. The prevalence of multimorbidity is higher in cohabiting people (19.2%) than in those who do not -18.4 % Relationship of marital status and age with the number of chronic diseases statistically significant differences were found in the 15-39 age group, where the prevalence of multimorbidity 3.7%. Conclusions: Women have a higher prevalence of multiorbidity as age increases. The number of chronic illnesses has no relationship to education levels and age. The prevalence of multimorbidity is higher among people with a spouse. Content: The bachelor is divided into 4 chapters. The total amount of work is 41 pages, including 5 images, 3 tables and 39 literature sources.

Sabiedrības veselība Veselības aprūpe Public Health Health Care Nosaukums: Fizisko aktivitāšu saistība ar veselības pašvērtējumu iedzīvotājiem ar arteriālo hipertensiju Latvijā Mērķis: Izpētīt fizisko aktivitāti raksturojošos faktorus un to saistību ar veselības pašvērtējumu iedzīvotājiem ar arteriālo hipertensiju Latvijā. Aktualitāte: Sabiedrības veselība ir ļoti plaša un visaptveroša, tāpēc ir svarīgi veicināt veselībpratību par dažādām tēmām un mēģināt samazināt dažādas saslimšanas un veicināt cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanos, kā viens no veselības nozares slogiem ir arī arteriālā hipertensija. Veselības veicināšanas speciālisti arvien vairāk runā par fizisko aktivitāšu nepieciešamību un nozīmību cilvēku ikdienā. Arī hipertensijas novēršanai kā viens no profilakses pasākumiem ir fiziskā aktivitāte ikdienā. Fizisko aktivitāšu daudzums un biežums var ietekmēt arī cilvēka pašsajūtu un to, kā viņš vērtē savu veselību. Tāpēc sabiedrības veselībā būtu būtiski izpētīt hipertensijas pacientu fizisko aktivitāšu paradumus un veselības pašvērtējumu, lai varētu pilnvērtīgi izglītot sabiedrību par šo tēmu. Hipotēze: Pieaugot fiziskās aktivitātes biežumam, iedzīvotājiem ar arteriālo hipertensiju Latvijā ir augstāks veselības pašvērtējums. Secinājumi: Lielākā daļa respondentu ar fiziskām aktivitātēm vismaz 30 minūtes dienā nodarbojas reti vai nekad (83,4%) un savu veselību vērtē kā vidēju (53,8%), taču 30,2% respondentu veselību novērtē kā sliktu. Fizisko aktivitāšu vismaz 30 minūtes dienā biežums nozīmīgi atšķiras vecuma grupās, taču visās vecuma grupās augstākais īpatsvars ir to, kuri ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas reti vai nekad (53,6-86,4%). Augstākais īpatsvars to, kuri ar fiziskajām aktivitātēm vismaz 30 minūtes dienā nodarbojas 4 – 7 reizes nedēļā ir jaunākajā vecuma grupā – 15 līdz 34 gadi (10,7%). Brīvā laika pavadīšanas paradumi nozīmīgi atšķiras dzimuma grupas, un vīrieši (48,3%) biežāk nekā sievietes (38,1%) savu brīvo laiku pavada neaktīvi. Augstākais īpatsvars respondentu, kuri savu veselību vērtē kā sliktu ir to vidū, kuri reti vai nekad veic fizisko aktivitāti vismaz 30 minūtes dienā (32,1%) un arī to, kas brīvo laiku pavada neaktīvi (42,7%). Visaugstākais slikta veselības pašvērtējuma īpatsvars ir visās fiziskās aktivitātes (23,1 – 36,0%) un brīvā laika pavadīšanas (20,7 – 49,2%) grupās respondentiem no 55 līdz 74 gadiem. Tie arteriālās hipertensijas respondenti, kuri fizisko aktivitāti veic mazāk, savu veselību vērtē kā sliktāku. Saturs: Bakalaura darbs sastāv no 4 nodaļām un 15 apakšnodaļām. Kopējais darba apjoms 56 lapas, ieskaitot 19 attēlus. Izmantots 61 literatūras avots. Title: Association of physical activities and self-rated health among people with arterial hypertension in Latvia Aim: Study the factors characterizing physical activity and their relationship with self-assessment of health in the population with arterial hypertension in Latvia. Actuality: public health is very broad and comprehensive, so it is important to promote health literacy on various topics and try to reduce various diseases and promote the improvement of people's quality of life, as one of the burdens of the health sector is also arterial hypertension. Health promoters talk more and more about the necessity and importance of physical activities in people's everyday life. One of the preventative measures for preventing hypertension is daily physical activity. The amount and frequency of physical activity can also affect a person's well-being and how they rate their health. Therefore, it would be essential in public health to study the physical activity habits and self-assessment of health of hypertensive patients in order to fully educate the public on this topic. Hypothesis: As the frequency of physical activity increases, residents with arterial hypertension in Latvia have a higher self-assessment of their health. Conclusions: Most respondents exercise for at least 30 minutes a day rarely or never (83,4%) and rate their health as average (53,8%), while 30,2% rate their health as poor. The frequency of physical activity varies significantly between age groups for at least 30 minutes a day, but in all age groups the highest proportion are those who do exercise rarely or never (53,6 – 86,4%). The highest proportion of those who engage in physical activity for at least 30 minutes a day are in the younger age group of 15 - 34 (10,7%) 4 - 7 times a week. Leisure habits vary significantly across gender groups, with men (48,3%) more likely than women (38,1%) to spend their time off inactive. The highest proportion of respondents who rate their health as poor are among those who rarely or never perform physical activity for at least 30 minutes a day (32,1%) and also those who spend their time off inactive (42,7%). The highest proportion of poor health self-assessment is in all groups of physical activity (23,1 – 36,0%) and leisure (20,7-49,2%) for respondents 55 - 74. Those respondents to arterial hypertension who perform less physical activity rate their health as worse. Content: The Bachelor's work consists of 4 chapters and 15 subchapters. This work consists of 56 pages, including 19 images. 61 literature sources were used.

Sabiedrības veselība Veselības aprūpe Public Health Health Care Nosaukums: Ģimenes ārsta izglītojošā darba novērtējums pacientiem ar hroniskām slimībām sociāli demogrāfiskajās grupās. Mērķis: Izpētīt apmierinātību ar ģimenes ārsta izglītojošo darbu pacientiem ar hroniskām slimībām sociāli demogrāfiskajās grupās. Aktualitāte: Ģimenes ārsta izglītojošais darbs ir svarīgs aspekts pacientiem ar hroniskām slimībām, jo ģimenes ārsts ir galvenais speciālists, kurš būs daļa no pacienta dzīves līdz pat viņa mūža galam. No ģimenes ārsta ir atkarīgs, vai pacients pareizi spēs pašaprūpēt sevi dzīves laikā. Hipotēze: Apmierinātībā ar ģimenes ārsta izglītojošo darbu pacientiem ar hroniskām sirds un asinsvadu slimībām un cukura diabētu ir atšķirība dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa grupās. Metodes: Pētījums tika veikts, analizējot Slimību profilakses un kontroles centra Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datu bāzi. Darbā analizētie pētījuma dati tika iegūti 2020. gada laikā, intervējot 3505 Latvijas iedzīvotājus. Pētījumā tika izmantoti apmierinātības rādītāji – kā ģimenes ārsts nodrošina informāciju par slimības diagnozi, par slimības izmeklēšanas un ārstēšanas plānu un par slimības sekām un komplikācijām. Tika izmantoti sociāldemogrāfiskie rādītāji – dzimums, vecums, izglītība. Izlases lielums – 921 hronisko slimību pacients ar vismaz vienu no slimībām – hipertensiju, stenokardiju, sirds mazspēju vai diabētu. Secinājumi: Lielākā daļa respondentu (83-87%) ir apmierināti ar ģimenes ārsta izglītojošo darbu. Netiek novērota statistiski nozīmīga saistība starp sociāldemogrāfiskajiem rādītājiem (dzimumu un izglītību) un ģimenes ārstu izglītojošo darbu, taču tiek novērota statistiski nozīmīga saistība starp ģimenes ārsta izglītojošo darbu un vecumu (p

Pētījuma mērķis bija izpētīt atšķirības dzīvesspēka un stresa līmeņa rādītājos dažādās vecuma grupās, kā arī izpētīt dzīvesspēka un stresa līmeņa saistības, kā arī izpētīt iespējamo Covid-19 pandēmijas laika stresoru novērtējumus katrā vecuma grupā. Pētījumā piedalījās 172 respondenti (125 sievietes, 47 vīrieši), kas tika sadalīti trīs vecumgrupās: topošie pieaugušie (20-29 gadi), agrīnie pieaugušie (30-39 gadi), vidējie pieaugušie (40-49 gadi). Pētījuma dalībnieki aizpildīja trīs aptaujas: Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem, Uztvertā stresa skala un Iespējamie stresori Covid-19 pandēmijas laikā. Iegūtie rezultāti norāda atšķirības stresa un dzīvesspēka līmenī dažādu vecumgrupu ietvaros: vidējo pieaugušo stresa līmenis bija viszemākais; agrīno pieaugušo dzīvesspēka līmenis bija visaugstākais. Stresa rādītājam bija konstatēta negatīva korelācija ar dzīvesspēka līmeni. Saistībā ar norādītajiem Covid-19 pandēmijas laika stresoriem topošie pieaugušie vairāk raizējās par sociālās dzīves ierobežojumiem, agrīnie un vidējie pieaugušie vairāk raizējās par ģimenes locekļu veselību., The aim of this study was to investigate the differences in resilience and stress levels across different age groups, as well as to examine the associations between resilience and stress levels, as well as to explore the evaluation of possible Covid-19 pandemic stressors in each age group. The study included 172 respondents (125 women, 47 men), who were divided into three age groups: emerging adults (20-29 years), early adults (30-39 years), and middle-aged adults (40-49 years). Participants completed three surveys: Resilience Scale for Adults, Perceived Stress Scale, and Possible Stressors during the Covid-19 Pandemic. The obtained results indicate differences in the level of stress and resilience across different age groups: middle-aged adults reported the lowest level of stress; early adults reported the highest resilience. Stress level was negatively correlated with the level of resilience. Regarding the possible stressors during the Covid-19 pandemic, emerging adults were more concerned about the limitations of social life, and early and middle-aged adults were more concerned about the health of family members.

Bakalaura darba tēma: Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu stāstītprasmes veicināšana spēlēs Darba autors: Zane Kalēja Darba mērķis: teorētiski analizēt un praktiski pētīt vecākā pirmsskolas vecuma bērnu stāstītprasmes sekmēšanas iespējas spēlēs. Bakalaura darbs sastāv no 2 daļām – teorētiskās un empīriskās. Pirmajā daļā apkopota un analizēta zinātniskā un pedagoģiskā literatūra par vecākā pirmsskolas vecuma bērnu attīstības īpatnībām, priekšnoteikumiem stāstītprasmes sekmēšanai, kā arī spēļu nozīmi pirmsskolas pedagoģiskajā procesā. Bakalaura darba otrajā daļā tiek veikts praktisks pētījums. Pētījuma sākumā veikta vecākā pirmsskolas vecuma bērnu stāstītprasmes novērtēšana. Pētījuma gaitā bērniem regulāri tiek piedāvātas mērķtiecīgi atlasītas spēles stāstītprasmes uzlabošanai. Pētījuma beigās veikta atkārtota novērtēšana, kurā konstatēts, ka bērnu stāstīšanas iemaņas ir uzlabojušās. Bakalaura darba apjoms: 72 lpp., tajā skaitā 3 tabulas, 22 attēli, 6 pielikumi, izmantoti 57 literatūras avoti., Bachelor thesis title: Development of storytelling skills of older pre-school children through games. Author of the work: Zane Kaleja Aim of the thesis: to analyse theory and research practical possibilities of the development of storytelling of the older pre-school children through games. The Bachelor’s thesis consists of 2 parts – the theoretical and the empirical. The first part of Bachelor thesis contains the analysis of theoretical and pedagogical literature about 5 - 6-year-old children development characteristics, preconditions of storytelling, and the significance of game at pre – school learning process. The second part of Bachelor thesis consists of the practical research. The storytelling skills of older pre – school children were evaluated at the beginning of the research. There were targeted selected games offered regularly to children for improving their storytelling skills during the research. The storytelling skills of the children involved in the research were re-evaluated in the final stage of the research. The results of the evaluation showed that the storytelling skills has become higher. Work volume: 72 pages, including 3 tables, 22 pictures, 6 appendixes, 57 sources of literature were used.

Sabiedrības veselība Veselības aprūpe Public Health Health Care Darba nosaukums: Depresijas un somatoformās veģetatīvās disfunkcijas saistība ar veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijas iedzīvotājiem. Darba mērķis: Analizēt pēdējā gada laikā diagnosticētas vai ārstētas depresijas un somatoformās veģetatīvās disfunkcijas saistību ar veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu. Maģistra darba hipotēze: Latvijas iedzīvotājiem, kuriem pēdējā gada laikā ir diagnosticēta vai ārstēta depresija vai somatoformā veģetatīvā disfunkcija biežāk izmanto veselības aprūpes pakalpojumus, nekā tie iedzīvotāji, kuriem depresija vai somatoformā veģetatīvā disfunkcija nav diagnosticēta vai ārstēta pēdējā gada laikā. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums Aktualitāte: Smagie depresijas traucējumi ir viens no izplatītākajiem garīgajiem traucējumiem visā pasaulē. Depresijas klīniskās izpausmes tiek plaši saistītas ar citiem garīgās veselības traucējumiem, tādiem kā trauksme un/vai somatiskie simptomi, kas mēdz izpausties kā slikts garastāvoklis, nomāktība, sāpes ķermeņa orgānos. Pacienti ar šādiem traucējumiem, kuri nepareizi interpretē sava ķermeņa fiziskās sajūtas vismaz pēdējo sešu mēnešu laikā ir pārliecināti, ka viņiem attīstās nopietna slimība, tāpēc, lai šīs pārliecības pārbaudītu, tiek regulāri apmeklētas medicīniskās iestādes. Ņemot vērā būtiskas demogrāfiskās un epidemioloģiskās pārmaiņas, psihiskās slimības arvien vairāk kļūst par primārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas sloga noteicošu iemeslu, kā arī Latvijā arī strauji pieaug uzskaitē uzņemto pacientu skaits ar depresiju un somatoformiem traucējumiem. Rezultāti: Depresijas un/vai somatoformās veģetatīvās disfunkcijas izplatība pētījuma populācijas grupā sastādīja 4,4%. Depresijas un/vai somatoformās veģetatīvās disfunkcijas, kā arī hronisko slimību esamība palielina izredzes apmeklēt biežāk ģimenes ārstu līdz 1,8 reizēm, ārstu – speciālistu līdz 2,7 reizēm, izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu līdz 8,6 reizēm, kā arī būt hospitalizētam vai atrasties dienas stacionārā līdz 3,3 reizēm. Secinājumi: Personām, īpaši sievietēm un pieaugušajiem virs 55 gadiem, ar diagnosticētu depresiju un/vai somatoformo veģetatīvo disfunkciju ir izteikti lielākas izredzes vērsties pēc veselības aprūpes pakalpojumiem tādiem kā ģimenes ārsta prakse, ārsts – speciālists, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukšana, kā arī hospitalizācija vai dienas stacionāra apmeklēšana. Riska grupā biežākai veselības aprūpes izmantošanai ir pakļauti arī cilvēki ar trīs un vairāk hroniskām slimībām. Priekšlikumi: Gan ģimenes ārstiem, gan ārstiem – speciālistiem ir jāpievērš lielāka uzmanība pacientu riska grupām: pacientiem ar hroniskām slimībām, sievietēm, vecākā gadagājuma cilvēkiem, kā arī personām, kurām nav dzīves partnera, novirzot personu pie cita speciālista piemēram, pie klīniskā psihologa konsultācijas saņemšanai. Saturs: 67 lpp., 8 tabulas, 1 attēls, 5 pielikumi, 72 literatūras avoti Valoda: Latviešu valoda Title: The relationship between depression and somatoform vegetative dysfunction, and primary health care services usage in population of Latvia. The aim of study: To analyze the relationship between diagnosed depression and somatoform vegetative dysfunction in the last year and primary health care services. Hypothesis: Residents of Latvia, who have been diagnosed or treated for depression or somatoform vegetative dysfunction in the last year are more likely to use health care services than residents for whom depression or somatoform vegetative dysfunction has not been diagnosed or treated in the last year. Study design: Cross-sectional study Background: Strong forms of depressive disorders are most often encountered as common mental health diseases in the world. Manifestations of clinical depression are frequently related to other mental health problems and/or somatic symptoms such as bad mood, dispiritedness and body pains. Patients who experience mental health problems and misinterpret their body sensations in the last six months are convinced of having a serious illness. This becomes the main reason for a more frequent attendance to health facilities. After examining recent demographical and epidemiological changes and major increases in diagnosed depression and somatoform dysfunction cases, it can be stated that mental health illnesses become a primary reason for attending health care services. Results: Depression and/or somatoform vegetative dysfunction has been diagnosed in 4,4% of the population under study. The presence of chronic diseases among depression and/or somatoform vegetative dysfunction rise the probability of increased attendance rate to a family doctor’s practice up to 1,8 times, specialized doctor – up to 2,7 times, calling an emergency medical service – up to 8,6 times and hospitalization or attending day hospital – up to 3,3 times. Conclusion: Women and individuals over 55 years with diagnosed depression and/or somatoform vegetative dysfunction are more likely to seek health care from a family doctor’s practice, specialized doctor, an emergency medical service as well as a high probability of hospitalization or attending day hospital. Individuals with three or more chronic diseases also belong to the group of risk with a need for increased attendance at the health facilities. Proposals: Both family doctors and specialized doctors must pay more attention to patients at risk groups: patients with chronic diseases, women, the elderly people, as well as persons who do not have a life partner, referring the person to another specialist, for example, clinical psychologist for consultation. Content: 67 pages, 8 statistical tables, 1 image, 5 annexes, 72 literary sources and references to other review research papers. Language: Latvian

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot snieguma perfekcionismu un izdegšanas saistību. Pētījuma izlasi veido 62 cilvēki, jaunieši, kuri nodarbojas ar hokeju (M = 11,26, SD = 1,26 gadi). Pētījumā piedalījās vienas konkrētas hokeja skolas audzēkņi no 14 līdz 18 gadiem. Izlases lielāko vairumu veido latviešu tautības pārstāvji 52 (83,9%) un 10 (16,1%) krievu tautības pārstāvju, kuri brīvi runā latviski un spēj aizpildīt aptaujas latviešu valodā. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas Snieguma perfekcionisms sportā (PPS-S: Hill et al., 2016) (tulkots A. Abidi 2021.gadā šī pētījuma ietvaros) un Sportistu izdegšanas aptauja (ABQ: Raedeke & Smith, 2001). Adaptēja A. Koļesovs 2021. gadā. Pētījumā tika atklātas statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības starp sociāli noteikto perfekcionismu un fizisko izsīkumu un starp uz sevi vērsto perfekcionismu un pazemināto sasnieguma izjūtu. Šo sakarību var izprast caur Smita (1986) stresa modeli. Uztverot no citiem (ģimene, treneris ..) pārmērīgas gaidas, ka tavs sniegums būs ideāls, un saprašana, ka pretēja gadījumā var saņemt nosodījumu palielinājas trauksme, kas var novest pie stresa. Vāja iespēja ietekmēt gan citu cilvēku gaidas, gan sacensību sniegumu, plus fokusēšanas uz rezultātu, kuru sagaida tuvie cilvēki, var novest pie hroniska stresa, kas savukārt noved pie izdegšanas. Ka arī bija konstatēta pozitīva saistība starp vecumu un izdegšanu un tas apskšskalām – fizisko izsīkumu un pazemināto sasniegumu izjūtu. Kļūstot vecākam – pārejot uz augstāko meistarības līmeņi, palielinājās gan fiziska, gan psiholoģiska slodze, pie kuras jauns sportists var nespēt adaptēties. Atslēgas vārdi: snieguma perfekcionisms, izdegšana, hokejs, vecums, The aim of this study was to elucidate the relationship between performance perfectionism and burnout. The sample of the study consists of 62 people, male young people who are engaged in ice hockey (M = 11.26, SD = 1.26 years).Competetive young athlets from one specific ice hockey school aged from 14 to 18 participated in the study. The largest majority of the sample consists of representatives of Latvian nationality, 52 (83.9%) and 10 (16.1%) representatives of Russian nationality, who are fluent in Latvian and are able to fill in surveys in Latvian. The study used two surveys, Performance Perfectionism in Sport (PPS-S: Hill et al., 2016) (translated by A. Abidi in 2021 as part of this study) and the Athlete Burnout Survey (ABQ: Raedeke & Smith, 2001). Adapted by A. Kolesov in 2021. The study found a statistically significant positive association between socially prescribed perfectionism and physical exhaustion and between self-oriented perfectionism and a reduced sense of accomplishment. This relationship can be understood through Smith's (1986) stress model. Perceiving from others (family, coach ..) excessive expectations that your performance will be perfect, and understanding that otherwise you may receive condemnation increases the anxiety that can lead to stress. A weak ability to influence both other people's expectations and the performance of the competition, plus focusing on the result expected by loved ones, can lead to chronic stress, which in turn leads to burnout. There was also a positive association between age and burnout, and its dimensions -physical exhaustion and reduced sense of accomplishment. As you get older and moving to the highest skill level, has increased both the physical and psychological strain to which a young athlete may not be able to adapt.

Sabiedrības veselība Veselības aprūpe Public Health Health Care Tēma: Traumu izplatība saistībā ar fiziskām aktivitātēm skolēnu vidū 2018.gadā Mērķis: Izpētīt traumatisma izplatību saistībā ar fiziskajām aktivitātēm skolēnu vidū 2018. gadā. Uzdevumi: Aprakstīt traumu izplatības atšķirības saistībā ar fizisko aktivitāšu biežumu no skolas brīvajā laikā skolēnu vidū; noskaidrot traumu izplatību saistībā ar fiziskām aktivitātēm skolēnu vidū dzimumu grupās; izpētīt traumu izplatību saistībā ar fiziskām aktivitātēm skolēnu vecumgrupās. Aktualitāte: Netīšas traumas ir bērnu, jauniešu un pusaudžu galvenais nāves cēlonis. Tas rada lielu slogu sabiedrības veselībai. Fizisko aktivitāšu nodrošināšana ir svarīga bērniem jau agrā vecumā, lai pilnvērtīgi attīstītos psihomotorās iemaņas, koordinācija un intelekts. Svarīgi atcerēties, ka ne tikai palielinoties fiziskai slodzei, paaugstinās traumu iespējamība, bet arī zema fiziskā sagatavotība ir riska faktors traumām, kuras tiek iegūtas paaugstinoties fiziskai slodzei. Darbā iegūtie rezultāti ļaus izprast traumu izplatību skolēniem ar raksturlielumiem (fizisko aktivitāšu biežums; fizisko aktivitāšu ilgums; dzimums; vecums) un radīs priekšstatu par situāciju Latvijas skolēnu populācijā. Rezultāti: Tika secināts, ka neatkarīgi no fizisko aktivitāšu biežuma un ilguma nedēļā, traumas biežāk guva zēni. Lielāko traumu īpatsvaru uzrādīja 13 gadus veci skolēni, bet mazāko – 11 gadus veci skolēni. Pētījuma metodes: Bakalaura darba ietvaros tika veikts šķērsgriezuma pētījums, izmantojot Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Latvijas starptautiskā skolēnu veselības paradumu pētījuma 2017. /2018. mācību gada datu bāzi. Datu analīzes procesā izmantotas SPSS Statistics 27 for Windows aprakstošas statistikas metodes (frekvenču tabulas un šķērstabulas). Neparametriskajās metodēs izmantots Hī-kvadrāta tests. Par statistiski nozīmīgām atšķirībām tika uzskatīta p vērtība, kas ir mazāka par 0,05. Galvenie secinājumi: 2017. /2018. mācību gada laikā traumas guvuši 65,1% (n=1242, TI 95%: 63,0-67,2) skolēni, kuri ar fiziskām aktivitātēm nodarbojās 4-7 reizes nedēļā, pie šādas fiziskās aktivitātes zēni traumas guva par 6,4 procentpuktiem biežāk. 13 gadus veci skolēni uzrādīja augstāko traumu īpatsvaru, nodarbojoties ar fizisko aktivitāti 4-7 reizes nedēļā. 66,9% (n=267, TI 95%: 62,2-71,4) skolēni, kuri ar fiziskām aktivitātēm nodarbojās septiņas un vairāk stundas nedēļā, pēdējā gada laikā guva traumas, pie šādas fiziskās aktivitātes zēni (67,5, n=170; TI 95%: 61,5-72,9), salīdzinot ar meitenēm (66,0%, n=97; TI 95%: 58,0-73,2), traumas guva par 1,5 procentpunktiem biežāk. 13 gadus veci skolēni uzrādīja augstāko traumu īpatsvaru, nodarbojoties ar fizisko aktivitāti septiņas un vairāk stundas nedēļā. Saturs: Darba kopējais apjoms ir 44 lappuses. Tas sastāv no ievada, 4 nodaļām, 13 apakšnodaļām un secinājumiem. Darbā ir 7 attēli un 1 pielikums. Title: Prevelence of trauma assiciated with physical activity among school-aged children in 2018 Study aim: To study the prevelence of injury related to physical activities among students in 2018. Objectives: To describe the differences in the prevelance of injuries in realation to the frequency of physical activities among the school children in their free time; to find out the prevelance of injuries related to physical activities among the students in gender groups; to study the prevelance of injyries related to physical activities in the age groups of the students. Topicality: The accidental injuries are the leading cause of death between children and adolescents. This places a heavy burden on the public health. Physical activities are important since childhood, during which psychomotor skills, coordination and intelligence are developed. It is important to remember that not only the increasing physical activities will grow up the risk of injuries, but low physical activity is also risk factor for them. The result obtained in the work will allow to understand the prevalence of injuries of the students with these characteristics (frequency of physical activity; duration of physical activity; sex; age). And will give an idea of the situation in the population of Latvian students. Results: It was conducted that regardless of the frequency and duration of the physical activities during the week, the injuries were more common between the boys. The highest level of the injuries was reported by 13-years-old but the lowest by 11-years-old. Study methods: Within the framework of the bachelor's tesis, a cross-sectional study was conducted using the database of the Central of Disease Control and Prevention (SPKC) for Latvia`s International Student Health Habits Survey of 2017/2018 school year. SPSS Statistics for Windows 27 descriptive statistical methods (frequency tables and crosstabs) were used in the data analysis process. Chi-square test was used in the nonparametric methods. A p value of less than 0,05 was considered statistically significant. Conclusions: During the last year 65,1% (n=1242; TI 95%: 63,0-67,2) of the students who were engaded in physical activities 4-7 times a week were injured, while the boys were injured by such amount of the physical activities 6,4 percentage points more often. 13-years-old showed the highest level of the injuries by doing the physical activities 4-7 times a week. 66,9% (n=267; TI 95%: 62,2-71,4) of the students who were engaged in physical activities for seven or more hours per week during the last year were injured, at this level of the physical activities, the boys (n=67,5; TI 95%: 61,5-72,9) compared with the girls (66,0%, n=97; TI 95%: 58,0-73,2) gained the injuries by 1,5 percentage points more often. 13-years-olds produced the highest rate of the injuries from those who did the physical activities for seven or more hour per week. Content: The total lenght of bachelor's tesis is 44 pages.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Šajā darbā, ar nosaukumu „Dzirdes traucējumi saistībā ar pacienta vecumu”, tika izpētīts, kurā vecumā sākas agrīnas dzirdes pasliktināšanas pazīmes, ka arī to, kas ietekmē un veicina dzirdes pasliktināšanos. Pētījuma mērķis: Noskaidrot dzirdes traucējumus agrīnā stadijā, atkarībā no pacienta vecuma un kas ietekmē agrīnas dzirdes izmaiņas. Lai sasniegtu mērķi, tika aicināti respondenti bez akūtām dzirdes sūdzībām pēc otolaringologa apskates. Respondentiem tika uzdoti 16 jautājumi no protokola. Dzirde bija pārbaudīta no 125 Hz līdz 8 kHz un jā līdz 6 kHz dzirdes slieksnis bija normas robežās (līdz 25 dB), tad pārbaude turpinājās augstfrekvencēs no 9 kHz līdz 16 kHz. Datu analīze tika veikta IBM SPSS programmā. Analizējot savāktus datus, sanāca, ka agrīnas dzirdes pasliktināšanas ir grupā no 29 līdz 39 gadiem 16 kHz rādītājā. Izpētot faktorus, kas var ietekmēt agrīnas dzirdes izmaiņas sanāca, ka visvairāk dzirdē ietekmē troksnis darbā, un aizsargaustiņu neizmantošana strādājot trokšņu vidē. Darbs sastāv no 36 lpp, visas tabulas un diagrammas ir pievienotas pielikumā, kopā ir 10 pielikumi. Darbā iemantojas 36 diagrammās un 7 tabulas. Teorētiskai daļai bija izmantoti 39 informācijas avoti. This study: “Hearing impairments depending on the patient age” is a research about hearing impairments. Study was done to find at what age usually hearing impairments start to appear, as well as what is causing it and how. Main goal of study: to detect hearing impairments at an early stage, depending on patients age and what is causing these changes in hearing. To accomplish this research respondents without acute hearing complaints were invited after they visited an otolaryngologist. Respondents were asked 16 questions from protocol. Hearing sense was tested within frequency range from 125 Hz up to 8 kHz and continued in next range from 9 kHz to 16 kHz if hearing threshold stayed within allowed limits (25 dB) in first part of test. Data was analyzed with IBM SPSS application. Analyzing the collected data, it was found that early hearing impairment is in the group of 29 to 39 years at 16 kHz. Studying the factors that may contribute to early hearing change revealed that the most common reason is noise at work and if ear plugs were not used when working in a noisy environment. The study consists of 36 pages, all tables and diagrams are attached, there are 10 appendices in total. 36 diagrams and 7 tables are included in this study. 39 sources of information were used for the theoretical part.

Šā pētījuma mērķis bija izzināt, vai pastāv un kāda ir morālās spriešanas un altruisma saistība pieaugušo izlasē (18–64 gadi). Tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi. Pirmkārt, vai un kāda saistība pastāv starp morālo spriešanu un altruismu? Otrkārt, kā morālā spriešana prognozē altruismu, kontrolējot vecumu, dzimumu un izglītības līmeni? Kopā pētījumā piedalījās 315 respondenti. Lai atbildētu uz pētījuma jautājumiem, tika izvēlēts Morālo spriedumu tests un Altruisma pašaptaujas skala. Rezultāti rāda, ka pastāv negatīva un ļoti vāja saistība starp morālo spriešanu, ko raksturo izvairīšanās no soda, un altruismu. Morālā spriešana neprognozē altruismu, toties altruismu skaidro izglītības līmenis., The aim of this research was to explore if and what kind of relationship exists between moral reasoning and altruism in a sample of adults (aged 18–64 years). Two research questions were raised. First, is there and what kind of relationship exists between moral reasoning and altruism? Second, how does moral reasoning predict altruism, controlling for gender, age, and educational level? A total of 315 respondents took part in the research. To answer to the research questions, Moral Judgment Test and Self-Report Altruism Scale were chosen. The results show that there is a negative and very weak correlation between moral reasoning described by avoiding punishment and altruism. Moral reasoning does not predict altruism; however, altruism is predicted by educational level.

Diplomdarba pētījuma tēma ir par sociālā darba pakalpojumiem darbā ar senioriem lauku novadā. Darba mērķis ir veikt sociālā darba pakalpojumu izpēti darbā ar senioriem Balvu novada Viļakas pilsētas lauku apkaimē. Darbs sastāv no piecām nodaļām. Pirmajā nodaļā tiks sniegts senioru vajadzību un problēmu raksturojums lauku apvidos. Otrajā nodaļā tiks izanalizēti sociālajā darbā ar senioriem izmantojamie un pieejamie pakalpojumi un resursi Balvu novadā, kā arī sociālo darbinieku un starpinstitūciju sadarbība Balvu novadā. Trešajā nodaļā izpētīti sociālo darbinieku pienākumi pakalpojumu nodrošināšanai senioriem. Ceturtajā nodaļā apkopota ģerontoloģiskā sociālā darba specifika. Piektajā nodaļā tiks skaidrota metodoloģija pētījumam par sociālajiem pakalpojumiem un resursiem senioriem, veikta interviju gaitā iegūtie rezultāti, skaidrots sociālo darbinieku viedoklis par sociālo darbu ar senioriem. Atslēgvārdi: seniori, sociālie pakalpojumi, sociālā darba resursi, vientulība, vecums., The topic of the diploma thesisresearch is about social work services in work with seniors in rural areas.The aim of the work is to carry out research of social work services in work with seniors in the rural area of Vilaka city, Balvi region. The work consistsof five shapters. The first chapter describes the needs and problems of seniors in the countryside.The second chapter deals with social work services and resources.The third chapter looked at the responsibilities of social workers to provide services to seniors. In the fouth chapter the analysis in gerontological social work. The fifth chapter will explain the methodology of the research on social services and resources for seniors, explained the results obtained during the interviews and the opinion of social workers on social work with seniors. Keywords: seniors,social services, social work resources, loneliness, age.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Bakalaura darba tēma ir “Dzīves kvalitāte pacientiem ar nierakmeņu slimību ”. Tēmas aktualitāti norāda tas, ka nierakmeņu slimība ir ļoti izplatīta visā pasaulē. Tā saistīta ar apgrūtinošiem simptomiem, stiprām sāpēm, neatliekamas palīdzības nepieciešamību, samazinātu produktivitāti, miega traucējumiem, palielinātu finansiālo slogu un ikdienas darbību pārtraukumiem. Latvijā līdz šim vēl nebija tulkots un adaptēts nierakmeņu slimībai specifisks instruments simptomātiskās un funkcionālās ietekmes, dzīves kvalitātes novērtēšanai (WISQOL). Darba mērķis ir noskaidrot dzīves kvalitātes rādītājus pacientiem ar nierakmeņu slimību anamnēzē. Pētījumā tika izmantota kvantitatīva pētniecības metode – WISQOL, kura tika tulkota latviešu valodā un adaptēta. Respondenti bija pacienti ar nierakmeņu slimību, kas stacionēti slimnīcā X. Pētījumā piedalījās 80 respondenti, 46 sievietes un 34 vīrieši, vecumā no 26 līdz 75 gadiem ar pamatskolas, vidējo vai augstāko izglītību. Apkopojot pētījuma rezultātus, tika secināts, ka sievietēm, kurām ir nierakmeņu slimība anamnēzē, ir zemāki dzīves kvalitātes rādītāji. Atslēgas vārdi: nierakmeņu slimība, WISQOL, dzīves kvalitāte, dzimums, vecums, izglītība. The topic of the bachelor's thesis is “Quality of life of patients with kidney stones”". The topicality of the topic is indicated by the fact that kidney stone disease is very common all over the world. It is associated with bothersome symptoms, severe, urgent needs, prevent productivity, sleep disturbances, increased workloads and daily interruptions. Until now, the tools of specific instruments for assessing the symptomatic and functional effects and quality of life (WISQOL) have not yet been translated and adapted in Latvia. The aim of the study is to determine the quality of life with a history of kidney stones. A quantitative research method was used in the study – WISQOL, which was translated into Latvian and adapted. Respondents were patients with kidney stones hospitalized in hospital X. The study found 80 respondents, 46 and 34 men, aged 26 to 75 years, with primary, secondary or higher education. Summarizing the results of the study, it was concluded that women with a history of kidney stones have lower quality of life. Keywords: kidney stone disease, WISQOL, quality of life, gender, age, education.

Bakalaura darba tēma ir “Diskriminācija darba tirgū”. Neskatoties uz sabiedrības cīņu ar diskrimināciju, šo parādību var satikt arī attīstītajās valstīs. Jebkura veida diskriminācija negatīvi ietekmē darba tirgus un uz ekonomiku kopumā, kā arī diskriminācija atstāj lielas sociālajās sekās. Šajā bakalaurā darbā autors apskata diskriminācijas cēloņus un veidus darba tirgū, kā arī diskriminācijas sekas. Bakalaurā darbā padziļināti tiek apskatīti dzimumu, rasu, vecumu, reliģijas un veselības stāvokļa diskriminācijas. Veikta analīze par katru no šiem faktoriem Latvijā un Eiropā kopumā. Kā arī izveidots empīriskais pētījums par vienu no diskriminācijas veidiem. Empīriskajā pētījumā dzimuma diskriminācija tiek apskatītas ar valsts indeksu vienlīdzības reitingā un citiem izvēlētiem analīzes faktoriem. Darbs tika sadalīts četras nodaļās: Pirmā nodaļā diskriminācija tika apskatīta no teorētiskas pusēs. Tiek aprakstīti diskriminācijas cēloņi, veidi un sekas. Otrā nodaļā tiek aprakstīti četri pētījumi par diskriminācijas tēmu. Trešā nodaļā tiek apskatīta diskriminācija darba tirgū no analītiskas puses. Tika veikta analīze par dzimumu, rasu, vecumu, reliģijas un veselības stāvokļa diskriminācijas Latvijā un Eiropā. Ceturtā nodaļā tiek izveidots empīriskais pētījums par dzimuma diskrimināciju. Dzimuma diskriminācija tiek apskatīta ar valsts indeksu vienlīdzības reitingā un citiem izvēlētiem analīzes faktoriem. Pēc veiktas analīzes var secināt, ka diskriminācija uz vecuma pamata ir vislielākais diskrimināciju izraisošais faktors Latvijā. Sievietēm ir tendence strādāt mazāk kvalificētos darbos, kur atalgojums parasti ir zemāks kā augstāk kvalificētiem darbiniekiem. Vairumā gadījumu diskriminēšana uz reliģijas pamata balstās uz likumiem, jo valsts likumdošana var būt pret, piemēram, sejas aizsegšanu drošības apsvērumu dēļ., The topic of Bachelor's work is "Discrimination in the labor market”. Despite the struggle of society with discrimination, this phenomenon can also be met in developed countries. Any form of discrimination has a negative impact on the labor market and on the economy as a whole, as well as discrimination has major social consequences. In this Bachelor's work, the author examines the causes and types of discrimination in the labor market, as well as the consequences of discrimination. In this work gender, racial, age, religion and health discrimination are discussed in depth. Analysis of each of these factors has been carried out in Latvia and Europe as a whole. As well as established empirical study of one of the types of discrimination. In the empirical study, sex discrimination is looked at with the gender gap score and other selected analysis factors. The work was divided into four chapters: In the first chapter discrimination was looked at from theoretical sides. The causes, types and consequences of discrimination are described. The second chapter describes four studies on the topic of discrimination. The third chapter deals with discrimination in the labor market from the analytical side. An analysis of gender, race, age, religion and health discrimination was conducted in Latvia and Europe. In the fourth chapter, An Empirical Study of sex discrimination is created. Sex discrimination is looked at with the gender gap score and other selected analysis factors. After the conducted study, it can be concluded that discrimination on the basis of age is the largest factor causing discrimination in Latvia. Women tend to work in less skilled jobs, where pay is usually lower than that of higher skilled workers. In most cases, discrimination on the basis of religion involves the legal side, as national legislation may be against, for example, covering the face for security reasons.

Jeļizaveta Gavrilova. Kvalifikācijas darbs “4-7 gadīgu bērnu uzvedības problēmas un to korekcijas iespējas pirmsskolā”. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma „Pirmsskolas izglītības skolotājs”- Latvijas Universitāte, 2021. Kvalifikācijas darbā tiek analizētas 4 - 7 gadīgu bērnu uzvedības problēmas, to korekcijas iespējas pedagoģiskajā procesā pirmsskolas izglītības iestādē. Darba mērķis ir izpētīt 4 – 7 gadīgu bērnu problemātiskās uzvedības veidošanās likumsakarības, apzināt tās cēloņus un korekcijas iespējas. Darbā izvirzīti darba jautājumi: 1. Kādas biežākās uzvedības problēmas novēro bērniem PII? 2. Kāds ir pedagogu priekšstats par bērnu uzvedības grūtībām? 3. Kādas ir biežāk izmantotās korekcijas metodes? Darba uzdevumi: 1. Izpētīt un analizēt zinātnisko literatūru par bērna uzvedības īpatnībām un tipiskākām uzvedības problēmām pirmsskolas vecumā. 2. Teorētiski izpētīt un apzināt uzvedības problēmu korekcijas iespējas bērniem pirmsskolā. 3. Praktiski izpētīt bērnu problemātisko uzvedību pirmsskolas izglītības iestādēs, veicot strādājošo pedagogu aptauju. 4. Praktiski izpētīt bērnu problemātisko uzvedību X pirmsskolas izglītības iestādes grupā. 5.Apkopot iegūto informāciju un datus, izdarīt secinājumus. 6.Izstrādāt ieteikumus pedagogiem efektīvu korekcijas metožu pielietošanā bērnu problemātiskās uzvedības mazināšanai ikdienas pedagoģiskajā darbībā. Darbs sastāv no trīs daļām. Tā pirmajā daļā dots 4 - 7 gadīgu bērnu attīstības un uzvedības raksturojums. Otrajā daļā aprakstītas un analizētas šim vecumposmam raksturīgākās uzvedības problēmas. Trešajā daļā apskatītas efektīvākās uzvedības korekcijas metodes. Darba empīriskajā daļā apkopoti aptaujā un pētījumā iegūtie rezultāti. Izstrādātas rekomendācijas pedagogiem. Darba apjoms ir 53 lappuses, tas satur 3 tabulas, 11 attēlus, 54 literatūras avotus un 3 pielikumus. Atslēgas vārdi: pirmsskolas vecums, uzvedības problēmas, korekcija., Jeļizaveta Gavrilova (Yelizaveta Gavrilova). Qualification paper “Behaviour problems of 4-7 year old children and their correction possibilities in preschool”. First level professional higher education program (Preschool education teacher) - University of Latvia, 2021. Analyzed in the qualification paper are behaviour problems of 4-7 year old children, their correction possibilities in the pedagogical process in a preschool educational institution. The aim of the paper is to study the regularities of the formation of problematic behaviour of 4-7 year old children, to identify the causes and correction possibilities. The research questions are: 1. . What are the most common behavioral problems observed in pre-school children? 2. What are the educators' perceptions of children's behavior difficulties? 3. What are the most commonly used correction methods? Enabling objectives: 1. To study and analyze scientific literature on the peculiarities of a child's behavior and the most typical behavior problems in preschool age. 2. Theoretically research and identify correction possibilities of behavioral problems for children in preschool. 3. To practically study the problematic behavior of children in preschool educational institutions by conducting a survey of working educators. 4. To practically study the problematic behavior of children in the group of X preschool educational institution. 5. To summarize the obtained information and data, draw conclusions. 6. To develop recommendations for educators in the application of effective correction methods to reduce children's problematic behavior in daily pedagogical activities. The paper consists of three parts. In its first part, a description of the development and behavior of 4-7 year old children is given. In the second part, the most characteristic behaviour problems of this age group are described and analyzed. In the third part, the most effective behaviour correction methods are looked at. The empirical part of the paper summarizes the results obtained in the survey and the research. Recommendations for teachers have been developed. The volume of the paper is 53 pages, it contains 3 tables, 11 figures, 54 literature sources and 3 appendices. Keywords: preschool age, behavior problems, correction

Sabiedrības veselība Veselības aprūpe Public Health Health Care Ievads: Depresija pasaules mērogā ir viens no biežāk sastopamiem psihiskās veselības traucējumiem, kas skar aptuveni 4,4% pasaules iedzīvotāju. PVO prognozē, ka līdz 2030. gadam depresija būs pirmais cēlonis daudziem gadiem nodzīvotiem ar nespēju. Līdz šim Latvijā depresijas izplatība un ar to saistītie riska faktori nav tik dziļi izpētīti vispārējā populācijā. Tādi sociāldemogrāfiskie faktori kā dzimums, vecums, izglītības līmenis, ģimenes stāvoklis, nodarbinātības statuss, kā arī alkohola lietošana bieži tiek izmantoti ārzemju literatūrā kā svarīgie faktori, lai izskaidrotu depresijas izplatības rādītājus. Bakalaura darbs veikts ar mērķi izanalizēt depresijas izplatību un saistību ar sociāldemogrāfiskajiem faktoriem un alkohola lietošanu pieaugušo populācijā Latvijā. Metodes: Bakalaura darba izstrādei tika izmantota 2018.gada Veselības ministrijas pētījuma “Par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem” datu bāze. Bakalaura darba izstrādei tika izmantoti tikai kvantitatīvie dati ar 4912 (54,2% sievietes) derīgām intervijām par Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Depresijas noteikšanai respondenti tika intervēti, izmantojot PHQ-9 skalu. Datu apstrādei tika izmantota SPSS programma un aprakstošās statistikas metodes – biežuma sadalījums, šķērstabulu analīze ar Hī kvadrāta testu (χ2 tests). Rezultāti tika ziņoti izmantojot 95% ticamības intervālus (TI). Rezultāti: Depresijas izplatība kopumā bija 4,6%. Depresija bija biežāk sastopama 55-64 gadus veciem respondentiem (6,6%), ar pamatizglītību vai zemāku (8,3%), nestabili nodarbinātiem (11,5%) un bezdarbniekiem (11,0%), šķirtiem (8,4%) un atraitņiem (7,5%), un respondentiem ar riskantu alkohola lietošanu (7,5%) un problemātisku alkohola lietošanu (7,1%). Secinājumi: Bakalaura darbā iegūtie rezultāti ir saskaņā ar vairākiem pētījumiem, kur tika pētīta saistība starp sociāldemogrāfiskajiem faktoriem, alkohola lietošanu un depresijas izplatību. Latvijas precētiem pieaugušajiem no 25-34, 35-44, 45-54 vecuma grupām, ar augstāko izglītības līmeni, ar pastāvīgu darbu un bez kaitīgiem alkohola lietošanas paradumiem depresijas izplatības rādītāji ir viszemākie . Darba struktūras apraksts: Bakalaura darbs ir uzrakstīts latviešu valodā 63 lappušu apjomā pēc klasiskas darba struktūras. Darbs ir strukturēts 4 nodaļās: Literatūras apskats; Pētījuma metodes; Rezultāti; Diskusija; un 22 apakšnodaļās. Bakalaura darbs satur 11 attēlus. Introduction: Depression is one of the most common mental health disorders worldwide, affecting approximately 4,4% of the world's population. The WHO predicts that by 2030 depression will be the first cause of disability adjusted life years. Until now, the prevalence of depression and related risk factors in Latvia are not deeply studied in the general population. Sociodemographic factors such as gender, age, level of education, marital status, employment status, and alcohol use are often used in foreign literature as important factors in explaining the prevalence of depression. The aim of bachelor thesis is to analyze the prevalence of depression and its relationship with sociodemographic factors and alcohol consumption in the adult population in Latvia. Methods: The database of the research from 2018 of the Ministry of Health “On the prevalence of process addiction (gambling, social media, computer game addiction) among the Latvian population and risk factors influencing it” is used for the development of the Bachelor's thesis. Only quantitative data with 4912 (54.2% women) valid interviews of the general Latvian population aged 18 to 64 were used for the development of the bachelor's thesis. To measure depression, respondents were interviewed using the PHQ-9 scale. SPSS program and descriptive statistical methods were used for data processing-frequency distribution, crosstab analysis with Chi-square test (χ2 test). Results were reported using 95% confidence intervals (CI). Results: The point prevalence of depression was 4,6%. Depression was more common in respondents aged 55-64 (6,6%), with primary education or lower (8,3%), in precariously employed (11,5%) and unemployed (11,0%), in divorced (8,4%) and widowed (7,5%) and in respondents with alcohol abuse (7,5%). Conclusions: The results obtained in the bachelor's thesis are consisted with several studies that examined the relationship between sociodemographic factors, alcohol use and the prevalence of depression. Latvian married adults aged 25-34, 35-44, 45-54, with the highest level of education, with permanent work and without harmful alcohol consumption habits, have the lowest rates of depression. Thesis structure description: The bachelor's thesis is written in Latvian in the amount of 63 pages according to the classical thesis structure. The work is structured in 4 chapters: 4 Literature review; Research methodology; Results; Discussion; and 22 subsections. The bachelor's thesis contains 11 pictures.

Maģistra darbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 53 lappusēm. Tajā ir 22 attēli, 2 tabulas, atsauces uz 52 literatūras avotiem. Darba mērķis: Izvērtēt, vai datorizētie krāsu sakārtošanas testi var kalpot kā alternatīva fiziskajiem krāsu sakārtošanas testiem optometristu ikdienas praksē. Dalībnieki: 60 cilvēki vecumā no 40 līdz 69 gadiem ar normālo trihromātisko redzi. Metode: HRR tests tika izmantots ka skrīninga tests, krāsu redze tika izvērtēta ar fizisko FM-100 testu, fizisko R-28 testu, datorizēto FM-100 testu un datorizēto R-28 testu. Rezultāti/ Secinājumi: Tika secināts, ka fiziskie krāsu redzes sakārtošanas testi dienas lampas apgaismojumā nav uzrādījuši būtisku sakarību starp vecumu un relatīvo kļūdu skaitu. Netika atrasta statistiski nozīmīga korelācija starp FM-100 un R-28 testu rezultātiem. Palielinot spožuma līmeni datorizētajos testos no 24cd/m2 līdz 60cd/m2, netika atrasta statistiski būtiska relatīvās kļūdas samazināšanās. Atslēgvārdi: hromatiskā jūtība, krāsu redzes sakārtošanas testi, normāla trihromāzija, vecums., The master thesis is written in Latvian language on 53 pages. It contains 22 figures, 2 tables, 52 references. Purpose: To test validity of computerized colour arrangement test in comparison to physical colour arrangement test. Subjects: 60 adults aged 40-69 years old with normal trichromacy. Method: Colour vision screening with HRR test. Colour vision assessment with physical version of FM-100 and R-28 tests and computerized version of FM-100 and R-28 test at two illuminance levels. Results/ Conclusion: Statistical analysis do not suggest significant relation between age and total amount or errors in colour arrangement tests. Comparison of R 28 and FM-100 test results lack of correlation. Increase illuminance from 24cd/m2 to 60cd/m2 has no positive effect on colour arrangement tests for elderly participants. Keywords: chromatic sensitivity, colour arrangement tests, normal trichromacy, age.

Māszinības (ar specializāciju Garīgās veselības aprūpes māsa) Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Pētījuma mērķis: Noteikt depresijas un trauksmes rādītājus mazpilsētas iedzīvotājiem saistībā ar vecumu un nodarbinātību. Pētījuma teorētiskais modelis un iepriekšējo pētījumu atziņas ir balstītas uz pētījumiem, kuri veikti pasaulē – Saūda Arābija, Indija, ASV. Pētījuma hipotēze ir izvirzīta, pamatojoties uz iepriekš veiktajiem pētījumiem. Pētījuma hipotēze: Depresijas un trauksmes rādītājiem mazpilsētas iedzīvotājiem ir saistība ar vecumu un nodarbinātību. Pētījuma metode: a) Pētījuma dalībnieki: mazpilsētas “X” iedzīvotāji b) Instrumentārijs: Spīlbergera trauksmes tests (Spielberger at al., 1983) un Beka depresijas skala (Beck Depression Inventory-II, BDI-II; Beck, Steer, & Brown, 1996) c) Procedūra: Pirms pētījuma veikšanas tiks iegūta Ētikas komitejas pozitīva atļauja par pētījuma atbilstību kritērijiem. Pētījums tiks veikts piedāvājot mazpilsētas iedzīvotājiem aizpildīt aptauju. Iedzīvotāju aptauja tiks veikta elektroniskā veidā, aptaujas anketu ievietojot mājas lapā, lūdzot, to aizpildīt mazpilsētas iedzīvotajiem. Pētījumā izvirzītā hipotēze apstiprinājās, jo pastāv saistība starp depresiju un trauksmi ar vecumu un nodarbinātību, jo tām ir savstarpēji atkarīgas pazīmes. Pētījums sastāv no 38 lpp., 18 attēliem, 4 tabulām, 51 literatūras avota un 1 pielikuma. The purpose of the study: Define depression and anxiety rates for small-town residents in terms of age and employment. The theoretical model of the study and the lessons of previous studies are based on studies conducted around the world — Saudi Arabia, India, the U.S. The study's hypothesis is based on previous studies.Study hypothesis: Depression and anxiety indicators for small-town residents have a relationship with age and employment. Study method: a) Study participants: small-town “X” residents b) Instrumentary: Spielberger alert test (Spielberger at al, 1983) and Beck Depression Inventory-II, BDI-II; Beck, Steer, & Brown, 1996) c) Procedure: A positive authorisation of the Ethics Committee on the eligibility of the study will be obtained before the study is carried out. The study will be conducted by offering small-town residents to fill out the survey. The population survey will be conducted electronically by placing the questionnaire on the home page, asking for it to be filled in by small-town residents. The hypothesis in the study confirmed that there is a relationship between depression and age-related anxiety and employment, because they have interdependent signs. The study consists: of 38 pages, 18 images, 4 tables, 51 literature sources and 1 Annex.

Bakalaura darba temats: “ Šūšanas prasmju apguves sekmēšanas iespējas 5. - 6. klasē ”. Darba autore: Sanita Stiebriņa. Bakalaura darba mērķis; izzināt un atklāt skolēnu šūšanas prasmju apguves nosacījumus mājturības un tehnoloģijas mācību stundu procesā. Šī mērķa sasniegšanai, lai veiktu pētījumu tik izvirzīti šādi uzdevumi:  Analizēt zinātniski teorētisko literatūru par pētāmo problēmu.  Apkopot iegūto teorētisko materiālu, kuru izmantot šūšanas prasmju veicināšanai.  Izzināt un analizēt šūšanas prasmju reglamentējošos dokumentus.  Atlasīt mācīšanas metodes šūšanas prasmju apguvei.  Izveidot tematisko plānu šūšanas prasmju apguves veicināšanai 5. - 6. klasē.  Veikt pētījumu un apkopot rezultātus. Bakalaura darbs sastāv no divām daļām- teorētiskās un empīriskās. Darba pirmajā nodaļā tika aplūkotas un iepazītas pedagoģijas un psiholoģijas zinātnieku atziņas par šūšanas prasmju sekmēšanu, skolēnu 11-12 gadu vecuma attīstības raksturojums, lai labāk izprastu un pielietotu atbilstošas mācīšanas metodes, kā arī izstrādāts tematiskais plāns šūšanas prasmju attīstīšanai. Darba otrajā nodaļā tika veikta praktiskā izpēte šūšanas prasmju attīstīšanā divos mācību gados vienas klases ietvaros. Darba autore izvērtēja šūšanas prasmes pētījuma pirmā gada sākumā un pētījuma beigās, kā arī veica izpēti un otrajā pētījuma gadā un pētījuma beigās. Iegūtie dati tika apstrādāti un analizēti. Rezultāti un secinājumi:  5. un 6. klases skolēnu šūšanas prasmju apguve noris veiksmīgāk, ja skolotājs piedāvā šūt izstrādājumus, kuri ir interesanti un praktiski pielietojami,  vajadzības un intereses, uzdevumi sākot šūt jādod no vienkāršākā līdz sarežģītākam. Darba struktūra: Bakalaura darbs sastāv no 73 lpp. , tai skaitā 8 tabulām, 7 attēliem un 12 pielikumiem. Izmantoti 51 literatūras avotu resursi., Theme of the paper: “ Sewing skill mastering opportunities in grade 5. – 6. ”. Author of the paper: Sanita Stiebriņa. Aim of the research; cognize and discover pupils sewing skill mastering opportunities in technology and design lessons. In order to achieve objective to conduct research the following tasks were set:  To analyze scientific theoretical literature about the research problem  Summarize the obtained theoretical material, which to use to master sewing skills.  Cognize and analyze sewing skill regulatory documents.  Select teaching methods for sewing skill promotion.  Create academical plan for sewing skill mastering promotion in grade 5. – 6.  Conduct research and summarize results. Bachelor’s paper consists of two parts- theoretical and empirical. In the first chapter of the paper pedagogical and psychological scientist findings were discusses in order to promote sewing skills, cognized characteristics of development of pupils aged 11 – 12 in order to understand and apply appropriate teaching methods, as well as create academical plan for sewing skill mastering. In the second chapter of the paper a practical research on the development of sewing skills in two academic years within one class was conducted. The author evaluated the sewing skills at the beginning of the first year of the study and at the end of the study, as well as in the second year of the study and at the end of the study. The obtained data werw processed and analyzed. Results and conclusions of the research:  mastering sewing skills of 5th and 6th grade students is more successful if teacher offers to sew products that are interesting and practical,  needs and interests, obtaining sewing skills, simplest to the most complex tasks are given. Content of the paper: Thesis consist of 73 pages, 8 tables, 7 pictures and 12 attachments. In the paper 51 literature sources were used.

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot kādas saistības pastāv starp sociālkulturālo attieksmi pret ārējo izskatu, pašcieņu un veselības uzvedību. Pētījumā tika aptaujāti 318 respondenti vecumā no 16 līdz 84 gadiem, no kuriem 271 bija sieviete un 47 vīrieši. Ņemot vērā, ka pozitīva attieksme pret sevi ir nozīmīgs garīgās un fiziskās veselības kritērijs (Mousazadeh et al., 2017), bija nozīmīgi pētīt, kā sociālkulturālie kritēriji attiecībā pret ārējā izskata standartiem sabiedrībā ir saistīti ar indivīda pašcieņu un kādi veselības uzvedības paradumi ar to ir saistīti. Pētījumā tika izmantota Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965), kuru Latvijā adaptējusi A.Miltuze (1996), Multidimensionālā veselības uzvedības aptauja (Multidimensional Health Behaviors Questionnaire, Burgan, 2011), kuru Latvijā adaptējusi A.Mitrevica (2016) un Sociokulturālās attieksmes pret ārējo izskatu aptauja – 4 (Sociocultural Attitudes Towards Appearance Questionnaire-4: SATAQ-4; Schaefer et al., 2015), Latvijā aptauju adaptējusi S.Ozoliņa (2018). Pētījuma rezultāti norādīja uz stipru negatīvu pašcieņas saistību ar sociālkulturālo attieksmi pret ārējo izskatu visās aptaujas apakšskalās, kas norāda, ka pašcieņas pazemināšanās ir cieši saistīta ar pieaugošo spiedienu par atbilstību ārējā izskata standartiem. Tika novērota cieša saistība atlētiskuma internalizācijai ar veselības uzvedības rādītājiem, visstiprākā saistība bija ar sportošanas, veselīga uztura paradumiem, taču īpaši vīriešiem iezīmējās spēcīgāka sociālkulturālās attieksmes pret ārējo izskatu saistība ar veselīga uztura un veselības uzturēšanas paradumiem, kā arī speciālista apmeklēšanas paradumiem., The aim of this study was to clarify the relationship between sociocultural attitude towards appearance, self-esteem and health behaviour. The study survyed 318 respondents aged 16 to 84, of whom 271 were women and 47 men. Considering the fact that positive attitude toward oneself is an important criterion for mental and physical health (Mousazadeh et al., 2017), it was important to study how sociocultural criteria in relation to foreign-looking standarts in society relate to an individual’s self-esteem and what health behaviour habits are associated with it. The research of a study included Rosenberg Self-Esteem Scale, (Rosenberg, 1965) being adapted in Latvia by A.Miltuze (1996), Multidimensional Health Behaviors Questionnaire, (Burgan, 2011) being adapted in Latvia by A.Mitrevica (2016) and Sociocultural Attitudes Towards Appearance Questionnaire-4: SATAQ-4; (Schaefer et al., 2015) being adapted in Latvia by S.Ozoliņa (2018). The results of the study indicated a strong negative relationship between self-esteem and sociocultural attitudes towards appearance in all subscales of the survey, indicating that the decline in self-esteem is closely linked to the increasing pressure on compliance with external-looking standards. There was a strong correlation between the internalisation of athleticism with health behaviours, the strongest correlation was with sports and healthy eating habits, but especially men showed a stronger relationship of sociocultural attitude towards appearance with healthy diet, health care habits and also the habits of attending a specialist.

Bakalaura darbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 30 lapaspusēm. Satur 22 attēlus, 1 tabulu un 40 atsauces uz literatūras avotiem. Darba mērķis: novērtēt dažādu ar redzi saistītu faktoru ietekmi uz žilbšanas sajūtu. Anketēšanā piedalījās 217 dalībnieki no 13 līdz 68 gadiem, ar vidējo vecumu 26,8 ± 0,7 gadi. Rezultātā netika pieradīta statistiski nozīmīga saistība starp varavīksnenes krāsu un žilbšanas sajūtu. Dalībnieki pēc 35 gadiem ar gaišu varavīksnenes krāsu neizjūt žilbšanu spēcīgāk, nekā ar tumšu krāsu. Dalībnieki vecuma no 18 līdz 45 ar miopisku korekciju vadot auto tumsā izjūt žilbšanu spēcīgāk nekā autobraucēji bez korekcijas. Dalībnieki līdz 30 un no 40 gadiem vienādi vērtē ikdienas jutību uz žilbšanu., Bachelor thesis is written in Latvian and contain 30 pages. Contains 22 pictures, 1 table and 40 references to literature. The aim of thesis was to evaluate the effects of various visual factors on the glare sensitivity. In the questionnaire took part 217 participants from 13 to 68 years, with average age 26,8 ± 0,7 years. As a result, was no statistically significant association between iris color and glare sensitivity. Participants after 35 years, with a light iris color do not feel glare harder, than with a dark iris color. And participants from 18 to 45 years old with a myopic correction driving the car in the darkness, feel glare a more intense, than participants without a myopic correction. Participants up to 30 and from 40 years old equally value the daily sensitivity to glare.

Bakalaura darbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 26 lapām. Tas satur 12 attēlus un 36 atsauces uz literatūras avotiem. Darba mērķis bija izpētīt dažāda vecuma cilvēku vizuālās meklēšanas spējas un atšķirības, veicot uzdevumu uz volumetriskā daudzplakņu ekrāna. 20 pētījuma dalībnieki bija sadalīti divās vecuma grupās (19-29 g. un 47-57 g.). Viņi veica vizuālās meklēšanas uzdevumus ar dažādu skaitu elementu un mērķa-distraktora līdzību. Dalībniekam bija jāatrod mērķa stimuls un jānosaka tā relatīvā atrašanas vieta uz volumetriskā ekrāna. Meklēšanas laikā bija iespējams pārvietot volumetriskā attēla slāņus uz ekrāna plaknēm. Rezultātā tika noteikts, ka vidējais pareizo atbilžu īpatsvars abām grupām ir līdzīgs un ir atkarīgs no mērķa-distraktora līdzības. Turklāt volumetriskā attēla slāņu pārvietojumi ir vienlīdz bieži, taču vecākā gadagājuma cilvēkiem meklēšanas uzdevuma izpildīšana uz volumetriskā ekrāna aizņem ilgāko laiku nekā jaunākā gadagājuma cilvēkiem., Bachelor's thesis is written in Latvian on 26 pages. It contains 12 figures and 36 references. The aim of the study was to investigate the visual search capabilities and differences of people of different ages by performing a task on a volumetric multi-plane screen. 20 study participants were divided into two groups (19 – 29 years old and 47 – 57 years old). They performed visual search tasks with different number of elements and target-distractor similarity on the volumetric screen. Participant had to find the target stimulus and define its relative location on the screen. It was possible to move the layers of volumetric image on the display’s planes during visual search. As a result, it has been determined that the average correct response rate is similar and depends on target-distractor similarity in both groups. In addition, the layers of volumetric images are moved similarly often, however, the execution of search task takes longer time for older people comparing to younger people.

Bakalaura darbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 28 lapām. Tajā ir 24 attēli, 4 tabulas, 27 literatūras avoti. Darba mērķis: noskaidrot, vai izmantojot matemātisko modeli var paredzēt krāsu kauliņu sakārtošanas secības dažādu vecumu grupu pārstāvjiem bez krāsu redzes deficītiem. Metode: darbojoties ar matemātisko modeli, tika mainīts cilvēka vecums un noteikts krāsu kauliņu sakārtošanas secība Farnsworth D-15 testam. Rezultāti: matemātiskais modelis piefiksēja pirmas izmaiņas krāsu kauliņu sakārtošanas secībā 110 gadus vecam cilvēkam un konfūzijas lēņķis Vingrys & KingSmith metodē, kas ir vienāds ar -48,31°, norāda uz tritānam līdzīgo deficītu. Secinājumi: izmantojot matemātisko modeli var paredzēt krāsu kauliņu sakārtošanas secības dažādu vecumu grupu pārstāvjiem bez krāsu redzes deficītiem, tomēr tā rezultāti nav precīzi. Atslēgas vārdi: krāsu redze, vecums, Farnsworth D-15 tests, matemātiskais modelis, Vingrys & KingSmith metode., The bechelor thesis is writte in Latvian language and conrains 28 pages. It includes 24 pictures, 4 tables and 27 source references. Purpose: To find out whether, using a mathematical model, it is possible to predict the order of color dice for the representatives of different age groups without color vision deficiency. Method: Using a mathematical model, a person's age was changed and the order of the color dice was determined for the Farnsworth D-15 test. Results: The mathematical model recorded the first change in the color of the dice arrangement sequence for a 110-year-old person and the confusion angle in the Vingrys & KingSmith method, which is equal to -48.31 °, indicates a tritane-like deficiency. Conclusions: Using a mathematical model, it is possible to predict the order of color dice for representatives of different age groups without color vision deficits, but its results are not accurate. Keywords: color vision, age, Farnsworth D-15 test, mathematical model, Vingrys & KingSmith methode.

Bakalaura darba autors: Sana Zaķīte Darba vadītājs: Dr.psych. Tija Zīriņa Bakalaura darba temats: Bērnu izziņas intereses attīstīšana brīvdabas pedagoģijā jaunākajā pirmsskolas vecumā. Bakalaura darba mērķis: Pētīt bērnu izziņas interešu attīstības iespējas brīvdabas pedagoģijā jaunākajā pirmsskolas vecumā. Bakalaura darba hipotēze: Bērnu izziņas interešu attīstība brīvdabas pedagoģijā tiek sekmēta, ja: •tiek atbalstīta bērna patstāvīga darbošanās; •nodrošināta bērnam pieejama vide; •tiek nodrošināta pozitīva attieksme pret bērniem, veicinot izziņas interešu attīstību. Bakalaura darba galvenie uzdevumi: 1.Analizēt brīvdabas pedagoģijas jēdzienu pedagogu teorijās. 2.Veikt bērnu attīstības likumsakarību analīzi jaunākajā pirmsskolas vecumposmā. 3.Atlasīt pedagoģiskos paņēmienus bērnu izziņas intereses veicināšanā pedagoģiskajā procesā pirmsskolā. 4.Empīriski pārbaudīt bērnu izziņas interešu attīstības iespējas brīvdabas pedagoģijā. Bakalaura darba apjoms: 54 lapas, 2 tabulas un 9 attēli, 1 pielikums, 47 izmantotās literatūras vienības. Atslēgas vārdi: brīvdabas pedagoģija, jaunākais vecums, izziņas attīstība., Bachelor’s Thesis author: Sana Zaķīte Research paper`s supervisor: Dr.psych. Tija Zīriņa Bachelor Thesis issue: The youngest pre-school age children`s cognitive interest development in outdoor pedagogy. Bachelor Thesis main goal: theoretically and practically research the youngest pre-school age children`s cognitive interest development in outdoor pedagogy Bachelor Thesis hypothesis: Children`s cognitive interest development will improve if: •child’s independent activities are supported; •the environment is adequate for the child; •positive attitude all around children in order to develop cognitive interest. Bachelor Thesis main goals: 1.Analyse pedagogue theories about outdoor pedagogy. 2.Analyse the youngest pre-school age children`s development. 3.Select pedagogical techniques to furthermore develop children`s cognitive interest development. 4.Practically research children`s cognitive interest development in outdoor pedagogy. Bachelors Thesis amount: 54 pages, 9 pictures and 2 tables, 1 addendum (added in addendum), used 47 bibliography units. Key words: outdoor pedagogy, youngest pre-school age, interest development.

Kvalifikācijas darba tēma: „Stāstītprasmes sekmēšana vecākajai pirmsskolas vecuma bērniem izmantojot literāros darbus”. Pētījuma mērķis: Teorētiski izzināt un praktiski pārbaudīt literāros darbus, kā stāstītprasmes veicinātājus vecākā pirmsskolas vecuma bērniem. Pētījums sastāv no divām daļām : teorētiskās un empīriskās. Teorētiskajā daļā tika analizēts latviešu un ārvalstu zinātnieku pētījumi, apkopotas atziņas par valodu, runu un vecākās pirmsskolas bērnu stāstītprasmes sekmēšanu caur literārajiem darbiem. Pētījumā tiek apkopotas vairākas latviešu tautas pasakas, ar kuru palīdzību tiek sekmēta bērnu stāstītprasme, aprakstītas rotaļas ar kurām var sekmēt stāstītprasmi pirmsskolas izglītības iestādē un mājās kopā ar ģimeni, tiek aprakstīti psihiskie procesi, kuri ir nepieciešams attīstīt, lai bērns spētu veicināt stāstītprasmi un kā literārie darbi veicina stāstītprasmi. Balsoties uz teorētiskajām atziņām, empīriskajā daļā tika izstrādāti stāstītprasmes attīstības vērtēšanas kritēriji un rādītāji, veikta 10 vecākas pirmsskolas bērnu stāstītprasmes izpēte. Vadoties pēc konkrēto bērnu vecumposma īpatnībām ir apkopoti literārie darbi, kas veicina stāstītprasmi. Latviešu tautas pasakas tika izvēlētas atbilstoši bērnu vecumam, interesēm un pieredzei. Atkārtoti tika veikts stāstītprasmes izpēte, kas ļāva konstatēt, ka pētīto bērnu stāstītprasmes ir uzlabojušies rādītāji, kas lauj apstiprināt sākotnēji izvirzīto hipotēzi: Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu stāstītprasme tiks sekmēta, ja: • pedagoģiskā procesā vērā tiks ņemtas bērnu attīstības likumības, vajadzības un intereses; • stāstītprasmes sekmēšanai tiks izvēlēti un izmantoti vecumposmam saprotami un aktuāli literārie darbi. Kvalifikācijas darbs sastāv no 42 lappusēm, tai skaitā 3 tabulas, 4 attēli, 3 pielikumi. Izmantoti 30 informācijas avoti. Atslēgas vārdi: vecākais pirmsskolas vecums, stāstītprasmes sekmēšana, literārie darbi., The subject of the qualification work: “Promoting quality skills for older children of pre-school age through literary works”. The purpose of the study: In theory, to explore and test literary works as promoters of stationery for older preschool children. The study consists of two parts: theoretical and empirical. The theoretical part analysed the studies of Latvian and foreign scientists, gathered lessons on language, speech and the promotion of older preschool children through literary works. The study summarises several fairy tales of the Latvian people, promoting children's standing requirements, describing games that can promote stationpram in a pres-chool education institution and home with a family, describing psychological processes that need to be developed in order for a child to be able to promote stational skills and how literary works contribute to the stational it's a good idea. To vote on theoretical lessons, the empirical part developed criteria and indicators for assessing the development of stational skills, conducted a study of the status of 10 older preschool children. In the light of the special features of the age of the children in question, literary works have been gathered to promote the entrepreneurial skills. Fairy tales of the Latvian people were chosen according to children's age, interests and experience. There was a re-examination of the stationpram which led to an improvement in the rates of stationsof the children studied, confirming the initial hypothesis: parent childhood requirements will be promoted if: • the teaching process will take into account the legality, needs and interests of child dev elopment; • literary works that are understandable and up-to date will be selected and used to promote the entrepreneurial skills. The qualification work consists of 42 pages, including 3 tables, 4 images, 3 annexes, sources 30 of information used. Key words: oldest preschool age, improvement of statement requirements, literary works

Mūsdienās viedtālruņi tiek lietoti plašā mērogā un sevī ietver gan komunikācijas, gan izklaides funkcijas. Līdz ar viedtālruņu atšķirīgo lietošanu, dažādās vecuma grupās, pastriprunās digitālās plaisas esamība, kas visspilgtāk jūtama senioru vidū, salīdzinot tos ar jaunāka gada gājuma cilvēkiem. Bakalaura darba „Senioru viedtālruņu lietošanas paradumi un motivācija Latvijā” mērķis ir izpētīt senioru viedtālruņu lietošanas paradumus un motivāciju Latvijā, par uzde-vumiem izvirzot problēmas teorētisko izpēti, empīrisko izpēti un secinājumu izdarīšanu. Tiek ietverta teorija par senioriem, paaudzēm, viedtālruņu izmantošanu un digitālo plaisu. Metodoloģija ietver sekundāro datu analīzi un dziļo interviju veikšanu. Rezultāti ļāva izdarīt secinājumus par senioru attieksmi, lietojumu saistībā ar viedtāl-ruņiem. Atslēgas vārdi: viedtālruņi, seniori, paaudzes, lietojums, vecums, digitālā plaisa., Nowadays, smartphones are used on a large scale and include both communication and entertainment functions. With the different use of smartphones, in different age groups, the existence of a prelude to the digital divide, which is most noticeable among seniors, compared to younger people. The aim of the bachelor thesis “Smartphone usage, habits and motivation of seniors in Latvia” is to study the habits and motivation of senior use of smartphones in Latvia by setting problem research, empirical research and drawing conclusions. Includes the theory of seniors, generations, the use of smartphones and the digital di-vide. Methodology includes secondary data analysis and deep interviews. The results allowed to make conclusions about seniors attitudes and use of smartphones. Keywords: smartphones, seniors, generations, usage, age, digital divide.

Brūklenes ir bieži sastopamas visā Latvijas teritorijā. Tāpēc svarīgi izpētīt veģetācijas, audzes vecuma un biezības ietekmējošo faktoru saistību ar salīdzinoši ekoloģiski plastisko brūkleni. Lai noskaidrotu kā dažāda vecuma sila audzēs mainās brūkleņu sastopamība, segums un vecums, 2018. gada augustā un septembrī divās teritorijās Latvijā – Ropažu un Upmales līdzenumā, ierīkoti astoņi objekti 24 audzēs. Pētījuma praktiskā daļa izstrādāta tādā meža tipā kā sils. Analizētas dažādas vecuma audzes. Lai raksturotu brūklenes sastopamību un segumu, mežaudzēs ierīkoja transektes ar sešiem 1x1 m parauglaukumiem. Katrā no sešiem 1x1 m parauglaukumiem veica veģetācijas raksturojumu, ievāca trīs brūkleņu rametu paraugus, uzņēma vainaga atvēruma bildes. Kokaudzes biezības raksturošanai ierīkoja 510 m2 lielu parauglaukumu ap transekti, kur visiem pirmā un otrā stāva kokiem mežaudzē izmērīja diametru. Ar sliedes tipa mikrotomu sagrieza stumbra un saknes paraugus, apstrādāja laboratorijā un saskaitīja gadskārtas. Ar programmu WinScanopy apstrādāja vainaga atvēruma bildes, lai iegūtu procentuālo vanaga atvērumu. Lai izskaidrotu veģetācijas sastopamību audzēs veikta DCA analīze, bet lai novērtētu, kā audzes vecums, audzes biezība un vainaga atvērums ietekmē brūklenes parametrus un kā tie mainās audzes vecumgrupā, veikta analīze programmā R. Pētījumā secināts, ka brūklenes parametri būtiski atšķiras starp pētāmajiem līdzenumiem. Starp audzes vecumgrupām, statistiski būtiski, atšķiras tikai segums Upmales līdzenumā. Segums būtiski saistīts ar audzes vecumu, vainaga atvērumu un biezību (vecās un vidēji vecās audzēs), bet vecums ar vainaga atvērumu un audzes vecumgrupu. Bakalaura darbs izstrādāts Latvijas Universitātes, Bioloģijas fakultātes, Botānikas un ekoloģijas katedrā. Darbs izstrādāts no 2018. janvāra līdz 2019. gada maijam., Cowberries are common in the whole of Latvia. Therefore, it is important to study the relation between vegetation, age of the stand and the factors influencing the density with relatively ecologically tolerant cowberry. In August and September of 2018, 24 stands in eight sites were set up to find out how the occurrence, cover and age of cowberries varies in different aged stands in the plains of Upmale and Ropaži. The practical part of the study was developed in a forest type such as Cladinoso-callunosa. In order to characterize the occurrence and coverage of cowberries, in forest stands transect was constructed. In it, vegetation characteristics were taken, samples of three lingonberry ramets were collected, canopy pictures were taken. A plot of 510 m2 around the transects was installed to characterize the density of the forest stand. With sledge-type microtome stem and root samples were cut, processed in the laboratory. Annual tree rings were counted. With WinScanopy program canopy images were processed to get a percentage of canopy opening. In order to explain the occurrence of vegetation in different aged stands, DCA analysis was performed, but in order to assess how the age of the stand, stand density and crown opening affect the cowberry and how it changes in stands, analysis was performed in the program R. The study concluded that the parameters of the cowberry differ significantly between the plains. Among the age groups of the stand, statistically significant difference in cover is only in the Upmales plain. Coverage is significantly related to the age of the stand, the canopy opening and thickness of the stands (old and medium-old stands), and age with the canopy opening and the age of stand. Bachelor's thesis was developed at the Department of Botany and Ecology, University of Latvia, Faculty of Biology. Work was completed from January 2018 to May 2019.

Tēma: Eksperimenti dabā kā pašapziņas attīstības līdzeklis 2 -3 gadus veciem bērniem Autors: Lauma Markova Darba zinātniskais vadītājs: Mg.paed. Anita Ieriķe Mērķis: Pētīt 2-3 gadus vecu bērnu pašapziņas attīstību, veicot eksperimentus dabā Pētījuma metodes: literatūras analīze, novērojums, pedagoģiskie eksperimenti Teorētiskā darba daļa sastāv no vienas galvenās nodaļas un trīs apakšnodaļām. Kopumā analizēti 20 literatūras avoti latviešu, krievu un angļu valodā par 2 – 3 gadus vecu bērnu attīstību, pašapziņu, tās veidošanos un attīstību, kā arī par eksperimentu būtību un nozīmi tieši bērna attīstībā. Empīriskā darba daļa sastāv no vienas galvenās nodaļas un trīs apakšnodaļām, kurās apkopota informācija par veiktajiem eksperimentiem kopā ar bērniem, tabulas un attēlu veidā atklāti novēroja rezultāti par bērnu pašapziņas attīstību pētījuma sākumā un beigās. Secinājumi: Darba nobeigumā izvirzīti secinājumi. Kā svarīgāko var minēt, ka pašapziņa veidojas jau agrā vecumā, ļoti svarīgi, lai bērns saņemtu pozitīvu novērtējumu un iedrošinājumu, kas stiprinās ticību saviem spēkiem. Eksperimenti dabā ir viens no pašapziņas attīstību veicinošiem faktoriem, kas bagātina gan bērna emocionālo, gan sajūtu pieredzi. Darbs sastāv no 40 lpp, 20 attēliem, 3 tabulām un 14 pielikumiem., Topic: Experiments in nature as self-awareness development tool for children aged 2 to 3 years Author: Lauma Markova Scientific supervisor: Mg.paed. Anita Ieriķe Aim: To study the development of self-awareness of children aged 2-3 years by experimenting in nature Research methods: literary analysis, observation, pedagogical experiments The theoretical part consists of one main chapter and three sub-chapters. In total, 20 sources of literature in Latvian, Russian and English for the development of children aged 2 - 3 years old, self - awereness, its development, as well as the nature and importance of experiments in the development of the children. The empirical part of the work consists of one main chapter and three sub-chapters that summarize the performed experiments with children. In a table and in the images reveal the results of the development of children's self-awareness at the beginning and the end of the research. Conclusions: At the end of work are compiled conclusions. The most important thing is that self-awareness is emerging at an early age, it is very important for the child to receive a positive assessment and encouragement, which will strengthen his confidence in himself. Experiments in nature are one of the factors contributing to the development of self-awareness, which enriches both the child's emotional and sensory experience. The work consists of 40 pages, 20 images, 3 tables and 14 attachments.

Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistība starp apmierinātību ar dzīvi un emocionālo intelektu sievietēm dažādās vecuma grupās (25 – 35 un 59 – 69 gadi). Pētījumā piedalījās 110 sievietes,55 sievietes katrā grupā. Izpētei tika izmantotas Apmierinātības ar dzīvi skala (Satissfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, &Griffin, 1985 ) un Emocionālā intelekta aptauja (The Self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Shutte , 1998, kā minēts Schutte, Malouff, & Bhullar, 2009). Bakalaura darba ietvaros tika apstiprināta pozitīva saistība starp apmierinātību ar dzīvi un emocionālo intelektu visā izlasē kopā un jaunāko sieviešu vecuma grupā, savukārt vecāko sieviešu grupā šāda saistība netika atklāta. Emocionālā intelekta un apmierinātības ar dzīvi rādītāji abās vecuma grupās nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi., The purpose of this study is to examine, whether there is a correlation between life satisfaction and emotional intelligence in women of different age (25 – 35 and 59 – 69 years old). One hundred ten women participated in this study (55 women in each group). Two questionnaires were used to evaluate life satisfaction and emotional intelligence: Satisfaction With Life Scale (Diener, Emmons, Larsen, Griffin, 1985 and The Self-Report Emotional Intelligence Test (SREIT) (Shutte et al., 1998, us mentioned Schutte, Malouff & Bhullar, 2009). In Bachelor’s paper was confirmed a positive connection between satisfaction with life and emotional intelligence in whole selection together and in youngest women’s age group, but in the older women’s group the connection were not revealed. Indicators of emotional intelligence and satisfaction with life in both age groups were not statistically significantly different.

Darba autors. Sarmīte Ruka Darba zinātniskais vadītājs. Dr. paed., asoc. prof. A. Tauriņa Darba nosaukums. Jaunākā pirmsskolas vecuma bērnu vārdu krājumu bagātināšana rotaļās Pētījuma mērķis. Teorētiski un praktiski izzināt jaunākā pirmsskolas vecuma bērnu vārdu krājuma bagātināšanas iespējas rotaļās. Darbam izvirzītā hipotēze. Bērnu vārdu krājums tiks sekmīgi paplašināts, ja skolotājs: •izzinās bērnu vārdu krājuma attīstības līmeni; •izmantos pedagoģiskajā darbībā rotaļas. Darba teorētiskā daļā tiek analizēta un apkopota literatūra, par jaunākā pirmskolas vecuma bērnu attīstību, tiek pētītas rotaļas, kuras bagātina jaunākā pirmsskolas vecuma bērnu vārdu krājumu. Darba praktiskā daļā tiek veikts pētījums vārdu krājumu bagātināšana rotaļās jaunākā pirmsskolas vecuma bērniem. Darbā izvirzītā hipotēze un uzdevumi ir sasniegti. Izmantotās rotaļas ir bagātinājušas bērnu vārdu krājumu, visiem bērniem pētījuma laikā ir izdevies bagātināt vārdu krājumu. Atslēgas vārdi. Rotaļas, jaunākā pirmsskolas vecumposms, vārdu krājuma bagātināšana. Darba saturs. 42. lpp., no tām 7 attēli, 6 tabulas, 35 literatūras avoti un informācijas avoti., The author. Sarmīte Ruka Scientific supervisor. Dr. paed., assoc. prof. A. Tauriņa The title of the work. Enriching the latest preschoolers' names in play Objective of the study. Theoretically and practically find out the youngest preschooler vocabulary enrichment options in the games. The hypothesis put forward for work. Children's vocabulary will be expanded successfully if teacher: •Learns the level of development of children's vocabulary; •Will use the games in pedagogical activity. The theoretical part of the work analyzes and summarizes literature on the development of the youngest pre-school children, plays are being explored which enrich the latest preschool children's vocabulary. In the practical part of the work a study is being carried out on the enrichment of vocabulary in playgrounds for younger preschoolers. The hypothesis and tasks set forth in the work have been achieved. The used games have enriched the children's vocabulary, all children have succeeded in enriching the vocabulary during the study. Keywords. Games, the youngest preschool age, enrichment of vocabulary. Content of work. p.,42 of which p. 7 pictures, 6 tables, 35 literature sources and sources of information.

Darba tēma ir „Rotaļu izmantošana vecāko pirmsskolas vecuma bērnu sociālo prasmju veidošanai.” Darba mērķis ir pētīt rotaļu ietekmi uz vecāko pirmsskolas vecuma bērnu sociālu prasmju veidošanu. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojoši uzdevumi: •Analizēt teorētisko literatūru par vecāko pirmsskolas vecuma bērna sociālo prasmju veidošanas likumsakarībām; •Teorētiski un praktiski pētīt rotaļu izmantošanas iespējas sociālo prasmju veidošanai. Darbs sastāv no 2 daļām - teorētiskās un empīriskās. Teorētiskajā daļa sniedz sociālo prasmju raksturojumu, analizē vecāko pirmskolas vecuma bērnu attīstības likumsakarības pētāmajā kontekstā, apskata rotaļu kā vienu no svarīgākajiem sociālu prasmju veidotājiem vecāko pirmskolas vecuma bērnu attīstībā. Balstoties uz pedagogu, psihologu un literāru atziņām, ir raksturota rotaļa kā līdzeklis sociālo prasmju veidošanai. Pētījums balstās uz R. Andersones, A.Šponas, D. Dzinteres, B. Brice, V. Romenkovas, Ļ. Vigotska, S. Omarovas un citu autoru atziņu analīzi. Empīriskajā daļā tiek sniegts pētījuma metodoloģiskais pamatojums, pētāmās bērnu grupas raksturojums, kā arī izstrādāti kritēriji bērnu sociālo prasmju novērtēšanai. Ir aprakstīts praktiskais darbs ar bērniem, kas atspoguļo rotaļu izmantošanas iespējas sociālo prasmju veidošanai. Iegūtie rezultāti ir analizēti un atspoguļoti tabulās un diagrammās. Darbam ir struktūra: ievads, 2 nodaļas, attēli, tabulas, secinājumi, izmantota literatūra, pielikumi. Darba apjoms- 44 lpp., The subject of the research is „The Use of Games in Formation of Social Skills among Senior Pre-school Age Children”. The target of the given paperwork is to analyze the influence of games on social skills development among senior pre-school children. The following tasks have been set in order to reach the target: •To analyze theoretical literature about regularities in social skills formation among senior pre-school children. •To examine theoretically and practically the opportunity to use games in the development of social skills. The work consists of 2 parts – theoretical and empirical. Theoretical part provides description of social skills, analysis of regularities of development of senior pre-school age children within the study context, evaluation of a game as one of the most important social skills developers in targeted childrens’ education. Considering conclussions provided by teachers, psychologists and authors, a game has been described as a tool for developing social skills. The research is based on the analyses of works written by R.Andersons, A. Špons, D. Dzintere, B. Brice, V. Romenkova, L. Vigotska, S. Omarova and others. Empirical part of the work shows methodological framework of the given research, description of targeted group of children, as well as provides criteria for evaluation of childrens’ social skills. The results obtained are shown in tables and diagrams. The structure of the work: Introduction, 2 Chapters, Tables, Pictures, Conclussions, References, Appendices. The work consists of 43 pages.

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība atkarīgajai pašcieņai ar ķermeņa tēla uztveri, kā arī noskaidrot, vai atkarīgā pašcieņa un ķermeņa tēla uztvere korelē ar sievietes vecumu. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas – Atkarīgās pašcieņas skala (Crocker, Luhtanen, Cooper & Bouvrette, 2003) un Ķermeņa tēla uztveres aptauja (Slade, 1998). Pētījumā piedalījās 183 sievietes vecumā no 18 līdz 55 gadiem (M = 30,14, SD=9,60). Iegūtie rezultāti parāda, ka atkarīgā pašcieņa ir negatīvi statistiski nozīmīgi saistīta ar ķermeņa tēla uztveri. Kā arī atkarīga pašcieņa ir statistiski nozīmīgi saistīta ar sievietes vecumu, bet netika konstatēta saistība vecumam ar ķermeņa tēla uztveri., The main goal of the bachelor thesis was to define a connection between contingencies of self-worth and body image perception and to determine whether there is a correlation between the age of a woman and contingencies of self-worth and body image perception. Two surveys were used during the research - The Contingencies of Self-Worth Scale (Crocker, Luhtanen, Cooper & Bouvrette, 2003) and The Body Image Questionnaire (Slade, 1998). 183 women between the ages of 18 to 55 took participation in the research (M = 30,14, SD= 9,60). The acquired results show that the contingencies of self-worth are negatively statistically significantly related to body image perception. Also, contingencies of self-worth are statistically significantly related to a woman’s age, but a connection between a woman’s age and body image perception was not found.

Kvalifikācijas darba tēma: Bērnu vardarbība un tās novēršanas iespējas pirmsskolā. Kvalifikācijas darba autore: Inguna Lazdiņa Darba vadītāja: Prof., Dr.psych. Tija Zīriņa Kvalifikācijas darba apjoms: 58 lpp, 4 tabulas, 2 pielikumi, 31 literatūras avoti. Kvalifikācijas darba mērķis: pētīt bērnu vardarbības cēloņus un tās novēršanas iespējas pirmsskolā. Kvalifikācijas darba uzdevumi: 1. izzināt bērnu vardarbības cēloņus un to novēršanas iespējas, 2. pētīt pirmsskolas vecuma bērnu uzvedības izmaiņas, pielietojot rotaļas bērnu sadarbības prasmju sekmēšanai un saskarsmes pilnveidei. 3. veikt pedagoģisko izmēģinājumdarbību un pētīt, kā bērnu uzvedība mainās, ja uzvedības korekcijai tiek lietotas lomu spēles, elpošanas vingrinājumi dusmu slāpēšanai un attīstītas bērnu empātijas spējas. 4. iegūto rezultātu analīze un interpretācija. Atslēgas vārdi: pirmsskolas vecums, vardarbības novēršana, sociālās prasmes. Pētīšanas metodes: 1. Teorētiskā metode: zinātniskās literatūras analīze. 2. Praktiskā metode: bērnu novērošana, vecāku un pedagogu anketēšana, pedagoģiskā izmēģinājumdarbība. Teorētiskā daļa balstās uz zinātniskās literatūras analīzi. Tiek aplūkoti dažādu autoru viedokļi par pirmsskolas bērnu attīstību dažādos vecumposmos, par iespējamām vardarbības izpausmēm, neievērojot vecumposmu attīstības īpatnības. Tiek aplūkoti veidi, lai mazinātu bērnos vardarbības izpausmes un veicināt komunikācijas un saskarsmes prasmes. Empīriskā daļa balstās uz kvalifikācijas darba autores vērojumu, kura pamatā tika noteikti kritēriji vardarbības izpausmēm, kuri pēc tam tika apkopoti tabulā. Vecāku un pedagogu anketēšanu un veicot pedagoģisko izmēģinājumdarbību, lai ar dažādām metodēm, rotaļām, garām pastaigām ārā, tika panāktas izmaiņas bērnu uzvedībā un pilnveidotas bērnu saskarsmes prasmes. Būtiskākā atziņa, pie kuras nonāca kvalifikācijas darba autore ir, ka bērni ir jāaudzina mīlestībā, labestībā, ar labu vecāku personīgo piemēru, un vecākiem jābūt izglītotiem bērnu audzināšanā., Qualification work theme: child bullying and things to do to prevent it in pre-school. Author of qualification work: Inguna Lazdina Supervisor: Prof. Dr. Psych. Tija Zirina The amount of the qualification work: 58 pages, 4 charts, 2 attachments, 31 literature sources. The purpose of the qualification work: to study the causes of child bullying and its potential for elimination in pre-school. Qualification work assignments: 1. To find out the causes of child bullying and their potential for elimination. 2. To study behavioural changes in pre-school children, using games for development of children cooperation skills and communication skills. 3. To conduct pedagogical trials and to investigate how children's behavior changes when behavioral correction is used for role play, breathing exercises to suppress anger, and develop empathy in children. 4. Analysis and interpretation of the results obtained. Key words: pre-school age, prevention of bullying, social skills. Research methods: 1. Theoretical method: scientific literature analysis. 2. Practical method: child observation, parent and teacher surveys, pedagogical trial work. Theoretical part is based on scientifical literature analysis. Different author opinions are being looked at about pre-school child development in different age groups for possible bullying, disregarding the peculiarities of development. There are ways to reduce the bullying in children and to promote communication and social skills. Experiential part is based on qualification work author’s research, based on certain criteria of bullying, which are compiled in a chart. Parents and teachers surveys and doing pedagogical experiment so with different methods -games, long walks outside, were accomplished change in children behaviour and fulfilled children social skills. Main point that qualification author got was that children need to be raised with love, kindness, with good parents personal example and parents need to be educated at raising children.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp stresa pārvarēšanas stratēģijām, agresiju un izdegšanu skolotājām. Pētījumā piedalījās 93 skolotājas no dažādām Latvijas skolām (30 sākumskolas, 33 pamatskolas un 30 vidusskolas skolotājas vecumā no 25 līdz 66 gadiem). Kā izpētes metode tika izmantota Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989), Agresijas aptauja (Buss & Perry, 1992) un K. Maslakas izdegšanas aptauja-Skolotāju aptauja (Maslach, Jackson, Leiter, 1996). Atbilde uz pētījuma jautājumiem, vai pastāv saistības starp stresa pārvarēšanas stratēģijām, agresiju un izdegšanu atšķirīga vecuma un darba stāža skolotājām ir, ka pastāv statistiski nozīmīgas saistības. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp dažāda vecuma skolotājām un stresa pārvarēšanas stratēģijām un agresiju, savukārt, nav novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības starp aptauju rezultātiem sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolotājām., The aim of this study was to find out the connection of stress management strategies, aggression and burnout in teachers. 93 female teachers from different Latvian schools took part in this study (30 primary, 33 elementary and 30 secondary school teachers in the age from 25 to 66). The method used in the study was The Coping Orientation of Problem Experience Inventory (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989), The Aggression Questionnaire (Buss & Perry, 1992) and Maslach Burnout Inventory-Educator’s Survey (Maslach, Jackson, Leiter, 1996). The answer to the study questions, whether there is a connection of stress management strategies, aggression and burnout in different age and work experience is, that there are statistically significant connections. The study results showed that there were statistically significant differences between teachers of different age and stress management strategies and aggression, in turn, there are no statistically significant differences between research results in primary, elementary and secondary school teachers.

Darba mērķis ir pārbaudīt kā dažādi faktori (miopijas lielums, vecums) ietekmē redzes asuma izmaiņas ar diafragmu. Metode. Nekoriģētais redzes asums un redzes asums ar diafragmu tika pārbaudīts 62 dalībniekiem, kuri nāca uz redzes pārbaudi optikā. Redzes asums tika noteikts ar projektora burtu tabulu. Sākotnēji redzes asums tika pierakstīts decimālajā sistēmā, bet pēc tam pārrēķināts LogMAR vienībās. Rezultāti. Lielāks redzes asuma uzlabojums ar diafragmu ir pie augstākas pakāpes ametropijas, pie miopijas pakāpes -3.00 uzlabojums bija aptuveni 6 rindas, bet pie -6.00 uzlabojums - aptuveni 9 rindas. Salīdzinot uzlabojumu ar diafragmu dažādās vecuma grupās, redzes asuma uzlabojums būtiski neatšķīrās., Title. Pinhole visual acuity for different age groups. The aim is to check how different factors (myopia, age) affect the visual acuity changes with the pinhole. Method. Uncorrected visual acuity and visual acuity with the pinhole was measured for 62 participants at visual inspection optics. Visual acuity was determined with the projector letter chart. Initially, the visual acuity was recorded in decimal but then transformed in LogMAR. Results. Greater visual acuity improvement with pinhole is at a higher grade ametropic at -3.00D of myopia improvement was estimated at about 6 rows, but at -6.00D improvement - about 9 rows. An improvement compared with the pinhole in different age groups, visual acuity improvement was not significantly different.

Bakalaura darba pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp tirdzniecības pārstāvju darba pašefektivitāti un apmierinātību ar darbu. Pētījumā papildus tika izvirzīti divi apakšjautājumi- „Vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp darba pašefektivitāti un tirdzniecības pārstāvju vecumu?„ un „Vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp apmierinātību ar darbu un tirdzniecības pārstāvju vecumu?” Pētījumā piedalījās 56 respondenti- tirdzniecības pārstāvji no dažādām organizācijām. No visiem respondentiem- 27 sievietes un 29 vīrieši, vecuma grupā no 18-56 gadiem (M=31), ar darba pieredzi tirdzniecībā sākot no 3 mēnešiem līdz 252 mēnešiem jeb 21 gadam. Apmierinātības ar darbu izpētei tika izmantota „Spektora apmierinātības ar darbu aptauja” (Job satisfaction survey /JSS/, Spector, 1985), kur Latvijā adaptējis I. Burvis 2005. gadā. Darba pašefektivitātes izpētei tika izmantotadarba pašefektivitātes skala (Occupational Self- efficacy Scale, Schyns & von Collani, 2002), kuru Latvijā adaptējis A. Cucurs 2004. gadā. Apkopojot pētījuma rezultātus tika secināts, ka nepastāv statistiski nozīmīgas saistības starp darba pašefektivitātes un kopējās apmierinātības ar darbu rezultātiem tirdzniecības pārstāvju darbā, taču pastāv korelācija starp darba pašefektivitāti un apmierinātību ar darba saturu, un apmierinātību ar kolēģiem. Pētījuma rezultāti uzrāda, ka pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp tirdzniecības pārstāvju vecumu un darba pašefektivitāti, kopējo apmierinātību ar darbu, apmierinātību ar darba samaksu, papildatlīdzību, atzinību, izaugsmi un darba saturu. Atslēgas vārdi: Tirdzniecības pārstāvji, darba pašefektivitāte, apmierinātība ar darbu, vecums., The aim of the thesis was to define relationships between sales representatives job self-efficacy and job satisfaction. In reaserch paticipated 56 sales representatives- 27 women, and 29 men, aged from 18- 56 years (M= 31). With work experience in sales from 3 months to 252 months or 21 years. Data were collected using two questionaries- Job satisfaction survey /JSS/ (Spector, 1985), and Occupational Self- efficacy Scale ( Schyns & von Collani, 2002). The obtained results of the study showed, that there is no statisticlly significant correlation between sales representatives job self-efficacy and job satisfaction. But there is statistically segnificant corellation between job self- efficacy and satisfaction with collegues, and also satisfaction with job content. Also result showed that there is statistically significant relationships between sales representatives age and job self- efficay, also between age and general job satisfaction, satisfaction with pay, bonuses, recognition, growth and job content. Key words: Sales representatives, job self-efficacy, job satisfaction, age.

Glioblastoma – visizplatītākais un visbīstamākais galvassmādzeņu primārs audzējs. To ārstē, izmantojot kombinēto ķīmij-stāru terapiju. Lai noprognozētu kombinēts terapijas efektivitāti un, secīgi, arī pacientā iespējamo dzīvildzi, jānosaka un jānovērtē iespējami prognostiskie faktori. Šajā pētījumā tika aplūkoti sekojošie prognostiskie faktori: pacientā vecums un dzimums, audzēja lokalizācija (labā vai kreisā puslodē), operācijas apjoms (rezēkcija vai biopsija) un KPS. Lai noskaidrotu šo faktoru ietekmi, tika pētīti 78 klīniskie gadījumi, informācija tika ņemta no pacientu slimības vēsturēm un medicīnas kartiņām. Dati tika apkopoti izmantojot MS Excel 2003 un MedCalc programmatūru. Gala rezultāti radā kā pacientu vecumam un audzēja lokalizācijai piemīt zināmas prognostiskās vērtības. Šie dati daļēji līdzās pārējo pētījumu rezultātiem. Tomēr ir nepieciešami tālākie un dziļākie pētījumi., Glioblastoma one of the most common and dangerous primary brain tumors. It can be cured using combined chemistry-radiotherapy. To predict the efficiency of combined therapy and potential increase of patient’s survival time it is necessary to determine and evaluate possible prognostic factors. In this research the following prognostic factors had been examined: patients, age and gender, the allocation of the tumor ( in the right or left hemisphere of the brain), the scope of the operation ( resection or biopsy) and KPS. To find out the effect of these factors 78 clinical cases was taken from patient’s case rasords and medical layers. Data were collected using MS Excel 2003 and Med Calc software. The final results of the resarch prove that patient’s age and the allocation of the tumor have known prognosti value. This data partly is aligned with the rest of the research results. However, it requires futher studies.

Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot vai pastāv atšķirības prokrastinācijas līmenī starp strādājošiem un studējošiem. Iepriekš veiktajos pētījumos noskaidrots, ka aptuveni 70% studentu (Ellis, & Knaus, 1977; Hill, & Hill, Chabot, & Barrall, 1987, kā minēts Beck, Koons, & Milgrim 2000) un 15-20 % pieaugušo (Ferarri et al., 2007, kā minēts Klingsieck, 2013) prokrastinē. Pētījumā piedalījās 360 respondenti vecumā no 18 līdz 71 gadiem, 274 sievietes un 86 vīrieši, no kuriem tika izveidotas grupas- „Strādā” -166 respondenti, „Studē” - 62 respondenti, „Strādā un studē” -89 respondenti un „Pašreiz nestrādā un nestudē”- 43 respondenti. Pētījumā tika izmantota Prokrastinācijas aptauja (Procrastination Scale (Lay, 1986), kā arī jautājumi par demogrāfiskajiem datiem- vecums, dzimums, izglītība un papildus jautājumi katrai grupai. Iegūtie rezultāti parāda, ka strādājošiem respondentiem prokrastinācijas vidējie rādītāji ir statistiski nozīmīgi zemāki nekā studējošiem, pētījuma rezultāti parāda statistiski nozīmīgu negatīvu saistību prokrastinācijai ar vecumu kopumā un ar nodarbinātības ilgumu grupā „Strādā un studē”., The purpose of this research was to evaluate the exictance of differences in the level of procrastination between those who work and those who study. Previous research had shown, that approximately 70 % of students (Ellis, & Knaus, 1997; Hill, & Hill, Chabot, & Barrall, 1987, as mentioned Beck, Koons, & Milgrim 2000) and 15-20% of adults (Ferarri et al., 2007, as mentioned Klingsieck, 2013) do procrastinate. In this research participated 360 individuals of age ranging from 18 to 71 years, 274 females and 86 males, of which 166 individuals were grouped as "Working", 62 individuals as "Studying", 89 individuals as "Working and studying" and 43 "Not working and not studying". As research methodology, Latvian version of General Procrastination Scale (Lay, 1986) was used along with demographic information: gender, age, education and dedicated questions for each group. Research results had shown that the mean rate of procrastination is statistically considerably lower in case of working individuals compared to those who study and highlighted the statistically significant negative general relationship of procrastination and age and with employment duration for the group „Working and studying”.