Search

Tiesību zinātne Tiesību zinātne Law Science Law Science Mūsdienās šī tēma ir ļoti aktuāla un visa pasaulē bieži apspriesta. Visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā atbildīgās iestādes meklē veidus, kā uzlabot personu, kuras atbrīvojas no ieslodzījuma, iespējas integrēties sabiedrībā. Nav universālas programmas, kas to varētu izdarīt, tāpēc visa pasaulē apmainās ar resocializācijas paņēmieniem un konkrētā valsts attīsta tos paņēmienus, kas vairāk atbilstu tās valsts iedzīvotāju un ieslodzīto intresēm, kā arī soda politikas mērķiem. Darba mērķis- izpētīt iemeslus, kāpēc Latvijā notiesātajām personām ar brīvības atņemšanas sodu pastāv problēmas resocializēties un integrēties sabiedrībā, kā arī, kā notiek notiesātās personas sagatavošana likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas. Maģistra darba uzdevumi: • Izpētīt resocializācijas jēdzienu, tā vēsturisko attīstību un skaidrojumu nacionālajos un starptautiskajos normatīvajos aktos • Izpētīt notiesāto ar brīvības atņemšanas sodu resocializāciju ieslodzījuma vietās. • Izpētīt postpenitenciāro palīdzību personai pēc brīvības atņemšanas soda izpildes. • Veikt analīzi par problēmjautājumiem, kas pastāv praksē un normatīvajos aktos veiksmīgai ar brīvības atņemšanas sodu notiesātās personas sagatavošanai likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā Pētījumā secināts, ka pastāv būtiski iemesli, kas ierobežo personas iespējas integrēties sabiedrībā. Lai to mainītu ir nepeiciešams, veikt izmaiņas likumdošanā un vairāk atbalstīt bijušos ieslodzītos, sākotnējā stadijā, jeb tā sauktajā krīzes situācijā. Valstij pēc iespējas ātrāk ir jānodrošina persona ar pajumti un uzņēmumiem ir jāpiedāvā līdzvērtīgas iespējas visiem iedzīvotājiem nopelnīt darba samaksu, lai tiem nav vēlēšanās izdarīt atkārtotu noziedzīgus nodarījumus. Vēl viens veids kā integrēt personas sabiedrībā ir vairāk iesaistīt iedzīvotājus, kas ar savu piemēru var radīt iespaidu, ka persona ir vēlēta sabiedrībai un lai dzīvotu, nav nepieciešams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus. Nowadays, this topic is very timely and often discussed all over the world. All over the world, including in Latvia, authorities in charge are looking for ways to improve the opportunities for persons who are released from imprisonment to integrate into society. There is no universal program that solve this, thus the whole world exchanges resocialization techniques and the country in question develops those techniques that are more in line with the interests of its population and prisoners, as well as with the objectives of penal policy. The aim of the work is to study the reasons why persons in Latvia convicted with a custodial sentence experience problems to resocialize and integrate into society, as well how the preparation of the convicted person for a law-abiding life in society takes place after release of imprisonment. Master's thesis tasks: • To study the concept of resocialisation, its historic development and explanation in national and international regulatory enactments. • To study resocialisation of convicted persons with a custodial sentence in places of imprisonment. • Explore post-penitentiary assistance to a person after the execution of a custodial sentence. • To carry out an analysis of the problematic issues that exist in practice and regulatory enactments for successful preparation of a person sentenced with a custodial sentence for a law-abiding life in society. The research concludes that there are significant reasons that limits person's ability to integrate into society. To change this it’s necessary to alternate legislation and to support former prisoners more at the initial stage, or in the so-called crisis situation. The state must provide person with accommodation as soon as possible and companies must offer equal opportunities for all citizens to earn wage so that they have no desire to commit crimes repeatedly. Another way how to integrate a person into society is to involve citizens more, which by their example can give the impression that a person is welcomed to society and that in order to live, it is not necessary to commit new criminal offences.

Tiesību zinātne Tiesību zinātne Law Science Law Science Bakalaura darbā “Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto bērnu pamattiesību tiesiskais regulējums un praktiskās īstenošanas problēmas” izpētīta Bērnu tiesību aizsardzības likuma II nodaļa par bērna pamattiesībām no 7. panta līdz 17. pantam. Lai spētu labāk izprast, izpētīt un noskaidrot tiesisko problēmu, likumā atrunātās tiesības tika iedalītas divās grupās – tiesības, kas tiek aizsargātas no vecāku vai aizbildņa puses un tiesības, kuru aizsardzību regulē un nodrošina valsts. Jānorāda, ka šis iedalījums nav strikti noteikts, jo tiesības savā starpā mijiedarbojas. Tēmas aktualitāti apstiprina statistikas dati, no kā secināms, ka ir sarucis adoptētāju skaits Latvijā, tādēļ tiek ierobežotas bērnu tiesības uz ģimeni. Pedagogu trūkumu dēļ, tiek ierobežotas bērnu tiesības uz izglītību. Kā arī palielinās to vecāku skaits, kuri publicē savu bērnu fotogrāfijas sociālajos tīklos, tādējādi tiek aizskartas bērna tiesības uz privātumu, jo bildes kļūst pieejamas svešiem cilvēkiem, turklāt netiek pienācīgi izvērtēts, kā tās ietekmēs bērna dzīvi viņam pieaugot. Tādēļ, lai sašaurinātu tēmu, darbā tiks pievērsta lielāka uzmanības tieši šīm pamattiesībām, tiesiskās problēmas aktualitātes dēļ. Bakalaura darba mērķis ir Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto bērnu pamattiesību analīzes un praktiskās īstenošanas pētījuma rezultātā, identificēt problemātiku un izstrādāt tiesiskā regulējuma grozījumus normatīvajos aktos saistībā ar bērnu tiesību nodrošinājumu uz dzīvību, privātumu, uzaugt ģimenē un citām pamattiesībām. Rezultātā darba autore izteic secinājumus, izvirza savus ieteikumus saistībā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā atrunātajām bērnu pamattiesībām. Kā galvenos secinājumus autore izvirza tiesībām adoptēt bērnu abām personām, kaut arī nav reģistrējušas savas attiecības, neatrunāt audžuģimenes līgumā laika periodu kurā bērns tajā atradīsies, kā arī ieviest jaunietēm valsts atmaksātas konsultācijas pēc grūtniecības pārtraukšanas. Bakalaura darba kopējais lappušu skaits – 71 lpp. Atslēgas vārdi: bērnu pamattiesības, vecāki, aizbildnis, valsts, bērns. The author of the Bachelor paper “Legal regulation of the fundamental rights of children and problems of practical implementation specified in the Law on the Protection of the Children's Rights” is being explored Chapter II Fundamental Rights of the Child of the Law on the Protection of the Children's Rights from section 7. to section 17. In order to be able to better understand, investigate and clarify legal problem, the rights enshrined in the law were divided into two groups: rights protected by parents or guardian and rights governed and guaranteed by the state. It should be noted that these groups are not strictly defined, because rights interact with each other. The topicality of the Bachelor paper is confirmed by statistics, it can be concluded, that the number of adopters in Latvia has decreased, therefore the rights of the children to have the family are restricted. Because of the lack of teachers, the rights of the children to education are limited. Because of the increasing number of parents who publish the photos of their children in social networks, the rights of a child to privacy are being infringed, as the pictures become available to strangers, without properly assessment of the how pictures will affect the child's life in the future. That is why in order to narrow down the topic, there will be more focus on these fundamental rights, due to the current legal challenge in the Bachelor paper. The aim of Bachelor’s paper is the result of the study of the legal regulation of the fundamental rights of children and practical implementation specified in the Law on the Protection of the Children's Rights, identify issues and develop legislative amendments to the legislation regarding the provision the children's rights to life, privacy, rights to the family and other fundamental rights. As a result, the author of the paper draws conclusions, puts forward her recommendations regarding the fundamental rights of children, which are enshrined in the Law on the Protection of the Children's Rights. As the main findings, the author puts forward the rights to adopt a child for both persons who are not married to each other, do not specify in the foster family contract the time period the child will be in it and enforce the State ensure consultation for woman after termination of pregnancy. The total volume of the Bachelor paper is 71 pages. Keywords: fundamental rights of the child, parents, guardian, country, child

Sociālā antropoloģija Socioloģija, politoloģija un antropoloģija Social Anthropology Sociology, Politics and Anthropology Maģistra darbs “Nevērtīgs, nenovērtējams, svēts. Ārpusģimenes aprūpētāju prakses īstenojot valsti kā supervecāku” ir institucionalizēto bērnu un tur strādājošo valsts īstenošanas pieredzes un prakses analīze un teorētiskā interpretācija. Izmantojot Agambena kailās dzīvības un Edelmana iedomāto bērnu, darbā tiek konstruēts un dekonstruēts bērna jēdziens, kas pamatojotes uz empirisko materiālu norāda, ka valsts īstenotā biopoitiku ‘bērna labākajās interesēs’ tiek radīta un īstenota neesošam tēlam. Valsts birokrātiskie mehānismi regulē, definē un leģitimē dažādus radniecības aktus un attiecības. To darot, valsts kā aparāts sevi ierindo supervecāka (Rockhill 2010, 157) lomā visiem bērniem, jo īpaši tiem, kam nepieciešama aizstāvība, pareizā aprūpe. Šīs supervecāka lomas īstenošana tiek deleģēta institūcijām, tur strādājošajiem, kas savā saskarmē ar bērnu to īsteno balstoties uz savu izpratni, uz savu iemiesoto dzīves pieredzi. Valsts politikas virzītāji plāno un paļaujas uz cilvēku radniecību kaut vai demogrāfiskā līmenī (Žabicka 2018). Tādējādi izlemjot, kurš ar ko ir likumīgi saistīts, kā arī virza un veido arī pašas šīs attiecības. Bērnam noņem visu, atstājot kailo dzīvību, lai to normalizētu jau citā, pareizā radniecībā. Biopolitika (Bianco, Giuseppe; Miguel, de Beistegui 2015), kas novienkāršojot nozīmē regulētu dzimstību, kontrolētu mirstību, ar atļauto izvēles brīvībi, kas ir definēta pastāvošās iekārtas akceptētajā normalizācijas rāmī un pasniegta indivīdam kā nepieciešamība virzītai ekonomiskai labbūtībai un drošumspējai . Realitātē īstenotā biopolitika bērna labākajās interesēs, sabiedrībā pašu bērnu atspoguļo kā pasīvu kultūras saņēmēju, kurš “lineārā līknē dodas savā ceļā uz pilngadību” (Abella 2017, 23). Bērniem līdz pilngadības sasniegšanai nav savu politisko tiesību: “Bērni nav balsotāji, bērni par mums nebalsos” (Kalnozols 2018). Morālu un likumisku motīvu vadīti par bērniem bērna labākajās interesēs rūpējas pieaugušie. Šie aprūpes apsvērumi nekad nav tikai morāli, tie vienmēr ir apzināti/ neapzināti politiski un ekonomiski virzīti. Bērnam ir tikai kailā dzīvība (Agamben 1998), ķermenis, kas tiek pārvietots, pakļauts un veidots pēc aprūpē iesaistīto ieskatiem. Bērnība, kā kultūras projekts ar mērķiem un nozīmēm, ir pastāvīga pielāgošanās un cīņa (Weisner 2015). Lauka darba etnogrāfiskie dati ieskicē vecāku, bērnu un aprūpētāju attiecībām ar valsts iekārtā noteikto pre-institucionālajā, institucionālajā un post – institucionālajā (Rockhill 2010, 3-5) posmā, kurus interpretējot teorijā, pastiprinot ar pētījumiem un analizējot īstenotās prakses, pierādu, ka valsts kā supervecāka politika ar likumos definēto rīcības vadmotīvu “bērna [labākajās] interesēs” (Saeima 1998), tiek īstenota uz neesošu, iedomātu (Edelman 1998) bērnu. Master's thesis “Worthless, priceless, sacred. Performing state as superparent by out-of-family caregivers” is an analysis and theoretical interpretation of the experience and practice of state performing by institutionalized children and those working there. Using Agamben's bare life and Edelman's imagined child, the work constructs and deconstructs the concept of the child, which, based on empirical material, indicates that the state-implemented biopolitics in the 'best interests of the child' is created and implemented for a non-existent image in child. State bureaucratic mechanisms regulates, define and legitimize various acts and kinship relationships. In doing so, the state as an apparatus, places itself in the role of a superparent (Rockhill 2010, 157) for all children, especially for those in need of protection, proper care. The implementation of this role of superparent is delegated to institutions, to those who work there, who in their contact with the child performe this role, based on their understanding, on their embodied life experience. Public policy makers plan and rely on kinship, even more at the demographic level (Žabicka 2018). Thus, in deciding on legal terams, to whom parental relationships are allowed to perform and to whom it’s not. Everything is removed from the child, leaving it’s bare life to be normalized in another, correct kinship. Biopolitics (Bianco, Giuseppe; Miguel, de Beistegui 2015), which in simple means regulated birth, controlled mortality, with defined in the accepted normalization framework allowed freedom of choice, and presented to the individual as a necessity for directed economic well-being and security. The reality-based biopolitics in the best interests of the child, in society, portrays the child himself as a passive recipient of culture, who “goes on a linear curve on his way to adulthood” (Abella 2017, 23). Children do not have their political rights until they reach their adulthood: “Children are not voters, children do not vote for us” (Kalnozols 2018). Driven by moral and legal motives, children are cared for by adults in ‘the best interests of the child’. These care considerations are never just moral, they are always consciously / unconsciously politically and economically driven. The child has only a bare life (Agamben 1998), a body that is moved, exposed and shaped at the discretion of the caregivers. Childhood, as a cultural project with goals and meanings, is a constant adaptation and struggle (Weisner 2015). The ethnographic data of the field work outline the relations of parents, children and caregivers with the pre-institutional, institutional and post-institutional (Rockhill 2010, 3-5) stages of the state system, which, when interpreted in theory, reinforced by research and analysis, show that the state as a superparental policy with the guiding principle of action “in the best interests of the child” defined by law (Saeima 1998), is performed to a non-existent, imaginary child (Ed

Bakalaura darba tēma ir “Investīcijas nekustamajos īpašumos un to ietekme uz ekonomisko attīstību Baltijas valstīs”. Darba mērķis ir ir noskaidrot kā komercinvestīcijas un investīcijas mājokļos pēdējo 10 gadu laikā ir ietekmējušas Baltijas valstu ekonomisko attīstību un izpētīt kā nekustamo īpašumu investīciju tirgus atšķirās katrā no Baltijas valstīm, kā arī ar aptaujas palīdzību noskaidrot par cilvēku paradumiem investējot mājokļos Latvijā un ar interviju palīdzību noskaidrot ekspertu viedokli par komercinvestīcijām un to ietekmi uz ekonomiku Baltijas valstīs pēdējo 10 gadu laikā. Lai sasniegtu šos mērķus, tika izvirzīti darba uzdevumi, kas saistīti ar starptautiskās ekonomikas, investīciju un nekustamo īpašumu tirgus teorētisko aspektu izpēti; investīciju un eknomikas attīstības dinamikas analīzi Baltijas valstu reģionā; aptaujas un interviju datu apkopojumu un analīzi; balstoties uz pētījumā iegūto informāciju un konstatētajiem faktiem, izdarīt secinājumus un sniegt priekšlikumus. Pēc pētījuma veikšanas tika iegūti rezultāti, ka investīcijas nekustamajos īpašumos ir nozīmīgas ekonomikas attīstībā, jo neviena nozare nespētu darboties bez nekustamajiem īpašumiem. Darbā pierādījās, ka pieprasītākie nekustamo īpašumu segmenti, kuros investēt ir komercplatības/īpašumi un mājokļi. Darba struktūru veido ievads, trīs nodaļas, secinājumi, priekšlikumi, izmantoto avotu un literatūras saraksts, pielikumi. Bakalaura darbs sastāv no 67 lapaspusēm, pētījuma veikšanai izmantoti 82 avoti, 16 attēli. Atslēgvārdi: nekustamais īpašums, investīcijas, investors, ekonomika, valsts, attīstība, The subject of Bachelor thesis is "Investments in real estate and their impact on economic development in the Baltic States". The aim of the work is to find out how commercial and housing investments for the past 10 years have influenced the economic development in Baltic States, how real estate investment market differs in each of the Baltic States and with the help of survey find out about people’s tendencies when investing in the housing in Latvia, as well as with the help of interviews with experts find out their opinion on commercial investments and their impact on the economy in the Baltic States during the last 10 years. In order to achieve these goals, tasks related to the study of the theoretical aspects of the international economy, investment and real estate market, were set; analysis of investment and economic development dynamics in the Baltic region; collection and analysis of survey and interview data; drawing conclusions and making proposals based on the information obtained in the study and the findings. After conducting the study, the results were obtained that investment in real estate is important for economic development, as no sector would be able to operate without real estate. The paper proved that the most demanded real estate segments in which to invest are commercial real estate and housing. The structure of the work consists of an introduction, three chapters, conclusions, proposals, literature sources used and annexes. Bachelor's thesis consists of 67 pages, sources, 16 figures. Key words: real estate, investments, investor, economics, country, development

Darba mērķis ir kultūras pieminekļu (ēku) problemātikas izvērtēšana Latvijā, kas ietver galvenokārt kultūras pieminekļu aizsardzību un īpašnieku tiesību aprobežojumu izpēti. Darba uzdevumi ir vērsti uz normatīvo aktu, tiesas spriedumu salīdzināšanu un analīzi, un priekšlikumu ierosināšanu. Darbā tiek pētīta Nacionālā kultūras mantojuma darbība un īpašnieku tiesības un pienākumi. Kultūras pieminekļu aizsardzība joma Latvijā attīstās, bet tas notiek ļoti lēni. Normatīvo aktu tiesību normas nav pilnvērtīgas, starp normatīvajiem aktiem novērojamas pretrunas. Valsts atbalsts kultūras pieminekļu aizsardzības jomā ir nepietiekošs, it sevišķi finansiālais atbalsts. Īpašnieki bieži neievēro kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā rezultātā tiek zaudēta objekta kultūrvēsturiskā vērtība. Pārvaldes darbība nav vienoti organizēta, kultūras pieminekļu saraksts nav atjaunināts un bieži satur neprecīzu informāciju, tāda situācija novērojama arī zemesgrāmatā veiktajos ierakstos., The aim of the thesis is to evaluate the problems of cultural monuments (buildings) in Latvia, which includes mainly the protection of cultural monuments and the study of restrictions on ther it sofowners. The tasks of the thesis are focused on the comparison and analysis of regulatory enactments, court judgments, and proposing proposals. The thesis examine the operation of the National Cultural Heritage and the rights and obligations of the owners. The field of protection of cultural monuments in Latvia is developing, but it is happening very slowly. The legal norms of regulatory enactments are not full-fledged, there are contradictions between regulatory enactments. States upport for the protection of cultural monuments is insufficient, especially financial support. Owners often do not follow the rules for the protection of cultural monuments, as a result of which the cultural and historical value of the object is lost. The activities of the Board are not uniformly organized, the list of cultural monuments is not updated and often contains in accurate information, such a situation canals obeobserves din the entries made in the Land Register.

Pilsonība atklāj tādas problēmas, kā - neapzināšanos, ko sevī ietver pilsonības jēdziens, statusa nepietiekamu novērtēšanu, dubultpilsonības radīto ietekmi. Darba mērķis ir izpētīt pilsonības institūta izveidi un attīstību no apgaismības laika, līdz pat mūsdienām. Uzdevumi mērķa sasniegšanai - izpētīt, kā apgaismības laikā sāka veidoties mūsdienīga izpratne par pilsoni, pilsonisko sabiedrību, demokrātisku tiesisku valsti; salīdzināt pilsonības institūta regulējumu nacionālajās, starptautiskajās publiskajās un Eiropas Savienības tiesībās; izpētīt dubultpilsonības vēsturisko attīstību, jēdzienu un problemātiku; veikt un apkopot secinājumus. Pētījuma rezultātā radīsies izpratne par to, cik nozīmīgs un nenovērts ir pilsonības institūts, kā arī tas, cik daudzējāda problemātika no tā izriet. Piemēram, personai iegūstot citas valsts pilsonību, pastāv risks zaudēt savu nacionālo identitāti izcelsmes valstī., Citizenship reveals problems such as unawareness, which includes the concept of citizenship, a lack of assessment of status, the effects of double citizenship. The aim of the work is to explore the establishment and development of an institute of citizenship from enlightenment to modern times. The objectives - exploring the development of a modern awareness of citizens, civil society, a democratic legal state; comparing the regulation of the institute of citizenship in national, international public and European Union law; exploring the historical development of dual citizenship, concept and problems; making and collecting conclusions. The study will result in an understanding of the importance and lack of constion of the citizenship institute, aswell as how many problems arise from it. For example, when a person acquires another nationality, there is a risk of losing national identity in the country of origin.

Jebkuram cilvēkam, kurš strādā algotu darbu ir iespēja saskarties ar izdegšanas sindromu. Katrs noteikti ir saskaries ar noguruma sajūt un nespēku, bet ne vienmēr ir skaidrs kas ir iemesls šim noguruma un nespēkam. Tādēļ darba autore savā darbā pēta vai pastāv atšķirība starp izdegšanas cēloņiem un mazināšanas iespējām privātā un valsts organizācijā un ja pastāv tad kādas. Kvalifikācijas darba apjoms 59 lapas un divi pielikumi. Darbs sastāv no divām nodaļā, trim apakšnodaļām 6 tabulām, 26 attēliem un 24 izmantotajiem literatūras avotiem., Anyone in paid employment has the opportunity to face burnout syndrome. Everyone has certainly experienced the feeling of fatigue and fatigue, but it is not always clear what is the cause of this fatigue and fatigue. Therefore, in her work, the author investigates whether there is a difference between the causes of burnout and options for reduction in private and public organizations, and if so. The scope of the qualification paper is 59 pages and two appendices. The thesis consists of two chapters, three subchapters, 6 tables, 26 figures and 24 references.

Platona dialogs Valsts ir viens no nozīmīgākajiem antīkajiem filozofiskajiem darbiem, kurā izteiktās domas tiek apspriestas ļoti aktīvi vēl līdz mūsdienām. Veicot oriģinālteksta leksikas analīzi, kas izmantota taisnīguma jēdziena paskaidrošanā, bakalaura darbs pievēršas Platona izpratnei par taisnīgumu un tam, kā taisnīgums izpaužas gan cilvēkā, gan valstiskā veidojumā. Darbs veltīts Platona skatījumam uz valstī esošo kārtu – ražotāju, sargu un likumdevēju – dabisko izveidošanos, aplūkota to nozīme un vieta valstiskajā sistēmā un katras kārtas sava dabas noteiktā darba darīšana, nejaucoties svešos darbos. Šīs sistēmas saglabāšana ir atslēga taisnīguma nodrošināšanai valstī. Līdzīgi arī notiek pievēršanās dvēseles sistēmai un tās trim daļām – kārīgajai, dedzīgajai un saprātīgajai. Tiek apskatīts, kā Platons taisnīgumu saista ar sistēmas – valsts vai cilvēka dvēseles – iekšējo (nevis ārējo) darbību. Cilvēkam, tāpat kā valstij, ir jābūt taisnīgam savā attieksmē un darbībā vispirms pret sevi, nevis citiem, un tikai caur to ir iespējams sasniegt indivīda un visas polisas laimi., Plato’s dialogue Republic in one of the most important philosophical works in ancient world. The thoughts expressed in it have been discussed immensely even today. This bachelor’s thesis, through a study of the original Greek vocabulary , which is used for explaining the concept of justice, turns its focus on Plato’s conception of justice and investigates how justice manifests itself in a person and in the state. This thesis inspects Plato’s conception of classes in the state (producers, auxiliaries, and guardians), their natural formation, their meaning and place in the system of the state, and the importance of doing one’s own natural work without meddling in the works of others. The preservation of this system is key to secure justice in the state. Of analogous importance is the preservation of the system of the human soul and its three parts – desire, spirit and reason. It has been looked at how Plato connects justice with system’s internal (as apposed to external) operation, regardless whether it is the state or the human soul. A human being, just like the state, has to be just in their attitude and action first of all towards themselves rather than towards someone else, and only through this it is possible to reach happiness both of the individual and of the whole state.

Habilitated Doctor of Law, Professor Ando Leps in his article addresses the fact that countries are governed by judicial laws. Codified judicial acts and laws, according to the author’s pessimistic estimations, halt the degradation of the countries and societies, if such “stopping is ever possible”. Legal regulation is potentially belated since the nature and natural resources have been abused and destroyed over a period of time. Habilitētais tiesību zinātņu doktors profesors Ando Leps savā rakstā pievērš uzmanību tam, ka valstis pārvalda tiesiskie akti. Kodificētie tiesiskie akti un likumi, pēc autora pesimistiskā viedokļa, bremzē valstu un sabiedrības degradāciju, ja vien “to vispār ir iespējams nobremzēt”. Tiesiskā regulācija, iespējams ir novēlota, jo daba un dabas resursi ilgu laiku ir tikuši noziedzīgi izmantoti un iznīcināti.

Tiesiskā demokrātiskā valstī tautai, kas ir neatdalāmi saistīta ar valsti, ir tiesības iegūt informāciju par valstī notiekošajiem procesiem un aktuālajiem jautājumiem, kā rezultātā tauta kā indivīdu kopums ir spējīga realizēt valsts efektīvu līdzdalību saistošo lēmumu procedūrā. Taču tiesiskā demokrātiskā valstī vārda brīvība nav absolūta, līdzīgi kā daudzas citas pamattiesības, arī tā pakļaujas ierobežojumiem un nosacījumiem. Viens no šiem ierobežojumiem ir privātās dzīves aizsardzība. Autores mērķis šajā darbā ir aplūkot tiesības uz privāto dzīvi vārda brīvības kontekstā, uzsverot preses brīvības kā vienas no vārda brīvības formām mijiedarbību ar indivīda tiesībām uz privāto dzīvi. Pētījumā, analizējot tiesību uz privāto dzīvi vārda brīvības kontekstā normatīvo regulējumu, kā arī tiesu praksi, un, balstoties uz citu valstu pieredzi, autore nonāca pie secinājumiem, kas, iespējams, būs noderīgi pareizo robežu noteikšanai starp vārda brīvību un tiesībām uz privāto dzīvi., In a legitimate democratic state for a nation, that is inseparably linked with a state, it is a consensus to have rights for information about the processes and events in the state, thus nation, as a group of individuals, is able to realize effective participation in the decision-making processes crucial for the state as such. However, in a legitimate democratic state the freedom of expression is not absolute, since it similarly as many other fundamental rights is subject to several restrictions and conditions. Once of such restrictions is the protection of privacy. The aim of the author within the framework of present work is to explore the right to privacy in the context of freedom of expression, emphasizing the interaction of the press freedom as one of the forms of freedom of expression with individual’s rights to privacy. Within the present research, by analyzing the legal framework in respect to freedom of expression in context of right to privacy and court practice, as well as based on experience of other states, the author has came to conclusion, that, perhabs, will be valuable for determining the right boundaries between freedom of expression and right to privacy.

Eiropas valstu vēsturē vienmēr ir pastāvējušas atšķirīgas kultūras kopienas, kas lielākoties bāzējas reģionos. Kultūras kopienām var būt sava atšķirīga valoda, cita reliģija vai konfesionalitāte, atšķirīga vēsture un kultūras tradīcijas, kas liek pamatus citādībai un veido spēcīgu un vitālu reģionālo identitāti. Pirmā pasaules kara laikā, sabrūkot lielajām Eiropas impērijām un mainoties ģeopolitiskajai situācijai, Eiropas reģionālo identitāšu vēsture, un nereti šie reģioni, būdami kultūras ziņā atšķirīgi, ir kļuvuši par svarīgu elementu un katalizatoru nacionālu valstu veidošanās procesā. Īpaši šeit ir jāizceļ Latgales loma un nozīme neatkarīgas un demokrātiskas valsts veidošanās procesā. Latvijas nacionālais valsts vēstures tapšanas naratīvs nav iedomājams bez reģionālās vēstures naratīva integrēšanas un akceptēšanas, tas nozīmē bez Latgales kongresa procesa un rezultātu nozīmes akcentēšanas. Referātā ir aplūkoti šādi Latgales kongresa tapšanas un sagatavošanas vēstures aspekti: 1. Latgales kongresa idejas ģenēze laikmeta notikumu kontekstā, īpaši akcentējot Pirmā pasaules kara norisi un Eiropas impēriju sabrukuma laiku: 1914.–1918. g. 2. Latvijas politisko partiju un intelektuālo aprindu attieksme pret Latgales apvienošanos ar pārējo Latviju, un kongresa sagatavošanu.

Līdz ar globalizācijas straujo attīstību un dažādu starptautisko organizāciju kompetenču palielināšanos, tiesību zinātnē parādās nepieciešamība pārskatīt vēsturiski lietoto jēdzienu jēgu un būtību, piemērojot tos mūsdienu situācijai vai pārbaudot, vai šāda piemērošana vairs ir iespējama. Šī iemesla dēļ darba nosaukums ir “Valsts suverenitāte Eiropas Savienībā”. Darba mērķis galvenokārt bija izprast kādu ietekmi un vai vispār uz valsts suverenitāti atstāj Eiropas Savienība, kā šis jēdziens ir laika gaitā attīstījies un mainījies. Lai sasniegtu darba mērķi, tika analizēti gan vietēja, gan starptautiska mēroga normatīvie akti, tiesu nolēmumi, viedokļi un atzinumi, zinātniskā literatūra, populārzinātniskā literatūra, periodiskie izdevumi, kā arī pētīti interneta resursi. Darba ietvaros autore noskaidroja, ka Eiropas Savienības ietekme uz tās dalībvalstu suverenitāti ir ievērojami lielāka nekā autorei līdz tam bija šķitis, turklāt, analizējot dažādus tiesību avotus, viņa nonāca pie secinājuma, ka suverenitātes jēdziens vispār kopumā ir novecojis un daudzās valstīs, tai skaitā arī Latvijā, to nešķiet piemēroti lietot. Šī iemesla dēļ darba lielākais ieguldījums, autoresprāt, bija sniegt pamatojumu tam, kāpēc valsts suverenitāte drīzāk būtu jāaizstāj ar valsts patstāvību, kā arī tika sniegti priekšlikumi, kā Eiropas Savienību atkal padarīt tuvāku tās dalībvalstīm, lai tai netiktu pārmests demokrātijas trūkums., With the rapid development of globalization and the increase in the competences of the different international organizations, in jurisprudence there is a need to revise the meaning and the nature of the historically used concepts, applying them to modern reality or checking is this kind of applying even possible. For this reason, the work title is “State sovereignty in the European Union”. The main aim of this research was to understand if the European Union dose leave an impact to a state sovereignty and if so how big of an impact it leaves and how it has evolved and changed over the time. In order to achieve the objectives of this research - both local and international laws, regulations, judicial decisions, opinions of the scientific literature, popular scientific literature, periodicals were analyzed, as well as the Internet resources was explored. Within the framework of the research, author learned that the impact that European Union leaves on the sovereignty of their Member States is considerably higher, than the author until then had ever seen, moreover, analyzing the various sources, she concluded that the concept of sovereignty is in out-of-date and it seems that it is not the appropriate term to use anymore. For this reason, according to the author - the largest contribution, was to provide a justification as to why the national sovereignty should be replaced with national autonomy, as well as the proposals were made to make the European Union closer to its Member States once again because of the lack of democracy it has.

Senāk par skolu kā izglītības insitūtu tika runāts kā par iestādi, kur cilvēks tikai izglītojās, tāpat arī valsts necentās iejaukties šo iestāžu darbībā. Šodien izglītības jautājums ir svarīgs un aktuāls no aspekta, ka skola spēj sniegt ne tikai izglītības apguvi, bet tā nodrošina cilvēkus ar socializācijas un resocializācijas iespējām, kā arī arvien vairāk izglītības institūta darbībā iesaistās valsts. Šī darba mērķis ir izzināt skolas kā socializācijas un resocializācijas aģenta regulējumu Latvijas Republikas tiesību normās. Pētījuma robežas ir no 1998. gada, ņemot par pamatu Izglītības likuma spēkā stāšanās datumu, līdz mūsdienām. Darba rezultātā tika secināts, ka skola kā socializācijas un resocializācijas aģents ir viens no visefektīvākajiem institūtiem, kurš realizē šos procesus, jo tieši skola spēj sniegt indivīdam visas tās zināšanas, pamatvērtības, kā arī iemācīt tiesisko apziņu, kas viņam ir nepieciešama, lai viņš spētu iekļauties sabiedrībā un funkcionēt kā pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Atslēgvārdi: bērns, sabiedrība, valsts, izglītība, aģents, socializācija, resocializācija, regulējums., In the past, about the school as an educational Institute was institution where people just educated, as well as the State did not seek to intervene in these institutions. Today, the issue of education is important and topical aspect of the school so it is able to provide not only their education, but provide people with socialization and re-socialization opportunities as well as an increasing number of educational activities as the Institute engages in public. This work aims to explore the school as an agent of socialization and re-socialization Latvian Republic law. The study limits are starting from 1998, on the basis of the Law on Education effective date, until today. Work led to the conclusion, that the school as a socialization and re-socialization agent is one of the most effective institute, which implements these processes, because school is able to provide the individual with all its knowledge, core values, as well as teach the legal sense, that he needs to be able to integrate society and to function as a full-fledged member of society. Keywords: child, society, government, education, agent, socialization, re-socialization, regulation.

Juridiska persona kriminālprocesā ir sastopama kā cietušā statusā, tā personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību statusā, tā arī aizskartās mantas īpašnieka statusā. Neskatoties uz to, ka juridiskā persona ir uzskatāma par patstāvīgu procesa dalībnieku, tās pamattiesības nereti tiek īstenotas mazākā apjomā kā fizisko personu tiesības. Maģistra darba mērķis ir izpētīt normatīvos aktus, tajos veiktos grozījumus, konstatēt esošos problēmjautājumus un rast iespējamos risinājumus, kas nodrošinātu juridiskās personas līdzvērtīgu pastāvēšanu kriminālprocesā iepretim fiziskajai personai. Darba izstrādes gaitā tiek pētīti un analizēti normatīvie akti, tiesu nolēmumi, kā arī uzraudzības lietu kriminālprocesā materiāli. Maģistra darba ietvaros autore piedāvā grozīt un papildināt spēkā esošo regulējumu, kā arī norāda, ka spēkā esošo normu interpretācija var būt par pamatu likuma citādai izpratnei., A legal person in criminal proceedings can be found in the victim status, of the person who has the right of defense status, it also violated as injured owner of the property status. Despite the fact that the legal person is considered to be independent processparticipant, the fundamental rights are often implemented on a smaller scale as natural persons. Aim of the master thesis is to explore amendments in law, establish existing issues and find possible solutions, that would ensure the existence of a legal person as well as the natural person incriminal proceedings. In cource of developing paper, are studied and analyzed regulatory enactments, court judgments, as well as criminal surveillance case materials. In framework of master thesis the autor offers to amend and improve existing law in force, and points out that the current interpretation of the provisions may lead to a different understanding of the Law.

Bakalaura darbs “Cilvēkdrošība Eritrejā” ir veidots ar mērķi – izpētīt cilvēkdrošības apdraudējumus Eritrejā un noskaidrot, kāda ir valsts rīcība šo apdraudējumu novēršanā. Regulārie cilvēka tiesību un brīvību pārkāpumi apdraud Eritrejas iedzīvotājus. Tāpēc pētījuma uzdevums bija analizēt cilvēkdrošības jēdzienu, definēt 7 tās dimensijas, izpētīt valsts lomu cilvēkdrošības nodrošināšanā un identificēt galvenos apdraudējumus Eritrejā. Darba teorētiskās pieejas pamatā ir cilvēkdrošības koncepts un 7 tās dimensijas, kuras analizējot tika identificēti vairāki apstākļi, kas rada apdraudējumu Eritrejā. Galvenie cilvēkdrošības apdraudējumi Eritrejā ir valsts represīvā režīma un totalitārā valsts prezidenta realizētā politika. Atslēgvārdi: cilvēkdrošība, cilvēktiesības, apdraudējums, valsts, Eritreja., A bachelor's thesis "Human security in Eritrea" is created with the aim - to investigate threats to human security in Eritrea and to find out what is the State's action in preventing those threats. The Eritrean people have regularly been victims of human right and freedom violations in their own state. Therefore, the research tasks were: analyze the concept of human security, define its 7 dimensions, study the role of the state in ensuring human security and identify the main threats in Eritrea. The theoretical approach is based on the concept of human security and its 7 dimensions, which were identified by analyzing factors causing the risks in Eritrea. The main threats to human security is a country’s repressive regime and President’s totalitarian carried politics. Keywords: human security, human rights, threat, country, Eritrea.

Bаznīса vаlѕtī ir dzīvѕ un dаrbīgѕ inѕtitūtѕ, kаѕ inѕtituсiοnāli gаn ir nοšķirtѕ nο vаlѕtѕ рārvаldеѕ, tаču līdzdаrbοјаѕ un ir nеаtdаlāmѕ nο kοnkrētāѕ vаlѕtѕ рrοblēmām un nеgāсiјām. Idеја раr bаznīсаѕ nοšķiršаnu nο vаlѕtѕ nеkаd nаv biјuѕi dοmātа kā rеliģiјаѕ nοdаlīšаnа nο ѕаbiеdrībаѕ vаi рilnīgа bаznīсаѕ izѕlēgšаnа nο ѕаbiеdriѕkāѕ dzīvеѕ. Tаѕ nаv iеѕрēјаmѕ dеmοkrātiѕkā vаlѕtī, јο viеnѕ nο рilѕοniѕkāѕ ѕаbiеdrībаѕ ѕtruktūrаѕ еlеmеntiеm ir аrī rеliģiја un rеliģiѕkаѕ арviеnībаѕ. РЅRЅ οkuрāсiјаѕ реriοdā Lаtviјаѕ brīvvаlѕtѕ lаikā rаdītаiѕ Bаznīсаѕ un vаlѕtѕ аttiесību lаbākаiѕ mοdеliѕ biја ѕаgrаutѕ, рēс Lаtviјаѕ nеаtkаrībаѕ аtgūšаnаѕ rеliģiѕkајām drаudzēm biја būtiѕki iеgūt јuridiѕkаѕ реrѕοnаѕ ѕtаtuѕu. Lаtviјаѕ Аugѕtākā Раdοmе јаu 1990.gаdā nοtеiса rеliģiѕkο οrgаnizāсiјu rеģiѕtrāсiјаѕ рrοсеѕu, kаѕ раѕtāv јοрrοјām. Rеliģiѕkаѕ οrgаnizāсiјаѕ rеģiѕtrāсiја biја ѕākumрunktѕ, kurā ѕаѕkārāѕ vаlѕtѕ un rеliģiѕkāѕ οrgаnizāсiјаѕ dаrbībа un ѕākа vеidοtiеѕ vаlѕtѕ un rеliģiѕkο οrgаnizāсiјu аttiесībаѕ. Bаznīсаѕ аtdаlītībа nο vаlѕtѕ nοzīmē аbu minētο inѕtitūсiјu ѕаvѕtаrрēјāѕ раѕtāvēšаnаѕ аtzīšаnu. Lаbi šο јēdziеnu rаkѕturο Рοliјаѕ Kοnѕtitūсiја, kаѕ nοѕаkа, kа: “аttiесībаѕ ѕtаrр Рοliјаѕ vаlѕti un rеliģiѕkајām οrgаnizāсiјām tiеk bāzētаѕ uz šο οrgаnizāсiјu аutοnοmiјаѕ аtzīšаnаѕ рrinсiрiеm un ѕаvѕtаrрēјāѕ nеаtkаrībаѕ, kā аrī ѕаvѕtаrрēјāѕ ѕаdаrbībаѕ viѕаѕ сilvēсеѕ un kοрēја lаbumu vārdā”. Ѕаtvеrѕmеѕ 99. раntа рirmајā tеikumā ir iеtvеrtѕ trīѕ brīvību uzѕkаitīјumѕ: dοmаѕ, арziņаѕ un rеliģiѕkāѕ рārliесībаѕ brīvībа. Viѕаѕ šīѕ tiеѕībаѕ tiеk iеtilрinātаѕ viеnā јēdziеnā - “rеliģiјаѕ brīvībа”. Еirοраѕ Сilvēktiеѕību tiеѕаѕ (turрmāk – ЕСT) ѕрriеdumu tеkѕtοѕ ir teikts, ka Rеliģiјаѕ brīvībа ir viеnа nο рirmāѕ рааudzеѕ сilvēktiеѕībām, kаѕ ѕеvī iеtvеr ikviеnа indivīdа tiеѕībаѕ рrаktizēt kultu, рiеlūgt vаi nерiеlūgt Diеvu ѕаѕkаņā аr ѕаvu ѕirdѕарziņu un dаrbοtiеѕ, раmаtοјοtiеѕ uz ѕаvu рārliесību. Lаtviјаѕ Rерublikаѕ Ѕаtvеrѕmеѕ tiеѕа (turрmāk – Ѕаtvеrѕmеѕ tiеѕа) ir аtzinuѕi, kа rеliģiјаѕ brīvībаѕ рrinсiрѕ аizѕаrgā nе tikаi fiziѕkāѕ реrѕοnаѕ, bеt аrī рrivātο tiеѕību јuridiѕkāѕ реrѕοnаѕ, јο ir iеvērοјаmѕ рrinсiрѕ, kа сilvēktiеѕībаѕ ir јāintеrрrеtē рēс iеѕрēјаѕ рlаši, lаi tāѕ būtu рēс iеѕрēјаѕ еfеktīvākаѕ. Арviеnοtο Nāсiјu Οrgаnizāсiјаѕ Сilvēktiеѕību kοmitеја Viѕрārēјā kοmеntārā Nr.22 раr tiеѕībām uz dοmu, арziņаѕ un rеliģiјаѕ brīvību nοrādа, kа Ѕtаrрtаutiѕkā раktа раr рilѕοniѕkајām un рοlitiѕkајām tiеѕībām 18.раntѕ раѕаrgā gаn tеiѕtiѕkuѕ – tāduѕ, kuri ѕаiѕtīti аr рārliесību раr Diеvа еѕаmību, – gаn аtеiѕtiѕkuѕ uzѕkаtuѕ, turklāt арtvеrοt аrī раѕаulеѕ rеdzēјumu, kurš nеiеkļаuјаѕ nеviеnā nο аbām minētајām kаtеgοriјām, tοѕtаrр аrī реrѕοnаѕ tiеѕībаѕ nерiеvērѕtiеѕ nеviеnаi rеliģiјаi vаi tiсībаi. Atslēgas vārdi: reliģija, brīvība, pamattiesības, valsts, baznīca, vara., The Church is alive and active institute in the state that institutionally has been separated from national governance, but takes part and is inseparable from particular national problems and negations. Idea on the separation of Church from the State has never been meant as the partition of religion from society or complete exclusion of church from social life. It is not possible in democratic country because religion and religious unions are also one of the elements of civil society structure. During the period of USSR occupation, the best model of relations between the Church and state created within the years of independency of Latvia was destroyed, and after independency reconstruction, acquisition of legal entity status was rather essential for religious parishes. Already in 1990 Supreme Council of Latvia defined registration procedure for religious organizations and it has survived till nowadays. Registration of religious organization was the starting point where the operation of the state and religious organization faced each other and development of relations between the State and religious organization has stated. Partition of Church from the State means the acknowledgement of mutual existence of both aforementioned institutions. In the Constitution of Poland we can find good characteristics of this concept stating that “relationship between the State and religious organizations shall be based on the principle of respect for their autonomy and the mutual independence of each in its own sphere, as well as on the principle of cooperation for the individual and the common good”. First sentence of Section 99 of the Constitution of the Republic of Latvia includes the list of three freedoms: the right to freedom of thought, conscience and religion. All aforementioned rights have been included in one idea - “freedom of religion”. Judgements of European Court of Human Rights (hereinafter referred as ECHR) state that Freedom of religion is one of first generation human rights that includes the rights of each individual to practice the cult, worship or not to worship the God pursuant to his or her conscience and to act due to individual’s conviction. Constitutional Court of the Republic of Latvia (hereinafter referred as Constitutional Court) has acknowledged that the principle of the freedom of religion protects not only individuals, but also individual right legal persons because the principle that in order to be more effective human rights must be interpreted wider, shall be considered. In General comment No 22 on the freedom of thought, conscience and religion of United Nations Organization Human rights committee states that Article 18 of International covenant on civil and political rights protects the opinion of theists – those who are related to the conviction on existence of the God, and the opinion of atheists, moreover covering also the vison of world that does not relate to any of the aforementioned categories, as well as the rights of

Maģistra darbā „Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas sistēma Latvijā un ārvalstīs” tiek analizēta esošā Latvijas valsts nekustamā īpašuma pārvaldības sistēma, ar mērķi noskaidrot, vai tā ir efektīva un ilgtspējīga. Autors darbā apskata ārvalstu pieredzi valsts īpašuma apsaimniekošanā un veic salīdzināšanu ar Latviju. Darba teorētiskajā daļā tiek skaidrota valsts nekustamā īpašuma izveidošanās un pārvaldīšanas dažādi attīstības posmi, par pamatu ņemot 2006. gadā MK pieņemto koncepciju „Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju”. Savukārt analīzes daļā tiek pētīta ārvalstu pieredze, kā arī veiktas ekspertu intervijas. Maģistra darbs sastāv no 5 sadaļām, secinājumiem un priekšlikumiem. Darbā ir izveidotas 11 tabulas un 12 attēli., In this master’s thesis on „Government real estate management system in Latvia and foreign countries” is analyzed Latvian government real estate managament system, for the purpose - is this system effective and sustainable. Author analyzes foreign countries experience at government real esatate managament and compares with Latvia. The theoretical part of thesis ir explained history of government real estate and various stage of government real estate managament, which is based on cabinet of ministers 2006 conception „About governments real estate unitary magagament system”. Analysis part of thesis contains author analysis about foreign countries expierence with government real estate managament and interwievs with real estate professionals. Master’s thesis contains 5 sections, conclusions and proposals, 11 tables and 12 pictures.

Pasaules attīstības un globalizācijas rezultātā starp cilvēkiem, dažādām organizācijām un valstīm rodas arvien jaunas attiecības, kam ir materiāla vērtība, kas prasa tiesisko regulējumu to aizsardzībai. Šīs jaunās vērtības gan papildina līdzšinējo izpratni par to, kas ir īpašums, gan rada jaunus izaicinājumus valstu pienākumam ievērot cilvēktiesības. Tas savukārt skaidri iezīmē starptautiska mēroga problēmjautājumu — īpašuma, kas ir gan cilvēktiesība, gan privāta tiesība, sadursmi ar pārējām cilvēktiesībām, piemēram, tiesībām uz pieeju veselības aprūpei, jo turpinoties starptautiskās tirdzniecības attīstībai valstīm un starptautiskajām organizācijām jāizlemj, kurai no vērtībām dot priekšroku, vienlaikus ievērojot saprātīgu un taisnīgu līdzsvaru starp vēlmi attsītīt ekonomiku un veicināt sabiedrības labklājību un indivīdu tiesībām brīvi iegūt un izmantot īpašumu. Tāpat Interneta un tehnoloģiju attīstība rada nepieciešamību diskutēt par tiesību nodrošināšanu virtuālajā pasaulē, piemēram, aizsargājot tiešsaistes režīma spēļu lietotāju attiecīgajās spēlēs ieguldītos resursus un iespējamo virtuālā īpašuma atzīšanu. Darba mērķis ir apzināt tieši kuras ir tās jomas, kurās sabiedrības un indivīdu tiesības īpašuma jautājumā konkurē visvairāk un kādi ir valstu argumenti, nosakot īpašuma kā brīvības robežas. Darba noslēgumā izdarīti secinājumi par īpašuma pašreizējo izpratni, proti, ar šo jēdzienu tiek aptvertas jebkādas intereses, kam mūsdienu sabiedrība piešķir materiālu vērtību, kā arī konstatēts, ka tehnoloģiju attīstība radījusi ļoti nozīmīgu vērtību, kam, nenoliedzami piemīt materiāla vērtība, bet kas pašlaik nav guvusi tiesisko aizsardzību nepastarpināti kā īpašums. Runa ir par virtuālo īpašumu, kas, pateicoties Interneta attīstībai un arvien plašākai pieejamībai, akumulē nozīmīgus naudas līdzekļus, kas mērāmi simtos miljonu ASV dolāru, bet ņemot vērā globālā tīkla specifiku (tajā nav vienotas valdības, izpildvaras un tiesu varas), valstis saskaras ar grūtībām tā atzīšanā un aizsardzībā, ko sarežģītāku padara arī intelektuālā īpašuma, kas attiecas arī uz datorprogrammām, aizsardzība. Atslēgvārdi: īpašums, valsts, virtuālais īpašums, intelektuālais īpašums., Global development and globalization has resulted in formation of more and more relationships among people, different organizations and countries, and these relationships have material value which requires a legal framework for their protection. These new values both complements the current understanding of the concept of property and pose new challenges to the obligation of countries to respect human rights. Whereas this clearly marks a problematic issue on a global scale – property, which is an issue of both human rights and private rights, conflicts with other human rights, for example, the right of access to health care, because due to the continuing development of international trade, countries and international organizations must decide which of the values they prefer. At the same time they need to take into account reasonable and fair balance between willingness to develop economy and promote the public welfare and the rights of individuals to freely receive and use the property. The aim of the paper is to identify exactly which are the areas where the rights of public and individuals regarding property issues compete the most and what are the arguments of countries in process of determining the limits of property as liberty. In the end of the paper conclusions are drawn about the current understanding of the concept of property, namely, this concept covers any interests that have a material value in the eyes of modern society, as well as it was established that technological advance has created a very significant value which undoubtedly has a material value, but which currently has not gained a direct legal protection as the property has. In this context the property means the virtual property. Due to the development of the Internet and its increasing accessibility, the virtual property accumulates significant cash resources, measured in hundreds of millions of USA dollars. But taking into account the specifics of the global network (there is no united government, executive and judiciary power), countries face difficulties regarding recognition and protection of such virtual property, and it is complicated by the protection of intellectual property which concerns computer software as well. Keywords: property, state, intellectual property, virtual property

Cietušais ir viens no dalībniekiem kriminālprocesā. Kriminālprocesa likums ir piešķīris cietušajam tiesības ne tikai pēc savas iniciatīvas uzsākt kriminālprocesu, bet arī izbeigt. Par cietušo var atzīt ne tikai privātpersonu, bet arī juridisku personu. Par cietušo kriminālprocesā var atzīt arī sākotnējo publisko tiesību juridisko personu - valsti. Vai valsts var saņemt morālā kaitējuma atlīdzināšanu, ja neapstrīdami ir aizskarta tās vienotība, autoritāte un nacionālās vērtības? Vai valsts var atteikties kļūt par cietušo kriminālprocesā, kurā konstatēts, ka ir nodarīts kaitējums valstij. Vai valsti vispār var atzīt par cietušo, izvērtējot cietušā jēdzienu un tā būtību? Darbā, apskatot esošo Latvijas un ārzemju tiesību praksi un ārvalsts litertūrās sniegto informāciju, konstatēti galvenie problēmjautājumi attiecībā uz valsti kā cietušo. Darba izstrādes rezultātā konstatēti vairāki secinājumi, kas norāda uz atsevišķiem problēmu risinājumiem., The victim is one of the participants of criminal proceedings. Criminal proceedings law has given the victim the right not only to initiate criminal proceedings on its own, but also to end. Private individuals and legal persons can be recognized as the vicim in criminal proceedings. Initial public person – the state, may also be recognized as the victim in criminal proceedings. Can the state recieve moral damages if it’s unity has been indisputably violated? Can the state refuse to be recognized as the victim of criminal proceedings, in which there are damages done to the state? Can the state be recognized as the victim of criminal proceedings, assessing the definition of the victim and it’s essence? During this thesis, by looking at the existing Latvian and foreign case law and legal literature, the main issues, considering the state as the vicim of criminal proceedings have been recognized. As the result of this thesis, number of conclusions have been made, giving the possible solutions to these issues.

Raksta mērķis ir izpētīt prezidentu pilnvaru apjomu Austrumeiropas valstīs, veikt šo pilnvaru salīdzinošu analīzi un veiktās analīzes prizmā izvērtēt konstitucionālo reformu iespējas Latvijā. Raksta autors mēģina atbildēt uz jautājumu, vai tautas vēlētam prezidentam „automātiski” jāpalielina pilnvaru jeb varas apjoms. Tiek secināts, ka Latvijas valsts prezidents ir apveltīts ar būtiski lielākām pilnvarām nekā daudzi tiešās vēlēšanās ievēlēti valsts galvas. Veiktā analīze liecina, ka prezidenta ievēlēšanas kārtība neļauj (vismaz Austrumeiropā) spriest par viņa pilnvaru apjomu. Līdz ar to var izteikt pieņēmumu, ka tautas ievēlētam prezidentam, iespējams, nemaz nav „automātiski” jāpalielina pilnvaru apjoms, kā to nereti uzskata konstitucionālo tiesību eksperti un arī politologi Latvijā.

Augstskolas ir galvenais uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstības virzītājspēks. Tās izglīto gan topošos darba devējus – uzņēmējus, gan arī darba ņēmējus. Tās ir viens no trim spēlētājiem Triple Helix modelī kopā ar valsti un industriju. Triple Helix modelis, ko Eckovics ir radījis 1993. gadā, izvirza priekšnosacījumus sekmīgai šo trīs modeļa dalībnieku sadarbībai, lai virzītu valsts ekonomiku pretim attīstībai. Galvenokārt visās attīstītajās valstīs šis modelis ir ieviests un būtiski uzlabo sadarbību starp industriju, augstskolām un valsti, sekmējot uzņēmējarbības attīstību. Tomēr Latvijā šis modelis nav pietiekami ņemts vērā, realizējot gan izglītības, gan arī uzņēmējdarbības vides attīstību valstī kopumā. Savukārt ir atsevišķi novadi, kuros Triple Helix modeļa iezīmes ir manāmas, bet pilnvērtīgi vēl netiek realizēta sadarbība starp trim modeļa dalībniekiem. Maģistra darba mērķi ir: 1.Noteikt augstskolu nozīmi uzņēmējdarbības ekosistēmā caur Triple Helix modeļa prizmu, izvērtējot sadarbību starp valsti, industriju un augstskolām Latvijā. 2.Izvirzīt priekšlikumus, lai ieviestu Triple Helix modeli un sekmētu uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstību Latvijā. Galvenie maģistra darba rezultāti: •izskaidrota Triple Helix modeļa nozīme uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstībā; •noteiktas augstskolas funkcijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā; •izprasta esošā sadarbība starp valsti, industriju un augstskolām Latvijā; •noteiktas sadarbības problēmas un to ietekme uz uzņēmējdarbības vidi; •izstrādāti priekšlikumi sadarbības uzlabošanai, nosakot to pozitīvo ietekmi ilgtermiņā. Darbs sastāv no trim nodaļām. Pirmajā daļā tiek analizēta Triple Helix modeļa teorija un prakse – veiksmīgi piemēri no citām valstīm, kur Triple Helix modelis ir ieviests. Otrajā daļā pētīti Latvijas augstskolu normatīvie akti, izglītības attīstības stratēģijas un uzņēmējdarbības vides attīstības plāni. Trešajā nodaļā caur ekspertu intervijām tiek analizēta esošā sadarbība starp valsti, industriju un augstskolām, cik lielā mērā Triple Helix modelis nav ieviests, kādus šķēršļus uzņēmējdarbības vides attīstībai tas rada, kā arī tiek izteikti priekšlikumi veiksmīgai Triple Helix modeļa ieviešanas praksei Latvijā un uzlabojumi, kuru ieviešana ietvertu nākotnē., Universities are the main drivers for development of the entrepreneurship ecosystem. They educate the future employers – entrepreneurs, and employees. They are one of the key players in the Triple Helix model along with the state and industry. The Triple Helix model, created by Etzkowitz in 1993, sets preconditions forward to be able to carry out successful cooperation between the three players of the model and to guide the state’s economy toward development. This model has been implemented in most developed countries and it significantly improves the cooperation among the industry, universities, and the state, implying development of entrepreneurship. Nevertheless, in Latvia this model has not been taken into serious consideration when executing education and entrepreneurship development in the state altogether. Although there are a few regions where traces of the Triple Helix model are noticable, still cooperation among the three stakeholders of the model has not been realized in full. Aims of the Master Thesis: 1.Define the role of universities in the entrepreneurship ecosystem through the context of the Triple Helix model of cooperation among the state, undustry, and universities. 2.Forward propositions to implement the Triple Helix model and enhance development of the entrepreneurship ecosystem of Latvia. Main findings of the Master Thesis: •explained significance of the Triple Helix model relating to development of the entrepreneurship ecosystem of Latvia; •defined functions of the universtity in improving the entrepreneurship environment; •gained understanding of the current state of cooperation among the state, industry, and universities of Latvia; •established problem issues of cooperation and their influence on the entrepreneurship ecosystem; •developed propositions to improve cooperation, defining their positive affect in the long term. The Master Thesis consists of three sections. The first section analyzes theory and practice of the Triple Helix model. Practice entails successful case studies from other countries where the Triple Helix model has been implemented. The second part consists of Latvian university legislation, education development strategies, and development plans of the entrepreneurship environment of Latvia. The third part analyzes the current cooperation among the state, industry, and universities through expert interviews. The questions addressed in the third section are: what barriers exist that hinder entrepreneurship development, what feasible solutions are there to implement practical implementation of the Triple Helix model in Latvia, and what long-term benefits are implied in the future from the model’s implementation.

Valsts un likumi vispārīgi: Ievadošas piezīmes. Anarhisms. Individuālistiskā un sociālistiskā valsts. Sociālistiskā un komunistiskā valsts. Tiesību un valsts izcelšanās. Valstu starptautiskie sakari. Individuālistiskā varas valsts un tautas darba valsts. Par tautas darba valsts dzinējiem spēkiem. Tiesības un tikumība. Brīvības ideja. Vienlīdzības ideja.