Search

Šī pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot, kā tiesas, piespriežot sodu, ievēro soda noteikšanas vispārīgos principus. Bet, lai iepazītos ar soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, jānoskaidro to vēsturiskā attīstība, kā arī jāalūko kādi soda noteikšanas principi ietverti ārvalstu regulējumā. Autores prāt, tiesas nesniedz pietiekami motivētu soda noteikšanas vispārējo principu izvērtējumu, lielākoties tos tikai uzskaitot. Lai sasniegtu Krimināllikuma 35.pantā otrajā daļā noteikto soda mērķi, tiesai ir jāsniedz pilnvērtīgs un nepārprotams soda noteikšanas procesa atspoguļojums, ar motivētu soda veida un mēra izvēles skaidrojumu. Kā arī likumdevējs Krimināllikuma V nodaļā nav paredzējis soda veida un mēra noteikšanas nosacījumus, ja konstatēti atbildību mīkstinoši un/ vai pastiprinoši apstākļi, proti, nosakot soda izvēles atskaites punktu. Krimināllikuma attiecīgās nodaļas 47.pantā būtu iekļaujams, atsevišķi nodalāms atbildību mīkstinošs apstāklis – izlīgums ar cietušo, paredzot speciālus nosacījumus soda noteikšanā, tādejādi veicinot kriminālprocesa veikšanas mērķa ātrāku un ekonomiskāku sasniegšanu. Darba ietvaros tiek noskaidrots, kas ir soda jēdziens, kam sods paredzēts un kā vēsturiski attīstījušies tā noteikšanas principi. Tāpat tiks aplūkota soda veida un mēra noteikšana un ārvalstu redzējums soda noteikšanā., The purpose of this research work is to clarify how the courts comply with the general principles of the imposition of a penalty when imposing a sentence. But in order to familiarise themselves with the general principles of imposing a penalty, it is necessary to clarify their historical developments, as well as to clarify the principles of imposing a penalty contained in foreign regulation. In the author's view, the courts do not provide a sufficiently motivated assessment of the general principles of imposing a penalty, mostly by listing them. In order to achieve the purpose of the sentence laid down in the second paragraph of Article 35 of the Criminal Law, the court must provide a full and unambiguous representation of the process of determining the penalty, with a reasoned explanation of the nature of the sentence and the choice of the measure. Nor does the legislator foresee in Chapter V of the Criminal Law the conditions for determining the type of punishment and the determination of the measure, where attenuating and/or aggravating circumstances have been identified, namely by setting a reference point for the choice of punishment. Article 47 of the relevant chapter of the Criminal Law should include, separately, a mitigating circumstance of liability – a reconciliation with the victim, setting out special conditions for the determination of the sentence, thereby achieving a faster and more economical achievement of the purpose of carrying out criminal proceedings. As part of the work, it is clear what is the concept of punishment for which the penalty is intended and how the principles of setting it have historically developed. It will also look at the definition of the type and measure of the penalty and the foreign vision of imposing the penalty.

Maģistra darbā “Sods kā nepieciešamība mūsdienu sabiedrībā” tiek apskatīts soda institūts un tā piemērošanas iespējas, lai sasniegtu sabiedrību interesējošos mērķus. Autore sodu apskata kā ļaunumu, jo sods rada ciešanas. Lai nodarītu ciešamu saprātīgai būtnei, ir nepieciešams attaisnojums. Šāds attaisnojums ir soda leģitīmais mērķis. Tāpēc m/d tiek izvirzīta un aizstāvēta tēze, ka sods nodrošina ne tikai mieru un drošību sabiedrībā, bet ir arī pamats cilvēku civilizācijas procesa nodrošināšanai., The master's thesis “Punishment as a Necessity in Modern Society” examines the institute of punishment and the possibilities of its application in order to achieve goals of public interest. The author views punishment as evil, because punishment causes suffering. An excuse is needed to harm a intelligent being. Such a justification is the legitimate aim of the penalty. Therefore, the thesis is raised and defended that the punishment not only ensures peace and security in the society, but is also the basis for ensuring the process of human civilization.

Bakalaura darba temats ir “Atbildību mīkstinošie apstākļi” Pētījuma aktualitāti nosaka, tas, ka lai arī kopš 20. gadsimta sākuma normatīvajos aktos ir pastāvējusi iespēja samazināt sodu, ja ir konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi, tomēr pētot tiesu praksi joprojām tiek konstatētas problēmas ar atbildību mīkstinošo apstākļu konstatēšanu un piemērošanu, kas var būt par pamatu nesamērīga un līdz ar to netaisnīga soda noteikšanai. Bakalaura darbā pētīta atbildību mīkstinošo apstākļu vēsturiskā attīstība, būtība, nozīme un veidi, kā arī piemērošana praksē. Salīdzināts Latvijas un ārvalstu atbildību mīkstinošo apstākļu regulējums. Atslēgsvārdi - sods, soda noteikšana, soda mērs, vieglāka soda noteikšana, The title of the research is “Mitigating circumstances”. The topicality of the research is determined by the fact that, although it has been possible to reduce the sentence from the beginning of the 20th century, if mitigating circumstances have been established, however, the study of court practice still reveals problems with identifying and applying mitigating circumstances that may be the basis of disproportionate and thereby unfair punishment. The research studies the historical development of mitigating circumstances, the essence of such circumstances, meaning and types of mitigating circumstances, as well as application in practice. Research includes comparison of the mitigating circumstances of Latvia and foreign countries. Keywords – punishment, determination of sentence, penalty measure, lighter punishment.

Bakalaura darbs „Soda noteikšanas vispārīgie principi” ir noteikti Krimināllikuma 46.pantā. Soda noteikšanas vispārīgie principi, ir tie principi, kuri jāievēro, tiesai nosakot sodu un prokuroram piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu. Tie ir pamata principi, lai tiktu piemērots taisnīgs sods. Soda piemērošana vienmēr būs aktuāla tēma, laikam ejot un mainoties izpratnei, sabiedrībai kļūstot humānākai, līdzcietīgākai, saprotošākai vienam pret otru, mainās arī izpratne, kas ir taisnīgs sods. Lai taisnīgu, samērīgu sodu varētu noteikt tiesa vai prokurors, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu, ir jāievēro soda noteikšanas vispārīgie principi. Bakalaura darba nozīmīgums izriet no Krimināllikuma 46.panta teorētiskā aspekta - laika gaitā, skatot no vēsturiskās attīstības līdz pat mūsdienām un piemērošanas, jeb praktiskās aspekta - analizējot tiesu praksi, kā arī salīdzinošā aspekta - salīdzinot Krimināllikuma 46.pantu ar ārvalstu regulējumiem. Lai gan soda noteikšanas vispārīgie principi ir diezgan sen institūts Latvijā, piemērojams, izprasts jau sen, taču vēl joprojām ir aktuāla problēma soda noteikšanas vispārīgo principu teorētiskajā izpratnē, gan arī praktiskajā piemērošanā. Bakalaura darba mērķa sasniegšanai autore izvirza šādus uzdevumus: 1)izpētīt juridiskās literatūras, avotos, normatīvajos aktos soda noteikšanas vispārīgo principu vēsturisko attīstību; 2)izpētīt juridiskās literatūrā, avotos, sniegtos viedokļus par soda noteikšanas vispārīgo principu jēdzienu un izpratni; 3)veikt tiesu prakses analīzi, izpēti soda noteikšanas vispārīgos principus un vērtēt to ietekmi uz soda veida noteikšanu un soda mēra piemērošanu; 4)veikt salīdzinājumu soda noteikšanas vispārīgiem principiem starp Latvijas un ārvalstu regulējumiem; 5)sniegt priekšlikumus soda noteikšanas vispārīgo principu institūta attīstībai un izpratnei., Bachelor’s theses on “General principles for determination of punishment” are regulated in Criminal law article 46. General principles for determination of punishment are those principles that need to be respected, court determining punishment and prosecutors determining prosecutor's penal order. They are basic principles, to apply just punishment. Application of punishment will always be a topical subject, time passing by and change of understanding, society became more humane, more compassionate, more understanding for one and another, understanding of a just punishment, has also changed. So that courts and prosecutors could apply a just and proportional punishment, applying the prosecutor’s penal order, it is a must to respect general principles for determination of punishment. The importance of this bachelor’s thesis follows Criminal law article 46. theoretical aspect - during a period of time, looking from historical development till modern times and its application, or in a practical aspect – analysing court practice, as well as from comparative aspect – comparing Criminal law article 46. with foreign laws. Although general principles for determination of punishment is a pretty old institute in Latvia, applicable, understood long ago, but still is a topical subject in general principles for determination of punishment in the theoretical sense, as well as in practical application. In achieving the goal of this bachelor’s thesis, the author of the thesis, has set forth such tasks as, first task, find general principles for determination of punishment historical development in literature, sources and normative acts. Second task, find provided opinions on the concept and understanding of general principles for determination of punishment in literature and sources. Third task, carry out court practice analysis, search about general principles for determination of punishment and evaluate impact on determination of the type of punishment and the application of the sentence. Fourth task, make a comparison of the general principles for determination of punishment between Latvia’s and foreign country laws. Fifth task, make proposals about the development and understanding of general principles for determination and punishment.

Šī pētniecības darba mērķis ir aplūkot to, kā soda noteikšanas principus, nosakot vainīgajai personai soda veidu un mēru, ievēro tiesu praksē. Darbā autore pēta kritērijus, kas ir ņemami vērā pie soda veida un soda mēra noteikšanas, pēc 2013. gada 1. aprīļa, kad stājās spēkā 2012. gada 13. decembra likums “Grozījumi Krimināllikumā” un kā tie tiek ievēroti tiesu praksē. Autore norāda uz nepieciešamību tiesām sniegt motivāciju soda veida izvēlē, vērtējot ne tikai vainīgā personību, bet noziedzīgā nodarījuma raksturu, neaprobežojoties tikai ar noziedzīgā nodarījuma smaguma pakāpes konstatēšanu, un radīto kaitējumu, jo ar katru noziedzīgu nodarījumu tiek nodarīts kaitīgums. Tāpat autore norāda uz nepieciešamību tiesām sniegt motivāciju soda mēra noteikšanā, ne tikai norādot atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu uzskaitījumu, bet arī motivējot, kā šie apstākļi ietekmēja nosakāmo soda mēru, kā arī argumentēt, kāpēc atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi ir konstatēti, it sevišķi, konstatējot atbildību mīkstinošo apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu. Lai gan likumdevējs ir noteicis, ka pie soda mēra noteikšanas ņemami vērā atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, autore norāda, ka praksē pastāv nelielas nepilnības ar soda mēra noteikšanu pie apstākļiem, kad atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netiek konstatēti. Pēc autores domām, laika gaitā tās ir iespējams novērst, pilnveidojot kritērijus, kas ir ņemami vērā pie soda mēra noteikšanas. Atslēgas vārdi: soda noteikšanas principi, soda mērs, soda veids, The purpose of this research work is to determine how the principles of punishment, when determining the type and extent of punishment for a guilty person, are respected in court practice. The author studies the criteria to be taken into account when determining the type and extent of punishment, after April 1, 2013 when the Law "On Amendments to the Criminal Law" of December 13, 2012 came into force and how they are observed in court practice. The author points to the necessity for the courts to provide motivation in determining the type of punishment by assessing not only a guilty person’s personality, but the nature of the crime, not merely establishing the degree of criminal act and the damage caused, as each crime is harmful. The author also specifies the necessity for the courts to provide motivation for determining the extent of punishment not only by listing the mitigating and aggravating circumstances, but also by motivating how these circumstances influenced the extent of punishment to be imposed, as well as reasoning why the mitigating and aggravating circumstances were established, finding out the mitigating circumstance in accordance with the second paragraph of Article 47 of the Criminal Law. Although the legislator has determined that mitigating and aggravating circumstances should be taken into account when determining the punishment, the author points out that in practice there are some weaknesses in determining the punishment for circumstances in which mitigating and aggravating circumstances are not detected. According to the author thoughts, over time it can be prevented by improving the criteria to be taken into account when determining the extent of punishment. Keywords: principles of determination of punishment, extent of punishment, type of punishment.

Maģistra darba temats ir „Atbildību mīkstinošie apstākļi.” Maģistra darba mērķis ir izpētīt atbildību mīkstinošo apstākļu teorētiskos aspektus un šo apstākļu piemērošanu praksē un ar to saistītās problēmas, kā arī izpētīt ārvalstīs pastāvošo regulējumu attiecībā uz atbildību mīkstinošajiem apstākļiem. Maģistra darbā tiek aplūkota atbildību mīkstinošo apstākļu vēsturiskā attīstība, teorētiskie aspekti, piemērošana praksē, kā arī atbildību mīkstinošo apstākļu nozīme soda mēra noteikšanā. Nobeigumā aplūkots atbildību mīkstinošo apstākļu regulējums citās valstīs., The topic of the master’s thesis is “Mitigation circumstances”. The aim of the master’s thesis is to research theoretical aspects of the mitigating circumstances and to look at the application of those circumstances in practice and the problems that arise from it as well as to research the foreign regulation concerning mitigating circumstances. In order to research the aim a historical development of the mitigating circumstances, theoretical aspects, application of those circumstances in practice as well as the importance of mitigating circumstances in determination of the sanction were researched. In the conclusion foreign regulation concerning mitigating circumstances was reviewed.

Krimināllikuma 47. pantā ir noteikti atbildību mīkstinošie apstākļi, kuri tiek ņemti vērā soda noteikšanā. Konstatējot šos apstākļus, iespējams noteikt maigāku sodu Krimināllikuma Sevišķās daļas panta ietvaros, kā arī vainīgajai personai piemērot Krimināllikuma 49. un 55. pantu. Tiesām, sastādot nolēmumus, un prokuroram, sastādot priekšrakstu par sodu, ir rūpīgi jāizvērtē konstatēto atbildību mīkstinošo apstākļu daba un atbilstība likumdevēja gribai. Šobrīd spēkā esošais atbildību mīkstinošo apstākļu regulējums ir nepilnīgs un rada biežas, un nepamatotas interpretācijas iespējas, kas noved pie nesamērīga un netaisnīga soda mēra noteikšanas. Darba mērķis ir izpētīt Krimināllikuma 47. panta piemērošanu praksē un analizēt to, cik samērīgs sods tiek noteikts, ņemot vērā atbildību mīkstinošos apstākļus un salīdzināt teorētisko informāciju ar situācijām un problēmām praksē. Lai sasniegtu šo mērķi tiks analizētas Krimināllikuma normas un to pielietojums praksē, kā arī tiks sniegts problēmu risinājums, izstrādājot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. Autore darbā ir norādījusi uz konkrētām Krimināllikuma nepilnībām un sniegusi iespējamo risinājumu tām. Atslēgvārdi: atbildība, soda noteikšana, samērīgums, soda mērs, soda samazināšana, tiesa, vainīgā persona., Article 47 of the Criminal Law sets out the mitigating circumstances which are taken into account in determining the penalty. Bearing these conditions it can be determined milder punishment by the Criminal Law Special Part Articles as well as to apply the guilty person Criminal Law Articles 49 and 55. Courts decisions and drawing up the prosecutor's injunction drawing has to be carefully considered. As well as the finding attenuating circumstances and compliance with the nature of the legislator's will. The current attenuating circumstances framework is incomplete and leads to frequent and unreasonable interpretation that leads to a disproportionate and unfair determination punishment. The aim of this work is to explore the application of Article 47 of the Criminal Law in practice and analyze it, how proportionate penalty is determined by taking into account the mitigating circumstances and compare the theoretical information with the situations and problems in practice. To achieve this goal the author analyzed Criminal law provisions and their application in practice, and solutions were given to problems, developing the necessary amendments to the legislation. The author has identified certain weaknesses in the Criminal Code and provided possible solutions to them. Keywords: liability, imposition of a sentence, proportionality, punishment, reduction of sentence, the court, the offender.