Search

Al realizar un análisis estructural, implícitamente se está representando por medio de un modelo analítico el comportamiento de la estructura ante solicitaciones estáticas y dinámicas. Este trabajo permitirá a los estudiantes de Ingeniería Civil aplicar los conocimientos teóricos prácticos de la dinámica estructural en un modelo experimental para entender, evaluar y observar de manera física las propiedades modales (frecuencias y modos de vibración) de una estructura. Esta investigación es factible porque se cuenta con un modelo tridimensional de varios grados de libertad, la mesa vibratoria Shake Table II, software para análisis matemático, entre otros, los cuales permiten analizar la torsión en el modelo cuando se aplica una excitación en la base, considerando la variación de la posición de las masas en las plantas. Obtendremos la respuesta en aceleraciones traslacionales y rotacionales, para los casos de mayor y menor torsión. By performing a structural analysis, the behavior of the structure under static and dynamic stresses is implicitly represented by means of an analytical model. This research will allow Civil Engineering students to apply the practical and theoretical knowledge of Structural Dynamics in an experimental model to understand, evaluate and observe by physical way the modal properties (frequencies and modes of vibration) of structure. This research is feasible because the university has a three-dimensional model with several degrees of freedom, the Shake Table II, software for mathematical analysis, among others, which allow us to analyze the torsion in the model when excitation is applied at the base of structure, considering the variation of the position of the masses in the floors. We will obtain the response in translational and rotational accelerations, for the cases of higher and lower torsion.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Bakalaura darba tēma ir „Komunikāciju traucējošie faktori starp māsām un pacientiem internā profila nodaļās”. Bakalaura darba tēmas aktualitāti nosaka tas, ka māsas un pacienta komunikācija internā profila nodaļās ir nepārtraukts, mainīgs, diādisks process, kas ietver verbālās un neverbālās informācijas, vajadzību un jūtu apmaiņu. Sarežģīta vai neveiksmīga komunikācija ir būtisks kļūdu cēlonis un var radīt sekas, kas ietekmē pacientu aprūpes nodrošināšanu internā profila nodaļās. Bakalaura darba mērķis: noskaidrot māsu un pacientu komunikāciju traucējošos faktorus internā profila nodaļās. Veiktais pētījums kopumā ļauj secināt, ka izvirzīta hipotēze: „komunikāciju starp māsām un internā profila nodaļu pacientiem vairāk ietekmē māsu darba slodze”, neapstiprinājusies. Komunikāciju starp māsām un internā profila nodaļu pacientiem vairāk ietekmē ar vidi saistītie faktori. Bakalaura darbā ir 8 tabulas, izmantots 69 literatūras avots. Darba apjoms bez pielikumiem ir 34 lapaspuses, pielikumi 7 lapaspuses. The topic of the bachelor's thesis is "Factors interfering with communication between nurses and patients in internal profile departaments". The topicality of the subject of the bachelor's work is determined by the fact that the communication between the nurse and the patient in the departments of the internal profile is a continuous, changing, dyadic process, which includes the exchange of verbal and non-verbal information, needs and feelings. Difficult or unsuccessful communication is a major cause of errors and can have consequences that affect the provision of patient care in internal departments. The aim of the bachelor's thesis: to find out the factors interfering with the communication between nurses and patients in internal profile departaments. The conducted research allows us to conclude that the hypothesis put forward: "the communication between nurses and the patients of the internal profile department is more influenced by the nurses' workload", has not been confirmed. Communication between nurses and internal profile department patients is more influenced by environmental factors. The bachelor thesis has 8 tables, 69 literature sources are used. The volume of work without appendix is 34 pages, appendix are 7 pages.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Psihiskā veselība ir svarīga un neatņemama veselības komponente, kuras laikā cilvēks spēj tikt galā ar ikdienas stresu, produktīvi strādāt un sniegt ieguldījumu sabiedrībā (WHO, 2018). Stigma ir visbiežāk sastopamais šķērslis psihiatriskās palīdzības meklēšanā un galvenais diskriminācijas un atstumšanas iemesls, kas ietekmē cilvēku pašvērtējumu, sagrauj ģimenes attiecības, ierobežo komunikācijas iespējas un darbspēju. Stigmatizācija veselības aprūpē sakarā ar psihiskās veselības traucējumiem ir nozīmīgs šķērslis ārstēšanas, atveseļošanās periodā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot pacientu ar psihiskās veselības traucējumiem stigmatizāciju veselības aprūpē strādājošo māsu vidū. Lai pētījuma mērķi sasniegtu tika izmantota kvantitatīva pētījuma metode. Tika anketēti 328 respondenti (272 māsas no daudzprofilu slimnīcas un 56 māsas no psihoneiroloģiskās slimnīcas), izmantojot Latvijā adaptētu instrumentu “Ar psihisko veselību saistītas stigmas novērtējums Latvijas funkcionālo speciālistu populācijā”. Tika izvirzīta hipotēze, ka daudzprofilu slimnīcā strādājošām māsām ir augstāka pacientu ar psihiskās veselības traucējumiem stigmatizācija kā psihiatriskā stacionārā strādājošām māsām. Veicot daudzprofilu slimnīcā un psihoneiroloģiskā slimnīcā strādājošo māsu salīdzinājumu, tika noskaidrots, ka daudzprofilu slimnīcā strādājošām māsām bija augstāks stigmatizācijas līmenis pret pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem (mediānais stigmas līmenis 44,0) nekā psihoneiroloģiskā slimnīcā (mediānais stigmas līmenis 34,0). Darbs sastāv no 42 lapaspusēm, 15 attēliem, 5 pielikumiem. Mental health is an important and integral component of health, in scope of which a person is able to deal with everyday stress, work productively and contribute to society (WHO, 2018). Stigma is the most common barrier for searching psychiatric help and the main cause of discrimination and exclusion, affecting people's self estimation, undermining family relationships, limiting communication opportunities and ability to work. Stigmatization in health care due to mental health disorders is a significant obstacle in the period of treatment, recovery. The aim of the study was to find out the stigma of patients with mental health disorders among nurses working in health care. A quantitative research method was used to achieve the objective of the study. 328 respondents (272 nurses from a multi-profile hospital and 56 nurses from a psychoneurological hospital) were surveyed using the instrument the Latvian version of the adapted tool Opening Minds Stigma Scale for Health Care Providers. It was hypothesized that nurses working in a multi-profile hospital have a higher stigmatization of patients with mental health disorders as nurses working in a psychiatric hospital. When comparing nurses in a multi-profile hospital and a psychiatric hospital, it was found that nurses in a multi-profile hospital had a higher level of stigma against patients with mental health disorders (median stigma level 44.0) than in a psychiatric hospital (median stigma level 34.0). The work consists of 42 pages, 15 pictures, 5 attachments.

Psiholoģija Psiholoģija Psychology Psychology Mērķis. Noskaidrot saistību starp līdzjūtību pret sevi un darba stresu Latvijā praktizējošām māsām. Tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi, kuru mērķis bija noskaidrot saistības starp līdzjūtību pret sevi un darba stresu Latvijā praktizējošām māsām, saistības starp līdzjūtību pret sevi, darba stresu un māsu vecumu, kā arī noskaidrot atšķirības starp līdzjūtību pret sevi un darba stresu māsām ar atšķirīgu darba stāžu. Metode. Pētījumā piedalījās 102 Latvijā praktizējošas māsas (100% - sievietes) vecumā no 21 līdz 63 gadiem (M = 41,47 gadi, SD = 10,38 gadi), kuras atbilda sekojošiem kritērijiem – strādā savā profesijā, strādā Latvijā, ir sasniegušas vismaz 18 gadu vecumu. No visiem respondentiem 17 (16,7%) savā profesijā strādā ne vairāk kā divus gadus, 28 (27,5%) – trīs līdz 10 gadus, un 57 (55,9%) savā profesijā strādā vairāk kā 10 gadus. Instrumentārijs. “Iejūtības pret sevi skala” (Self-Compassion Scale, Neff, K., 2003; adaptāciju latviešu valodā veica Tamsone, L., 2015), “Darba stresa anketa” (The Work Stress Questionnaire, Holmgren, K., 2008.; adaptāciju latviešu valodā veica Hasanova, A., 2022) un demogrāfisko aptauju, kurā tika iekļauti tādi jautājumi kā respondentu vecums, dzimums un darba stāžs. Dati tika ievākti laika posmā no 2023. gada 1. marta līdz 4. aprīlim. Rezultāti. Iegūtie rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgu, negatīvu saistību starp līdzjūtību pret sevi un darba stresu (rs = -0,38, p < 0,01). Statistiski nozīmīgas atšķirības tika novērotas starp darba stāžu un līdzjūtības pret sevi kopējo rādītāju, sevis kritizēšanu, norobežošanos, pārņemtību, ietekmi darbā un darba iejaukšanos brīvajā laikā (attiecīgi H(2) = 6,46, H(2) =10,75, H(2) = 7,60, H(2) = 8,76, H(2) = 6,36, H(2) = 7,27, p < 0,05). Statistiski nozīmīga, pozitīva saistības tika novērotas starp vecumu un līdzjūtību pret sevi (rs = 0,31, p < 0,01), un statistiski nozīmīga, negatīva saistība starp vecumu un darba stresu (rs = -0,32, p < 0,01). Secinājumi. Iegūtie rezultāti norāda uz negatīvu saistību starp līdzjūtību pret sevi un darba stresu. Pastāv atšķirības līdzjūtības pret sevi un darba stresa rādītājos atkarībā no māsu darba stāža. Saistība pastāv starp līdzjūtību pret sevi un māsu vecumu, kā arī starp darba stresu un māsu vecumu. Objectives. The aim of the study was to investigate the relationship between self-compassion and work stress among practicing nurses in Latvia. Three research questions were raised, the purpose of which was to find out the relationship between self-compassion and work stress among practicing nurses in Latvia, the relationship between self-compassion, work stress and the age of nurses, as well as to find out the differences between self-compassion and work stress in nurses with different work-experience. Methods. 102 practicing nurses in Latvia (100% - female) aged between 21 and 63 years (M = 41,47 years, SD = 10,38 years) participated in the study, who met the following criteria - work in their profession, work in Latvia, have reached at least 18 years of age. Out of all respondents, 17 (16,7%) have been working in their profession for less than two years, 28 (27,5%) - for three to 10 years, and 57 (55,9%) have been working in their profession for more than 10 years. Measures. “Self-Compassion Scale” (Neff, K., 2003 adaptation in Latvian was made by Tamsone, L., 2015), “The Work Stress Questionnaire” (Holmgren, K., 2008.; adaptation in Latvian was made by Hasanova, A., 2022) and a demographic survey, which included questions such as the age, gender, and work-experience of the respondents. The data was collected between March 1 and April 4, 2023. Results. The obtained results showed a statistically significant and negative relationship between self-compassion and work stress (rs = -0,38, p < 0,01). Statistically significant differences were observed between work-experience and the total score of self-compassion, self-judgment, isolation, over-identification, influence at work and work to leisure time interference (respectively H(2) = 6,46, H(2) = 10,75, H(2) = 10,75, H(2) = 7,60, H(2) = 8,76, H(2) = 6,36, H(2) = 7,27, p < 0,05). Statistically significant and positive relationship was observed between age and self-compassion (rs = 0,31, p < 0,01), and statistically significant and negative relationship between age and work stress (rs = -0,32, p < 0,01). Conclusions. The obtained results indicate a negative relationship between self-compassion and work stress. There are differences in self-compassion and work stress scores, depending on nurses' work-experience. There is a positive relationship between self-compassion and nurses’ age, and negative relationship between work stress and nurses’ age.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Bakalaura darba tēma ir “Māsu kadru mainība un to ietekmējošie faktori”. Darba mērķis ir noskaidrot potenciālo kadru mainību un to ietekmējošos faktorus stacionārā un primārās veselības aprūpes iestādēs strādājošām māsām. Uzsākot bakalaura darbu tika izvirzīta hipotēze: “Stacionārā strādājošām māsām pastāv potenciāli augstāka kadru mainība, salīdzinot ar primārās veselības aprūpes iestādēs strādājošām māsām, kuru ietekmē atalgojums, veselības stāvoklis un emocionālā spriedze darba vietā”. Bakalaura darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas. Darba teorētiskajā daļā tiek apskatīta māsu kadru mainība Latvijas un citu pasaules valstu mērogā, kā arī apskatīti māsu potenciālo kadru mainību ietekmējošie faktori. Praktiskajā daļā, pētījumam nepieciešamo datu ievākšanai, izmantots neeksperimentāls šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums, izmantojot divus pētniecības instrumentus – darba autores veidoto anketu un ar oriģinālautora atļauju, RSU Psiholoģijas laboratorijas rīcībā esošo Anticipated Turnover Scale (Hinshaw, Atwood (1984)), adaptēts 2017.gadā – Potenciālās kadru mainības novērtēšanas anketu (Rituma S.), kuras izmantošanai tika saņemts RSU Psiholoģijas laboratorijas apstiprinājums. Pētījumā pēc brīvprātības principa piedalījās 216 respondenti. Pētījuma rezultātā tiek sasniegts pētījuma mērķis un daļēji apstiprināta izvirzītā hipotēze. Pētījumā noskaidrots, ka primārās veselības aprūpes iestādēs strādājošo māsu potenciālā kadru mainības rādītāji ir vērtējami kā augsti, to ietekmējošie faktori ir: zems atalgojums, spriedze darbavietā un darba kolektīvs. The subject of the bachelor's work is "Nursing turnover and the factors affecting it". The aim of the work is to find out the potential staff turnover and the factors affecting it for nurses working in inpatient and primary health care institutions. At the beginning of the bachelor's work, a hypothesis was put forward: "Inpatient nurses have a potentially higher staff turnover, compared to nurses working in primary health care institutions, which is influenced by salary, health status and emotional stress in the workplace". The bachelor thesis consists of a theoretical and a practical part. In the theoretical part of the work, the turnover of nursing staff is examined on the scale of Latvia and other countries of the world, as well as the factors affecting the potential turnover of nursing staff are examined. In the practical part, to collect the necessary data for the research, a non-experimental cross-sectional comparative study was used, using two research tools - a questionnaire created by the author of the paper and, with the permission of the original author, the Anticipated Turnover Scale (Hinshaw, Atwood (1984)) at the disposal of the RSU Psychology Laboratory, adapted in 2017 - Potenciālās kadru mainības novērtēšanas anketa (Rituma S.), the use of which was approved by the RSU Psychology Laboratory. 216 respondents participated in the study on a voluntary basis. As a result of the study, the aim of the study is achieved and the proposed hypothesis is partially confirmed. The study found that the potential staff turnover rates of nurses working in primary health care institutions can be assessed as high, which is influenced by such factors as low pay, tension in the workplace and the work team.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Bakalaura darba tēma: Pacientu apmierinātība ar māsas sniegto aprūpes kvalitāti ķirurģijas un iekšķīgo slimību nodaļā. Pētījuma aktualitāte: Pacienti mēdz sūdzēties par aprūpes kvalitāti dažādās nodaļās. Autore uzskata, ka pētījums ir nepieciešams, jo māsa ir galvenais aprūpes sniedzējs sakarā ar pacientu aprūpi un viena no svarīgākajām pieejām ir pētīt pacientu aprūpi. Runājot par pētījuma nozīmi profesijā, var apgalvot, ka pacients tiek izvirzīts veselības aprūpes sistēmas centrā, jo pacienti ir neatņemama sistēmas daļa, un tādēļ to iesaiste veselības aprūpes sistēmas kvalitātes pilnveidošanā ir ļoti būtiska. Pētījuma hipotēze: Pacientu apmierinātība ar māsas sniegto aprūpes kvalitāti būtiski neatšķiras ķirurģijas un iekšķīgo slimību nodaļās. Pētījuma mērķis: Salīdzināt pacientu apmierinātību ar māsas sniegto aprūpes kvalitāti ķirurģijas un iekšķīgo slimību nodaļās un izstrādāt rekomendācijas pacientu apmierinātības uzlabošanai. Pētījuma rezultāti: Pētījuma ietvaros apstiprinājās izvirzītā hipotēze - pacientu apmierinātība ar māsas sniegto aprūpes kvalitāti būtiski neatšķiras ķirurģijas un iekšķīgo slimību nodaļās. Abu nodaļu pacienti norādīja uz līdzīgām problēmām nodaļās. Pētījuma ietvaros tika sasniegts pētījuma mērķis. Tika salīdzināta pacientu apmierinātība ar māsu sniegto aprūpes kvalitāti ķirurģijas un iekšķīgo slimību nodaļās, kā arī tika izstrādātas rekomendācijas pacientu apmierinātības uzlabošanai. Bakalaura darbs satur 44 lpp bez pielikumiem, 1 tabulas un 11 attēlus. Darba tapšanā tika izmantots 30 literatūras avoti. Bachelor's thesis topic: Patient satisfaction with the quality of care provided by nurses in the surgery and internal medicine department. Research relevance: Patients tend to complain about the quality of care in different departments. The author believes that the study is necessary because the nurse is the main care provider in relation to patient care and one of the most important approaches is to study patient care. Speaking about the importance of the research in the profession, it can be argued that the patient is placed at the center of the healthcare system, because patients are an integral part of the system, and therefore their involvement in improving the quality of the healthcare system is very important. Research hypothesis: Patient satisfaction with the quality of nursing care does not differ significantly in surgery and internal medicine departments. The purpose of the study: To compare patient satisfaction with the quality of care provided by nurses in surgery and internal medicine departments and develop recommendations for improving patient satisfaction. Results of the study: Within the framework of the study, the proposed hypothesis was confirmed - patients' satisfaction with the quality of care provided by nurses does not differ significantly in the departments of surgery and internal medicine. Patients in both departments indicated similar problems in the departments. The aim of the study was achieved within the framework of the study. Patient satisfaction was compared with the quality of care provided by nurses in the departments of surgery and internal medicine, and recommendations for improving patient satisfaction were developed. The bachelor's thesis contains 44 pages without appendices, 1 table and 11 images. 30 sources of literature were used in the creation of the work.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Ievads. Statistiski kritieni ir otrs galvenais nejaušu ievainojumu nāves cēlonis visā pasaulē. Katru gadu aptuveni 684 000 cilvēku pasaulē mirst no kritieniem, no kuriem vairāk nekā 80% ir valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Veselības aprūpes organizācijās vistuvāk pacientiem strādā aprūpes personāls – māsas un māsas palīgi. Šie profesionāļi strādā tiešā kontaktā ar pacientiem, veic to aprūpi, klīniskās manipulācijas, izglītošanu, kā arī daudzas citas darbības. Viņu pienākumos ietilpst arī pacienta veselības stāvokļa novērošana un novērtēšana, kā arī kritienu risku izvērtēšana, ņemot vērā to ietekmējošos faktorus. Pētījuma mērķis. Noskaidrot māsu un māsu palīgu izpratni par pacientu kritienu riskiem vienā no Latvijas reģionālajām slimnīcām. Pētnieciskie uzdevumi : 1.Analizēt māsu un māsu palīgu izpratni par pacientu kritienu riskiem vienā no Latvijas reģionālajām slimnīcām.; 2. Salīdzināt māsu un māsu palīgu izpratni par pacientu kritienu riskiem vienā no Latvijas reģionālajām slimnīcām. Hipotēze - Māsu izpratne par kritienu riskiem ir laba, māsu palīgu izpratne par pacientu kritienu riskiem ir apmierinoša. Pētījuma dizains ir neeksperimentāls salīdzinošs šķērsgriezuma pētījums. Pētījums tika veikts vienā no Latvijas slimnīcām jeb slimnīcā X. Pētījumā piedalījās 120 respondenti, kuri strādā attiecīgajā slimnīcā, 68 māsas un 52 māsu palīgi. Rezultāti. Apkopojot anketas datus un saskaitot punktus, māsas un māsu palīgi iedalās attiecīgos izpratnes līmeņos. Vājš izpratnes līmenis ir 11,8%(n=8) māsām un 69,2% (n=36) māsu palīgiem. Apmierinošs izpratnes līmenis ir 66,2% (n=45) māsām un 28,8% (n=15) māsu palīgiem. Labs izpratnes līmenis ir 22,1% (n=15) māsām, bet tikai 1,9% (n=1) māsu palīgam. Secinājumi. Slimnīcā X, pēc pētījuma kritērijiem, māsām ir apmierinošs izpratnes līmenis par pacientu kritienu riskiem. Slimnīcā X, pēc pētījuma kritērijiem, māsu palīgiem ir vājš izpratnes līmenis par pacientu kritienu riskiem. Izteikta izpratnes atšķirība novērojama starp māsām un māsu palīgiem jautājumos par medikamentiem. Māsas un māsu palīgi savu izpratni vērtē kā labāku nekā tas atklājas pētījumā. Statistiski nozīmīga atšķirība ir starp grupām ar labu un vāju izpratni par pacientu kritienu riskiem, skatoties uz to vecumu. Introduction. Statistically, falls are the second leading cause of death from accidental injuries worldwide. Each year, approximately 684,000 people worldwide die from falls, more than 80% of which occur in low and middle income countries. In healthcare organisations the nursing staff - nurses and nurse assistants work closest to patients. These professionals work in direct contact with patients, perform their care, clinical manipulations and educate them among many other activities. Their duties also include observation and evaluation of the patient's health condition, as well as assessment of the risks of falls taking into account the factors affecting them. Objective of the study. To clarify the understanding of nurses and nursing assistants about the risks of patient falls in one of Latvian regional hospitals. Research tasks: 1.Analyze the understanding of nurses and nursing assistants about the risks of patient falls in one of the Latvian regional hospitals.; 2. To compare the understanding of nurses and nursing assistants about the risks of patient falls in one of the Latvian regional hospitals. Hypothesis - Nurses understanding of fall risks is good, nursing assistants understanding of patients fall risks is satisfactory. The study design is a non-experimental comparative cross-sectional study. The research was conducted in one of the hospitals in Latvia, or hospital X. Total of 120 respondents who work in the specific hospital, 68 nurses and 52 nurses assistants, took part in the research. Results. When collecting the questionnaire data and counting the points, the nurses and nursing assistants are divided into the respective levels of understanding. 11.8% (n=8) of nurses and 69.2% (n=36) of nursing assistants have a poor level of understanding. Satisfactory level of understanding is 66.2% (n=45) of nurses and 28.8% (n=15) of nursing assistants. A good level of understanding is present in 22.1% (n=15) of nurses, but only 1.9% (n=1) of nursing assistants. Conclusions. In hospital X, nurses have a satisfactory level of understanding of the risks of patient falls according to the research criteria. In Hospital X, according to the research criteria, nursing assistants have a low level of understanding of the risks of falling patients. A pronounced difference in understanding can be observed between nurses and nursing assistants in matters of medication. Nurses and nursing assistants rate their understanding as better than what is revealed in the study. There is a statistically significant difference between the groups with good and poor understanding of patients fall risks when looking at their age.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Bakalaura darba tēma- Darba ergonomiskie apstākļi slimnīcas iekšķīgo slimību un ķirurģijas nodaļā strādājošām māsām. Aktualitāte: Aprūpējot pacientus, māsas saskaras ar dažādiem riska faktoriem. Viens no tiem ir darba ergonomika. Lielākā veselības problēma medmāsu vidū ir sūdzības par sāpēm mugurkaula un jostas daļā, u.c. (Chandralekha K.,2022). Māsu darbs sastāv no gara darba laika, liela stresa, noguruma, smaguma celšanas, pacienta sagatavošanas un nogādāšanas uz operācijām, vitālo rādītāju noteikšana pacientiem pēc ķirurģiskām procedūrām, pārsiešanas , darba pie datora un papīru rakstīšanas. Strādājot ar datoru māsām var pasliktināties redze, ja netiek ievērots pareizs attālums no monitora ekrāna. Nepareiza poza pie galda, nepareizs augstums krēslam ,var provocēt muguras sāpes, roku un plaukstu sāpes, apakšējo ekstremitāšu sāpes. Nepareiza smagumu celšana un pacienta transportēšana, garas stundas uz kājām, var būt iemesls jostas daļas sāpēm, roku un plaukstu locītavu sāpēm, muguras sāpēm, kā arī apakšējo ekstremitāšu sāpēm. Analizējot pētījuma datus, māsām veselības pasliktināšanos veicina nepareiza darba ergonomika, kas veicina muskuļu sasprindzinājumu. Neīstenojot ergonomiskos principus, tas var ietekmēt māsu invaliditātes pakāpi. (Ignatova M.,2022) Darba mērķis: Izvērtēt darba ergonomiskos apstākļus slimnīcas iekšķīgo slimību un ķirurģijas slimību nodaļās strādājošajām māsām. Hipotēze: Darba ergonomiskie apstākļi iekšķīgo slimību un ķirurģijas nodaļās, X reģionālā strādājošām māsām, atšķiras. Pētījuma metode: Kvantitatīvā pētījuma dizains, neeksperimentāls šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums. Pētījumā ir iekļautas reģistrētas māsas, kuras strādā iekšķīgo slimību nodaļās un ķirurģijas nodaļās X reģionālajā slimnīcā. Lai iegūtu datus par respondentu darba ergonomiskiem apstākļiem, tika izmantota autora veidota un adaptēta anketa, kur piedalījās 100 māsas no iekšķīgo slimību un ķirurģijas nodaļām. Pētījuma rezultāti: Māsas darba ergonomiskos apstākļus nodaļās novērtē dažādi, lielākoties māsām ir dinamisks darbs (t.i. biežas kustības, liekšanās un smaguma celšana, u.c.), kur tiek izmantotas palīgierīces, lai atvieglotu darba procesu. Aptaujā atspoguļojās tas, ka īsajās atpūtas pauzēs starp darbiem, nepietiek laika, lai izpildītu relaksācijas vingrinājumus, piem., muguras atslodzei. Darbs ar datoru prasa papildus laiku, ilgstošs darbs ar datoru veicina sausumu acīs, sūdzības par ekstremitāšu sāpēm. Neskatoties uz laika trūkumu un citiem faktoriem, kas traucē darbam, lielākā daļa aptaujāto māsu sava darba apstākļus novērtē kā atbilstošus ergonomiskiem apstākļiem (darbam atbilstoši un optimāli nosacījumi smaguma satveršanai, stabila un līdzena grīda, apgaismojums atbilst normām) . Bakalaura darbs sastāv no : 44 lpp., 16 attēliem, 28 izmantota informācijas avota latviešu valodās un ārzemju valodās, un 9 pielikumiem. Topic of the bachelor's thesis - Ergonomic conditions of work for nurses working in the hospital's oral diseases and surgical departments In the spotlight: When consuming patients, nurses face different risk factors. One of them is work ergonomics. The biggest health problem among nurses is complaints about pain in the spine and belt part, hand etc (Chandralekha K.,2022). The work of nurses consists of long working hours, severe stress, fatigue, weight lifting, patient preparation and delivery to surgery, identifying vital creators for enduring surgical procedures, dressing, working on a computer and writing paper. Working on a computer for nurses may impair vision if the right distance from the monitor on the screen is not respected, incorrect posture at the table, incorrect height for the chair may provoke back pain, pain of hands and hands, pain in lower extremities. The wrong lifting of weights and patient transportation, long hours on foot, can be a cause for the pain of the lumbar part, the pain of arms and wrists, the pain of the back, and the pain of the lower extremities. Analyzing the data in the study, poor working ergonomics contributing to muscle tightness are contributing to the deterioration of health. Failure to implement ergonomic principles may have an impact on the degree of disability of nurses. (Ignatova M.,2022) Objective of work: Assessing the ergonomic conditions of work for nurses working in the hospital's oral and surgical diseases departments. Hypothesis: The ergonomic conditions of work for nurses working in the X regional department of oral diseases and surgery differ. Methods: The design of a quantitative study, a non-experimental cross-sectional comparative study. The study includes registered nurses working in the departments of oral diseases and the surgery department's X regional hospital. For data on ergonomic conditions of respondents' work, the author-made and adopted questionnaire involving 100 nurses from the oral and surgical departments was used. Results: The ergonomic conditions of nursing work in the departments are assessed in different ways, mostly dynamic work (i.e. frequent movements, bending and lifting, etc.), where accessories are used to facilitate the work process. The survey reflected that the brief pauses between works to rest and not enough time to perform relaxation exercises, such as back-loading. Working with a computer requires extra time, prolonged work on a computer contributes to drought in the eye, complaints about limb pain. Despite the lack of time and other factors preventing work, the majority of the nurses surveyed assess their working conditions as suitable for ergonomic conditions (working conditions appropriate and optimal conditions for grip of gravity, stable and flat floor, lighting is normal).

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Veselības aprūpes speciālisti, t.sk. māsas ir pakļautas paaugstinātam vardarbības riskam savā darba vietā. Vardarbības izplatība atkarībā no māsu darba specifikas var atšķirties. Bakalaura darba tēma: Māsu psiholoģiskās un fiziskās vardarbības pieredze darba vietā. Pētījuma mērķis: Noskaidrot pret māsām vērstās fiziskās un psiholoģiskās vardarbības pieredzi darba vietā. Pētījuma hipotēze: Uzņemšanas nodaļās pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības psiholoģiskās un fiziskās vardarbības izplatībā, salīdzinot ar terapijas nodaļām. Materiāli un metodes: Pētījumā tika izmantota Starptautiskās Darba Organizācijas (ILO), Starptautiskās māsu padomes (ICN), Pasaules veselības Organizācijas (PVO) un Starptautiskās Sabiedrisko Pakalpojumu arodbiedrības (PSI) 2003. gadā izstrādāta anketa. Pētījuma mērķa sasniegšanai tika veikts kvantitatīvs neeksperimentāls salīdzinošs pētījums. Pētījumā piedalījās 58 terapijas un 58 uzņemšanas nodaļu māsas, kas strādā X un Y slimnīcās. Rezultāti: Pētījuma hipotēze nav apstiprinājusies, uzņemšanas un terapijas nodaļās nepastāv statistiski nozīmīgu atšķirību fiziskās un psiholoģiskās vardarbības izplatībā. Pēdējo 12 mēnešu laikā jebkāda veida vardarbību savā darba vietā piedzīvoja 74,1% (n=86) māsu. Visizplatītākais vardarbības veids terapijas un uzņemšanas nodaļās ir verbāla vardarbība, ar to pēdējo 12 mēnešu laikā saskārās 63,8% (n=74) māsu. Galvenais vardarbības ierosinātājs terapijas un uzņemšanas nodaļās ir pacients. Tikai pēc 12% (n=18) vardarbīgo gadījumu māsas neizjuta nekādus nomācošus pārdzīvojumu. Darbs sastāv no 56 lpp., 42 attēliem un 9 tabulām, 2 pielikumiem. Darbā tika izmantoti 70 literatūras avoti. Health care workers, including nurses are at increased risk of workplace violence. The prevalence of violence may vary depending on the specifics of nursing work. Bachelor's thesis topic: Nurses experience of psychological and physical violence at work. The aim of the study was to determine the experience of physical and psychological violence against nurses at the workplace. Research Hypothesis: There is a statistically significant difference in the prevalence of psychological and physical violence between emergency department, and internal medicine units. Materials and methods: The research used a questionnaire developed in 2003 by the International Labor Organization (ILO), the International Council of Nurses (ICN), the World Health Organization (WHO) and the International Public Service Union (PSI). A quantitative, non-experimental comparative study was performed for the purpose of the study. A total of 116 nurses completed the survey (58 internal medicine units nurses, 58 emergency departments nurses working at X and Y hospitals). Results. The research hypothesis has not been confirmed, the prevalence of physical and psychological violence in internal medicine and emergency department units does not statistically differ. During the last 12 months, 74.1% (n=86) of nurses experienced some form of violence at their workplace. The most common type of violence in the internal medicine units and emergency departments is verbal violence, 63.8% (n=74) of nurses experience it in the last 12 months. The main instigator of violence in the internal medicine units and emergency departments is the patient. Only 12% (n=18) nurses did not experience any distressing feelings after violent incidents. The work consists of 56 pages, 42 pictures and 9 tables, 2 appendices.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Bakalaura darba tēma “Stacionārā strādājošo māsu “darbaholisma” izplatība”. Pētījums tika veikts ar mērķi noskaidrot stacionārā strādājošo jauno un ekspertu māsu “darbaholisma” izplatību. Pētījuma izlasi veido 232 māsas no X slimnīcas ar vecuma intervālu no 23 līdz 80 gadiem, vidējais vecums izlasē ir 46 gadi. Teorētiskā daļa sastāv no literatūras un zinātnisku pētījumu apkopojuma, kas apraksta “darbaholismu”, to definīciju, pazīmēm, ietekmi uz personīgo dzīvi. Kā arī tika aprakstīti “darbaholiķu” tipi un kāda profilakse ir iespējama. Uzmanība tiek koncentrēta uz tādiem kritērijiem kā darba impulss, darba labpatika un iesaistīšanās darbā, kā arī tiek salīdzināti dzīves kvalitātes līmeņi abām grupām – jaunākām māsām un ekspertu māsām. Darba hipotēze: stacionārā strādājošam jauno un ekspertu māsām “darbaholisma “ radītāju izplatība atšķīrās. Lai sasniegtu pētījumā izvirzīto mērķi un pierādītu pētījuma hipotēzi, tika pielietota kvantitatīvā pētījuma metode. Viens no instrumentiem ir darbaholisma aptauja (Workaholism Battery – WorkBAT). To metodi izstrādāja Spenss un Robins 1992. gadā. WorkBAT sastāv no 25 apgalvojumiem, kas sadalīti trīs apakšskalās — iesaistīšanās darbā, vēlme un darba prieks. Otrais instruments ir aptaujas anketa, kuru izstrādāja darba autore. Tā sastāv no 6 jautājumiem, lai noskaidrotu respondentu dzimumu, vecumu (gados), darba slodzi, darba stāžu u.c. Lielākā pētījuma dalībnieku daļa ir sievietes (97,4%, n=226), vecuma mediāna 46,5 (Q1; Q3 30,25 līdz 54) gadi; pēc darba pieredzes aktīvāk piedalījās ekspertu māsas (73,7%, n=171). Gandrīz visi dalībnieki atzīmēja, ka izjuta nogurumu pēc darba. Darba impulss (D) jaunākām māsām vidēji bija 19 punkti, ekspertu māsām impulss ir vidēji 18 punkti; iesaistīšanās darbā (WI) jaunākām māsām vidēji ir 23 punkti, ekspertu māsām iesaistīšanās darbā – 24 punkti, neatšķiras starp māsu grupām. Darba labpatika (E) atšķiras starp abām māsu grupām. “Darbaholisma” darba labpatika jaunākām māsām vidēji bija 28 punkti, ekspertu māsām darba labpatika ir vidēji 30 punkti. Kopējais “darbaholisma” punktu skaits jaunākām māsām bija 70 un 72 – ekspertu māsām. Novērtējot “darbaholisma” tipu, bija secināts, ka populācija atbilst darba entuziasta tipam. Kopējie WorkBAT “darbaholisma” punkti neatšķiras starp māsu grupām, vērtējot ar Manna-Vitnija metodi. Nosakot korelāciju ar Spīrmena metodi, tika noskaidrots, ka “darbaholismam” nav statistiski nozīmīgas korelācijas ar māsu grupām. Hipotēze neapstiprinājās, jo stacionārā strādājošam jauno un ekspertu māsām “darbaholisma” radītāju izplatība neatšķīrās. The Prevalence of 'workaholism' among working nurses. This study was conducted to study the Prevalence of 'workaholism' among working nurses, with the aim of determining the prevalence of "workaholism" among young and expert nurses in hospitals. The study sample consisted of 232 nurses from Hospital X, ranging in age from 21 to 80 years, with a mean age of 46 years in the sample. The theoretical part consists of a literature review and scientific research describing "workaholism," its definition, characteristics, and its impact on personal life. It also describes the types of "workaholics" and possible prevention measures. Attention is focused on criteria such as work impulse, work enjoyment, and work engagement, as well as a comparison of the quality of life levels between the two groups - younger nurses and expert nurses. The research hypothesis is that the prevalence of "workaholism" differs among young and expert nurses working in hospitals. To achieve the research objective and test the research hypothesis, a quantitative research method was applied. One of the instruments used is the Workaholism Battery (WorkBAT) questionnaire. This method was developed by Spence and Robbins in 1992. WorkBAT consists of 25 statements divided into three subscales: work involvement, desire, and joy of work. The second instrument is a survey questionnaire developed by the author of the study. It consists of 6 questions to determine respondents' gender, age, workload, work experience, etc. The majority of the study participants are females (97.4%, n=226), with a median age of 46.5 (Q1; Q3 30.25 to 54) years. Expert nurses (73.7%, n=171) were more actively involved in the study based on work experience. Almost all participants reported experiencing fatigue after work. There were no differences in work impulse (D) and work engagement (WI) between the two groups of nurses. However, work enjoyment (E) differed between the two groups, despite, work enthusiasts attaining to be the largest group within the “workaholic“ sample. The total WorkBAT "workaholism" scores did not differ between the two groups of nurses when evaluated using the Mann-Whitney method. Determining the correlation using the Spearman method, it was found that there is no statistically significant correlation between "workaholism" and age. The hypothesis was not confirmed, as the prevalence of "workaholism" among young and expert nurses working in hospitals not different.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Bakalaura darba tēma ir „ Psihoaktīvo vielu lietošanas pieredze un to ietekmējošie faktori praktizējošām māsām”. Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka māsu darbā ir daudz riska faktoru, tādi kā stress, trauksme, nogurums, muguras sāpes u.c., kas var novest pie psihoaktīvo vielu lietošanu. Ņemot vērā risku, ir svarīgi savlaicīgi atpazīt riska faktorus, lai psihoaktīvo vielu lietošanas izplatība māsu vidū būtu mazāka. Bakalaura darba mērķis: noskaidrot un salīdzināt psihoaktīvo vielu lietošanas pieredzi un to ietekmējošos faktorus praktizējošām māsām. Pētījuma realizācijai tika izmantota anketēšana. Tā ir darba autores izstrādāta anketa, dati tika analizēti izmantojot aprakstošo un salīdzinošo statistiku. Pētījuma dizains-kvantitatīvs neeksperimentāls salīdzinošs šķērsgriezuma pētījums. Veicot salīdzinājumu starp māsām ar darba stāžu līdz 10 gadiem un māsām ar darba stāžu virs 10 gadiem, tika atklāts, ka māsas ar darba stāžu virs 10 gadiem lieto mazāk psihoaktīvo vielu. Veiktais pētījums kopumā ļauj secināt, ka pētījumā izvirzīta hipotēze “Psihoaktīvo vielu lietošanas pieredze māsām ar darba stāžu līdz 10 gadiem un māsām ar darba stāžu virs 10 gadiem atšķiras un to nosaka dažādi faktori” ir apstiprināta. Māsas ar darba stāžu mazāk par 10 gadiem biežāk lieto tabakas izstrādājumus, alkoholu un kaņepes. Bakalaura darbā ir 2 tabulas un 17 attēli, izmantots 51 literatūras avots. Darba apjoms bez pielikumiem ir 41 lapaspuse, 3 pielikumi. The topic of the bachelor's thesis is "Experience of using psychoactive substances and the factors influencing it for practicing nurses". The topicality of the topic is determined by the fact that there are many risk in nursing work, such as stress, anxiety, fatigue, back pain, etc., which can lead to the use of psychoactive substances. Considering the risk, it is important to recognize risk factors in time so that the prevalence of psychoactive substance use among nurses is lower. The purpose of the bachelor's work: to find out and compare the experience of using psychoactive substances and the factors influencing it for practicing nurses. Questionnaire was used for the realization of the research. It is a questionnaire developed by the author, the data was analyzed using descriptive and comparative statistics. Study design - non experimental quantitative comparative cross-section study. When comparing nurses with up to 10 years of work experience and nurses with more than 10 years of work experience, it was found that nurses with more than 10 work experience use less psychoactive substances. The conducted study allows us to conclude that the hypothesis put forward in the study "The experience of using psychoactive substances for nurses with up to 10 years of work experience and nurses with more than 10 years of work experience differs and is determined by various factors" is confirmed. Nurses with less than 10 years of experience use tobacco products, alcohol and cannabis more often. The work consists of 41 pages (up to appendices), 2 tables, 17 pictures, 51 used information source and 3 appendix

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Bakalaura darba tēma ir ,,Intensīvās terapijas un ķirurģijas nodaļās strādājošo māsu uzskatu salīdzinājums par eitanāzijas ētiskajiem aspektiem’’. Darba mērķis ir ,,Noskaidrot intensīvās terapijas un ķirurģijas nodaļās strādājošo māsu uzskatu atšķirības par eitanāzijas ētiskajiem aspektiem’’. Darbs sastāv no 44 lappusēm - teorētiskās, metodoloģiskās, pētnieciskās daļas un 21 pielikuma. Darba kopējais apjoms 69 lappuses. Teorētiskajā daļā apkopota līdz šim pieejamās zinātniskās literatūras, uz pierādījumiem balstītu pētījumu, interneta avotu, elektronisko avotu rezultāti, secinājumi, galvenās atziņas. Darbā tika analizētas galvenās atšķirības starp pētāmajām respondentu grupām, analizēti iespējamie cēloņi un to ietekmējošie faktori. Bakalaura darba izstrādes stadijā tika izvirzītas divas hipotēzes: ,,Intensīvās terapijas un ķirurģijas nodaļās strādājošo māsu uzskati par eitanāziju ir atšķirīgi’’ un ,,Māsas, kuras ir strādājušas ar nāvējoši slimiem pacientiem vismaz 6 mēnešus, uzskata, ka eitanāzija ir medicīniski ētiska manipulācija”. Hipotēzes izvirzītas uz līdz šim pieejamo pētījumu pretrunām un neviennozīmīgiem rezultātiem saistībā ar dažādu specialitāšu māsu dažādiem uzskatiem saistībā ar eitanāziju un tās ētiskajiem aspektiem. Pētījuma izstrādes metode ir bakalaura darba autores izveidots pētījuma instruments jeb anketa ar 21 eitanāzijas uzskatu un to ietekmējošo faktoru saistītiem jautājumu. Datu apstrādē izmantotas aprakstošās un slēdzienstatistikas metodes – Hī kvadrāta tests, iespējamību attiecību tests (likelihood ratio), Fišera precizitātes tests. Pētījumā tika pierādītas statistiski nozīmīgas atšķirības intensīvās terapijas un ķirurģijas nodaļā strādājošo māsu uzskatos par eitanāziju un tās ētiskajiem aspektiem. Izstrādātais bakalaura darbs sniedz priekšstatu par dažādu aprūpes nodaļu strādājošo māsu uzskatiem saistībā ar eitanāziju un tās ētiskajiem aspektiem. Iegūtie rezultāti ļauj interpretēt māsu viedokļu atšķirību saistībā ar dažādām situācijām saistībā ar aprūpes nodaļu. Theme of Bachelor’s thesis is “Comparing intensive care and surgical care practice nurses’ opinion regarding ethical aspects of euthanasia”. Aim of Bachelor’s thesis is to determine opinions of nurses working in the intensive care and surgical care practice regarding ethical aspects of euthanasia. Bachelor’s thesis consists of 44 pages – literature review, methodology, research part, 21 attachments. The entire volume of this thesis is 69 pages. Literature review has been made of based on latest scientific literature, including books and journals, evidence based research and it’s main remarks. There has been demonstrated different results between some of he research projects and discussed the possible causes. First hypothesis of Bachelor’s thesis is"Nurses working in intensive care and surgical units have different views on euthanasia". Second hypothesis of Bachelor’s thesis is "Nurses who have worked with terminally ill patients for 6 months believe that euthanasia is a medically ethical manipulation". It has been suggested because of the differences found between different nursing specialties there may still be dilemma in medical field. In this quantitative cross-sectional study, methods such as questionnaire created by the author with 21 questions related to euthanasia beliefs and factors influencing them, statistical data processing and analysis were used. Participants were conducted non-intentionally. Descriptive and inferential statistics methods were used in data processing – Chi-square test, likelihood ratio test, Fisher's accuracy test. The study demonstrated statistically significant differences in the opinions of nurses working in the intensive care unit and the surgical unit about euthanasia and its ethical aspects. The developed bachelor's thesis provides an idea of the opinions of nurses working in different nursing departments regarding euthanasia and its ethical aspects. The obtained results allow us to interpret the difference in nurses' opinions regarding different situations depending on the nursing department.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Māsu profesionālā darbība saistās ar specifiskiem darba vides apstākļiem un situācijām. Veicot pacientu aprūpi māsas bieži saskaras ar stresa veicinošiem faktoriem savā profesijā. Stresa veicinošie faktori ir daudz un dažādi gan attiecībās ar pacientiem, gan kolēģiem, kā arī dažādas situācijas, ar kurām māsas saskaras ikdienā savā darba vidē, kā piemēram, pacienta nāve vai nepietiekams personāla daudzums, lai piemēroti veiktu pacientu aprūpi. Stresa veicinošie faktori ietekmē māsu psihoemocionālo labbūtību darba vietā, kas attiecīgi var ietekmēt kvalitatīvu pacientu aprūpi. Pētījuma mērķis bija pētīt jauno māsu un māsu ar vismaz piecu gadu ilgu darba pieredzi viedokli par stresu veicinošiem faktoriem profesijā. Lai sasniegtu pētījuma mērķi tika veikts kvantitatīvs neeksperimentāls salīdzinošs šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma dati tika vākti izmantojot aptaujas anketu, kurā tika iekļauta Latvijā adaptēta Paplašināta Māsu stresa skala, kuru adaptēja A. Duļkeviča 2019.gadā. Pētījuma dalībnieki bija Latvijā praktizējošas māsas. Respondenti tika atlasīti pēc nejaušības principa. Kopumā tika aptaujātas 184 māsas, no kurām 83 bija jaunās māsas, kuru darba pieredze ir mazāka kā pieci gadi un 101 māsa ar vairāk kā piecu gadu darba pieredzi. Pētījuma rezultāti tika apkopoti un tika izcelti biežākie stresu veicinošie faktori māsu profesijā, kā piemēram personāla trūkums, konflikti ar ārstiem un vadītāju, saskarsme ar ļaunprātīgiem pacientiem. Pēc rezultātu apkopošanas tika secināts, ka jauno māsu, kuru darba pieredze ir mazāka kā pieci gadi, viedoklis būtiski neatšķiras no māsu viedokļa, kuras strādā jau vairāk kā piecus gadus. Nursing is a profession that involves specific working environments and situations. Nurses are often confronted with stressors in their profession when caring for patients. There are many stressors and they vary, both in the relationship with patients and colleagues, as well as in the different situations that nurses face in their daily working environment, such as the death of a patient or insufficient staff to adequately carry out patient care. Stressors affect the psycho-emotional well-being of nurses in the workplace, which in turn can affect the quality of patient care. The aim of this study was to explore the views of new nurses and nurses with at least five years of experience on stressors in the profession. A quantitative non-experimental comparative cross-sectional study was conducted to achieve the study objective. Data were collected using a questionnaire that included the Expanded Nursing Stress Scale adapted in Latvia by A. Duļkeviča in 2019. The participants were nurses working in Latvia. Respondents were randomly selected. A total of 184 nurses were interviewed, 83 of whom were new nurses with less than five years of experience and 101 nurses with more than five years of experience. The results of the study were summarised and the most common stressors in the nursing profession were highlighted, such as staff shortages, conflicts with doctors and supervisors, and exposure to abusive patients. After the results were compiled, it was found that the opinion of new nurses with less than five years of experience was not significantly different from that of nurses with more than five years of experience.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Bakalaura darba tēma “Ķīmijterapijas ietekme uz kognitīvām funkcijām pacientiem ar krūts vēzi”. Pētījums tika veikts ar mērķi noskaidrot ķīmijterapijas ietekmi uz kognitīvām funkcijām pacientiem ar krūts vēzi. Salīdzinošs šķērsgriezuma pētījums tika veikts no 2023. gada februāra līdz aprīļa beigām. No 4 slimnīcām tika saņemtas tikai 3 atļaujas priekš pētījuma veikšanas – Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Liepājas reģionālā slimnīca. Šajā pētījumā piedalījās 124 sievietes vecumā no 22 līdz 78 gadiem. Tika aptaujātas 2 grupas: 1. kontroles grupa, kur iekļaujas pacienti ar krūts vēzi pirms ķīmijterapijas 2. pētījuma grupa, kur iekļaujas pacienti ar krūts vēzi pēc ķīmijterapijas sākot no 4.kursa. Respondenti atbildēja rakstiskā veidā uz aptauju, kas sastāvēja no: sociāli demogrāfiskiem jautājumiem un FACT Cog 3. versijas tulkotās aptaujas (skat. 5.pielik.). Šī darba ietvaros tika analizēta teorija par to, kādi kognitīvie traucējumi pastāv pacientiem ar krūts vēzi pēc ķīmijterapijas, kādas ir izvērtēšanas iespējas, lai izvērtētu traucējumus, kādi pastāv ārstēšanas veidi, kā arī kāda ir māsu loma kognitīvo traucējumu izvērtēšanā un aprūpē. Tika analizēti aptauju rezultāti par FACT Cog apakšskalu, kognitīvo funkciju rezultātu salīdzinājums starp divām grupām un demogrāfisko datu analīze ar FACT Cog v3 aptaujas rezultātiem. Tika izsecināts, ka starp grupām un kognitīvām funkcijām ir atšķirības, jo rezultāti tomēr parādīja, ka visas funkcijas pasliktinās pacientiem pēc ķīmijterapijas. Paaugstinoties vecumam pasliktinās kognitīvās funkcijas, tomēr atšķirības starp grupām netika atrastas. Pacientiem kuriem nav algota darba un pensionāri, kā arī tie kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vairāk ziņo par kognitīvām izmaiņām. Nav pierādīts, ka ir sakarība starp izglītības līmeni un kognitīvām izmaiņām, kā arī sakarība starp ģimenes stāvokli un kognitīvām izmaiņām. Darbs kopumā izklāstīts 43 lappusēs, tajā iekļautas 20 tabulas, un 30 attēli. Darbā izmantoti 43 literatūras avoti un pievienoti 8 pielikumi. Bachelor's thesis topic "Effect of chemotherapy on cognitive functions in patients with breast cancer". The study was conducted with the aim of finding out the effect of chemotherapy on cognitive functions in patients with breast cancer. A comparative cross-sectional study was conducted from February 2023 to the end of April. Of the 4 hospitals, only 3 permits were received for conducting the study - Paula Stradiņš Clinical University Hospital, Daugavpils Regional Hospital, and Liepāja Regional Hospital. 124 women between the ages of 22 and 78 participated in this study. 2 groups were surveyed: 1. control group, which includes patients with breast cancer before chemotherapy. 2. study group, which includes patients with breast cancer after chemotherapy starting from the 4th year. Respondents answered a written survey consisting of socio-demographic questions and the FACT-Cog version 3 translated survey. This work analyzed the theory of what cognitive impairments exist in patients with breast cancer after chemotherapy, what assessment options are available to assess impairments, what types of treatment exist, as well as the role of nurses in the assessment and care of cognitive impairments. Survey results on the FACT Cog subscale, comparison of cognitive function scores between two groups, and analysis of demographic data with FACT Cog v3 survey results were analyzed. It was concluded that there were differences between groups and cognitive functions, as the results showed that all functions worsened in patients after chemotherapy. Cognitive function declines with increasing age, however, no differences were found between groups. Patients who do not have paid jobs and retirees, as well as those who engage in physical activities, report more cognitive changes. No relationship between education level and cognitive change, nor the relationship between marital status and cognitive change, has been shown. The work is presented in a total of 43 pages, it includes 20 tables and 30 images. 43 literature sources are used in the work and 8 appendices are added.