Search

Bakalaura darba ietvaros tiek pētīta modernā, daudzsološā biotehnoloģiju nozare un to ietekmējošie ārējās vides faktori. Lai noteiktu, kur ārējās vides faktori atstāj lielāko ietekmi uz šo nozari, tiek salīdzinātu dažādu valstu rādītāji un šajās valstīs esošo biotehnoloģiju uzņēmumu sniegums. Ar PESTLE analīze palīdzību tika padziļināti pētīti ārējās vides faktori Latvijā. Tika izstrādātas rekomendācijas šīs nozares, kuras produkcijai raksturīga augsta pievienotā vērtība, attīstības veicināšanai Latvijā. Darba gaitā tika/netika atrastas pozitīvas sakarības starp (faktors un rādītājs), kā arī kavējoši faktori. Darbs sastāv no 69 lapām, satur teorētisko, objekta izpētes un analītisko daļu. Kā arī 12 tabulas un 3 attēlus., Within the framework of the bachelor's thesis, the modern, promising field of biotechnology and the factors of the external environment are studied. In order to determine which of the external environment factors have the greatest impact on the sector, the indicators of different countries and the performance of biotechnology companies in these countries are compared. With the help of PESTLE analysis, the factors of the external environment in Latvia were studied in depth. Recommendations were developed to promote the development of this industry, whose products are characterized by high added value, in Latvia. In the course of the work, positive correlations between (factor and indicator) as well as inhibiting factors were / were not found. The work contains 69 pages, it has theoretical, object research and analytical part. As well as 12 tables and 3 images.

Kopsavilkums Abinieku cenožu atkarība no ekoloģiskiem faktoriem to riesta ūdenstilpēs Aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” un Siguldas novada Mores pagastā Maģistra darbs. Laura Supe. 2017.gads Abinieki kā sugu grupa pētījumiem ir ļoti noderīga to dzīves cikla dēļ, jo veiksmīgai nākamās paaudzes attīstībai vajadzīgi gan piemēroti ūdens baseini nārstošanai, gan sauszemes biotopi ziemošanai un barošanās iespējām. Lauka darbi veikti divās teritorijās: Aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” (laika periodā no 09.05.2014. līdz 29.04.2017.), kur notiek aktīvas militārās mācības un Siguldas novada Mores teritorijā (laika periodā no 28.04.2015. līdz 14.05.2017.), kur galvenais zemes izmantošanas veids ir lauksaimniecība. Darba mērķis ir noteikt ūdenstilpju ekoloģiskos faktorus, kuri veido saistību ar katras abinieku sugas nārstošanas vietu izvēli un to savstarpēju nārstošanas nišu pārklāšanos. Darba hipotēze: abinieku sugām var izdalīt nārstošanas ūdenstilpju nišas pēc to morfoloģiskajiem parametriem un veģetācijas, un šīs nišas ir vienādas divās atšķirīgās teritorijās - Aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” un Siguldas novada Mores pagastā. Katra ūdenstilpe atzīmēta kā parauglaukums, kurai fiksētas koordinātes. Abinieku konstatēšanai izmantoti hidrobioloģiskais ķeramtīkliņš un to noteikšana pēc vokalizēšanas. Kā ekoloģiskie parametri izvēlēti veģetācijas dati, ūdenstilpes lielums un dziļums. Rezultātu interpretēšanai izmantotas GLM un korelācijas analīzes, lai noskaidrotu saistību starp ekoloģiskajiem faktoriem un abinieku nārsta ūdenstilpēm. Darba rezultātā iegūti dati gan par abinieku saistību ar ekoloģiskajiem faktoriem, gan par sugu sabiedrībām nārsta ūdenstilpēs., The influence of breeding habitat ecological characteristics on amphibian cenosis in protected landscape area “Ādaži” and Sigulda region More municipality Master thesis. Laura Supe. 2017. Amphibian as a species group is very useful in research because of their lifestyle. For successful development of the next generation are necessary suitable water basins for spawning and terrestrial habitats for feeding and hibernation. The field work carried out in two different areas: in protected landscape area “Ādaži” (during the period from 09.05.2014. to 29.04.2017.) where there is an active military training and in Sigulda region More municipality (during the period from 28.04.2015. to 14.05.2017.) where the main land use is agriculture. The aim is to identify ecological factors of water bodies, which consist of relationship of each amphibian species spawning site selection and interconnection spawning niche overlap. Hypothesis of the study – for amphibian species can be distinguished niches of spawning water basins by their morphological characteristics and vegetation, and these niches are the same in two different areas - protected landscape area "Ādaži" and Sigulda region Mores municipality. Each pond was fixed as sampling plot and coordinates taken. Amphibians were detected using hydrobiological catching net or determinated by their voice. Cover of different macrophytes, size and depth of water body was selected as ecological parameters. GLM and correlation analysis were used for interpretation of results to determine the relationship between environmental factors and amphibian spawning water bodies. Results show data for both amphibian relationship to environmental factors and species community in spawning sites.

Medņu riesti ir nozīmīgas meža teritorijas, jo tajās ir saglabājušies dabisku meža biotopu struktūrelementi – veci, liela diametra koki, skrajš koku vainagu segums un daudz mirušās koksnes, kas ir nozīmīgi faktori aizsargājamajām saproksilofāgajām sugām (Stokland et al. 2013). Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot B. schneideri ietekmējošos ekoloģiskos faktorus, noskaidrot, vai mednis ir laba lietussargsuga aizsargājamajām saproksilofāgajām vabolēm, to skaitā B. schneideri, noskaidrot aizsargājamās saproksilofāgās sugas ietekmējošos ekoloģiskos faktorus. Pirmā pētījuma daļa veikta Centrāllatvijā no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 20. Aprīlim, kur nejauši izvēlējās deviņas mikrolieguma teritorijas un deviņas kontroles teritorijas. Kopā apskatīja 263 nogabalus un 312 sausokņus un aprēķināja B. schneideri populācijas blīvumu. Otro pētījumu veica projekta „Bezmugurkaulnieku inventarizācija medņa mikroliegumos” ietvaros, inventarizējot 50 mikroliegumus., Capercaillie lek areas are important forest territories, because lots of natural forest structures are still left there – old, large trees, sparse canopy cover, and lots of dead wood that are important factors for survival of many protected saproxylic species (Stokland et al. 2013). The aim of the research was to find out ecological factors influencing B. schneideri, is capercaillie usable as an umbrella-species for saproxylic beetles including B. schneideri, and ecological factors influencing saproxylic species. First part of the research was conducted in Central Latvia from October 1st, 2015 to April 20th, 2016 in forest areas. Nine micro-reserve areas and nine control territories were randomly chosen. 263 forest stands and 312 dead trees were inspected and population density of B. schneideri was estimated. Second part of the reseach was conducted within the project “Inventory of invertebrates in capercaillie micro-reserves”. Inventory was done in 50 micro-reserves.

Elektroniskā versija nesatur pielikumus, Šī darba mērķis bija noskaidrot arbuskulāro mikorizu (AM) ietekmējošos ekoloģiskos faktorus dažādos dabiskos un antropogēni ietekmētos biotopos, kā arī noskaidrot arbuskulārās mikorizas sēņu daudzveidību un sastopamību. Kopumā veikti seši pētījumi dabiskos biotopos un lauksaimniecībā izmantotās zemēs. Darbā izmantota standarta metodika, kas ir atzīta par piemērotu arbuskulārās mikorizas pētījumiem. Pētīto parametru ietekme novērtēta ar vispārināto lineāro modeļu (GLM) metodi. Gradienti noskaidroti ar CCA (canonical correspondance analysis) metodi. Pētījumu rezultātā noskaidrots, ka būtiskie biotiskie arbuskulāro mikorizu ietekmējošie faktori ir saimniekauga suga un tā sakņu morfoloģiskās īpatnības. Novērotas atšķirības starp arbuskulāro mikorizu ietekmējošo faktoru būtiskumu dažādos biotopos, kā arī to ietekmes variācijas dažādos gados. Konstatēts, ka vieni no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē sēņu aktivitāti saknēs un sporu veidošanos augsnē, ir augsnes granulometriskais sastāvs un pH. Noskaidrots, ka sporu veidošanās nav atkarīga no sakņu kolonizācijas intensitātes. Analizējot AM sabiedrības struktūru 21 Latvijā rajonētai Hordeum vulgare šķirnei, noskaidrots, ka vecākām šķirnēm mikorizālā aktivitāte ir lielāka. No 43 pētītajām briofītu sugām simbioze konstatēta tikai sešām vienkāršā un saliktā lapoņa aknu sūnām. Pētītajos biotopos konstatētas 13 sporulējošas arbuskulārās mikorizas sēņu sugas. No tām visbiežāk sastopamās sugas ir Glomus intraradices un Glomus mossae. Šā pētījuma ietvaros iegūtie dati par arbuskulārās mikorizas daudzveidību un to ietekmējošiem faktoriem apstiprina, ka simbioze ir sarežģīta, kompleksa sistēma, tādēļ nepieciešami turpmāki pētījumi, lai produktīvi izmantotu informāciju par mikorizu sabiedrībām kā ekoloģiskiem indikatoriem biotopu kvalitātes noteikšanā un bioloģiskās daudzveidības monitoringā. Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā un Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedrā laika posmā no 1996. gada līdz 2008. gadam., The main objective of the present work was to determine the ecological factors affecting the arbuscular mycorrhiza (AM) in various natural and anthropologically affected habitats, as well as to determine the diversity and occurrence of arbuscular mycorrhizal fungi. Altogether six studies were carried out in natural biotopes and agricultural lands. The methods used to perform the work are acknowledged as fitting for arbuscular mycorrhizal research. The influence of the examined parameters was evaluated using the method of generalized linear models (GLM). The gradients were determined using the canonical correspondence analysis (CCA). The results of the research testify that the most important biotic factors affecting the arbuscular mycorrhiza are the host plant identity (species) and the morphological features of its roots. Differences were found among the relevance levels of the factors affecting arbuscular mycorrhiza in various habitats, and variations were detected among the results obtained in different years. The granulometric composition of soil and pH values have been found to be among the main factors affecting the fungal activity in roots and the formation of spores in soil. It has been established, that the formation of spores is not dependent on the intensity of root colonization. The analysis of the structure of AM communities in 21 cultivars of Hordeum vulgare approved in Latvia reveals that mycorrhizal activity is higher in older cultivars. Symbiosis was detected only for six simple an complex thalloid liverwort species out of 43 examined bryophyte species, In total13 species of sporulating arbuscular mycorrhizal fungi were found in the investigated habitats. The most common were the fungi of the genus Glomus – G. intraradices and G. mossae. The data obtained in these studies about the diversity of arbuscular mycorrhiza and the factors affecting it confirm that symbiosis is a very complex system, therefore further research is needed to effectively use the information about mycorrhizal communities as ecological indicators in the determination of habitat quality and monitoring of biodiversity. The doctoral thesis was conducted in the Institute of Biology of the University of Latvia and the Faculty of Biology, Department of Botany and Ecology, from 1996 to 2008.