Search

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Darba mērķis ir izpētīt māsas darba stāža saistību ar hemodialīžu pacientu aprūpes grūtību biežumu, un to novēršanu un pētījuma hipotēze - māsas, ar mazāku stāžu, biežāk saskarās ar grūtībām hemodialīžu pacientu aprūpē. Darba ietvaros tika veikts kvantitatīvs neeksperimentāls pētījums – salīdzinošs šķērsgriezuma pētījums. Darbā tika izmantots instruments – anketa, pētījuma datu ievākšanas nolūkos. Dati fiksēti MS Excel programmā un datu analīzei tika izmantota IBM SPSS programma. Tika anketētas 45 māsas un izmantotas 45 anketas. Māsu darba stāžs hemodialīžu nodaļā tika iedalīts 2 grupās. Rezultāti apstiprināja pētījuma hipotēzi, visos jautājumos grupa virs 5 gadiem sniedza zemākus rādītājus, kas norādīja uz mazāku saskarsmi ar grūtībām hemodialīžu pacientu aprūpē. Bakalaura darbs sastāv no anotācijas, satura, ievada, literatūras apskata, pētniecības daļas, rezultātiem, to analīzes un secinājumiem, diskusija, izmantoto literatūras saraksta un pielikumiem. Darbā ir ievietotas 8 tabulas, 3 grafiki un 3 attēli izmantoti 27 literatūras avoti. Darbs sastāv no 46 lapaspusēm, neskaitot pielikumus. The aim of the study is to explore the relationship between nurses' work experience and the frequency of difficulties in the care of hemodialysis patients, as well as their prevention. The research hypothesis states that nurses with less experience are more likely to encounter difficulties in the care of hemodialysis patients. A quantitative non-experimental comparative cross-sectional study was conducted for this purpose. A questionnaire was used as the data collection instrument. The data were recorded in MS Excel, and IBM SPSS was used for data analysis. A total of 45 nurses were surveyed, and 45 questionnaires were included in the analysis. Nurses' work experience in the hemodialysis department was divided into two groups. The results confirmed the research hypothesis, as the group with more than 5 years of experience consistently exhibited lower indicators, indicating less encounter with difficulties in the care of hemodialysis patients. The bachelor's thesis consists of an abstract, table of contents, introduction, literature review, research section, results, their analysis and conclusions, discussion, bibliography, and appendices. The thesis includes 8 tables, 3 graphs and 3 figures and references 27 literature sources. The thesis comprises 46 pages, excluding the appendices.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Bakalaura darba tēma - Māsas un pacienta savstarpēja sadarbība pēc zarnu stomas izveidošanas operācijas. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kā veidojas un kādi faktori ietekmē savstarpējas sadarbības veidošanu starp māsu un pacientu veselības aprūpes iestādēs pēc zarnu stomas izveidošanas operācijas. Lai sasniegtu pētījuma rezultātus, izmantota kvantitatīva metode – anketēšana. Darba teorētiskajā daļā tiek apskatīti zarnu stomas veidi, to aprūpes īpatnības un savstarpējas sadarbības nozīme un to ietekmējošie faktori starp māsu un pacientu zarnu stomas aprūpes laikā. Latvijā un pasaulē nepārtraukti pieaug zarnu stomas pacientu skaits, un šiem pacientiem ir svarīgi saņemt visaptverošu informāciju par zarnu stomas aprūpes īpatnībām un turpmāko dzīvi ar zarnu stomu. Bakalaura darbam ir 54 lapaspuses, 16 attēli, 19 tabulas un pievienoti 4 pielikumi – anketa pacientiem, anketa māsām, ētikas komitejas pētījuma lēmums un galvojums. The bachelor's thesis - Mutual cooperation between nurse and patient after create operation of intertinal stoma. The aim of the bachelor's thesis is to find out how and what factors influence the formation of mutual cooperation between a nurse and a patient in health care institutions after an operation to create an intestinal stoma. In order to achieve the results of the research, a quantitative method – questionnaires. The theoretical part of the work examines the types of intestinal stoma, the peculiarities of their care and the importance of mutual cooperation and the influencing factors between the nurse and the patient during intestinal stoma care. In Latvia and in the world, the number of intestinal stoma patients is constantly increasing, and it is important for these patients to receive comprehensive information about the peculiarities of intestinal stoma care and the future life with an intestinal stoma. The bachelor's thesis has 54 pages, 16 images, 19 tables and 4 attachments - a questionnaire for patients, a questionnaire for nurses, a decision of the research ethics committee and guarantee.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Bakalaura darba tēma: Pacientu apmierinātība ar māsas sniegto aprūpes kvalitāti ķirurģijas un iekšķīgo slimību nodaļā. Pētījuma aktualitāte: Pacienti mēdz sūdzēties par aprūpes kvalitāti dažādās nodaļās. Autore uzskata, ka pētījums ir nepieciešams, jo māsa ir galvenais aprūpes sniedzējs sakarā ar pacientu aprūpi un viena no svarīgākajām pieejām ir pētīt pacientu aprūpi. Runājot par pētījuma nozīmi profesijā, var apgalvot, ka pacients tiek izvirzīts veselības aprūpes sistēmas centrā, jo pacienti ir neatņemama sistēmas daļa, un tādēļ to iesaiste veselības aprūpes sistēmas kvalitātes pilnveidošanā ir ļoti būtiska. Pētījuma hipotēze: Pacientu apmierinātība ar māsas sniegto aprūpes kvalitāti būtiski neatšķiras ķirurģijas un iekšķīgo slimību nodaļās. Pētījuma mērķis: Salīdzināt pacientu apmierinātību ar māsas sniegto aprūpes kvalitāti ķirurģijas un iekšķīgo slimību nodaļās un izstrādāt rekomendācijas pacientu apmierinātības uzlabošanai. Pētījuma rezultāti: Pētījuma ietvaros apstiprinājās izvirzītā hipotēze - pacientu apmierinātība ar māsas sniegto aprūpes kvalitāti būtiski neatšķiras ķirurģijas un iekšķīgo slimību nodaļās. Abu nodaļu pacienti norādīja uz līdzīgām problēmām nodaļās. Pētījuma ietvaros tika sasniegts pētījuma mērķis. Tika salīdzināta pacientu apmierinātība ar māsu sniegto aprūpes kvalitāti ķirurģijas un iekšķīgo slimību nodaļās, kā arī tika izstrādātas rekomendācijas pacientu apmierinātības uzlabošanai. Bakalaura darbs satur 44 lpp bez pielikumiem, 1 tabulas un 11 attēlus. Darba tapšanā tika izmantots 30 literatūras avoti. Bachelor's thesis topic: Patient satisfaction with the quality of care provided by nurses in the surgery and internal medicine department. Research relevance: Patients tend to complain about the quality of care in different departments. The author believes that the study is necessary because the nurse is the main care provider in relation to patient care and one of the most important approaches is to study patient care. Speaking about the importance of the research in the profession, it can be argued that the patient is placed at the center of the healthcare system, because patients are an integral part of the system, and therefore their involvement in improving the quality of the healthcare system is very important. Research hypothesis: Patient satisfaction with the quality of nursing care does not differ significantly in surgery and internal medicine departments. The purpose of the study: To compare patient satisfaction with the quality of care provided by nurses in surgery and internal medicine departments and develop recommendations for improving patient satisfaction. Results of the study: Within the framework of the study, the proposed hypothesis was confirmed - patients' satisfaction with the quality of care provided by nurses does not differ significantly in the departments of surgery and internal medicine. Patients in both departments indicated similar problems in the departments. The aim of the study was achieved within the framework of the study. Patient satisfaction was compared with the quality of care provided by nurses in the departments of surgery and internal medicine, and recommendations for improving patient satisfaction were developed. The bachelor's thesis contains 44 pages without appendices, 1 table and 11 images. 30 sources of literature were used in the creation of the work.

Demence ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus, kuru rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Kognitīvie traucējumi sākotnēji ir viegli un var tikt sajaukti ar normālu novecošanas procesu. Taču ar laiku tie var kļūt smagāki un kombinēties ar dažādas intensitātes personības un uzvedības izmaiņām, ierobežojot un apgrūtinot ikdienas aktivitātes, salīdzinājumā ar iepriekšējo dzīves periodu. Biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence Līdzcilvēki un personāls ir tie, kas savā ziņā uz veco cilvēku iedarbojas kā zāles. Tādēļ demento pacientu aprūpe ir specialitāte, kas prasa īpašas zināšanas, medikamentozās aprūpes īpatnības, kas ietver sevī psihosociālos, bioloģiskos un ārējās vides faktorus. Bez skaidras pārliecības par savu lomu un mērķiem aprūpē iesaistītā darbinieka attieksme var dažādi ietekmēt pacienta aprūpi. Katram darbiniekam vai speciālistam jānonāk pie pārliecības, pacientu dzīves uzlabošana ir jāveicina un jāuztur tās kvalitāte ar pašaizliedzīgu un prasmīgu aprūpi. Lai noskaidrotu kādas ir pacientu ar demenci medikamentozās aprūpes īpatnības X psihoneiroloģiskā slimnīcā, tika veikta māsu anonīma aptauja. Darbs sastāv no ievada, 2 daļām, secinājumiem un pielikumiem. Darbā ir iekļauti 12.attēli. Analīzei tika izmantoti 20. literatūras avoti. Pētījuma mērķis: Noskaidrot pacientu ar demenci medikamentozās aprūpes īpatnības. Pētījuma jautājums: kādas ir pacientu ar demenci medikamentozās aprūpes īpatnības? Pētniecības metode ir anketēšana. Mērķa grupa ir X slimnīcas māsas, kuras ikdienā strādā ar demences pacientiem. Pirmajā darba daļā tiek dots kopsavilkums par apzināto un analizēto literatūru par izvēlēto pētījuma tēmu. Otrajā darba daļā tiek īsi aprakstīta apzināta un analizēta literatūra par pētījuma metodiku Darbā iegūtie rezultāti apstiprina pētījuma jautājumu. Atslēgvārdi: māsas, demences pacienti, aprūpe, Dementia is a brain disorder that causes irreversible, increasing and versatile cognitive or mental impairment, resulting in changes in memory, language, visual spatial sense, skills and judgment capabilities. Cognitive impairment is initially mild and can be confused with a normal process of aging. But with time, they can become more severe and combine with changes in personality and behavior of varying intensity, limiting and burdening everyday activities compared with the previous life period. The most common types of dementia are Alzheimer's disease and vascular dementia caused by brain circulatory problems. People and staff are those who, in some ways, act as medicines on the elderly. Therefore, demento patient care is a speciality that requires special knowledge, special features of medical care, which includes psychosocial, biological and external environmental factors. Without clear confidence in their role and objectives, the attitudes of the worker involved in the care may have a different effect on the patient's care. Every employee or professional must come to a conviction, improve the lives of patients should be promoted and maintained with dedicated and skilled care. An anonymous survey of nurses was conducted to find out what the special features of medical care in X psychoneurological hospital are. The work consists of an introduction, 2 parts, conclusions and attachments. The work includes pictures 12. The 20 th literature sources were used for analysis. The purpose of the study is to clarify the special nature of medical care in patients with dementia. Question of study: What are the special features of medical care for patients with dementia? The research method is anketting. The target group is X hospital nurses who work daily with dementia patients. The first part of the work provides a summary of the literature identified and analysed on the selected subject of the study. The second part of the work briefly describes a deliberate and analysed literature on the methodology of the study The results of the work confirm the issue of the study. Keywords: nurses, dementia patients, care

Tēma “Māsu viedoklis par multiplās sklerozes pacientu līdzestību aprūpes procesā”. Aktualitāte ‒ pieaugošais līdzestības nozīmīgums, kā neatņemama veselības aprūpes sastāvdaļa. Nelīdzestība nedod vēlamos atveseļošanās rezultātus. Mērķis ‒ noskaidrot māsu viedokli par multiplās sklerozes (MS) pacientu līdzestību aprūpes procesā. Pētījuma uzdevumi ‒ analizēt literatūru saistībā ar MS pacientu līdzestību, Kalistas Rojas adaptācijas māszinību teorijas modeli, respondentu viedokļus, izdarīt secinājumus, izvirzīt ieteikumus. Pētījuma jautājums ‒ kāds ir māsu viedoklis par MS pacientu līdzestību aprūpes procesā? Iegūtie dati apkopoti un analizēti ar kvalitatīvo pētniecības metodi, veikta kontentanalīze. Pētījuma instrumenti ‒ zinātniskā literatūra par līdzestību, daļēji strukturētas intervijas jautājumi. Intervētas 8 MS pacientu aprūpē iesaistītās māsas. Pētījumā secināts, ka māsām nav viennozīmīga viedokļa par jēdzienu līdzestība, bet iezīmējas, ka līdzestība ir pacienta izrādīta rīcība, apņēmība piedalīties terapijā, izpratne un ieinteresētība, aktīva līdzdalība, griba un vēlme līdzsadarboties, pie kam māsas ieņem nozīmīgu lomu aprūpes procesā. Atslēgas vārdi: aprūpe, līdzestība, māsa, multiplā skleroze, viedoklis, Topic "Nurses' opinion on the compliance of multiple sclerosis patients in the care process". Actuality ‒ the growing importance of compliance as an integral part of health care. Noncompliance does not provide the desired recovery results. The aim is to find out the opinion of nurses about the compliance of patients with multiple sclerosis (MS) in the care process. Tasks of the research ‒ to analyze the literature related to the compliance of MS patients, the Roy's adaptation model of nursing, the opinions of the respondents, to draw conclusions, to make recommendations. Research question ‒ what is the opinion of nurses about the adherence of MS patients in the care process? The obtained data were summarized and analysed with a qualitative research method, content analysis was performed. Research tools ‒ scientific literature on adherence, semi-structured interview questions. Eight nurses were interviewed involved in the care of MS patients. The study concludes that nurses do not have a common concept of compliance, but it appears that co-operation is a patient's commitment to therapy, awareness and interest, active participation, willingness and willingness to co-operate, as well as nurses play an important role in the care process. Keywords: care, adherence, compliance, nurse, nursing, multiple sclerosis, opinion

Bakalaura darba tēma: aprūpe pēc kataraktas operācijas ambulatorajā praksē. Tēmas aktualitāti pamato/nosaka tas, ka redzes traucējumi ierobežo orientēšanos apkārtējā vidē, rada nedrošības sajūtu telpā un pārvietojoties ārējā vidē. Kataraktas novēršanas operācija ir ļoti droša un gandrīz vienmēr veiksmīga, tomēr būtisks ir pēcoperācijas periods, pacienta pašsajūta un rekomendāciju izpilde. Liela loma tajā ir māsām. Pētījumi par aprūpi pēc kataraktas operācijas ir jāveic, jo iegūtie secinājumi palīdzēs uzlabot pacientu veselības stāvokli. Darba mērķis: noskaidrot pacientu aprūpes problēmas pēc kataraktas operācijas ambulatorajā praksē. Pētījuma jautājums: Kādas ir primārās aprūpes problēmas pēc kataraktas operācijas ambulatorajā praksē? Pētījuma metode: Kvalitatīvā metode. Pētījuma instruments: Daļēji strukturēta intervija. Pētījuma rezultāti liecina, ka senioriem pacientiem ir jāizskaidro viss ļoti rūpīgi. Jāpārliecinās par to, vai informācija ir pareizi izprasta. Liela ir māsu atbildība par to, kā un vai pacienti spēs veikt pašaprūpes darbības pēcoperācijas periodā. Pašaprūpe nav pati par sevi saprotama pacienta darbība. Ir situācijas, kad tā ir neiespējama. Aprūpes problēmas ir saistītas ar ļoti precīzu norādījumu izpildi pēcoperācijas periodā, ja norādījumi ikdienā netiks precīzi izpildīti - var iestāties acs pilnīgs aklums., Bachelor theme: care after cataract surgery in outpatient practice. Topicality of the topic is justified / determined by that that visual impairments restrict orientation in the environment, create a sense of insecurity in the room and when moving in the outside. Cataract prevention surgery is very safe and almost always successful, but the postoperative period, the patient's well-being and the implementation of recommendations are essential. Nurses play a big role in this. Research on cataract-related care is needed because the findings will help improve the quality of patient care. Purpose of the work: clarify patient care problems after cataract surgery in outpatient practice. Research tasks: 1. Analyze D. Orem's theory of self-care in relation to patient care after cataract surgery. 2. Conduct literature analysis on cataract surgery and patient care. 3. Develop interview questions for nurses. 4. Conduct interviews with nurses practicing in outpatient practice. 5. Summarize and analyze the results. 6. Draw conclusions and make recommendations. Research question: What are the primary care problems after cataract surgery in outpatient practice? Research method: qualitative method. Research instrument: semi-structured interview. Study results show that senior patients need to explain everything very carefully. Make sure the information is understood correctly. Nurses have a great deal of responsibility for how and whether patients will be able to perform self-care activities in the postoperative period. Self-care is not a matter of course for the patient. There are situations when this is impossible. Care problems are related to the very precise execution of instructions in the postoperative period, if the instructions are not followed exactly on a daily basis – complete blindness of the eye can occur.

Bakalaura darba tēma: “Pediatrisko skoliozes pacientu aprūpe agrīnajā pēcoperācijas periodā”. Tēmas aktualitāti pamato Slimību profilakses un kontroles centra dati, ka ik gadu Latvijā tiek reģistrēti aptuveni 70 jauni skoliozes gadījumi. Skolioze skar 3 līdz 4 bērnus no 1000, savukārt 15% no viņiem slimība progresē, kas nozīmē, ka ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Veicot bērnam ķirurģisku skoliozes operāciju, ļoti svarīga ir bērna aprūpe agrīnajā pēcoperācijas periodā, tādējādi novēršot jebkuru iespējamo komplikāciju risku un veicinot pacientu atlabšanu. Darba mērķis: noskaidrot pediatrisko skoliozes pacientu aprūpi agrīnajā pēcoperācijas periodā. Pētniecības uzdevumi: apkopot un analizēt literatūru un avotus par skoliozi, pediatrisko skoliozes pacientu aprūpi agrīnajā pēcoperācijas periodā. Analizēt Dorotejas Oremas māszinību teoriju saistībā ar pediatrisko skoliozes pacientu aprūpi agrīnajā pēcoperācijas periodā. Izstrādāt pētījuma instrumentu – daļēji strukturētu interviju, veikt pilotpētījumu un pētījumu. Apkopot un apstrādāt iegūtos rezultātus. Izstrādāt secinājumus un ieteikumus. Pētniecības jautājums: kāda ir pediatrisko skoliozes pacientu aprūpe agrīnajā pēcoperācijas periodā? Pētniecības metode: kvalitatīvs pētījums. Pētniecības instruments: daļēji strukturēta intervija. Pētījuma rezultāti: apkopojot un apstrādājot iegūtos rezultātus var secināt, ka galvenais aprūpes mērķis pediatriskajiem skoliozes pacientiem agrīnajā pēcoperācijas periodā ir dzīves kvalitātes uzlabošana, nepieciešamo aprūpes darbības faktoru nodrošināšana un agrīna pacienta aktivizēšana, tādā veidā veicinot ātrāku pacienta atlabšanu. Šādu pacientu aprūpē svarīgi ir veikt atbilstošu aprūpi, kas ietver pretsāpju terapiju, kustību veicināšanu, higiēnu, uzturu, brūču aprūpi, psihoemocionālo atbalstu u.c. Tāpat svarīgi ir ievērot nepieciešamos profilaktiskos pasākumus, piemēram, izgulējumu profilaksi, izvadfunkcijas kontroli un pasākumus, kas ierobežo dažādu infekciju izplatību, tādā veidā samazinot iespējamo komplikāciju rašanos – izgulējumus, izvadfunkcijas problēmas un brūču infekcijas. Atslēgvārdi: pediatrija, skolioze, māsa, agrīnais pēcoperācijas periods, aprūpe., The subject of bachelor’s thesis: “Care of paediatric scoliosis patients in the early post-operative period”. The topics are highlighted by data from the Centre for Disease Prevention and Control that, approximately 70 new cases of scoliosis are recorded annually in Latvia. Scoliosis affects 3 to 4 children out of 1000, while 15% of them progress, meaning surgical intervention is needed. Child care during the early post-operative period is crucial for surgical scoliosis surgery for a child, thereby avoiding any potential risk of complications and contributing to patient recovery. Objective of thesis: find out the care of paediatric scoliosis patients during the early post-operative period. Research tasks: collection and analysis of literature and sources of scoliosis, treatment of paediatric scoliosis patients during the early post-operative period. Analyse Dorothy Orema's sister theory in relation to the treatment of paediatric scoliosis patients in the early post-operative period. Develop a study tool – a semi-structured interview, carry out a pilot study and study. Collect and process the results obtained. To draw conclusions and recommendations. Research question: what is the care of paediatric scoliosis patients in the early post-operative period? Research method: qualitative study. Research instrument: semi-structured interview. Results of research: when pooling and processing the results obtained, it can be concluded that the main purpose of care for paediatric scoliosis patients in the early post-operative period is to improve quality of life, provide the necessary factors for care activity and early patient activation, thereby contributing to a faster recovery of the patient. It is important to take appropriate care for such patients, including pain reliefs, promotion of movements, hygiene, nutrition, wound care, psychoemotional support, etc. It is also important to follow the necessary preventive measures, such as bedsores prevention, control intestinal tract function and measures that limit the spread of the various infections, thereby reducing the potential occurrence of complications such as bedsores, intestinal tract function problems and wound infections. Keywords: pediatrics, scoliosis, nurse, early post-operative period, care.

Māszinības Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Darba nosaukums. Pacientu apmierinātība ar māsas sniegto aprūpi un izglītošanu pēc ceļa un gūžas locītavas endoprotezēšanas. Mērķis. Noskaidrot un salīdzināt pacientu apmierinātību ar māsas sniegto aprūpi un izglītošanu pēc ceļa un gūžas locītavas endoprotezēšanas. Metode. A slimnīcā un X pilsētā anketēti 100 respondenti, 50 pacienti pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas un 50 pacienti pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas, anketu aizpildīja papīra formā, kur tiek noskaidrota apmierinātības un izglītošanas aspekti. Izpētes problēmas aktualitāte. Endoprotezēšanas operāciju skaits ir pieaudzis, kā rezultātā ir noslogots slimnīcu gultu skaits. Lai samazinātu pacientu uzturēšanās ilgumu slimnīcā ir jānoskaidro pacientu apmierinātība ar izglītošanu un aprūpi pēc operācijas. Rezultāti. Apmierinātībai ar aprūpes kvalitāti ceļa locītavas endoprotezēšanai un gūžas locītavas endoprotezēšanai nepastāv statistiski nozīmīga atšķirība. Statistiski nozīmīga atšķirība starp abām grupām nav novērojama arī apmierinātībai ar izglītošanu. Darba raksturojums. Apskatīta pacientu apmierinātība ar māsas sniegto aprūpi un izglītošanas aspektiem. Darbs sastāv no: 44 lappusēm, bez pielikumiem 32 lappuses, darbā iekļauti seši pielikumi, 11 attēli un trīs tabulas, kopumā pētījumā izmantoti 36 avoti. Title. Patient satisfaction with nursing care and provided instructions after knee and hip replacement. The aim. To find out and compare patients’ satisfaction with the care and instructions provided by the nurse after knee and hip replacement. Method. Hospital A and City X surveyed 100 respondents, 50 patients after hip replacement surgery and 50 patients after knee replacement surgery. The questionnaire was completed on paper, where aspects of satisfaction and nurses provided instructions are clarified. The actuality of the research problem. The number of endoprosthesis surgeries has increased, resulting in overcrowded hospital beds. To decrease overcrowded hospital beds, need to understand the patient's satisfaction and provided information after surgery. Results. There is no statistically significant difference between satisfaction with the quality of care for knee replacement and hip replacement. There is also no statistically significant difference between the two groups in satisfaction with provided instructions. Thesis description. Were studied patient’s satisfaction with the care provided by the nurse and instructions. The thesis consists of 44 pages, without attachments 32 pages, the work includes six attachments, 11 images and three tables, a total of 36 sources were used in the study.

Bakalaura darba tēma ir “Pacientu aprūpe pirms un pēc tonsilektomijas” Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka tonsilektomija ir vissarežģītāka LOR operācija un tieši kvalitātīvie aprūpes pasākumi palīdz mazināt komplikāciju attīstību un ātrāk atgūties pēc operācijas. Darba mērķis ir noskaidrot pacientu aprūpi pirms un pēc tonsilektomijas. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti pētniecības uzdevumi – analizēt literatūru par tonsilektomiju un aprūpi pirms un pēc tās, izstrādāt petniecības instrumentu – intervijas jautājumus, veikt interviju, apkopot un analizēt iegūtos rezultātus un izdarīt secinājumus. Pētniecības jautājums ir Kāda ir pacientu aprūpe pirms un pēc tonsilektomijas? Pētniecības metode ir kvalitātīva, izmantojot kontentanalīzi. Pētniecības instruments ir intervijas jautājumi. Pēc pētījuma rezultātu iegūšanas tika izveidoti 4 secinājumi. Māsas, veicot aprūpi, pareizi pozicionē pacientu, kontrolē vitālus rādītājus un sāpes, ievada medikamentus, seko līdzi atbilstošai diētai un daudz laika velta izglītošanai, gan pirms operācijas, stāstot, kā pareizi sagatavoties ķirurģiskai iejaukšanai, gan pēc, izglītojot par pēcoperācijas periodu un sniedzot atbalstu pašaprūpes pasākumu veikšanā., Bachelor’s Thesis topic is “Patient care before and after tonsillectomy”. Significance of this topic is determined by the fact that tonsillectomy is one of the most challenging surgical procedures in otorhinolaryngology and high-quality care measures helps to reduce complications development and to recover faster after surgery. The aim of this thesis is to find out care measures for patients before and after tonsillectomy. To achieve the aim several tasks are selected: make literature analysis about tonsillectomy and care before and after that, create research tool – interview questions, conduct interview, summarize and analyze results of the interview, make conclusions. Research question is What is patient care before and after tonsillectomy? Research method is qualitative using content analysis. Research tool is interview. After getting research results 4 conclusions were made. Nurses are doing right patient positioning after surgery, checking vital signs and pain level, give medication, controls patient`s diet, educate patient a lot about preparing for surgery and about postoperative period and supporting patient`s self care measures.

Bakalaura darba tēma ir “Potenciālās aprūpes problēmas pacientiem ar mākslīgo plaušu ventilāciju, kas ilgstoši atrodas intensīvās terapijas nodaļā” ir izvēlēta, lai izvērtētu potenciālās aprūpes problēmas pacientiem ar intubācijas cauruli vai traheostomu intensīvās terapijas nodaļā, ilgstoši atrodoties pievienoti pie mākslīgās plaušu ventilācijas. 50-80% veselības pakalpojumu sniedz māsa un tas būtiski ietekmē aprūpes kvalitāti. Pētījuma mērķis ir izpētīt potenciālās aprūpes problēmas pacientiem, kam tiek nodrošināta mākslīgā plaušu ventilācija intensīvas terapijas nodaļā. Darba uzdevumi ir iepazīties ar zinātnisko literatūru par potenciālajām aprūpes problēmām, pacientiem, kam tiek nodrošināta mākslīgā plaušu ventilācija; analizēt Beatrises Keilišas māszinību teoriju par nepilnvērtīgu pacientu aprūpi, saistībā ar bakalaura darba tēmu; izstrādāt pētniecības instrumentu: intervijas jautājumi; apkopot un analizēt pētījumā iegūtos rezultātus; izstrādāt secinājumus. Pētījuma jautājums: Kādas ir potenciālās aprūpes problēmas pacientiem, kas ilgstoši pieslēgti pie mākslīgās plaušu ventilācijas intensīvas terapijas nodaļā? Pētījuma metodoloģija: Kvalitatīvā pētīja metode. Datu iegūšanai tika izstrādāta intervija. Pētījuma bāze bija “X” slimnīcas intensīvās terapijas nodaļa. Intervētas tika 5 strādājošas intensīvas terapijas māsas. Respondentiem tika uzdoti 10 intervijas jautājumi. Darba pirmajā daļā tika apkopota literatūra par Beatrises Keilišas (Beatrice J.Kalisch) māszinības teoriju, saistībā ar nepilnīgu pacientu aprūpi. Pētījuma otrajā daļā tiek apkopotas un analizētas respondentu sniegtās atbildes uz 10 intervijas jautājumiem. Balstoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka māsas ir augsti kvalificētas, spēj izvērtēt un sniegt atbilstošu pacientu aprūpi, lai novērstu potenciālās aprūpes problēmas pacientiem, kas ilgstoši atrodas intensīvas terapijas nodaļa, pievienoti mākslīgai plaušu ventilācijai. Atslēgas vārdi: intensīva aprūpe, mākslīgā plaušu ventilācija, aprūpe., The theme of the bachelor's work is “Potencial Care Problems for Patients with Artificial Lung Venting, long in the intensive-therapy department.” has been selected to assess potential care problems in patients with an intubation tube or tracheostoma intensive therapy department, long connected to artificial lung ventilation. 50-80% of health services are provided by a nurse and have a significant impact on the quality of care. The aims study of is to explore potential care problems for patients who are provided with artificial lung ventilation in the intensive-care department. The tasks are to familiarise themselves with scientific literature on potential care problems, in patients with assisted artificial lung ventilation; analyse Beatrice Keiliash's theory of nursing poor patient care, in relation to the subject of bachelor's work; develop a research instrument: interview questions; to compile and analyse the results of the study; to draw conclusions. The research Question of the thesis: What are potential care problems for patients long connected to artificial lung ventilation in the intensive-therapy department? The research methodology: Quality study method. An interview was developed for the acquisition. The base of the study was the “X” medical treatment department. 5 working intensive nursing nurses were interviewed. Respondents were asked 10 interview questions. The first part of the work gathered literature on the theory of nursing Beatrice J. Kalisch in the context of incomplete patient care. The second part of the study summarises and analyses the responses of respondents to the 10 interviews. Based on the results obtained in the past, it can be concluded that nurses are highly qualified, capable of selecting and providing adequate patient care to avoid potential care problems for patients long-term in intensive care, connected to artificial lung ventilation. Keywords: intensive care, artificial lung ventilation, care.

Bakalaura darba tēma: ,,Jaundzimušo aprūpe dzemdību nodaļā.’’ Šī tēma tika izvēlēta savas aktualitātes dēļ, jo šis periods ir ārkārtīgi nozīmīgs bērna dzīvē. Pēc Slimības Profilakses un Kontroles centra datiem, dzemdību skaits visā Latvijā 2018.gadā ir 18 984 dzemdības ar tendenci uz to skaita samazinājumu.Jaundzimušā periodam ir savi momenti, kuri nosaka, kā bērns aug un attīstās agrā bērnībā un kā viņa attīstība noritēs turpmāk. Darba mērķis ir noskaidrot jaundzimušo bērnu būtiskākos aprūpes faktorus dzemdību nodaļā. Bakalaura darba mērķa sasniegšanai autore izvirzīja sekojošus darba uzdevumus - Veikt literatūras analīzi par jaundzimušo bērnu aprūpi dzemdību nodaļā, analizēt Dorotejas Oremas pašaprūpes vajadzības teoriju saistībā ar bakalaura darbu, izstrādāt aptaujas anketas jautājumus un veikt anketēšanu, apkopot un analizēt iegūtos rezultātus, izstrādāt secinājumus un priekšlikumus. Lai veiktu pētījumu, autore izvirzīja pētījuma hipotēzi - būtiskākais jaundzimušo aprūpē dzemdību nodaļā ir jauno māmiņu izglītošana par jaundzimušo kopšanu, izmantojot dažādas metodes, kuru starpā ir Handling metode. Pētījuma veids ir– kvantitatīvais šķērsgriezuma aprakstošs pētījums. Pētījuma instruments – aptauja. Ņemot vērā rezultātus, var secināt, ka Dzemdību nodaļās māsai pirms ārsta ierašanās jābūt gatavai sniegt neatliekamo dzemdību un ginekoloģisko palīdzību sievietēm un atsevišķos gadījumos arī jaundzimušajiem. Var secināt, ka vairāk māmiņas jautā, kā pareizi un, kā turēt jaundzimušo, kā pareizi pielikt pie krūts jaundzimušo, par higiēnisko procedūru veikšanu, kā pareizi apģērbt jaundzimušo. Lielākā daļa no māsām uzskata, ka psiholoģiskās terapijas metodes ir svarīgas, savukārt 31 māsa uzskata, ka tas nav svarīgi. Kā secina darba autore, ir nepieciešams apgūt psiholoģiskās terapijas metodes, jo tas ir nepieciešams, lai būtu vieglāk strādāt stresa apstākļos un, lai spētu sniegt palīdzību. Jaunām māmiņām dažreiz ir grūti apgūt jaunu informāciju, sakarā ar savu veselības stāvokli pēc dzemdībām un psiholoģisko stāvokli, ko radījušas dzemdības un mātes statuss. Māsas saka, ka dažreiz ir nepieciešams sniegt papildus palīdzību, daudzkārtēji parādot, kā ir nepieciešams aprūpēt bērnu, kā arī sniegt tām nepieciešamo palīdzību. No pētījuma iegūtajiem datiem var secināt, ka lielākā daļa no aptaujātajām respondentēm, tās bija pirmās dzemdības. Un tas, savukārt, nozīmē, ka pieredze bērnu aprūpē pēcdzemdību periodā šīm respondentēm nav vispār, vai ir ļoti maza salīdzinot ar tām respondentēm, kurām ir bijušas vairākas dzemdības., The topic of the bachelor's thesis: "Newborn care in the maternity ward." This topic was chosen because of its relevance, as this period is extremely important in the child's life. According to the data of the Center for Disease Prevention and Control, the number of births in Latvia in 2018 is 18,984 with a tendency to decrease. The period of the newborn has its own moments that determine how the child grows and develops in early childhood and how his development will take place in the future. The aim of the work is to find out the most important factors of care for newborns in the maternity ward. To achieve the goal of the bachelor's thesis, the author set the following tasks - To analyze the literature on neonatal care in the maternity ward, to analyze Dorothea Orema's theory of self-care needs in connection with the bachelor's thesis, to develop questionnaires and questionnaires, summarize and analyze results. In order to carry out the research, the author put forward the hypothesis of the research - the most important thing in the care of newborns in the maternity ward is the education of new mothers on the care of newborns using various methods, including the Handling method. The type of study is a quantitative descriptive cross-sectional study. Research tool - survey. Based on the results, it can be concluded that in the maternity wards, the nurse must be ready to provide emergency childbirth and gynecological assistance to women and, in some cases, to newborns before the arrival of a doctor. It can be concluded that more mothers ask how to properly and how to hold the newborn, how to properly attach the newborn to the breast, how to perform hygienic procedures, how to properly dress the newborn. Most nurses believe that psychological therapies are important, while 31 nurses do not. According to the author of the paper, it is necessary to learn the methods of psychological therapy, because it is necessary to make it easier to work in stressful conditions and to be able to provide help. It is sometimes difficult for new mothers to learn new information due to their post-natal health status and the psychological state of childbirth and motherhood. The nurses say that it is sometimes necessary to provide extra help by repeatedly showing how the child needs to be cared for, as well as giving them the help they need. From the data obtained in the study, it can be concluded that the majority of the respondents were first births. And this, in turn, means that the experience of childcare in the postpartum period is not at all or very little compared to those who have had several births.

Bakalaura darba tēma ir ,,Traumatoloģijas pacientu un māsas sadarbība stacionārā" Darba tēma ir aktuāla, jo māsu un pacientu sadarbība ir ļoti svarīga pacientu aprūpes kvalitātes uzlabošanai. Pētijuma mērķis ir noskaidrot traumatoloģijas pacientu un māsas sadarbību stacionārā. Bakalaura darba mērķa sasniegšanai autore izvirzīja sekojošus darba uzdevumus - veikt literatūras apkopošanu un analīzi par pacientu aprūpi, saskarsmi, izglītošanu un sadarbību, analīzēt Dorotejas Oremas teoriju saistībā ar bakalaura darbu, izstrādāt pētījuma instrumentu – interviju un veikt interviju, apkopot pētījumā iegūtos rezultātus, pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem, izdarīt secinājums. Lai veiktu pētījumu, autore izvirzīja pētījuma jautājumu - kāda ir traumatoloģijas pacientu un māsas sadarbība stacionārā? Pētījuma veids ir – kvalitatīvais pētījums. Pētījuma instruments – intervija. Dotā pētījuma rezultāti ir izklāstīti kontentanalīzes veidā. Ņemot vērā rezultātus, var secināt, ka traumatoloģija, kā medicīnas nozare, pacientu aprūpē kopumā ir smaga, jo ir daudz smagu guļošo pacientu pēc opēracijas periodā un ar sāpēm. Pacienti dažados vecumos ar dažadām blakusdiagnozēm, kā arī izgulējumiem. Māsām strādājot ar šādiem pacientiem nākas saskarties ar psiholoģisku stresu, ko rada lielais pacientu skaits un lielais pienākumu daudzums, kas ir jāveic pacientu aprūpē ar katru pacientu. Māsas sadarbība ar pacientiem izpaužās, kā pacientu izlgītošana, komunikācija ar pacientiem, pacientu apmacībā pirms un pēc operācijas aprūpē. Savu aprūpes rezultātu māsas izvērtē ne vienmēr pozitīvi, to ietekmē pacienta līdzestība, pacienta esošais veselības stavoklis, pamata diagnozes un blakusdiagnozes, pacienta garīgais stāvoklis, pacienta vēlme sadarboties ar māsam aprūpes procesā. Intervijas respodentu atbildes liecina, ka būtiskākie iemesli nekvalitatīvai sadarbībai ar pacientiem ir nepietiekams laiks to aprūpei, liels pacientu skaits, pacienta līdzestības trūkums, pacienta emocionālais stāvoklis un pacientu nevēlēšanās sadarboties. Māsas ikdienā izmanto vairāk verbālo saskarsmes veidu, kā arī verbālo un neverbālo saskarsmes veidu, jo tas, kādu saskarsmes veidu ir jāizmanto ir atkarīgs no pacienta un situācijas, kādā medicīnas personāls un pacients atrodas. Apkopojot pētījuma rezultātus, var secināt, ka pacientu motivācija, māsu līdzestība aprūpes procesā, pacientu un viņu tuvinieku izglītošanā, kā arī māsu empatīja, ietekmē pacientu atveselošanās procesus, kas savukārt, ir rādītājs aprūpes kvalitātei, kāda ir bijusi slimnīcā, kurā ir atradies pacients., The topic of the bachelor's thesis is "Cooperation of traumatology patients and nurses in the hospital" The topic of the thesis is topical, because the cooperation of nurses and patients is very important for improving the quality of patient care. The aim of the study is to find out the cooperation between traumatology patients and nurses in the hospital. To achieve the goal of the bachelor's thesis, the author set the following tasks - to compile and analyze the literature on patient care, communication, education and cooperation, to analyze Dorothea Orem's theory in connection with the bachelor's thesis, to develop a research tool - interview and interview, to summarize the results of the study, draw a conclusion. In order to conduct the research, the author raised the question of the research - what is the cooperation of traumatology patients and nurses in the hospital? The type of research is - qualitative research. Research tool - interview. The results of this study are presented in the form of content analysis. Based on the results, it can be concluded that traumatology, as a medical field, is generally severe in patient care, as there are many severe sleeping patients in the postoperative period and with pain. Patients of different ages with different co-diagnoses as well as bedsores. When nurses work with such patients, they face psychological stress due to the large number of patients and the large amount of responsibilities involved in caring for each patient. Nurses do not always evaluate their care results positively, it is influenced by the patient's equality, the patient's current state of health, basic diagnoses and side diagnoses, the patient's mental condition, the patient's willingness to cooperate with the nurse in the care process. The responses of the interviewees show that the main reasons for poor quality cooperation with patients are insufficient time for their care, a large number of patients, lack of patient equality, the patient's emotional state and patients' unwillingness to cooperate. Nurses use more verbal communication, as well as verbal and non-verbal communication, on a daily basis, as the type of communication to be used depends on the patient and the situation in which the medical staff and the patient are. Summarizing the results of the study, it can be concluded that patient motivation, nursing equality in the care process, education of patients and their relatives, and nursing empathy influence patients' recovery processes, which in turn is an indicator of the quality of care in the hospital.

Bakalaura darba tēma ir ‘’Aprūpe pacientiem pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas stacionārā’’ Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka Latvijā ik gadu tiek veiktas ap 5000 lielo locītavu endoprotezēšanas operācijas un ik gadu pieaug rindā gaidošo cilvēku skaits, kam ir nepieciešama gūžas locītavas endoprotezēšana. Pētījuma mērķis ir izzināt aprūpi pacientiem pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas stacionārā. Pētījuma uzdevumi ir apkopot un analizēt literatūru par pacienta aprūpi pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas stacionārā; analizēt K.Rojas teoriju saistībā ar bakalaura darba tēmu; izstrādāt pētījuma instrumentus- intervijas; veikt respondentu aptauju; apkopot un analizēt pētījumā iegūtos rezultātus; izstrādāt secinājumus par pētījumu. Pētījuma jautājums: Kāda ir aprūpe pacientiem pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas stacionārā? Pētījuma metodoloģija: Kvalitatīvā pētījuma metode. Datu iegūšanai tika izstrādātas divas intervijas. Pētījuma bāze bija x slimnīca, mugurkaulu un locītavas ķirurģijas nodaļā strādājošas 6 māsas un 3 fizioterapeiti. Māsām tika uzdoti 8 atvērta tipa intervijas jautājumi, bet fizoterapeitiem tika uzdoti 4 atvērta tipa intervijas jautājumi. Darba pirmajā daļā tika apkopota literatūra par K.Rojas māszinības teoriju saistībā ar pacienta aprūpi pēc gūžas locītavas endoprotezēšanu, gūžas locītavas raksturojums un māsas profesionālās darbības pacientiem pēc gūžas locītavas endorpotezēšanas, bet pētījuma otrajā daļā tiek apkopotas un analizētas respondentu sniegtās atbildes uz intervijas jautajumiem. Balstoties uz pētījuma rezultātiem var secināt, ka pacientiem pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas stacionārā tiek piemērota pareizā aprūpes pieeja. Māsas vērīgi seko pacientu pēcoperācijas stāvoklim, veicina ātrāku pacientu atveseļošanās procesu sadarbojoties ar fizioterapeitu. Māsas nepārtraukti pilnveido savas prasmes un zināšanas par pacientu aprūpi pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas., The theme of bachelor’s work is ‘’Care for patients after hip endoprotestations in hospital’’ The actuality of the topic is highlighted by the fact that 5000 joint replacement operations are carried out annually in Latvia and the number of people in line, who need hip replacement, is increasing annually. The aim of study is to explore care in patients after hip endoprotestations in a hospital. The tasks of the study are to collect and analyse the literature on patient care after hip replacement in a hospital; analyse the theory of K.Roy’s in relation to the subject of bachelor’s work; developing research tools- interview; carry out a survey of respondents; to compile and analyse the results of the study; draw conclusions on the study. The research Question of the thesis: How to take care of patients after hip endoprotestations in a hospital? The research methodology: Quality study method. Two inerviews were developed for the acquisition. The base of the study was x hospital, 6 nurses and 3 physiotherapists working in the spine and joint surgery department. The nurses were asked 8 open- type interview questions, while physiotherapists asked 4 open type interview questions. The first part of the job summarized the literature on K.Roy’s theory of the nursing care in the context of the hip replacement, hip- joint characteristics and nurses professional activities in the patients following hip replacement, while the second part of the study summarises and analyses the responses provided by respondents to interviews. The results of the study show that the patients are treated with the right care approach after hip replacement. Nurses are keenly following patients post-operative status, contributing to faster recovery process of patients in collaboration with a physiotherapist. Nurses continuously develop their skills and knowledge of patient care after hip replacement.

Bakalaura darba tēma: “Zīdaiņu aprūpe akūta gastroenterīta gadījumā un vispārējie preventīvie pasākumi”. Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka akūta diareja jeb akūts gastroenterīts ir viena no visbiežāk sastopamajām bērnu infekcijas slimībām pasaulē un ir nopietns slogs sabiedrības veselībai kopumā. Latvijā, pēdējo 10 gadu laikā, novērots reģistrēto zarnu infekciju gadījumu skaita pieaugums. Kā viens no biežākajiem cēloņiem tiek minēts smags gastroenterīts bērniem, kas patērē veselības aprūpes resursus, pazemina pacienta un viņa vecāku dzīves kvalitāti, kā arī rada nopietnu sociāli ekonomisko slogu. Statistikas dati liecina, ka Latvijā katru gadu reģistrēto zarnu infekciju skaits sasniedz vairākus tūkstošus, taču patiesībā zarnu infekciju saslimšanas gadījumu skaits ir ievērojami lielāks, jo pacienti mēdz ārstēties ambulatori un ārsta palīdzība netiek meklēta. Darba mērķis ir noskaidrot zīdaiņu aprūpi akūta gastroenterīta gadījumā un vispārējos preventīvos pasākumus. Pētniecības uzdevumi ir veikt literatūras analīzi par zīdaiņu aprūpi akūta gastroenterīta gadījumā un vispārējiem preventīviem pasākumiem, analizēt D. Oremas pašaprūpes trūkuma teoriju saistībā ar bakalaura darba tēmu, izstrādāt pētījuma instrumentu – intervijas jautājumus māsām, veikt intervijas, apkopot un analizēt pētījumā iegūtos rezultātus, izdarīt secinājumus un izstrādāt rekomendācijas (bukletu). Pētījuma jautājums - kāda ir zīdaiņu aprūpe akūta gastroenterīta gadījumā un vispārējie preventīvie pasākumi? Pētījuma veids - kvalitatīvais pētījums Pētījuma instruments - daļēji strukturēta intervija, kura sastāv no 11. jautājumiem. Pētījuma rezultāti parādīja, ka māsu – ekspertu biežāk novērojamās klīniskās pazīmes zīdaiņiem ar akūtu gastroenterītu, kuri stājās pēc palīdzības stacionārā, ir dehidratācijas pazīmes, kas arī ir indikācijas, kad vecākam ar zīdaini nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības, jo zīdaiņa vecumā bērni ļoti strauji zaudē šķidrumu. Prioritārā aprūpes problēma zīdaiņiem ar akūtu gastroenterītu ir dehidratācija, kas smagas dehidratācijas gadījumos var novest zīdaini līdz šokam vai pat nāvei. Aprūpējot zīdaini akūta gastroenterīta gadījumā svarīgi ir ievērot vispārējos higiēnas pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos. Māsas lomai un iesaistei vecāku izglītošanā, par zīdaiņa aprūpi akūta gastroenterīta gadījumā un preventīvo pasākumu ievērošanu, ir nozīmīga loma kā stacionārā tā arī ambulatorajā praksē., The theme of the bachelor's thesis is "Nursing management of acute gastroenteritis, prevention and control measure in infant population". The relevance of theme is determined by the fact, that acute diarrhea or acute gastroentheritis is one of the most common infection diseases of infants in the world and it is serious problem for whole society. During last 10 years in Latvia is observed increase of quantity of intestinal infections. One of the most frequent cases is infants' severe gastroentheritis, which consumes health care resources, lower patient's and their parents' life quality and also make serious social and economical burden. Statistics show, that in Latvia each year several thousands of cases of intestinal infection are registered, but actually this quantity is much more, because patients usually are treated without doctor's help. Aim of work is to discover nursing management of acute gastroenteritis, prevention and control measure in infant population Research tasks are to make analyses of literature about care of infants in case of acute gastroentheritis and common preventive measures, analyze self care lack theory of D. Orem related to bachelor's thesis theme, develop the tool of research - interview for nurses, compile and analyze acquired results, make decisions and develop recommendations (brochure). The question of research is what is nursing management of acute gastroenteritis, prevention and control measure in infant population? Way of research - qualitative research. Tool of research - partially structured interview, which consists of 11 questions. Results of research show, that most common clinical signs observed by nurses - experts among infants with acute gastroenteritis, who receive stationary treatment, is signs of dehydration, which are also indications, that parents with infant should immediately ask for doctor's help, because in infant age children lose liquid very quickly. Priority health care problem for infants with acute gastroentheritis is dehydration, which in severe cases can cause infant's shock or even death. Taking case of infant in case of acute gastroentheritis is important to take care about common hygiene measures in order to prevent spread of infection. Nurse has significant role and needs to participate in parents' education about infants' care in case of acute gastroentheritis and observing preventive measures in both stationary and ambulatory practice.

Bakalaura darba tēma ir “Šizofrēnijas pacientu aprūpe piespiedu medikamentozas ārstēšanas laikā stacionārā”. Tēmas aktualitāti pamato tas, ka šizofrēnija skar aptuveni 1% pasaules iedzīvotāju. Slimība ir saistīta ar ievērojamu psihosociālu pasliktināšanos. Lielākā daļa cilvēku, kuriem attīstās šizofrēnija, nevar atgriezties darbā vai pabeigt studijas, kā arī nevar izveidot normālu sociālo mijiedarbību. Pēdējos gados pieejamās ārstēšanas metodes samazina šīs ciešanas, bet vēl daļai pacientu nepieciešama pastāvīga palīdzība. Darba mērķis bja noskaidrot šizofrēnijas pacientu aprūpi piespiedu medikamentozas ārstēšanas laikā stacionārā. Pētniecības uzdevumi ir sekojoši. Bija nepieciešams iepazīties ar literatūru par aprūpes procesu pacientiem ar šizofrēniju stacionārā, veikt intervijas ar psihoneiroloģiskās slimnīcas medicīnas māsām, lai noskaidrotu šizofrēnijas pacientu aprūpi piespiedu medikamentozas ārstēšanas laikā stacionārā. Darba nobeigumā tika apkopot pētījumā iegūtie rezultāti, un pamatojoties uz tiem tika izdarīti secinājumi un ieteikti priekšlikumi. Pētījuma jautājums: Kāda ir šizofrēnijas pacientu aprūpe piespiedu medikamentozas ārstēšanas laikā stacionārā? Pētījuma gaitā tika izmantota analītiskā pētījuma metode un kvalitatīvā pētījuma metode – intervijas. Pētījuma rezultāti atklāja faktu, ka aprūpējot šizofrēnijas pacientus piespiedu medikamentozas ārstēšanas laikā stacionārā, pacienta nevēlēšānas sadarboties un slimības noliegšana ir vislielākās grūtības, ar ko nākas saskarties māsām. Atslēgvārdi: Pacienti, pacienti ar šizofrēniju, aprūpe, māsas, medikamentozā ārstēšana, piespiedu ārstēšana., The Bachelor topic of the work is “Inpatient care of patients with schizophrenia during involuntary medical treatment”. The topicality of the topic is justified by the fact that schizophrenia affects about 1% of the world's population. The disease is associated with significant psychosocial deterioration. Most people who develop schizophrenia cannot return to work or complete their studies, nor can they establish normal social interactions. The treatments available in recent years alleviate this suffering, but still some patients need constant help. The aim of the study was to find out the care of patients with schizophrenia during involuntary inpatient treatment. The research tasks are as follows. It was necessary to get acquainted with the literature on the care process in patients with schizophrenia in the hospital, to conduct interviews with the nurses of the psychoneurological hospital in order to find out the care of patients with schizophrenia during involuntary medical treatment. At the end of the work, the results obtained in the study were summarized, and conclusions and suggestions, were made based on them. Research question: What is the care of patients with schizophrenia during involuntary inpatient treatment? In the course of the research the method of analytical research and the method of qualitative research - interviews were used. The results of the study revealed that when patients with schizophrenia are treated during involuntary inpatient treatment, the patients unwillingness to cooperate and the denial of the disease are the biggest difficulties faced by nurses. Keywords: Patients, patients with schizophrenia, care, nurses, medication, involuntary treatment.

Bakalaura darba tēma „ Demences pacientu aprūpe ilglaicīgās sociālās aprūpes iestādē”. Sakarā ar dzīves ilguma palielināšanos, visā pasaulē pieaug gados vecu cilvēku skaits , kuriem tiek uzstādīta dizgnoze – demence. Šī slimība nav ārstējama, tādēļ ļoti liela uzmanība ir jāpievērš demences pacientu aprūpei, pacients ar diagnozi „demence” agrāk vai vēlāk zaudē savas pašaprūpes spējas, un kļūst pilnībā atkarīgs no apkārtējiem, kā arī bieži vien savas slimības vēlīnajās stadijās nonāk ilglaicīgās sociālās aprūpes iestādē. Šādu cilvēku aprūpe prasa īpašas zināšanas un pacietību. Bakalaura darba teorētiskajā daļā tika analizēta zinātniskā literatūra par demences pacientu aprūpi ilglaicīgās sociālās aprūpes iestādēs, pievēršot īpašu uzmanību nefarmokoloģiskās terapijas veidiem, kurus pielietojot, tiek panākta slimības progresēšanas gaitas attālināšana un būtiska demences pacienta kognitīvo spēju uzlabošanās. Darba praktiskajā daļā tika pielietota kvalitatīvā pētniecības metode, tika izstrādāta daļēji strukturēta intervija māsām lai noskaidrotu demences pacientu aprūpi ilglaicīgās socialās aprūpes iestādēs. Pētījuma rezultātos tika iegūta atbilde uz pētījuma jautājumu – Kāda ir demences pacientu aprūpe ilglaicīgās sociālās aprūpes iestādē ? Atslēgas vārdi – demence, demences pacients, sociālā aprūpes iestāde, māsa, aprūpe, The topic of the Bachelor's thesis is “Care of dementia patients in long-term social care facilities.” Due to increasing life expectancy, the number of elderly people diagnosed with dementia is increasing throughout the world. This disease is incurable, so great attention must be paid to the care of dementia patients. Patients diagnosed with dementia will sooner or later lose their ability to care for themselves, become completely dependent on people in their life and often end up in a long-term social care facility in the late stages of their disease. Caring for such people requires special knowledge and patience. The theoretical part of the Bachelor's thesis analyses the scientific literature on the care of dementia patients in long-term social care facilities, paying special attention to the types of non-pharmacological therapies that delay the progression of the disease and significantly improve the cognitive abilities of dementia patients. In the practical part of the thesis, a qualitative research method has been used and a semi-structured interview with nurses has been developed to determine the type of care of dementia patients in long-term social care facilities. The results of the research provided an answer to the research question: What is the type of care for dementia patients in long-term social care facilities? Keywords: dementia, dementia patient, social care facility, nurse, care

Bakalaura darba tēma ir ,,Pacientu aprūpes salīdzinājums agrīnajā pēcoperācijas periodā pēc konvencionālas un laparoskopiskas holecistektomijas’’. Darba tēma ir aktuāla, jo gremošanas sistēmas slimības ir viens no visbiežākajiem pacientu stacionēšanas iemesliem Latvijā un žultspūšļa holecistektomija ir viena no visbiežāk veiktajām operācijām stacionāros Latvijā. Darba mērķis ir salīdzināt pacientu aprūpi agrīnajā pēcoperācijas periodā pēc konvencionālas un laparoskopiskas holecistektomijas. Bakalaura darba mērķa sasniegšanai autore izvirzīja sekojošus darba uzdevumus - veikt literatūras analīzi par pacientu aprūpi agrīnajā pēcoperācijas periodā pēc konvencionālas un laparoskopiskas holecistektomijas, analizēt Kallistas Rojas adaptācijas teoriju saistībā ar bakalaura darbu, izstrādāt pētījuma instrumentu - interviju un veikt intervijas, apkopot, analizēt iegūtos rezultātus, izdarīt secinājumus.Lai veiktu pētījumu, autore izvirzīja pētījuma jautājumu - kāda ir pacientu aprūpe agrīnajā pēcoperācijas periodā pēc konvencionālas un laparoskopiskas holecistektomijas? Pētījuma veids ir – kvalitatīvais, salīdzinošais pētījums. Pētījuma instruments – intervija. Dotā pētījuma rezultāti ir izklāstīti kontentanalīzes veidā. Ņemot vērā rezultātus, var secināt, ka aprūpējot pacientus pēc laparoskopiskās holecistektomijas, ir jāņem vērā šādi aspekti, kā analgēzija, pacienta veselības stāvokļa regulāru novērtējumu (vitālos rādītājus, uzņemtā un izdalītā šķidruma daudzumu), pēcoperācijas brūču aprūpi un pacientu izglītošanu par pēcoperācijas periodu. Savukārt, pēc konvencionālās holecistektomijas, jāņem vērā šādi aprūpes aspekti: analgēzijas pielietošana, jo konvencionālā holecistektomija pacientiem rada spēcīgākas sāpes kā laparoskopiskā holecistektomija, brūču stāvokļa novērtējums (šuvju atvēršanās, asiņošanas risks), tas ir ļoti būtiski, jo konvencionālā holecistektomija rada lielāku audu traumatizāciju un asiņošanas risku pacientiem kā laparoskopiskā holecistektomija.Būtiskākās atšķirības pacientu aprūpē pēc konvencionālās un laparoskopiskās operācijas ir brūču lielums, kā arī operāciju komplikāciju skaits, kas būtiski izmaina pēcoperāciju aprūpes gaitu. Šajā gadījumā, jāņem vērā fakts, ka konvencionālā operācija rada lielāku traumatismu audiem, kā arī ir novērojams lielāks komplikāciju skaits pēc operācijas, kas prasa garāku atveseļošanās periodu. Bakalaura darba mērķis tika sasniegts, mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi tika izpildīti un tika gūta atbilde uz pētījuma jautājumu: kāda ir pacientu aprūpe agrīnajā pēcoperācijas periodā pēc konvencionālas un laparoskopiskas holecistektomijas?, The topic of the bachelor's thesis is ,,Comparison of patient care in the early postoperative period after conventional and laparoscopic cholecystectomy". The topic of the work is topical, because diseases of the digestive system are one of the most common causes of hospitalization of patients in Latvia and cholecystectomy of the gallbladder is one of the most common operations performed in hospitals in Latvia.The aim of this study is to compare the care of patients in the early postoperative period after conventional and laparoscopic cholecystectomy. To achieve the goal of the bachelor's thesis, the author set the following tasks - to analyze the literature on patient care in the early postoperative period after conventional and laparoscopic cholecystectomy, to analyze Kallista Roja's adaptation theory in connection with the bachelor's thesis, develop a research tool - interview and interview draw conclusions. In order to conduct the study, the author raised the question of the study - what is the care of patients in the early postoperative period after conventional and laparoscopic cholecystectomy? The type of research is qualitative, comparative research. Research tool - interview.The results of this study are presented in the form of content analysis. Based on the results, it can be concluded that the care of patients after laparoscopic cholecystectomy should take into account aspects such as analgesia, regular assessment of the patient's health (vital signs, fluid intake and excretion), postoperative wound care and postoperative education. On the other hand, after conventional cholecystectomy, the following aspects of care should be considered: the use of analgesia, as conventional cholecystectomy causes more pain to patients than laparoscopic cholecystectomy, wound assessment (suture opening, bleeding risk), is very important risk of bleeding in patients.The most significant differences in the care of patients after conventional and laparoscopic surgery are the size of the wounds, as well as the number of complications of the operation, which significantly changes the course of postoperative care. In this case, it is necessary remember that conventional surgery causes more tissue trauma, as well as a higher number of complications after the operation, which requires a longer recovery period. The goal of the bachelor's thesis was achieved, the tasks set to achieve the goal were fulfilled and the research question was answered: what is the care of patients in the early postoperative period after conventional and laparoscopic cholecystectomy?

Tiesību zinātne Tiesību zinātne Law Science Law Science ANOTĀCIJA Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem ir būtiska problēma visā pasaulē, par ko liecina šī jautājuma aktualitāte starptautiskās konferencēs un forumos. Analizējot statistikas datus un aktuālās publikācijas, konstatēts, ka pētījuma temats ir aktuāls. Maģistra darba izstrādes rezultātā konstatētas vairākas problēmas, piemēram, Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.panta otrajā daļā noteikts, ka personai ir aizliegts turēt dzīvnieku, ja tā ir sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, bet nav noteikts kādā veidā un kura iestāde veic kontroli, lai šī norma tiktu ievērota, kā arī kompetentajām personām ir problemātiski nošķirt, kad par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku iestājas administratīvā atbildība par Dzīvnieku aizsardzības likuma 59.panta prasību neievērošanu, bet, kad kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 230.panta, savukārt krimināllietai nonākot līdz tiesai, rezultātā tiek piemēroti nesamērīgi maigi sodi – nosacīta brīvības atņemšana, piespiedu darbs, bet salīdzinoši retāk īslaicīga brīvības atņemšana vai brīvības atņemšana uz vienu gadu. Maģistra darba pētījuma mērķis ir cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem aizlieguma Latvijā un ārvalstīs izpētes rezultātā izdarīt secinājumus un rast risinājumus konstatētajām problēmām. Maģistra darba kopējais apjoms ir 78 lapaspuses. ANNOTATION Animal cruelty is a major problem throughout the world, as evidenced by the urgency of this issue in international conferences and forums. Analyzing statistical data and current publications, it was found that the research topic is relevant. As a result of elaboration of the master's thesis, several problems have been identified, for example, Section 4, Paragraph two of the Animal Protection Law stipulates that a person is prohibited from keeping an animal if he has been punished for cruel treatment of an animal, the norm would be observed, as well as it is problematic for competent persons to distinguish when cruel treatment of an animal results in administrative liability for non-compliance with Section 59 of the Animal Protection Law, but when criminal liability under Section 230 of the Criminal Law, as a result disproportionately lenient sentences - suspended imprisonment, forced labor, but relatively less often temporary imprisonment or imprisonment for one year. The aim of the research of the master's thesis is to draw conclusions and find solutions to the identified problems as a result of the research of the prohibition of cruel treatment of animals in Latvia and abroad. The total volume of the master's thesis is 78 pages.

Bakalaura darba tēma ir “Pacientu aprūpe ar streptokoku izraisītu rozes infekciju”. Darba autore šo tēmu izvēlējās, jo strādā ķirurģiskās aprūpes nodaļā vienā no Rīgas slimnīcām un ikdienā savā darba praksē strādā ar rozes infekcijas pacientiem. Tēmas aktualitāti nosaka liels slimības gadījumu skaits. Darba mērķis ir noskaidrot pacientu aprūpi rozes saslimšanas gadījumā. Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti sekojoši darba uzdevumi: apkopot un analizēt zinātniskās literatūras avotus par rozes infekcijas pacientu aprūpi, izstrādāt pētījuma instrumentu – intervijas jautājumus, veikt intervēšanu, apkopot iegūtos rezultātus, veikt iegūto datu analīzi, izvirzīt secinājumus. Pētījuma jautājums: Kāda ir pacientu aprūpe rozes saslimšanas gadījumā? Pētījuma instruments: Darbā tika izstrādāti strukturētas intervijas jautājumi māsām, kas piedalās rozes infekcijas pacientu aprūpē. Darbā tika pielietota kvalitatīvā pētniecības metode. Darbs sastāv no 3 nodaļām, 6 apakšnodaļām, secinājumiem, pielikumiem, darba apjoms ir 30 lpp, darbā izmantoti 27 literatūras avoti. Atslēgvārdi: aprūpe, brūces, rozes infekcija., Bachelor’s thesis is “Care for patients with streptococcal caused erysipelas”. This topic has been choosed by the author as during the work in the surgical care department on one of the Riga hospitals and by caring for patients with erysipelas. The importness of the topic is determined by the large number of erysipelas cases. The aim of the work is to find out the care of the patient with erysipelas. To achieve the goal, the following research tasks were set: to compile and analyze scientific literature sources on patient care with erysipelas disease, to develop a research tool - interview questions, to conduct interviews, to summarize the obtained results, to analyze the obtained data, to draw conclusions. Research question: What is the care of patients with streptococcal caused erysipelas? Research tool: The work developed structured interview questions for nurses participating in the care of patients with erysipelas disease. The qualitative research method was used in the work. The work consists: 3 chapters, 6 subchapters, conclusions, appendices, workload 30 pages, 27 literature sources. Keywords: care, wounds, erysipelas infection.

Bakalaura darba tēma “ Personāla stigmatizācija aprūpējot HIV pacientus Intensīvās terapijas nodaļās”. Darba mērķis ir izzināt un analizēt stigmatizācijas sastopamību Intensīvās terapijas nodaļās aprūpējot HIV pacientus. Pētījumā tika aptaujāti 62 medicīnas darbinieki vecumā no 21 līdz virs 60 gadiem. Darbā tika pielietota kvantitatīvā pētniecības metode – anketēšana. Bakalaura darbs sastāv no teorētiskās un pētnieciskās daļas, kā arī pielikumiem. Pirmajā nodaļā tiek aprakstīta HIV infekcija un HIV stigmatizācija un diskriminācija. Otrajā nodaļā tiek aprakstīts darba teorētiskais pielietojums, izmantojot J.Watson teoriju. Trešajā nodaļā ir aprakstīta pētījuma metodoloģija un iegūtie rezultāti. Bakalaura darba nobeigumā ir izvirzīti galvenie secinājumi. Bakalaura darba kopējais apjoms 51 lappuse. Darbs sastāv no 3 nodaļām un 3 apakšnodaļām, 17 attēliem, izmantoti 28 literatūras avoti, darbam pievienoti 2 Pielikumi. Bakalaura darbā izvirzītā hipotēze: Personāla stigmatizācija ir ikdiena ārstniecības personu saskarsmē aprūpējot HIV pacientus Intensīvās terapijas nodaļās ir daļēji apstiprinājusies, jo, lai arī respondenti nevēlējās atzīt, ka stigmatizācija pastāv, izvērtējot visas atbildes darba autore nonāca pie secinājuma, ka stigmatizācija pastāv, lai gan mazākā apjomā, nekā citur pasaulē., The topic of this bachelor's thesis is "Staff stigmatization when caring for HIV patients in Intensive Care Units". The aim of this study is to find out and analyze the occurrence of stigmatization during care of HIV patients in intensive care units. The study surveyed 62 medical staff aged 21 to over 60 years. The quantitative research method - questionnaire - was used in this work. The bachelor's thesis includes theory and research, as well as supplementary content. The first chapter describes HIV infection and HIV stigmatization and discrimination. The second chapter describes the theoretical approach to work using J.Watson's theory. The third chapter describes the research methodology and the obtained results. The main conclusions are presented at the end of the bachelor's thesis. The total volume of the bachelor's thesis is 51 pages. The work consists of 3 chapters and 3 subchapters, 17 figures, 28 references, and 2 Attachments. Hypothesis put forward in the bachelor's thesis: Staff stigmatization is a daily occurrence in the treatment of HIV patients in intensive care units, as it was partially confirmed. Although the respondents did not want to admit that stigmatization exists, evaluating all answers, the author came to the conclusion that it does exist, yet on a smaller scale compared to the rest of the world.

Bakalaura darba tēma – senioru aprūpes īpatnības primārajā veselības aprūpes sistēmā. Tēmas aktualitāti nosaka senioru īpatsvara palielināšanos Latvijā un visā pasaulē, kā arī viņu pilnvērtīga aprūpe un izglītošana var palīdzēt saglabāt fiziskas un garīgas spējas, dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Darba mērķis ir noskaidrot senioru aprūpes īpatnības primārajā veselības aprūpes sistēmā. Pētījumā tika veikta literatūras analīze par senioru aprūpes īpatnībām primārajā veselības aprūpes sistēmā, tika analizēta Dorotejas Oremas pašaprūpes trūkuma teorija saistībā ar senioru aprūpes īpatnībām primārajā veselības aprūpes sistēmā, izstrādāta aptaujas anketa un veikta senioru aptauja, apkopoti un analizēti aptaujas rezultāti, izdarīti secinājumi. Pētījuma veikšanai izmantota kvantitatīvā pētniecības metode, pētniecības instruments – aptaujas anketa. Mērķa un hipotēzes apstiprināšanai aptaujāti 100 seniori vecumā no 65 gadiem. Apkopojot veikta pētījuma rezultātus, tika sasniegts daļējs apstiprinājums bakalaura darba izvirzītajai hipotēzei, ka senioru aprūpes īpatnības primārajā veselības aprūpes sistēmā mazāk ir vērstas uz jaunu zināšanu apgūšanu kā uz aprūpi., Topic of the Bachelor’s Thesis – peculiar features of senior nursing in the primary healthcare system. The urgent nature of the topic is defined by increase of seniors’ specific weight in Latvia and in the world, as well as their full-fledged nursing and education may help in preserving physical and mental abilities, life quality and life satisfaction. Aim of the thesis is to find out peculiar features of seniors’ nursing in the primary healthcare system. The research contains implemented literature analysis related to peculiar features of seniors’ nursing in the primary healthcare system; theory of lack of self-care related to peculiarities of seniors’ nursing in the primary healthcare system was analyzed; an inquiry form was developed and survey of seniors was performed; survey results were summarized and analyzed; conclusions were made. To perform the research, a quantitative research method was applied; research tool – an inquiry form. To confirm the aim and the hypothesis, 100 seniors at the age over 65 years were surveyed. Summarizing the results of the performed research, partial confirmation of the hypothesis of the Bachelor’s Thesis was reached, that peculiar features of seniors’ nursing in the primary healthcare system are less aimed at acquiring of new knowledge than at nursing.

Sociālā antropoloģija Socioloģija, politoloģija un antropoloģija Social Anthropology Sociology, Politics and Anthropology Maģistra darbs “Nevērtīgs, nenovērtējams, svēts. Ārpusģimenes aprūpētāju prakses īstenojot valsti kā supervecāku” ir institucionalizēto bērnu un tur strādājošo valsts īstenošanas pieredzes un prakses analīze un teorētiskā interpretācija. Izmantojot Agambena kailās dzīvības un Edelmana iedomāto bērnu, darbā tiek konstruēts un dekonstruēts bērna jēdziens, kas pamatojotes uz empirisko materiālu norāda, ka valsts īstenotā biopoitiku ‘bērna labākajās interesēs’ tiek radīta un īstenota neesošam tēlam. Valsts birokrātiskie mehānismi regulē, definē un leģitimē dažādus radniecības aktus un attiecības. To darot, valsts kā aparāts sevi ierindo supervecāka (Rockhill 2010, 157) lomā visiem bērniem, jo īpaši tiem, kam nepieciešama aizstāvība, pareizā aprūpe. Šīs supervecāka lomas īstenošana tiek deleģēta institūcijām, tur strādājošajiem, kas savā saskarmē ar bērnu to īsteno balstoties uz savu izpratni, uz savu iemiesoto dzīves pieredzi. Valsts politikas virzītāji plāno un paļaujas uz cilvēku radniecību kaut vai demogrāfiskā līmenī (Žabicka 2018). Tādējādi izlemjot, kurš ar ko ir likumīgi saistīts, kā arī virza un veido arī pašas šīs attiecības. Bērnam noņem visu, atstājot kailo dzīvību, lai to normalizētu jau citā, pareizā radniecībā. Biopolitika (Bianco, Giuseppe; Miguel, de Beistegui 2015), kas novienkāršojot nozīmē regulētu dzimstību, kontrolētu mirstību, ar atļauto izvēles brīvībi, kas ir definēta pastāvošās iekārtas akceptētajā normalizācijas rāmī un pasniegta indivīdam kā nepieciešamība virzītai ekonomiskai labbūtībai un drošumspējai . Realitātē īstenotā biopolitika bērna labākajās interesēs, sabiedrībā pašu bērnu atspoguļo kā pasīvu kultūras saņēmēju, kurš “lineārā līknē dodas savā ceļā uz pilngadību” (Abella 2017, 23). Bērniem līdz pilngadības sasniegšanai nav savu politisko tiesību: “Bērni nav balsotāji, bērni par mums nebalsos” (Kalnozols 2018). Morālu un likumisku motīvu vadīti par bērniem bērna labākajās interesēs rūpējas pieaugušie. Šie aprūpes apsvērumi nekad nav tikai morāli, tie vienmēr ir apzināti/ neapzināti politiski un ekonomiski virzīti. Bērnam ir tikai kailā dzīvība (Agamben 1998), ķermenis, kas tiek pārvietots, pakļauts un veidots pēc aprūpē iesaistīto ieskatiem. Bērnība, kā kultūras projekts ar mērķiem un nozīmēm, ir pastāvīga pielāgošanās un cīņa (Weisner 2015). Lauka darba etnogrāfiskie dati ieskicē vecāku, bērnu un aprūpētāju attiecībām ar valsts iekārtā noteikto pre-institucionālajā, institucionālajā un post – institucionālajā (Rockhill 2010, 3-5) posmā, kurus interpretējot teorijā, pastiprinot ar pētījumiem un analizējot īstenotās prakses, pierādu, ka valsts kā supervecāka politika ar likumos definēto rīcības vadmotīvu “bērna [labākajās] interesēs” (Saeima 1998), tiek īstenota uz neesošu, iedomātu (Edelman 1998) bērnu. Master's thesis “Worthless, priceless, sacred. Performing state as superparent by out-of-family caregivers” is an analysis and theoretical interpretation of the experience and practice of state performing by institutionalized children and those working there. Using Agamben's bare life and Edelman's imagined child, the work constructs and deconstructs the concept of the child, which, based on empirical material, indicates that the state-implemented biopolitics in the 'best interests of the child' is created and implemented for a non-existent image in child. State bureaucratic mechanisms regulates, define and legitimize various acts and kinship relationships. In doing so, the state as an apparatus, places itself in the role of a superparent (Rockhill 2010, 157) for all children, especially for those in need of protection, proper care. The implementation of this role of superparent is delegated to institutions, to those who work there, who in their contact with the child performe this role, based on their understanding, on their embodied life experience. Public policy makers plan and rely on kinship, even more at the demographic level (Žabicka 2018). Thus, in deciding on legal terams, to whom parental relationships are allowed to perform and to whom it’s not. Everything is removed from the child, leaving it’s bare life to be normalized in another, correct kinship. Biopolitics (Bianco, Giuseppe; Miguel, de Beistegui 2015), which in simple means regulated birth, controlled mortality, with defined in the accepted normalization framework allowed freedom of choice, and presented to the individual as a necessity for directed economic well-being and security. The reality-based biopolitics in the best interests of the child, in society, portrays the child himself as a passive recipient of culture, who “goes on a linear curve on his way to adulthood” (Abella 2017, 23). Children do not have their political rights until they reach their adulthood: “Children are not voters, children do not vote for us” (Kalnozols 2018). Driven by moral and legal motives, children are cared for by adults in ‘the best interests of the child’. These care considerations are never just moral, they are always consciously / unconsciously politically and economically driven. The child has only a bare life (Agamben 1998), a body that is moved, exposed and shaped at the discretion of the caregivers. Childhood, as a cultural project with goals and meanings, is a constant adaptation and struggle (Weisner 2015). The ethnographic data of the field work outline the relations of parents, children and caregivers with the pre-institutional, institutional and post-institutional (Rockhill 2010, 3-5) stages of the state system, which, when interpreted in theory, reinforced by research and analysis, show that the state as a superparental policy with the guiding principle of action “in the best interests of the child” defined by law (Saeima 1998), is performed to a non-existent, imaginary child (Ed

Bakalaura darba tēma ir ‘’Pacientu aprūpe pēc elektrokardioversijas’’, kas sevī ietver teorijas un pētījuma daļas aprakstu par māsas sniegtās pacientu aprūpes kvalitāti x stacionārā kardioloģijas nodaļā. Pētījums veikts izmantojot kvalitatīvu pētījuma metodi. Tēmas aktualitāti pamato fakts, ka ātriju fibrilācijas atkārtošanās biežums pēc elektrokardioversijas, kas saistās ar nekvalitatīvas pacientu pašaprūpes veikšanu un zināšanu trūkumu, atkārtojas pat pēc dažām dienām no izrakstīšanās perioda. Lai arī komplikācijas novēro reti, ir nepieciešama aprūpes kvalitātes izvērtēšana un uzlabošana, lai mazinātu šo risku. Darba mērķis ir noskaidrot pacientu aprūpi pēc elektrokardioversijas. Izvirzītais pētniecības jautājums – kāda ir aprūpe pacientiem pēc elektrokardioversijas? Autore ir apkopojusi literatūru par pacientu aprūpi pēc elektrokardioversijas un analizējusi citu valstu rekomendācijas un pētījumus. Veikusi Virdžīnijas Hendersones māszinību teorijas analīzi un pielietojumu saistībā ar pētījuma tēmu, kā arī apkopojusi un analizējusi pētījuma rezultātus. Pētījuma empīriskajā daļā autore izstrādāja intervijas jautājumus, veica intervijas 5 x slimnīcas kardioloģijas nodaļas māsām ar vismaz piecu gadu pieredzi un analizēja pētījuma rezultātus, izmantojot kontentanalīzes tabulas. Pētījuma būtiskākie rezultāti: Respondenti izvērtē pacienta objektīvo un subjektīvo stāvokli, pielāgojoties aprūpes vajadzībām visā stacionēšanās periodā. Tiek sniegtas mutiskas rekomendācijas gan stacionārā, gan pirms izrakstīšanās pašaprūpes veicināšanai. Māsas veicina saskarsmi, nodrošinot psihoemocionālo atbalstu un pacienta zināšanas par ārstēšanas procesu. Darbs sastāv no 64 lappusēm, izmantoti 69 literatūras avoti, 11 kontentanalīzes tabulas. Atslēgas vārdi: elektrokardioversija, pacients, aprūpes process., The topic of the bachelor's thesis is "Patient care after electrocardiography", which includes a description of the theory and part of the research on the quality of patient care provided by the nurse in inpatient cardiology department. The research was performed using a qualitative research method. The topicality of the topic is justified by the fact that the frequency of recurrence of atrial fibrillation after electrocardiography, which is related to poor quality of patient self - care and lack of knowledge, recurs even a few days after the check-out period. Although complications are rare, the quality of care needs to be assessed and improved to reduce this risk. The aim of the work is to asses the care of patients after electrocardiography. Research question: What is the care for patients after electrocardiography? The author has compiled literature on patient care after electrocardiography and analyzed recommendations and research from other countries. Has performed the analysis and application of Virginia Henderson's theory of nursing in connection with the research topic, as well as summarized and analyzed the results of the research. In the empirical part of the research, the author developed interview questions, conducted interviews with five hospital cardiology nurses with at least five years of experience and analyzed the results of the study using content analysis tables. The most important results of the research: Respondents evaluate the patient's objective and subjective condition, adapting to the care needs throughout the inpatient period. Verbal recommendations are provided to promote self-care, both inpatient and pre-check-out. Nurses facilitate communication by providing psycho-emotional support and the patient's knowledge of the treatment process. The work consists of 64 pages, 69 literature sources, 11 content analysis tables. Keywords: electrocardiography, patient, care process.

Bakalaura darba tēma ir ,, Mielomas pacientu aprūpe ķīmijterapijas laikā’’. Bakalaura darba tēma ir izstrādāta, balstoties uz pieredzi darbā ar hematoonkoloģiskiem pacientiem, tai skaitā - mielomas slimības pacientiem. Turklāt pagaidām ir veikts maz pētījumu, saistībā ar šo tēmu. Darba autore uzskata, ka mielomas pacientu aprūpe ķīmijterapijas laikā, var uzlabot pacienta un viņa ģimenes dzīvi, kā arī spēj palīdzēt ietaupīt papildu resursus. Darba mērķis ir: Izvērtēt mielomas pacientu aprūpi ķīmijterapijas laikā. Pētījuma jautājums: kāda ir mielomas pacientu aprūpe ķīmijterapijas laikā? Izmantotā pētījuma metode: kvalitatīva metode, pētījuma instruments intervija. Veicot pētījumu, tika atbildēts uz pētījuma jautājumu: Kāda ir mielomas pacientu aprūpe ķīmijterapijas laikā? Atslēgas vārdi: Mieloma, ķīmijterapija, aprūpe, The theme of the bachelor's thesis is ”Care of myeloma patiets during chemotherapy’’. The bachelor's thesis is based on experience in working with hematooncological patients, including myeloma patients. In addition, little research has been done on this topic so far. The author believes that the care of myeloma patients during chemotherapy can improve the life of the patient and his family, as well as can help save additional resources. The aim of the study is to: To evaluate the care of myeloma patients during chemotherapy. Research question: What is the care of myeloma patients during chemotherapy? Research method used: qualitative method, research tool interview. The study answered the research question: What is the care of myeloma patients during chemotherapy? Keywords: Myeloma, chemotherapy, care

Māszinības (ar specializāciju Ķirurģiskās aprūpes māsa) Veselības aprūpe Nursing Studies Health Care Bakalaura darba tēmas nosaukums: ‘’Pacientu dzīves kvalitāte pēc kolostomas izveides’’. Darba mērķis bija: noskaidrot kā mainās dzīves kvalitāte divu gadu laikā pēc kolostomas izveides. Pētījumā piedalījās 88 respondenti, kuri tika izvēlēti pēc speciālas izlases, kur respondenti bija konkrētas individuālas personas, kas izlasē tika iekļautas atbilstoši pētījuma mērķim. Datu ievākšanai tika izmantota starptautiski atzīta anketa – Īsās formas veselības aptauja (SF-36v2 Short Form Health Survey) un autores izstrādāta anketa par demogrāfiskiem jautājumiem. Salīdzinot PCS – fiziskās veselības un MCS- mentālās veselības iegūtos rezultātus, tika noskaidrots, ka pacientiem gadu pēc kolostomas izveides fiziskais stāvoklis ir augstāks nekā mentālās veselības stāvoklis, pacientiem, kuri ir divus gadus pēc kolostomas izveides fiziskais stāvoklis ir zemāks, bet mantālais veselības stāvoklis tāds pats kā pacientiem kā pacientiem, kuri ir gadu pēc operācijas. Abu respondnetu grupas rādītāji ietilpa 41 – 60 vērtībā, kas norāda, ka dzīves kvalitāte ir vidēja. Pētījumā iegūtie rezultāti parādīja, ka lielākajai daļai respondentu savs pašreizējais veselības stāvoklis salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir vidējs. Kā tādu pašu veselības stāvoklis kā pirms gada atzina 48,48% respondentu, bet sliktāku kā pirms gada 36,36%, iegūtie dati ļauj secināt, ka dzīves kvalitāte respondentiem ir tāda pati vai būtiski nav mainījusies. Par to, ka kolostomas pacientiem depresijas risks nav pārāk augsts liecina arī iegūtie vitalitātes (VT) un mentālās veselības (MH) vidējie rādītāji, kur pacientiem gadu pēc kolostomas izveides VT – 42, MH – 51, pacientiem, kuri ir divus gadus pēc kolostomas izveides vidējie rādītāji bija VT -71 un MH- 54. Pēc rezultātiem tika secināts, ka pacientiem pēc kolostomas izveides, divu gadu laikā, dzīves kvalitāte nav būtiski pasliktinājusies, bet tiek ietekmēta un lielākā vai mazākā mērā ierobežota, pacientu piedalīšanās dažādās fiziskās aktivitātēs, darbā un ikdienas darbu veikšanā, kur būtisks ietekmējošais faktors ir sāpes. Atslēgvārdi: dzīves kvalitāte, stoma, kolostoma, mentālā, fiziskā veselība, aprūpe, pacients. Title of Bachelor's Work Theme: “Quality of Patients' Life After Creating a Collostoma”. The aim of the work was to find out how the quality of life changed within two years of the creation of a colostoma. The study involved 88 respondents selected on a special sample, where respondents were specific individuals who were selected in the sample according to the purpose of the study. The data collection was based on an internationally recognised questionnaire — Short Form Health Survey (SF-36v2 Short Form Health Survey) and a questionnaire on demographic issues developed by the author. Comparing the results of PCS - physical health and MCS - mental health, patients were found to have a higher physical status than mental health for a year following the creation of colostoma, in patients who are two years after the creation of colostoma in a lower physical condition but have a lower mantle state similar to that of patients who are a year after the creation of colostoma colostoma. operations. The two respondent groups included 41-60 values, indicating that quality of life is average. The results from the study showed that the majority of respondents have an average of their current state of health compared to a year earlier. As the same health status as a year ago acknowledged 48.48% of respondents, but worse than 36.36% a year ago, the findings suggest that the quality of life for respondents is the same or has not changed significantly. In colostoma patients, the risk of depression is also not too high, indicating the resulting mean values of vitality (VT) and mental health (MH), where the average rates for patients were VT -71 and MH 54, two years after the creation of colostoma. Following the results, it was concluded that the quality of life has not deteriorated significantly in patients following the creation of colostoma, in two years, but is affected and more or less limited, the participation of patients in a variety of physical activities, work and day-to-day works, where pain is a major factor. Keywords: quality of life, stoma, colostoma, mental, physical health, care, patient.

Vecmāte Veselības aprūpe Midwifery Health Care Latvijā sievietes ar redzes invaliditāti savu dzemdību un pēcdzemdību perioda pieredzi vērtē gan kā pozitīvu, gan negatīvu. Ir dažādi apstākļi, kas ietekmējuši respondentu pieredzi atrodoties dzemdību nodaļās. Pētījumā neredzīgu sieviešu pieredzi dzemdību un pēcdzemdību periodā ietekmējuši gan iekšējie apstākļi, kas ir ģimene, gan ārējie faktori (slimnīcas vide, personāla attieksme, sabiedrība uztvere), kas atspoguļo pašu dalībnieču pieredzi un veselības aprūpes sistēmas nepilnības. Bakalaura darba mērķis ir analizēt un aprakstīt dzemdību un pēcdzemdību perioda pieredzi sievietēm ar redzes invaliditāti. Pētījuma metode tika veikta kā kvalitatīvs pētījums, tajā piedalījās sešas Latvijā dzīvojošas sievietes ar redzes invaliditāti, kas pieredzējušas dzemdības un pēcdzemdību periodu. Analizējot respondentu pieredzes var secināt, ka neredzīgas sievietes nav apmierinātas ar perinatālās aprūpes kvalitāti, slimnīcas telpas un slimnīcas personālu, kas nav piemērotas sievietēm ar redzes invaliditāti. Intervijas noslēguma jautājumos respondenti dalījušies ar ieteikumiem kā uzlabot aprūpes kvalitāti sadarbībā ar sievietēm kurām ir redzes invaliditāte. Apkopojot un analizējot intervijās iegūtos datus ar interpretatīvās fenomenoloģiskās analīzes metodi, tika izvirzītas 5 galvenās tēmas: atbalsts, sociālā stigma, dzemdību un pēcdzemdību perioda aprūpe, mobilitāte slimnīcas telpās un respondentu ieteikumi par aprūpes uzlabošanu. Latvijā šis bija pirmais pētījums, kas atklāj dzemdību un pēcdzemdību perioda pieredzi sievietēm ar redzes invaliditāti. Pētījums parāda neredzīgu sieviešu skatījumu uz viņu pieredzi mainot sabiedrības attieksmi un stereotipus par sievietēm ar redzes invaliditāti. Bakalaura darba atslēgas vārdi: sievietes, redzes invaliditāte, dzemdības, pēcdzemdību periods, pieredze, stigmatizācija, aprūpe, atbalsts, mobilitāte. In Latvia, women with visual impairments evaluate their experience of childbirth and the postpartum period as both positive and negative experiences. There are various circumstances that have influenced the respondents' experience of being in maternity wards. In the study, the experience of blind women during childbirth and the postpartum period was influenced by both internal family and external factors (hospital environment, staff attitude, society and its perception), which reflect the participants' own experiences and health system failures. The aim of the bachelor's thesis was to analyze and describe the experience of childbirth and the postpartum period for women with visual impairments. The research method was performed as a qualitative study, in which six women with visual impairments living in Latvia who had experienced childbirth and the postpartum period participated. In general, analyzing the respondents' experiences, it can be concluded that blind women are not satisfied with the quality of perinatal care, hospital facilities and hospital staff, which are not suitable for women with visual impairments. In the closing questions of the interview, the respondents shared suggestions on how to improve the quality of care in cooperation with women with visual impairments. Summarizing and analyzing the data obtained in the interviews with the method of interpretive phenomenological analysis, 5 main topics were raised: support, social stigma, maternity and postnatal care, mobility in hospital premises and respondents' recommendations for improving care. In Latvia, this was the first study to reveal the experience of childbirth and the postpartum period for women with visual impairments. The study shows blind women's views on their experiences of changing societal attitudes and stereotypes about women with visual impairments. Keywords of the bachelor's thesis: women, visual disability, childbirth, postpartum period, experience, stigmatization, care, support, mobility.

Bakalaura darba tēma: “Aprūpes problēmas pacientiem ar politraumām intensīvās terapijas nodaļā”. Darba mērķis: noskaidrot aprūpes problēmas pacientiem ar politraumām intensīvās terapijas nodaļā. Bakalaura darbs sastāv no teorētiskās un pētnieciskās daļas. Teorētiskajā daļā analizēta informācija par politraumām, to cēloņiem un smaguma pakāpēm, pacientu ar politraumām aprūpes vadību un māsu kompetencēm šo pacientu aprūpē, kā arī veikta Roperas – Loganas – Tīrnejas aprūpes modeļa analīze saistībā ar pacientu ar politraumām aprūpi intensīvās terapijas nodaļā. Izmantojot kvalitatīvo pētniecības metodi, veikts pētījums intensīvās terapijas nodaļā vienā no Rīgas lielākajām slimnīcām, kura laikā intervētas 10 intensīvās terapijas nodaļā strādājošas māsas. Pētījuma jautājums: Kādas ir aprūpes problēmas pacientiem ar politraumām intensīvās terapijas nodaļā? Bakalaura darba izstrādē izmantoti 23 literatūras avoti, no tiem 3 latviešu valodā un 20 angļu valodā. Darbs satur 10 tabulas un 1 attēlu. Kopējais darba apjoms 34 lappuses., The topic of the Bachelor's thesis: "Care problems of patients with polytrauma in the intensive care unit". The aim of the paper: to clarify the care problems of patients with polytrauma in the intensive care unit. The Bachelor's thesis consists of theoretical and research parts. The theoretical part analyzes information about polytraumas, their causes and severity, management of polytrauma patients and nursing competencies in the care of these patients, as well as analysis of the Roper - Logan - Tierney care model in relation to polytrauma patients in intensive care unit. Using a qualitative research method, a study was conducted in the intensive care unit of one of the largest hospitals in Riga, during which 10 nurses, working in the intensive care unit, were interviewed. Research question: What are the care problems of patients with polytrauma in the intensive care unit? 23 literature sources were used in the development of the Bachelor's thesis, of which 3 in Latvian and 20 in English. The paper includes 10 tables and 1 figure. The total volume with attachments is 34 pages.

Bakalaura darba tēma: “Aprūpes dokumentācija kardioloģijas nodaļā intensīvās terapijas palātā”. Darba mērķis: izpētīt aprūpes dokumentāciju kardioloģijas nodaļas intensīvās terapijas palātā. Darbs sastāv no teorētiskās un pētnieciskās daļas. Teorētiskajā daļā analizēta Patrīcijas Benneres māszinību teorija, veikts kardioloģijas nodaļas intensīvās terapijas palātas raksturojums, kā arī analizēta literatūra par aprūpes dokumentāciju kardioloģijas nodaļas intensīvās terapijas palātā, dokumentācijas aizpildīšanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem Latvijā un aizpildīšanas pieredzi pasaulē. Pētījuma veikšanai izmantota kvalitatīvā pētniecības metode, instruments – daļēji strukturēta intervija. Tika intervētas 10 kardioloģijas nodaļas intensīvās terapijas palātā strādājošas māsas. Pētījuma laikā tika gūtas atbildes uz pētījuma jautājumiem: 1. Kāda aprūpes dokumentācija tiek pielietota māsas darbā kardioloģijas nodaļas intensīvās terapijas palātā? 2. Cik optimāla un ērti izmantojama ir aprūpes dokumentācija kardioloģijas nodaļas intensīvās terapijas palātā? Bakalaura darba izstrādē tika izmantoti 24 literatūras avoti, no tiem 7 latviešu valodā un 17 angļu valodā., The topic of the Bachelor's thesis: "Nursing documentation in the intensive care ward of the cardiology department". Aim of the work: to study the care documentation in the intensive care unit of the cardiology department. The work consists of theoretical and research part. The theoretical part analyzes Patricia Benner's nursing theory, describes the intensive care ward of cardiology department, as well as analyzes the literature on care documentation in the intensive care ward of cardiology department, documentation regulations in Latvia and world experience requirements. A qualitative research method is used, a research tool - a partially structured interview. 10 nurses working in the intensive care ward of the cardiology department were interviewed. During the research, answers to the research questions were obtained: 1. What care documentation is used in the work of a nurse in the intensive care unit of the cardiology department? 2. How optimal and easy to use is the care documentation in the intensive care unit of the cardiology department? 24 literature sources were used in the development of the bachelor's thesis, of which 7 in Latvian and 17 in English.

Bakalaura darba tēma ir “ Pacientu pieredze veselības aprūpes procesā ”. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt pacientu pieredzi ietekmējošos faktorus veselības aprūpes procesā pandēmijas laikā. Mērķa sasniegšanai autore pirmajā nodaļā analizēja normatīvos dokumentus un literatūru par veselības aprūpes sistēmu, tās pieejamību un pacientu pieredzi/apmierinātību akcentējot CIVID-19 ietekmi. Otrajā nodaļā autore raksturoja māszinības teoriju saistībā ar izvēlētās tēmas kontekstu. Trešajā nodaļā autore empīriski izpētīja iedzīvotāju pieredzi veselības aprūpes procesā un pakalpojumu pieejamību pandēmijas laikā. Darba noslēgumā tika izstrādāti secinājumi. Pētījuma sākumā izvirzītā hipotēze: COVID- 19 pandēmija negatīvi ietekmē pacientu pieredzi veselības aprūpes procesā , tika apstiprināta. Autores izstrādātais bakalaura darba pētījums ir praktiski nozīmīgs pacientu pieredzes veselības aprūpes procesā uzlabošanā un māsas profesionālās darbības pilnveidē. Bakalaura darbs sastāv no 40 lpp, darbā ir iekļauti 12. attēli un izmantoti 38. literatūras avoti., The theme of the bachelor's thesis is "Patients experience in the healthcare process". The aim of the study is to investigate the factors influencing the patient experience in the healthcare process during a pandemic. To achieve the objective, the author in the first chapter analyzed the normative documents and literature on the health care system, its accessibility and patient experience / satisfaction, emphasizing the impact of COVID-19. In the second chapter, the author described the theory of nursing due to the context of the chosen topic. In the third chapter, the author empirically studied the experience of the population in the health care process and the availability of services during the pandemic. Conclusions were obtained at the end of the work. The hypothesis of the study: the COVID-19 pandemic negatively affects the patients experience in the healthcare process, was confirmed. The research of the bachelor thesis developed by the author is practically important for the improvement of patients experience in the health care process and in the improvement of the nurses professional activity. The bachelor's thesis consists of 40 pages, 12 figures and 38. literature sources are used.

Bakalaura darba tēma – “ Pacientu ar disfāgiju aprūpe pēc pārciesta insulta” Darba mērķis - Izpētīt pacientu ar disfāgiju aprūpi pēc pārciesta insulta Pētījuma uzdevumi: apkopot un analizēt literatūru par insultu, insulta pacientu aprūpi ar disfāgiju; veikt D.Oremas pamatvajadzību teorijas analīzi saistībā ar bakalaura darba tēmu Izstrādāt pētījuma instrumentu - strukturēta intervija un novērošanas protokols; Izmantojot kvalitatīvo pētniecības metodi veikt intervēšanu; Apkopot un analizēt iegūtos datus; Izdarīt secinājumus. Pētījuma rezultāti: tika izpētīta pacientu ar disfāgiju aprūpe, kā arī ar to saistīti problēmjautājumi. Darba pamatā tika izmantota Dorotejas Oremas (Dorothea Orem) pamatvajadzību teorija. Bakalaura darbs var tikt izmantots kā informatīvais līdzeklis, kas varētu palīdzēt uzlabot pacientu aprūpi. Darbs sastāv no 53 lpp ar pielikumiem. Tā izstrādei tika izmantoti 51 literatūras avoti. Atslēgvārdi: pacienti, disfāgija, aprūpe, insults, aprūpes problēmas, Bachelor's thesis topic: Care of patients with dysphagia after a stroke Aim of the study: To study the care of a patient with dysphagia after a stroke Research tasks : to compile and analyze the literature on the care of stroke and stroke patients with dysphagia; to perform the analysis of D.Orem theory of basic needs in connection with the topic of the bachelor's thesis; Develop a research tool- structured interview and observation protocol; type of research: Qualitative research method. Research tool; results of the research; Collect and analyze the obtained data; draw conclusions;The care of patients with dysphagia, as well as related problems were studied. The work was based on the theory of basic needs of Dorothea Orem. The bachelor's thesis can be used as an information tool that could help improve patient care. The work consists of 53 pages with appendixes. 51 literature sources were used for its development. Keywords: patients, dysphagia, care, stroke, care problems.

Bakalaura darba tēma ir “Pacientu fiziskā un psiholoģiskā labsajūta intensīvās terapijas nodaļā”. Darba autore šo tēmu izvēlējās, jo strādā terapijas nodaļā vienā no Rīgas slimnīcām un savā darba praksē strādā ar akūtu aprūpi saņemošiem pacientiem. Tēmas aktualitāti nosaka liels stacionētu pacientu skaits šāda profila nodaļās. Darba mērķis ir noskaidrot māsu pieredzi par pacientu fizisko un psiholoģisko labsajūtu intensīvās terapijas nodaļā. Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti sekojoši darba uzdevumi: apkopot un analizēt zinātniskās literatūras avotus par pacienta fizisko un psiholoģisko labsajūtu ietekmējošiem faktoriem, aprūpi intensīvās terapijas nodaļā, izstrādāt pētījuma instrumentu – intervijas jautājumus, veikt intervēšanu, apkopot iegūtos rezultātus, veikt iegūto datu analīzi, izvirzīt secinājumus. Pētījuma jautājums: Kāda ir māsu pieredze par pacientu fizisko un psiholoģisko labsajūtu intensīvās terapijas nodaļā? Pētījuma instruments: Darbā tika izstrādāti strukturētas intervijas jautājumi māsām, kas piedalās intensīvās terapijas nodaļas pacientu aprūpē. Darbā tika pielietota kvalitatīvā pētniecības metode. tniecības metode. Darbs sastāv no 3 nodaļām, 3 apakšnodaļām, secinājumiem, pielikumiem, darba apjoms ir 34 lpp, darbā izmantoti 34 literatūras avoti. Atslēgvārdi: aprūpe, komunikācija, fizioloģiskā labsajūta, psiholoģiskā labsajūta., Bachelor’s thesis is “Physical and psychological wellbeing of patients in the intensive care unit”. This topic has been choosed by the author as during the work in the therapy department on one of the Riga hospitals and by caring for acute patients. The importness of the topic is determined by the large number of admissions in intensive care units. The aim of the work is to find out the experience of nurses on patient physical and psychological wellbeing in the intensive care unit. To achieve the goal, the following research tasks were set: to compile and analyze scientific literature sources on patient physical and psychological wellbeing in the intensive care unit, to develop a research tool - interview questions, to conduct interviews, to summarize the obtained results, to analyze the obtained data, to draw conclusions. Research question: What is the nurses experience on patient physical and psychological wellbeing in the intensive care unit? Research tool: The work developed structured interview questions for nurses participating in the care of patients in intensive care unit.The qualitative research method was used in the work. The work consists: 3 chapters, 3 subchapters, conclusions, appendices, workload 34 pages, 34 literature sources.

Dokuments ir izstrādāta medicīniskās aprūpes pieteikšanas sistēmas tehniskā dokumentācija, kas ietver programmatūras prasību specifikāciju, programmatūras projektējuma aprakstu, kā arī testēšanas dokumentāciju, informāciju par projekta organizāciju un konfigurāciju pārvaldību, projekta darbietilpības novērtējumus. Lietotne ir izstrādāta izmantojot Java Spring Framework, Apache Maven., The following document is a technical documentation of the medical care application system. It contains software requirements specification, software design description, as well as testing documentation, information about project organization and configuration management, project workload assessments. The application software is developed using Java Spring Framework, Apache Maven.

Katrīna Pinkovska. Bakalaura darbs. Ķirurģiskās aprūpes māsas kompetences sejas žokļa ķirurģijas pacientu aprūpē pēcoperācijas periodā. Rīga. Latvijas Universitāte, 2021. Sejas un žokļa ķirurģija mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no visgrūtākajām un vispieprasītākajām mūsdienu medicīnas jomām. Lai pacienti saņemtu kvalitatīvu ārstēšanu un aprūpi, liela loma ir māsām. Māsai ir jāspēj ne tikai veikt noteiktas aprūpes darbības, bet arī sniegt atbalstu, palīdzību, uzturēt saskarsmi gan ar pacientu, gan viņa tuviniekiem, motivēt uz ātrāku atlabšanu un izglītot pacientu. Bakalaura darba apjoms ir 39 lpp (neskaitot pielikumus). Bakalaura darbs sastāv no ievada, trīs daļām, pētījuma rezultātu daļas, secinājumu daļas, izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksta. Tas satur sešas tabulas, četrus attēlus, četrus pielikumus un trīsdesmit vienu izmantotās lieteratūras un informācijas avotus. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot ķirurģiskās arūpes māsas kompetences, kuras veicina pacientu ātrāku atlabšanu pēcoperācijas periodā pēc sejas žokļa operācijām. Pētījuma jautājums: kādas ir ķirurģiskās aprūpes māsas kompetences, kuras veicina pacientu ātrāku atlabšanu pēcoperācijas periodā pēc sejas žokļa operācijām? Darbā ir izmantota kvalitatīvā pētniecības metode, ar instrumentu- daļēji strukturēta intervija. Intervijās piedalījās X slimnīcas 8 medicīnas māsas, kas strādā sejas žokļa ķirurģijā. Atslēgas vārdi: sejas žokļa ķirurģija, kompetences, pēcoperācijas periods, ķirurģiskās aprūpes māsa, aprūpe., Katrīna Pinkovska. Bachelor Thesis. Competences of a surgical nurse in the care of facial jaw surgery patients in the postoperative period, University of Latvia, 2021. Facial and maxillofacial surgery is considered to be one of the most difficult and demanded areas of modern medicine today. Nurses have a key role to play in ensuring that patients receive quality treatment and care. The nurse must be able not only to perform certain care activities, but also to provide support, assistance, maintain contact with both the patient and his relatives, motivate him to recover faster and educate the patient. The Bachelor Thesis is written in Latvian. The volume of the bachelor's thesis is 39 pages (excluding appendices). The bachelor's thesis consists of an introduction, three parts, a part of research results, a part of conclusions and part of used literature and information sources. It contains six tables, four pictures, four attachments and thirty-one information sources. The aim of the bachelor's thesis is to find out the competencies of the surgical nursing nurse, which promotes faster recovery of patients in the postoperative period after maxillofacial surgery. Research question: What are the competencies of a surgical nurse that contribute to faster recovery of patients in the postoperative period after maxillofacial surgery? The work uses a qualitative research method, with a tool - a partially structured interview. The interviews were attended by 8 nurses of X Hospital working in maxillofacial surgery. Keywords: maxillofacial surgery, competencies, postoperative period, surgical care nurse.

Maģistra darba tēma ir ,,Fiziskā un emocionālā labklājība pacientiem ar šizofrēniju stacionārā.’’ Pētījuma mērķis noskaidrot fiziskās un emocionālās labklājības rādītājus pacientiem ar šizofrēniju stacionārā x. Pamatojoties uz šo mērķi izvirzīts pētījuma jautājums ,,Kādi ir fiziskās un emocionālās labklājības rādītāji pacientiem ar šizofrēniju stacionārā?’’ Pētījuma ietvaros veikts 32 šizofrēnijas pacientu un 22 māsu novērojums stacionārā, un intervēti 11 šizofrēnijas pacienti subakūtā un remisijas periodā. Pētnieciskais darbs ietver teorētisko un empīrisko daļu. Teorētiskā daļa sastāv no 3 nodaļām, kurās apkopota un analizēta informācija par šizofrēnijas pacientu fizisko un emocionālo labklājību stacionārā saistībā ar māszinību teorijām, fiziskās un emocionālās labklājības raksturojums saistībā ar šizofrēniju, fiziskā labklājība, emocionālā labklājība, fiziskās un emocionālās labklājības novērtēšana, objektīvie un subjektīvie rādītāji, aprūpes un izglītošanas nozīmīgums. Empīriskajā daļā veikts kvalitatīvs pētījums. Pētījuma instrumenti - novērošanas protokols un daļēji strukturēta intervija. Empīriskajā daļā apkopoti pētījuma datu analīzes rezultāti, izdarīti secinājumi un ieteikumi. Pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem darba autore secina, ka stacionārā x fiziskos labklājības rādītājus nepieciešams uzlabot veicinot šizofrēnijas pacientu aktivitātes, uzlabojot viņu pašaprūpes iemaņas, iemācot atpūsties, samazinot smēķēšanu, veidojot pacientu līdzestību pamatsaslimšanas un blakussaslimšanu ārstēšanā. Uzlabojot pacientu emocionālo labklājību stacionārā svarīgi būtu veicināt pozitīvas saskarsmes veidošanu ar apkārtējiem, iemācīt metodes psihiskā stāvokļa kontrolēšanai, veicināt pacientu pašapziņu, lai viņi uzdrošinātos pieņemt lēmumus, paplašināt nodarbinātības iespējas un veicināt komandas darbu starp māsu un psihologu/psihoterapeitu., The topic of the master's thesis is “Physical and emotional well-being of hospitalized patients with schizophrenia.” The aim of the study is to determine the indicators of physical and emotional well-being for patients with schizophrenia in hospital X. Based on this aim, the research question ,,What are the indicators of physical and emotional well-being in patients with inpatient schizophrenia?” has been raised. The study included observations of 32 patients with schizophrenia and 22 nurses, and semi-structured interviews with 11 patients in the subacute and remission periods. The thesis includes theoretical and empirical part. The theoretical part consists of 3 chapters summarizing and analyzing information on physical and emotional well-being of hospitalized patients with schizophrenia in relation to nursing theories, characterization of physical and emotional well-being in relation to schizophrenia, physical well-being, emotional well-being, physical and emotional well-being, the importance of care and education. In the empirical part, a qualitative study has been performed. Research instruments - observation protocol and semi-structured interview questions. The empirical part summarizes the results of the analysis of the research data, draws conclusions and recommendations. Based on the results of the study, the author concludes that the physical well-being of patients in hospital x needs to be improved by promoting the activities of patients with schizophrenia, improving their self-care skills, teaching relaxation, reducing smoking, developing patient compliance to treatment of underlying and co-morbidities. To improve patients’ emotional well-being in the hospital, it would be important to promote positive communication with others, teach methods to control mental health, encourage patients’ self-confidence to make decisions, expand employment opportunities and promote teamwork between nurses and psychologists / psychotherapists.

Bakalaura darba tēma ir „Māsas pieredze aprūpējot pacientus ar zarnu stomām stacionārā”. Tās mērķis bija noskaidrot māsas pieredzi aprūpējot pacientus ar zarnu stomām stacionārā. Darbs sastāv no ievada, 3 nodaļām un 5 apakšnodaļām. Darbā izmantota kvantitatīvā pētījuma metode - aptaujas anketa. Izvirzīta hipotēze: māsas pieredze aprūpējot pacientus ar zarnu stomām ir nepilnīgas. Pētījuma uzdevumi ir izpētīt un analizēt literatūru par māsas pieredzi pacientu aprūpē ar zarnu stomām, veikt Dorotejas Oremas pašaprūpes teorijas analīzi, izveidot aptaujas anketu, analizēt un apkopot iegūtos datus, veikt secinājumus. Bakalaura darba izveidē tiek izmantoti 12 literatūras avoti. Bakalaura darba apjoms ir 24 lapaspuses bez pielikumiem. Apkopojot pētījuma rezultātus var spriest, ka stomas atveres izveide mūsdienās ir aktuāla problēma, kas būtiski ietekmē ne tikai pašu pacientu, tuviniekus, bet arī apkārtējus cilvēkus. Veicot aprūpi, māsa tajā iesaista gan pacientu, gan viņa ģimeni. Galvenais mērķis ir palīdzēt pacientam un viņa piederīgajam pielāgoties jaunajai situācijai, iegūt jaunas zināšanas un prasmes. Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka aprūpes māsas spēj aprūpēt un izglītot pacientus ar zarnu stomām, bet, spriežot pēc godīgām atbildēm uz jautājumiem, var redzēt, ka ne katrai māsai ir pieredze un tāpēc būtu nepieciešama teorētiska un praktiska apmācība., The theme of the bachelor's thesis is "Nursing experience in caring for patients with intestinal stoma in a hospital". The aim was to find out the nurse's experience in caring for patients with intestinal stoma. The work consists of an introduction, 3 chapters and 5 subsections. The method of quantitative research is used in the work - questionnaire. Hypothesis put forward: The nurse's experience in caring for patients with intestinal stoma is incomplete. The tasks of the research are to study and analyze the literature on the nurse's experience in the care of patients with intestinal stoma, to analyze Dorothy Orema's theory of self-care, to create a questionnaire, to analyze and summarize the obtained data, to draw conclusions. 12 sources are used in the development of the bachelor's thesis. The volume of the bachelor's thesis is 24 pages without appendices. Summarizing the results of the research, it can be concluded that the creation of an ostomy opening is a topical problem nowadays, which significantly affects not only the patients themselves, relatives, but also the people around them. In providing care, the nurse involves both the patient and his or her family. The main goal is to help the patient and their relatives to adapt to the new situation, acquire new knowledge and skills. The obtained results allow to conclude that nurses are able to care for and educate patients with intestinal stoma, but judging by the honest answers to the questions, it can be seen that not every nurse has experience and therefore theoretical and practical training would be needed.

Bakalaura darba tēma ir “Pacientu aprūpe pēc perifēro artēriju slimības”. Pētījuma problēma ir aktuāla, jo sirds – asinsvadu un asinsrites sistēmas slimības ir galvenais invaliditātes un priekšlaicīgas nāves cēlonis ekonomiski attīstītajās valstīs. Šo slimību medicīniskā un sociālā nozīme katru dienu palielinās, jo tās turpina attīstīties un izplatīties arvien vairāk, un tās ietekmē cilvēkus arvien jaunākā vecumā. Viena no šīm slimībām ir perifēro artēriju slimība, kuras cēlonis ir ateroskleroze 80–90% gadījumos, un kura ļoti bieži netiek diagnosticēta vai tiek diagnosticēta novēloti. Perifēro artēriju slimība ievērojami samazina cilvēka dzīves kvalitāti un var izraisīt dzīvībai bīstamas komplikācijas. Pētījuma mērķis ir noskaidrot pacienta aprūpi pēc perifēro artēriju slimības. Lai sasniegtu pētījuma mērķi tika izvirzīti sekojošie pētījuma uzdevumi: analizēt literatūras avotus par pacientu aprūpi pēc perifēro artēriju slimības, izstrādāt pētījuma instrumentu – intervijas jautājumus, veikt intervēšanu, apkopot iegūtos rezultātus, veikt iegūto datu analīzi, izvirzīt secinājumus. Pētījuma jautājums: Kāda ir pacientu aprūpe pēc perifēro artēriju slimības? Pētījuma metode: kvalitatīvā pētniecības metode. Pētījuma instruments: intervijas jautājumi. Pētījuma rezultāti liecina, ka ka bakalaura darba mērķis - noskaidrot pacientu aprūpi pēc perifēro artēriju slimības ir sasniegts, pētījuma uzdevumi ir izpildīti un atbilde uz pētījuma jautājumu ir saņemta. Bakalaura darba izstrādāšanai tika izmantoti 30 literatūras avoti., Theme of Bachelor's Thesis: “Patient care after peripheral artery disease” The problem of the research is topical, because diseases of the cardiovascular system are the main cause of disability and premature death in economically developed countries. The medical and social significance of these diseases is increasing day by day as they continue to develop and spread, and they affect people at an increasingly young age. One of these diseases is peripheral arterial disease, which is caused by atherosclerosis in 80-90% of cases and is very often undiagnosed or diagnosed late. Peripheral artery disease significantly reduces a person's quality of life and can lead to life-threatening complications. The aim of the study is to find out the patient's care after peripheral artery disease. In order to achieve the research goals, the following research tasks were set: to analyze literature sources on patient care after peripheral artery disease, to develop a research tool - interview questions, to conduct interviews, to summarize the obtained results, to analyze the obtained data, to draw conclusions. Research question: What is the care of patients after peripheral arterial disease? Research method: qualitative research method. Research tool: interview questions. The results of the research show that the goal of the bachelor's thesis - to find out the care of patients after peripheral artery disease has been achieved, the research tasks have been fulfilled and the answer to the research question has been received. 30 literature sources were used for the development of the bachelor's thesis.

Bakalaura darba tēma – “Pacientu ar gastrointestinālām saslimšanām aprūpe pēc invazīvām manipulācijām”. Izvēlētās tēmas aktualitāti nosaka tas, ka dažādu faktoru dēļ pieaug gan IZS, gan onkoloģisko pacientu slimību skaits, tādēļ arvien biežāk tiek veiktas invazīvas manipulācijas šo slimību diagnostikai, procesa progresijas novērtēšanai, terapijas efektivitātes izvērtēšanai, kā arī terapijas nolūkos. Tādēļ ir būtiski noskaidrot, kādi ir galvenie izaicinājumi, ar ko māsām jāsaskaras šo pacientu aprūpē. Tā kā zinātniskajā literatūrā šis jautājums nav plaši atspoguļots autore intervējusi māsas, kuras ar šāda profila pacientiem saskaras visbiežāk. Darba mērķis ir izpētīt pacientu ar gastrointestinālām saslimšanām aprūpi pēc invazīvām manipulācijām. Darbā tika izvirzīts pētījuma jautājums: Kāda ir pacientu ar gastrointestinālām saslimšanām aprūpe pēc invazīvām manipulācijām? Darbā tika izmantota kvalitatīvā pētniecības metode. Pētījuma instruments – strukturēta intervija. Pētījumā iegūtie dati atspoguļo, kā tiek veikta ar gastrointestinālām saslimšanām aprūpe pacientiem pēc invazīvām manipulācijām. Atslēgas vārdi: aprūpe, gastrointestinālās saslimšanas, invazīvās manipulācijas, māsa., The topic of the bachelor's thesis is "Care of patients with gastrointestinal diseases after invasive manipulations". The chosen topics are relevant, taking into account the development of different factors, as well as different types of distribution, as well as different goals of therapy, as well as the effectiveness of therapy. If any of them want to find out, as well as the main challenges nurses face in caring for these patients. As this issue is not widely covered in the scientific literature, the author interviewed nurses, which are used, for example, to prevent contact. Aim of the study: to study patients with gastrointestinal diseases in invasive manipulations. During the activity, the research questions were considered: How are patients treated after gastrointestinal diseases? A qualitative research method was used in the work. Research tools - structured interview. The study provides data on how gastrointestinal disease is delivered to caregivers after treatment of animals. Keywords: care, gastrointestinal diseases, invasive manipulations, nurse.

Bakalaura darba tēma - „Psoriāzes pacientu izglītošana dermatoloģijas klīnikā” Tēmas aktualitāte ir pieaugošs psoriāzes pacientu pieprasījums pēc kvalitatīvas no medicīnas māsas saņemtas aprūpes un praktiskas apmācības par ādas kopšanu. Psoriāze skar aptuveni 1-3% pasaules iedzīvotāju. Pacientam labāk izprotot slimības būtību un gaitu, var panākt labāku slimības kontroli un mazināt paasinājumu attīstību. Medicīnas māsām nepārtraukti jāmācās un jāceļ sava kvalifikācija, lai sekotu līdzi novitātēm un apmācītu pacientus saskaņā ar mūsdienu vadlīnijām. Darba mērķis ir noskaidrot psoriāzes pacientu izglītošanu dermatoloģijas klīnikā. Bakalaura darbā izvirzīti 6 uzdevumi: apkopot un analizēt zinātnisko literatūru par psoriāzi, pacientu izglītošanu; apkopot un analizēt literatūru par Kallistas Rojas adaptācijas teoriju; izstrādāt pētījuma instrumentu – intervijas jautājumus, veikt intervijas, apkopot un analizēt pētījuma rezultātus, izstrādāt secinājumus un priekšlikumus. Pētījuma jautājums: Kāda ir psoriāzes pacientu izglītošana dermatoloģijas klīnikā? Pētījuma instruments: mērķtiecīgi sastādīti intervijas jautājumi. Pētījuma metode ir kvalitatīvā analīze. Pētījuma bāze: X klīnika Rīgā. Pētījuma respondenti: medicīnas māsas, kuras ikdienā aprūpē psoriāzes pacientus. Veikta intervijas anketu izveidošana, respondentu intervēšana, datu apstrāde, medicīniskās literatūras par psoriāzes pacientu aprūpi apkopošana. Pēc interviju analīzes, tika izveidoti seši secinājumi. Atslēgvārdi: pacients, psoriāze, medicīnas māsa, aprūpe, izglītošana., Bachelor's thesis topic - "Education of psoriasis patients in the dermatology clinic" The topicality of the topic is the growing demand of psoriasis patients for quality care received from a nurse and practical training on skin care. Psoriasis affects about 1-3% of the world's population. A better understanding of the nature and course of the disease by the patient can lead to better control of the disease and reduce the development of exacerbations. Nurses must constantly learn and improve their qualifications in order to keep up with innovations and train patients according to modern guidelines. The aim of the work is to find out the education of psoriasis patients in the dermatology clinic. The bachelor's thesis has 6 tasks: to compile and analyze the scientific literature on psoriasis, patient education; to compile and analyze the literature on Callista Roy adaptation theory; to develop a research tool - interview questions, conduct interviews, summarize and analyze research results, develop conclusions and proposals. Research question: What is the education of psoriasis patients in the dermatology clinic? Research tool: purposefully designed interview questions. The research method is qualitative analysis. Research base: X clinic in Riga. Study respondents: nurses who care for psoriasis patients on a daily basis. Compilation of interview questionnaires, interviewing of respondents, data processing, compilation of medical literature on the care of psoriasis patients. After analyzing the interviews, six conclusions were drawn. Keywords: patient, psoriasis, nurse, care, education.

Bakalaura darba tēma ir „Komunikācijas barjeras māsu praksē” Tēmas aktualitāti nosaka komunikācijas nozīme veselības aprūpē starp pacientu un māsu. Darba mērķis bija noskaidrot galvenās komunikācijas barjeras māsu praksē. Pētniecības uzdevumi bija apskatīt zinātnisko literatūru un pētījumus par komunikāciju māsu praksē, analizēt Džeinas Vatsones (Jane Watson) Aprūpes teoriju saistībā ar komunikācijas barjerām māsas praksē, izstrādāt pētījuma instrumentu, veikt pētījumu, analizēt pētījuma rezultātus un izdarīt secinājumus. Izvirzītā hipotēze: Vides barjeras ir biežākās komunikācijas barjeras māsu praksē. Pētījumā izmantotā pētniecības metode – kvantitatīvā, instruments – aptaujas anketa. Pētījuma rezultāti ir: 1. biežākās komunikācijas barjeras māsu praksē ir personāla pārslodze un laika trūkums; 2. bakalaura darba pētījumā izvirzītā hipotēze apstiprinājās. Bakalaura darbs izpildīts uz 40 lapām. Darbā ir 25 attēli un 4 pielikumi. Darbā izmantoti 36 informācijas avoti (latviešu un angļu valodā). Atslēgas vārdi: komunikācija, komunikācijas barjeras, māsu prakse, aprūpe., The topic of my Bachelor’s thesis is “The communication barriers at nurses’practical life”. The actuality of the topic is due to the importance of communication in health care between patient and nurse. The target of the job is to find out the main communication barriers at nurses’ practice. The tasks of my research were to analyze professional literature and made research about communication at nurses’ practice, to analyze “Theory of Human Caring” by Jane Watson due the communication barriers at nurses’ practice, to develop the instrument of this research, to do the research, to analyze the results of made research and to gain conclusions from them. The hypothesis of my job is that environmental barriers are the most often barriers at nurses’ practice; The used research method is quantities’ method, the instrument – questionnaire. The results of the research are: 1.The overload and lack of time are the most often communication barriers at nurses’ practice. 2.The hypothesis of this bachelor job was confirmed. The bachelor job is written on 40 pages. There are 25 tables and 4 attachments. There are used 36 information resources (in Latvian and English). Key words: communication, communication barriers, nurses’ practice, care.

Ievads. Sāpes ir ļoti izplatītas onkoloģisko pacientu populācijā. Onkoloģiskie pacienti var ciest sāpes jebkurā stadijā un ārstēšanas posmā. Šīs sāpes var būt dažāda rakstura un intensitātes. Ir vairāki fizioloģiski mehānismi, ar kuru palīdzību vēzis izraisa sāpes. Statistikie dati liecina, ka sāpes izjūt no 30 līdz 50% pacientu, kas saņem aktīvu pretvēža ārstēšanu, un no 75 līdz 90% pacientu, kuriem ir progresējoša, metastātiska vai termināla slimība. Izteiktas līdz neciešamas sāpes biežāk izjūt pacienti III-IV vēža stadijās. Šajos gadījumos, pēc PVO noteiktām vadlīnijām, terapijā ir jāpievieno opioīdi. Diemžēl, lietojot opioīdus, pacientiem diezgan bieži ir novērojami nevēlami blakusefekti. Tas var sagādāt pacientam diskomfortu un pat ciešanas, un neskatoties uz labu atsāpinošo efektu, pieņemama dzīves kvalitāte nebūs sasniegta. Tas ir ļoti svarīgi, īpaši pacientiem, kas saņem paliatīvo aprūpi. Materiāli un metodes. Prospektīvs pētījums, kas tika veikts stacionārā “Biķernieki”, paliatīvās aprūpes nodaļā. Pētījumā tika iekļauti 52 pacienti, vecumā no 36 līdz 82 gadiem, kuri saņēma ārstēšanu stacionārā “Biķernieki”, paliatīvās aprūpes nodaļā, laika posmā no 2020.gada janvāra līdz 2020.gada martam. Datu iegūšanai tika izmantota anketēšanas metode. Anketā tika iekļauti jautājumi par respondenta dzimumu, vecumu, diagnozi, blakusslimībām, saņemto terapiju un blakusefektu esamību. Rezultāti. Saņēmot opioīdu terāpiju 69% respondentu novēroja vienu vai vairākus blakusefektus. 31% respondentu blakusefektus nenovēroja. Tramadola grupā visbiežāk novērota blakne ir vājums – 61% (n=11), aizcietējumi 44% (n=8), miegainība 33% (n=6), slikta dūša 27% (n=5), paaugstināta svīšana 16% (n=3), urīna aizture un miega traucējumi 11% (n=1). Fentanīla grupā vājums 37% (n=11), miegainība 29% (n=8), aizcietējumi un slikta dūša 11% (n=3), paaugstināta svīšana 7% (n=2), miega traucējumi 3% (n=1). Nieze nebija novērota nevienam respondentam, kas saņēma fentanīlu. Morfīna grupā vājums 71% (n=5), miegainība 57% (n=4), slikta dūša 42% (n=3), nieze 28% (n=2), miega traucējumi, aizcietējumi un urīna aizture 14% (n=1). Paaugstināta svīšana nebija novērota nevienam respondentam. Salīdzinot šos medikamentus un izraisītus blakusefektus, statistiski nozīmīga atšķirība ir aizcietējumu grupā (p=0,029) un niezes grupā (p=0,015). Pārējās grupās nav atrasta statistiski nozīmīga atšķirība (p>0,05). Secinājumi. Opioīdu izraisītus blakusefektus novēroja 69% respondentu, kas nozīmē, ka problēma joprojām ir aktuāla.Visbiežākie opioīdu terapijas blakusefekti ir vājums, miegainība, aizcietējumi un slikta dūša. Retāk novērotie blakusefekti ir paaugstināta svīšana, miega traucējumi, nieze un urīna aizture.Salīdzinot konkrētus medikamentus, transdermālām fentanīlam ir laba panesamība un zems blakusefektu veidošanas risks. Savukārt perorālam tramadolam ir lielāks aizcietējumu riks, bet intravenozajam morfīnam lielāks niezes risks., Pain is very common among oncological patient population. Oncological patients may experience pain at any stage of illness and any stage of treatment. Experienced pain can be of different nature and intensity. There are a number of physiological mechanisms by which cancer causes pain. Statistical data show that between 30 and 50% of patients receiving active anticancer treatment and between 75 and 90% of patients with advanced, metastatic or terminal disease are experiencing pain. Severe to intolerable pain is felt more frequently in patients at the stages of III-IV cancer. In these cases, opioids should be added to treatment according to WHO guidelines. Unfortunately, opioids tend to have side effects in patients quite frequently. This can cause patient discomfort and even suffering, and despite a good pain relieving effect, acceptable quality of life will not be achieved. Materials and methods. A prospective study conducted in the “Biķernieki” hospital’s palliative care ward. The study included 52 patients, within age variations from 36 to 82, who received treatment in the “Biķernieki” hospital’s palliative care ward, between January 2020 and March 2020. To obtain the data questionnaire method was used. The questionnaire included questions concerning the respondent's sex, age, diagnosis, compositional conditions, received treatment and the existence of side effects. Results. 69% of respondents experienced one or more side effects when administering opioid therapy. 31% of respondents did not experience any side effects. In the group of patients using tramadol, the most common side effects are weakness – 61% (n = 11), constipation 44% (n = 8), somnolence 33% (n = 6), nausea 27% (n = 5), increased sweating 16% (n = 3), urinary retention and sleep disorders 11% (n = 1). In the group of patients using fentanil, weakness 37% (n = 11), somnolence 29% (n = 8), constipation and nausea 11% (n = 3), sweating increased 7% (n = 2), sleep disorder 3% (n = 1). Itching was not observed in any of the respondents who received fentanyl. In the group of patients using morphine, weakness 71% (n = 5), somnolence 57% (n = 4), nausea 42% (n = 3), itching 28% (n = 2), sleep disorder, constipation and urinary retention 14% (n = 1). No respondents experienced increased sweating. When comparing these medicines and associated side effects, a statistically significant difference is between the constipation group (p = 0.029) and the itching group (p = 0.015). No statistically significant difference was found in other groups (p > 0,05). Conclusions. Opioid-related side effects were observed in 69% of respondents, which means that the problem is still relevant. The most common side effects of opioid treatment are weakness, drowsiness, constipation and nausea. Uncommon side effects include increased sweating, sleep disturbances, itching and urinary retention. Compared to certain medicines, transdermal transdermal fentanyl is well tolerated and has a low risk of side effect

Bakalaura darba tēma “Akūta koronāra sindroma ar ST elevācijām pacientu aprūpe lokālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā”. Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka Latvijā koronāra slimība ir liela sabiedrības problēma, jo, lai gan pēdējos gados mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir mazliet mazinājusies, kardiologi šo tendenci pozitīvi nevērtē, jo tā ir saglabājusies augsta. Darba mērķis: Izpētīt pacientu aprūpi ar akūtu koronāru sindromu ar ST elevācijām lokālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā. Pētījuma jautājums: Kāda aprūpe tiek veikta pacientam ar akūtu koronāru sindromu ar ST elevācijām lokālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā? Pētījuma metode: Kvalitatīvā pētījuma metode, pētījuma instruments – daļēji strukturēta intervija. Pētījums tika veikts X slimnīcas ITN, tajā piedalījās 7 māsas, kuras nodrošina AKS pacientu aprūpi. Otrajā nodaļā tiek apkopota zinātniskā literatūra par Akūtu koronāru sindromu ar ST elevācijām. Trešajā nodaļā tiek apkopota literatūra par pacientu aprūpi. Ceturtajā nodaļā tiek analizēti intevijās iegūtie dati no respondentiem. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, bakalaura darba mērķis ir sasniegts. Tika secināts, ka galvenās aprūpes prioritātes pacientiem stājoties ITN ar akūtu koronāru sindromu ir vitālo rādītāju monitorings, sāpju mazināšana, agrīnu komplikāciju novērtēšana un medikamentozā aprūpe. Māsai ir svarīgi precīzi izpildīt ārstu dotās ordinācijas, lai pacients saņemtu kvalitatīvu ārstēšanu. Pēc pētījuma apkopošanas var secināt, ka pacientiem ar AKS ar ST elevācijām atveseļošanās ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Kā piemērus var minēt savlaicīgu diagnozes uzstādīšanu, veselības stāvokļa novērtējumu pirms diagnozes uzstādīšanas, ārstēšanas metodes, aprūpi slimības laikā un pēc tās, atbalstu, ko sniedz tuvinieki, pacienta aktīvu iesaistīšanos savas veselības uzlabošanā, precīzu ārstu ordināciju izpildi atveseļošanās periodā. Darbs sastāv no 42 lappusēm, 3 nodaļām ar apakšnodaļām, 14 tabulām, 5 pielikumiem un 38 literatūras avotiem. Atslēgas vārdi: akūts koronārs sindroms, pacients, aprūpe, māsa., The topic of the bachelor’s is “ Care of patients with acute coronary syndrome with ST elavations in the intensive care unit of local hospital.” The topicality of the theme is determined by the fact that Latvia coronary heart disease is a big problem because although in recent years mortality from cardiovascular diseas has slightly decreased, cardiologists do not evaluate this trend positively, since it has remained high. Aim of the study: To study the care of patients with acute coranary syndrome with ST elevations in the intensive care unit of a local hospital. Research question: What care is provided to a patient with acute coronary syndrome with ST elevations in the intensive care unit of a local hospital? Research method: Qualitative research method, research tool – semi – structured interview. The study was conducted in Hospital ITN X, and involved 7 nurses. The second chapter summarizes the scientific literature on Acute Coronary Syndrome with ST elavations. The third chapter summarizes the literature on patient care. In the fourth chapter, the data obtained from the interviews from the respondents are analyzed. It was concluded that the main care priorities for patients entering ITN with acute coronary syndrome are vital signs monitoring, pain relief, assessment of early complications and medication. It is important for the nurse to precisely follow the instructions given by the doctor so that the patient receives quality treatment. After summarzing the study, it can be concluded that the recovery of patients with STDs with ST elevations depends on various factors. Example including early diagnosis, pre – diagnosis assessment, treatment methods, and during and after illness,support provided by relative and the patient’s active involment in improving their health, accurate exacution of doctor’s orders during the recovery period. The work consists of 42 pages, 3 chapters with subsections, 14 tables, 5 appendice and 38 references. Keywords: acute coronary syndrome, patient, care, nurse.

Bakalaura darba tēma ir “Pacientu aprūpe pēc apakšējās ekstremitātes amputācijas”. Darba autore ir izvēlējusies šo tēmu, jo strādājot ķirurģijas infekcijas nodaļā, vienā no Rīgas slimnīcām, savā ikdienā novēro pacientus pēc apakšējās ekstremitātes amputācijas. Tēmas aktualitāti nosaka liels amputāciju skaits. Darba mērķis ir noskaidrot pacienta aprūpi pēc apakšējās ekstremitātes amputācijas stacionārā. Lai sasniegtu mērķi tika izvirzīti sekojoši pētijuma uzdevumi: apkopot un analizēt zinātniskās literatūras avotus par pacientu aprūpi pēc apakšējās ekstremitātes amputācijas, izstrādāt pētijuma instrumentu – intervijas jautājumus, veikt intervēšanu, apkopot iegūtos rezultātus, veikt iegūto datu analīzi, izvirzīt secinājumus un priekšlikumus. Pētījuma jautājums: Kāda ir pacientu aprūpe pēc apakšējās ekstremitātes amputācijas stacionārā? Pētījuma instruments: Darbā tika izstrādāti strukturētas intervijas jautājumi māsām, kuras piedalās pacientu aprūpē pēc apakšējās ekstremitātes amputācijām. Darbā tika pielietota kvalitatīvā pētniecības metode. Darbs sastāv no 5 nodaļām, 7 apakšnodaļām, secinājumiem, pielikumiem, darba apjoms ir 41 lpp, darbā izmantoti 30 literatūras avoti. Atslēgvārdi: Amputācija, aprūpe, pēcoperācijas aprūpe., Bachelor's thesis is "Patient care after lower limb amputation". This topic has been chosen by the author as during the work in the Surgical infection department on one of the Riga hospitals, patients observe lower extremity amputation in their daily routine. The topicality of the topic is determined by the large number of amputations. The aim of the work is to find out the care of the patient after the lower limb amputation in the hospital. To achieve the goal, the following research tasks were set: to compile and analyze scientific literature sources on patient care after lower limb amputation, to develop a research tool - interview questions, to conduct interviews, to summarize the obtained results, to analyze the obtained data, to draw conclusions and suggestions. Research question: What is the care of patients after inpatient lower limb amputation? Research tool: The work developed structured interview questions for nurses participating in the care of patients after lower limb amputations. The qualitative research method was used in the work. The work consists: 5 chapters, 6 subchapters, conclusions, appendices, workload 41 pages, 30 literature sources. Keywords: Amputation, care, postoperative care.

Bakalaura darba “Perifēro vēnu katetru pielietošana, aprūpe un komplikācijas” mērķis ir izvērtēt literatūru par perifēro vēnu katetru pielietošanu, aprūpi un komplikācijām. Praktiskajā daļā tiek apzināta un izvērtēta līdzšinējā pielietošanas, aprūpes un komplikāciju prakse. Hipotēze – 1. Māsas praktizē pareizu PVK aprūpi un pielietošanu. 2.Māsas savā praksē saskaras un novēro PVK komplikācijas. Praktiskajā daļā tiek izmantots kvantitatīvs pētījums, divas respondentu grupas, 240 pētījuma dalībnieki. Pētījuma instruments - anketa. Bakalaura darbs sastāv no 5 nodaļām un 4 pielikumiem. Darbā izmantoti 28 literatūras avoti., The bachelor's work “Peripheral vein catheters, care and complications” aims to evaluate literature on the use, care and complications of peripheral vein catheters. The practical part shall identify and evaluate existing practices for use, care and complications. Hypothesis – 1. Nurses practice the proper care and application of PVC. 2. The nurses in their practice face and observe the complications of the PVC. The practical part uses a quantitative study, two groups of respondents, 240 participants in the study. Study tool questionnaire. The bachelor's thesis consists of 5 chapters and 4 appendices. 28 literature sources are used in the work.

Bakalaura darba tēma “Pacienta sagatavošana un aprūpe veloergometrijas izmeklējumam” tika izvēlēta, jo pacientu iepriekšēja sagatavošana, izglītošana un aprūpe ietekmē izmeklējuma rezultātu kvalitāti. Kā piemēram nepareiza medikamentu lietošana pirms slodzes testa var uzlabot testa iznākumu, kā arī liela nozīme ir apģērbam, kurā tiek veikts veloergometrijas izmeklējums. Darba mērķis: noskaidrot, kā tiek sagatavots un aprūpēts pacients veloergometrijas izmeklējumam. Darbā tika izvirzīts pētījuma jautājums: kā tiek sagatavots un aprūpēts pacients veloergometrijas izmeklējumam? Bakalaura darbā tika izmantota kvalitatīvā pētījuma metode. Pētījuma instruments bija strukturēta intervija. Pētījuma datos tiek atspoguļots – cik labi pacienti ir sagatavoti veloergometrijas izmeklējumam. Atslēgas vārdi: pacients, veloergometrija, sagatavošana, aprūpe, zināšanas., Bachelor’s Thesis “Patient preparation and care before exercise testing ” was chosen, because patient preparation and education affects tests results quality. For example, wrong usage of drugs before exercise test can give better results then they are in real situation. Aim of work: find out how patient is prepared before exercise testing. In this work there was given research question: how is prepared patient before exercise testing. In the study was used qualitative research method. Research tool was structured interview. The findings of the study reflect how good patient is preperd before exercise testing. Keywords: patient, exercise testing, preparation, care, knowledge.

Bakalaura darba tēma ir Geriatrijas pacientu aprūpe stacionārā. Tēmas aktualitāti nosaka pieaugošais skaits geriatrisko pacientu stacionārā. Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot aprūpes nodrošinājumu geriatriskiem pacientiem stacionārā. Kā arī noskaidrot vai māsu zināšanas par geriatrisko pacientu aprūpi ir pietiekamas. Pētījumā tika izmantota kvantitatīva pētniecības metode - anketēšana. Darbā izmantota Betijas Ņumanes māszinību teorija saistībā ar geriatrisko pacientu aprūpi stacionārā. Pētījumā piedalījās 81 respondents. Pētījums tika veikts interneta vietnē Google forms. Tika izvirzīta hipotēze, geriatrisku pacientu aprūpes nodrošinājums stacionārā vairāk ir atkarīgs no komunikatīviem procesiem nekā no fizioloģiskas aprūpes. Pētījuma rezultāti daļēji apstiprināja izvirzīto hipotēzi, ka pacientu aprūpes nodrošinājums stacionārā vairāk ir atkarīgs no komunikatīviem procesiem nekā no fizioloģiskas aprūpes. Tika apzināta un apkopota literatūra par cilvēka novecošanu, biežākām slimībām un geriatrijas pacienta aprūpi., The topic of this bachelors thesis is inpatient care of geriatric patients. The relevance of the topic is determined by the growing number of geriatric patients in hospitals. The aim of this bachelors thesis was to find out the provision of care for geriatric patients in hospitals. As well as to find out whether the knowledge of nurses about the care of geriatric patients is sufficient. The study used a quantitative research method - a survey. Betty Neuman theory of nursing in relation to inpatient care of geriatric patients is used in this work. 81 respondents participated in the study. The study was conducted on the Google forms website. It was hypothesized that the providing of inpatient care for geriatric patients depends more on communicative processes than on physiological care. The hypothesis was partially confirmed, it was concluded that nurses are able to ensure the communicative process. Literature on human aging, common diseases and geriatric care was identified and compiled.

Bakalaura darba tēma – „Akūta išēmiska insulta pacientu aprūpe pēc intravenozās trombolīzes”. Bakalaura darbā tika izvirzīts mērķis: izpētīt akūta išēmiska insulta pacientu aprūpi pēc intravenozās trombolīzes. Mērķa sasniegšanai tika sastādīti uzdevumi un izvirzīts jautājums: Kādi ir aprūpes principi pēc intravenozās trombolīzes pacientiem ar akūtu išēmisku insultu? Darbs sastāv no divām daļām - teorētiskās un empīriskās. Teorētiskā daļā analizēta literatūra par insultu, insulta radītajām sekām un aprūpi pēc intravenozas trombolīzes. Pētījuma realizēšanai tika izmantota kvalitatīvā pētniecības metode – intervija. Tika intervētas 6 praktizējošas māsas. Pētījums tika veikts vienā no lielākajiem Latvijas stacionārā – x insulta vienībā, laika posmā no 2019.gada 1. aprīļa līdz 5. maijam. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, bakalaura darba mērķis - izpētīt akūta išēmiska insulta pacientu aprūpi pēc intravenozas trombolīzes, ir sasniegts. Pētījuma instruments-daļēji strukturēta intervija. Atslēgas vārdi: akūts išēmisks insults, intravenozā trombolīze, māsa, aprūpe., Theme ot the qualification work – „ Acute ischemic stroke patients care after intravenosus thrombolysis. ” The aim of the qualification work was to find out the special features of the ischemic stroke patients care after intravenosus thrombolysis. A question was raised: What are the special features of the ischemic stroke patients care after intravenosus trombolysis? The work consists of a theoretical and empirical part. The theoretical part was analysised literature about stroke, stroke effects and post-intravenosus thrombolytic care. The qualitative research method was used – interview. Seven nurses were interviewed. The study was conducted in one of the largest Latvian hospital stroke unit from April 1st, year 2018 till May 10th, year 2018. Based on results of the research aim of the qualification work - to find out the special features of the ischemic stroke patients care after intravenosus thrombolysis has been achived. Key words: ischemic stroke, intravenosus thrombolysis, care features.

Bakalaura darba tēma ir „Aprūpe tiešajā pēcoperacijas periodā pēc ceļa locītavas endoprotežēsanas”. Locītavas endoprotezēšana ir slimības vai traumas rezultātā bojātas locītavas – tās veidojošo kaula daļu - noņemšana un aizstāšana ar mākslīgām. Locītavas, kuras endoprotezē visbiežāk ir: ceļa un gūžas, retāk – pleca. Pētījuma mērķis ir noskaidrot aprūpes aspektus, lai atvieglotu sāpes pacientiem tiešajā pēcoperacijas perioda pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas. Pētījuma uzdevumi ir apkopot un analizēt literatūru, avotus par atsāpināšanās metodēm pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas; veikt literatūras analīzi par B. Ņūmenas māszinību teoriju, saistot to ar bakalaura darba tēmu; izvēlēties pētījuma metodi un izstrādāt pētījuma instrumentu - interviju, veikt pilotpētījumu; atlasīt respondentus; veikt pētījumu; apkopot un analizēt iegūtos intervijas rezultātus; veikt secinājumus. Pētniecības jautājums: Kāda ir pacienta aprūpe tiešajā pēcoperacijas perioda pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas? Pētījuma metodoloģija: neeksperimentāls, kvalitatīvs, aprakstošais pētījums ar kontentanalīzi. Datu iegūšanai tikai izmantota intervija ar 9 jautājumiem. Pētījumā piedalījās 9 māsas, kuras strādā reģionālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā. Pētījuma rezultāti tika aprakstīti un analizēti atbilstoši intervijas un aptvēra tādas tēmas kā intensīvās terapijas māsu zināšanas un pieredze attiecībā uz pēcoperācijas aprūpi, kas varētu būt radušies saistībā ar darba pienākumu veikšanu. Pētījuma rezultātu analīze ļauj secināt, ka māsas darbā X slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā tiek ievēroti strādājot pareizā pieeja, mierīgi tiek runāts ar pacientiem, māsas papildina savas zināšanas par pacientu aprūpi. Atslēgas vārdi: endoprotezēšana, ceļu locītavas, aprūpe., The theme of the thesis is „Post-operative period after knee-mounted endoprotection”. The actuality of the topic is postoperative pain is a protective mechanism that protects itself against threatening dangers. These are pain after surgical manipulation, tissue damage, injury. They are a signal to the brain for damage to the tissue. Moderate pain is experienced in 75% of surgical patients, which indicates that pain should be given a very high postoperative period so that it can be evaluated and reduced in time. Endoprosthetics of the joint is the removal and substitution of artificial joints that are damaged by the disease or trauma - the bones that make up it. The most commonly endoprosthesis joints are: knee and hip, uncommon - shoulder. The aim of the study is to elucidate aspects of care in order to relieve pain in patients in the immediate postoperative period after knee replacement. The tasks of the research are to collect and analyze literature, sources about the methods of relaxation after knee replacement; to conduct a literature analysis of the theory of B. Numan's nursing, linking it with the Bachelor's paper; choose a research method and develop a research tool; - interview, make a pilot study; select respondents; do research; collect and analyze the results of the interview; draw conclusions. The research question of the thesis: What is the treatment of a patient in a direct postoperative period after knee endoprosthetics? Research methodology: non – experimental, qualitative, descriptive study with a content analysis. There were 9 questions in the interview was used for collecting the data. 9 nurses working at the regional hospital’s intensive care unit participated in study. The results of the study were described and analyzed according to the interviews and covered topics such as intensive care nursing and experience in post-operative care that might have been encountered in carrying out work duties. An analysis of the research results suggests that the nursing staff at the X hospital intensive care unit follows the right approach, calmly talks with patients, and nurses supplement their knowledge of patient care. Keywords: endoprosthetics, knee joints, care.

Bakalaura darba tēma - ,,Aprūpes procesa nodrošināšana pacientam ar šizofrēniju stacionārā”. Pētījuma mērķis ir noskaidrot kā notiek aprūpes nodrošināšana pacientam ar šizofrēniju stacionāros x un y. Pamatojoties uz šo mērķi tiek izvirzīta hipotēze - Aprūpes process pacientam ar šizofrēniju stacionārā tiek nodrošināts. Pētījumā piedalījās 102 respondenti, garīgās veselības aprūpes māsas (turpmāk māsas), kuru darba stāžs psihiatriskajā stacionārā ir no 1 līdz 31 un vairāk gadi. Pētniecības darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas. Teorētiskajā daļā autore apraksta šizofrēnijas raksturojumu, galvenās aprūpes problēmas, mērķus, to risinājumus, rezultātus, kā arī pacientu un viņu ģimenes izglītošanu. Praktiskajā daļā izstrādāta kvantitatīvā pētniecības metode – anketa, apkopoti anketu analīzes rezultāti, kas attēloti grafikos un izdarīti secinājumi. Pamatojoties uz pētījumā iegūtiem rezultātiem autore secina, ka stacionāros x un y māsas savu darbu veic atbildīgi un izprot to, nodrošinot aprūpes procesu pacientam ar šizofrēniju. Pētījumā iegūtie rezultāti norāda, ka izvirzītā hipotēze: Aprūpes process pacientam ar šizofrēniju stacionārā tiek nodrošināts, ir apstiprinājusies. Atslēgvārdi: Pacients, aprūpe, šizofrēnija, izglītošana, holistiska pieeja., The theme of the Bachelor paper - "The manegement of the care process for the patient with schizophrenia in the hospital". The goal of the study is to find out how the care is provided to a patient with schizophrenia in an inpatient psychiatric hospitals x and y. Based on this objective, the hypothesis is put forward - The care process for a patient with schizophrenia is provided in an inpatient psychiatric hospital. 102 respondents, mental health nurses (hereafter referred to as nurses), participated in the study, whose length of service in an inpatient psychiatric hospital is between 1 and 31 years or more. The research paper consists of theoretical and practical parts. In the theoretical part the author describes the characteristics of schizophrenia, the main problems of the care, objectives, solutions, and education of patients and their families. In the practical part a quantitative research method is developed - a questionnaire, the results from the questionnaires are summarized in the graphs, analyzed and conclusions identified. Based on the results of the study, the author concludes that in the inpatient psychiatric hospitals x and y the nurses do their job responsibly and understand it well while providing the care to a patient with schizophrenia. The results of the study indicate that the proposed hypothesis - The manegement of the care process for the patient with schizophrenia in the hospital - is confirmed. Keywords: Patient, care, schizophrenia, education, holistic approach.

Bakalaura darba tēma ir „Centrālo venozo katetru potenciālās aprūpes problēmas un risinājumi intensīvās terapijas nodaļā”. Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka centrālā venozā katetra izmantošana nav viennozīmīgi droša procedūra, tā saistās ar vairākiem potenciāliem riskiem un komplikācijām. Darba mērķis ir noskaidrot un aprakstīt centrālo venozo katetru potenciālās aprūpes problēmas un risinājumus intensīvās terapijas nodaļā. Tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi: „Kādas ir centrālo venozo katetru potenciālās aprūpes problēmas?” un „Kādi ir centrālo venozo katetru potenciālo aprūpes problēmu risinājumi?”. Bakalaura darbā tiek pielietota kvalitatīvā pētniecības metode. Pētījuma instrumenti- novērošanas protokols un intervija. Novērošanas protokola izstrāde balstīta uz 2011.gada CDC vadlīnijām ar intravaskulāro katetru saistīto infekcijas profilaksi. Pētījuma uzdevumi bija zinātniskās literatūras un Beatrises Keilišas nepilnīgi veiktas pacientu aprūpes modeļa analīze; izstrādāt novērošanas protokolu un veikt centrālā venozā katetra aprūpes procedūras novērtējumu; izstrādāt intervijas jautājumus; apkopot un analizēt pētījuma rezultātus; izdarīt secinājumus un izstrādāt rekomendācijas. Pētījuma rezultātā tiek sasniegts darba mērķis un sniegtas atbildes uz pētījuma jautājumiem. Centrālo venozo katetru potenciālās aprūpes problēmas var attīstīties katetra ievades, izmantošanas un aprūpes laikā. Biežākās potenciālās aprūpes problēmas ir katetra oklūzija un tromboze, infekcijas risks, hemorāģija un hematoma. Potenciālo aprūpes problēmu risinājumi ir roku higiēna, aseptikas ievērošana, sterilu barjeru lietošana, punkcijas vietas kopšana, katetra skalošana, piekļuves ostu dezinfekcija, savienotājsistēmu maiņa, katetra vizuālais novērtējums un dokumentācija., The theme of the bachelor thesis is “Central venous catheters potential care problems and solutions in intensive care unit”. The topicality of the theme is determined by the fact that the use of central venous catheter is not clearly safe procedure and involves a number of potential risks and complications. The aim of the bachelor thesis is identify and describe potential care problems and solutions for central venous catheters in intensive care unit. Two questions were raised: “What are the potential care problems for central venous catheters?” and “What are potential care problems solutions for central venous catheters?” A qualitative research method is used in the bachelor`s thesis. Research tools are- observation protocol and interview. Observation protocol were based on 2011 CDC guidelines for the prevention of intravascular catheter- related infections. The research tasks were analysis of the scientific literature and Beatrice Kalisch missed nursing care model; develop an observation protocol and evaluate the central venous catheter care procedures; develop interview issues; aggregate and analysis results of the study; draw conclusions and make recommendations. The study results in achieving the aim of the bachelor thesis and providing answers to the questions of the study. Potential care problems for central venous catheters may develop during catheter insertion, use and care. The most common potential care problems are catheter occlusion and thrombosis, risk of infection, hemorrhage and hematoma. Solutions for potential care problems include hand hygiene, aseptic observe, use of sterile barriers, site care, catheter flushing, device disinfection, administration sets change, catheter visual assessment and documentation.