Search

Bakalaura darbs “Saimnieču loma kāzās Latgalē tradīcijā un mūsdienās” veltīts folkloristikā līdz šim maz pētītai tēmai – godu saimnieces amata prasmēm un lomai kāzās. Kāzas Latgalē ilgu laiku ir bijis viens no tradīcijās visvairāk iesakņotajiem godiem, tāpēc spēcīgas saimnieču tradīcijas ir saglabājušās vēl visu 20. gadsimtu, ievērojamākas transformācijas piedzīvojot mūsdienās. Līdzās folkloras materiāliem – tautasdziesmām, ticējumiem, ieražu aprakstiem – nozīmīgs informācijas avots bakalaura darba tapšanā ir autores pašas veiktās biogrāfiskās intervijas ar godu saimniecēm, kā arī intervijas no LU Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālā mutvārdu vēstures krājuma arhīva kolekcijas, kas atklāj saimnieču darba īpatnības Latgalē no 20. gadsimta 50. gadiem līdz 21. gadsimta sākumam. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt, kāda ir bijusi, kā laika gaitā mainījusies un kāda šobrīd ir saimnieču loma kāzās Latgalē, raksturojot to gan tradīcijas un laikmeta kontekstā, gan iezīmējot kāzu saimnieci kā indivīdu un šīs tradīcijas nesēju. Bakalaura darbu veido ievads, trīs nodaļas ar apakšnodaļām, secinājumi, nobeigums un pielikums ar ilustratīvo foto materiālu. Bakalaura darba pirmajā nodaļā iezīmēta kāzu saimnieces amata specifika (amata apgūšana, saimnieču nosaukumi, pastāvošā hierarhija), otrajā analizēta saimnieces darbība kāzu norises laikā, secīgi aprakstot ar kāzu saimnieci saistītās pirmās un otrās dienas kāzu tradīcijas, savukārt trešajā nodaļā sniegta kāzu galda struktūra un tās raksturojums. Ar kontekstuālo pieeju un salīdzinošo metodi bakalaura darbā analizētās kāzu saimnieču dzīvesstāstu intervijas ne tikai apliecina, ka vēl 20. gadsimta II pusē Latgalē daudzi kāzu rituāli un tradīcijas bija saglabājušās, bet arī parāda, ka saimnieču loma kāzās ir bijusi ievērojami lielāka, nekā par to liecina folkloras materiāli., The bachelor thesis “The role of hostesses at weddings in Latgale: traditions and today” is devoted to a subject that has so far been not enough researched – the mastery of the position of occasion hostess and their role in the wedding. For a long time the traditions have been threaded in weddings in Latgale more than in any other event, therefore notable hostess traditions have remained throughout the 20th century, encountering transformations only nowadays. Alongside with the folklore material, such as folk songs, beliefs, and descriptions of customs, an important source of information is the author’s own biographical interviews with occasion hostesses, as well as interviews from the National Oral History Centre of Philosophy and Sociology Institute of LU, which reveal the peculiarities of hostesses work in Latgale from the 1950s to the early 21st century. The aim of the bachelor thesis is to research what has been the role of hostesses in the weddings in Latgale, how it has changed throughout the times and what it is now, describing it both in the context of traditions and era, at the same time highlighting the wedding hostess as an individual and a bearer of this tradition. The bachelor thesis consists of introduction, three chapters with subchapters, inferences, conclusion, and annex with photo material. In the bachelor thesis first chapter the focus is on the specifics of the wedding hostess position, in the second is analysed the work of hostess during the wedding, describing the wedding traditions in the first and the second day of wedding, and the third chapter provides the structure of the wedding table and its characteristics. The life story interviews with the hostesses of wedding in the bachelor thesis have been analysed by the contextual theory and comperative method. The interviews not only reveal that many rituals and traditions had remained in the second half of 20th century, but also show that the role of wedding hostesses has been significantly greater than the folklore materials show.

Bakalaura darba tēma ir “Aizsarglietu stāstījumu folklora Latgalē (pēc 2018. un 2019. gada lauka pētījumu materiāliem)”. Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, kas ir raksturīgs aizsarglietu stāstījumu folklorai Latgalē, kāda ir tās specifika, vai un kā ir transformējušās ar aizsarglietām saistītās latviešu tautas tradīcijas, salīdzinot ar latviešu folkloras materiālu. Darbs sastāv no ievada, trim nodaļām un, secinājumiem. Pirmajā nodaļā tika analizēti aizsarglietu stāstījumi, kas vēsta par mājas aizsardzību (māju, īpašumu aizsargājošiem augiem, ornamentālajām zīmēm, baznīcā svētītajām aizsarglietām), un tika noskaidroti aizsarglietu izmantošanas dažādie nolūki. Otrajā nodaļā tika raksturoti personīgās aizsardzības priekšmeti, un secināts, ka arī individuālajai aizsardzībai cilvēki visvairāk izvēlas izmantot baznīcā svētītas lietas. Trešajā nodaļā skaidrota aizsarglietu stāstījumu struktūra, atklājot to tipiskās ievadformulas, laika un vietas norādes un citas tai raksturīgākās iezīmes., The topic of the bachelor’s thesis is “Folklore of Apotropaic Narratives in Latgale (based on 2018 and 2019 field research materials)“. The aim of the thesis is to research characteristic of folklore of apotropaic narratives in Latgale and how latvian traditions have changed in regard to apotropaic symbols by comparing it with materials of Latvian folklore. The bachelor’s thesis consists of an introduction, three chapters and conclusions. In the first chapter apotropaic narratives, which are connected to protection of home (house and property protecting herbs, ornamental marks, church-blessed objects), are analyzed, different purposes of apotropaic objects were studied. In the second chapter objects of self preservation are described. It was concluded that for individual protection people usually choose objects that are blessed in church. In the third chapter the structure of apotropaic narratives is explained by describing their typical opening form, indication of time and place and covering their other characteristics.

Bakalaura darbs „Studentu folklora Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē” veikts sociālo grupu pētniecības laukā. Pētījuma centrā – Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes studentu vidū pastāvošā folklora un tradīcijas. Darba mērķis – ar anketēšanas metodi un padziļinātu studentu daiļrades izpēti sociālajos tīklos apzināt un salīdzinošā aspektā raksturot studentu folkloru Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, uzmanību vēršot uz dažādiem tās specifiku veidojošiem faktoriem, tradīcijām un studentu vidē funkcionējošajiem mutvārdu un rakstveida folkloras tekstiem. Darba pirmajā nodaļā studenti raksturoti socialo grupu pētniecības aspektā, uzmanību vēršot uz internetu kā mūsdienu studentu folkloras izplatītāju. Otrajā nodaļā sniegts LU HZF studentu portretējums un iezīmētas šīs fakultātes studentu tradīcijas, savukārt trešajā nodaļā raksturota studentu folklora žanriskajā un tematiskajā raksturojumā., The Bachelor Thesis ‘’Student folklore in Faculty of Humanities of University of Latvia’’ was done in the field of social group research. Focus of the research – the existing folklore and traditions among the students of University of Latvia in Faculty of Humanities. Objective of the bachelor thesis – to identify and characterize in a descriptive manner the student folklore of Faculty of Humanities in University of Latvia with the usage of questionnaires and an in - depth analysis of student creation in social networks. Particular focus was devoted to exploration of different forming factors of the folklore’s distinctiveness, tradition and operating verbal and written folklore texts. In the first part of the work students are characterized in the aspect of social group research with pointing out the internet as the distributor of contemporary student folklore. The second part contains LU HZF student portrait and traditions of this faculty. In the third part the student folklore is described in its genre and thematic character. Key words – folklore, social group, students, traditions, internet, context

Darbā „Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas mūsdienu Latvijā” pētītas Ziemassvētku tradīcijas jauniešu vidū. Kā galvenais pētnieciskā darba avots tika izmantotas kopumā 100 Latvijas Universitātes studentu un Ogres 43. arodvidusskolas audzēkņu aizpildītās anketas. Lai izsekotu Ziemassvētku tradīciju virzībai un izmaiņām mūsdienās, Ziemassvētki darbā aplūkoti vēsturiskajā aspektā, ietverot laika posmu no tradicionālajā folklorā balstītajiem priekšstatiem, līdz Ziemassvētku svinēšanas aizliegumam padomju laikā (1945.- 1990. g.). Mūsdienu jauniešu vidū Ziemassvētku tradīcijas ir daudzveidīgas. Zināma loma Ziemassvētku svinēšanā ir kā tautas tradīcijām, tā kristietības ietekmei, taču tām parādās tendence strauji mazināties, padarot Ziemassvētkus par ģimenes svētkiem, kuru galvenās tradīcijas ir kopīgs mielasts un apdāvināšanās., Paper “Christmas traditions in Contemporary Latvia” studies Christmas traditions in Latvia among young people. The main source of the study was questionnaires filled by 100 students of the University of Latvia and Ogre Vocational School No.43. To follow up the direction of Christmas traditions and contemporary changes, Christmas has been studied from the historical aspect, covering the period based in the traditional folklore up to the period when celebrating Christmas was forbidden during the Soviet time (1945-1990). Christmas traditions are varied among the contemporary youth. National traditions and Christian influence plays an important role in celebrating Christmas, but there is a trend for these traditions to disappear, leaving Christmas as a family holiday with a common meal and exchange of gifts.

Bakalaura darbā „Mūsdienu folklora un latviešu masu mediju reklāma” apkopoti un analizēti latviešu masu mediju reklāmās sastopamie folkloras elementi, uzmanību vēršot gan uz to, kas reklāmās notiek ar tradicionālajiem latviešu un starptautiskajiem cittautu folkloras tēliem un simboliem, motīviem no vēstītājfolkloras, īso folkloru un tautasdziesmām, gan uz to, kā reklāmas saukļi ienāk ikdienas kultūrā un kļūst par mūsdienu folkloras sastāvdaļu. Darbam pievienotais pielikums ir uzskatāms ilustratīvais materiāls par folkloras izmantojumu latviešu masu medijos – latviešu valodā iznākošajos lielākajos laikrakstos, populārākajās radio stacijās un televīzijas kanālos, kā arī internetā – no 20. gs. deviņdesmito gadu sākuma līdz pat 2007. gadam., In Bachelor`s paper „The Modern Folklore and the Advertisement of Latvian Mass Media” there are summarised and analysed folklore elements in Latvian mass media advertisements. It is pointed out what happens in advertisments with traditional Latvian and international other nations folklore images and symbols, fairy tales motives, short folklore and national songs, as well as how texts from advertisments come into everyday culture and become as part of modern folklore. The paper has appendix which includes illustrative material how folklore is used in Latvian mass media – in Latvian largest newspapers, the most popular radio stations, TV channels, as well as in Internet – beginning from 90`s in 20th century till 2007.