Search

Bakalaura darba “Mēness simbols Japānas un Latvijas folklorā” mērķis ir noskaidrot kopīgo un atšķirīgo mēness simbola interpretācijā Japānas un Latvijas folklorā. Tāpat bakalaurā tiks aprakstīta simbola definīcija, un kā mēness simbols tiek izprasts citās pasaules kultūrās. Mēness simbolam piemīt daudz dažādu nozīmju, kas katrā kultūrā tiek izprastas savādāk, balstoties uz to kulturālo kontekstu un vēsturiskām ietekmēm. Bakalaura darbā mēness simbols tiek pētīt, izmantojot kontrastīvo jeb salīdzinošo metodi, un tas tiek izpētīts mītos, pasakās un tautasdziesmās atbilstošajās kultūrās. Bakalaura darbs sastāv no 43 lappusēm., The aim of the bachelor thesis “The Symbol of Moon in Japanese and Latvian Folklore” is to clarify the common and the different in the interpretation of the symol of moon in Japan and Latvian folklore. Also the definition of the Moon will be described as it is understood in other cultures in the world. The symbol of Moon has many different meanings in different cultures wich is based on their historical and cultural context that they have been exosed to. In this bachelors’ hesis the moon symbol is explored using comparative method, and it explores the myths, stories and folk songs in respective cultures. The work consists of 43 pages.

Bakalaura darbā veikts ieskats latviešu folkloras materiālā, kas ietver informāciju par mēnesi tā daudzveidīgajās pozīcijās. Pētījuma mērķis ir sistematizēt mēness funkcijas folkloras materiālos, kā arī aptvert mēness kopējo priekšstatu. Izpratne par mēnesi diahroniskajā aspektā ir daudzveidīga, valodas lietojumā izmantojot mēness leksēmu gan sieviešu, gan vīriešu dzimtē, taču mēness parādīšanās sieviešu dzimtē ir bijusi izolēta parādība. Pētot tautas daiļrades elementus darbā tiek izvirzītas dažādas mēness funkcijas, debesu objektam parādoties kā cilvēku nakts sargam, karā gājēju palīgam, gaismas devējam, zvaigžņu pārskaitītājam un debesu kāzu dalībniekam. Mēness savukārt parādās ne tikai kā mitoloģiskais precinieks (visbiežāk tieši saules), bet arī kā gredzenu mijējs vai saules piekrāpējs. Mēness un saules kopsakarā dainās šie divi objekti rodami gan kā saticīgi tēli, gan kā savstarpēji konfliktējoši elementi. Darbības, kas ietekmē cilvēku pasauli tiek pakārtotas mēness fāžu ciklam, lai gūtu maksimālo labumu sev vai tieši pretēji – kaitētu citiem. Mēness fāžu maiņas īpaši ietekmējušas zemnieciskās darbības (sēšanu, pļaušanu, novākšanu), kas spilgti redzams latviešu tautas ticējumos., The main objekct of this research is about latvian folklore material that includes information about the moon in its various positions. Paper’s purpose is to systematize overall concept of the moon in latvian folklore. Comprehension of the moon in diachronical aspect is varied, word the moon is used as in man, as well as in woman gendre, but appearance of this phenomena is not spreaded across the whole country. The thesis includes various moon’s functions: folklore shows him as guard of the people at night, helper of soldier at the war, light giver, being responsible for the stars at the stellar and participient at the divine wedding. The moon appears no only as mythological groom, but also as a cheater, breaking sun’s trust. Those two object are shown as being happily together of having continious conflicts. Activities that influence life of people are rellated to lunar phases, so they can get maximal benefit from it or to harm others. Lunar phases has influenced agricultural activities as sowing, mowing, planting or harvesting, and the best of all it is seen in latvian folk beliefs.