Search

The forensic scenario, on which the round robin study was based, simulated a suspected intentional manipulation of a real estate rental agreement consisting of a total of three pages. The aims of this study were to (i) establish the amount and reliability of information extractable from a single type of evidence and to (ii) provide suggestions on the most suitable combination of compatible techniques for a multi-modal imaging approach to forgery detection. To address these aims, seventeen laboratories from sixteen countries were invited to answer the following tasks questions: (i) which printing technique was used? (ii) were the three pages printed with the same printer? (iii) were the three pages made from the same paper? (iv) were the three pages originally stapled? (v) were the headings and signatures written with the same ink? and (vi) were headings and signatures of the same age on all pages? The methods used were classified into the following categories: Optical spectroscopy, including multispectral imaging, smartphone mapping, UV-luminescence and LIBS ; Infrared spectroscopy, including Raman and FTIR (micro-)spectroscopy ; X-ray spectroscopy, including SEM-EDX, PIXE and XPS ; Mass spectrometry, including ICPMS, SIMS, MALDI and LDIMS ; Electrostatic imaging, as well as non- imaging methods, such as non-multimodal visual inspection, (micro-)spectroscopy, physical testing and thin layer chromatography. The performance of the techniques was evaluated as the proportion of discriminated sample pairs to all possible sample pairs. For the undiscriminated sample pairs, a distinction was made between undecidability and false positive claims. It was found that none of the methods used were able to solve all tasks completely and/or correctly and that certain methods were a priori judged unsuitable by the laboratories for some tasks. Correct results were generally achieved for the discrimination of printer toners, whereas incorrect results in the discrimination of inks. For the discrimination of paper, solid state analytical methods proved to be superior to mass spectrometric methods. None of the participating laboratories deemed addressing ink age feasible. It was concluded that correct forensic statements can only be achieved by the complementary application of different methods and that the classical approach of round robin studies to send standardised subsamples to the participants is not feasible for a true multimodal approach if the techniques are not available at one location.

Biometānu ražo, biogāzi attīrot no piemaisījumiem un palielinot metāna koncentrāciju līdz rādītājam, kas ir atbilstošs dabasgāzei. Biometāns ir pievilcīga atjaunojamo energoresursu alternatīva dabasgāzei, jo tam ir vairākas priekšrocības: 1) nav jāveic dabasgāzi izmantojošu ražošanas tehnoloģiju pārveide; 2) tā piegādei var izmantot dabasgāzes uzglabāšanas, pārvades un sadales sistēmu; 3) to var ražot esošajos biogāzes reaktoros, izmantojot atkritumus un blakus produktus. Biometāna ražošana vairotu Latvijas energoapgādes pašnodrošinājumu un drošību, vienlaicīgi radot jaunas darba vietas un samazinot importa apjomu. Šobrīd Latvijā tiek pārskatīta atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju atbalsta politika un tādēļ ir aktuāli parādīt biometāna priekšrocības no vides un socioekonomiskā viedokļa, lai biometāna ražošanai izveidotu piemērotu atbalsta politiku. Izpētes rezultāti, kas iegūti, veicot dzīves cikla analīzi, t. i., nosakot ietekmi uz vidi visos biometāna ražošanas un piegādes posmos, parāda, ka biometānam ir mazāka ietekme uz vidi nekā dabasgāzei un biodegvielām. Biometāna izmantošana mazinātu valsts ekonomikas oglekļietilpību un ietekmi uz klimata mainību. Taču tehniski ekonomiskā izpēte ļauj secināt, ka biometāna ražošanai šobrīd ir nepieciešams nozīmīgs finansiāls atbalsts, lai tā būtu ekonomiski pamatota no potenciālo investoru puses. Tādēļ nozīmīgu vietu izpētē ieņem piemērotas atbalsta politikas izveide, lietojot sistēmdinamikas modelēšanu. Sistēmdinamikas modelēšanas metode tika izvēlēta, pamatojoties uz iespēju to lietot sarežģītu dinamisku procesu analīzei. Modelēšanas mērķis bija iegūt atbalsta sistēmas struktūru, kas nodrošinātu labi kontrolējamu biometāna ražošanas apjoma pieaugumu, neraugoties uz nenoteiktību, kura saistīta ar potenciālo investoru vēlmi attīstīt biometāna ražošanu. Sistēmdinamikas modelis, lietojot vērtību ķēdes metodi, ļauj novērtēt arī radīto darba vietu dinamiku. Modelēšanas rezultāti parāda, ka ir svarīgi atsevišķi analizēt atbalsta piešķiršanas un fizisko jaudu būvniecības dinamiku, kuru lielā mērā ietekmē investoru vēlme ieguldīt jaunu biometāna ražotņu būvniecībā. Tehniski ekonomiskās izpētes rezultāti arī parāda, ka biogāzes ražotājiem ir ekonomiski izdevīgi kooperēties, veidojot lielākas jaudas biometāna ražotnes. Tās novietojot vietās, kurās iespējams izveidot pieslēgumu dabasgāzes cauruļvadiem, biometānu ir iespējams izmantot visā dabasgāzes patēriņa sistēmā, kā arī transportā. Tādējādi biometāns kļūtu par vēl vienu gāzveida kurināmā piegādes alternatīvu, papildus esošajiem avotiem. Pētījums tapis Valsts pētījumu programmā „LATENERGI“.