Search

Aim: The EUNIS Habitat Classification is a widely used reference framework for European habitat types (habitats), but it lacks formal definitions of individual habitats that would enable their unequivocal identification. Our goal was to develop a tool for assigning vegetation-plot records to the habitats of the EUNIS system, use it to classify a European vegetation-plot database, and compile statistically-derived characteristic species combinations and distribution maps for these habitats. Location: Europe. Methods: We developed the classification expert system EUNIS-ESy, which contains definitions of individual EUNIS habitats based on their species composition and geographic location. Each habitat was formally defined as a formula in a computer language combining algebraic and set-theoretic concepts with formal logical operators. We applied this expert system to classify 1,261,373 vegetation plots from the European Vegetation Archive (EVA) and other databases. Then we determined diagnostic, constant and dominant species for each habitat by calculating species-to-habitat fidelity and constancy (occurrence frequency) in the classified data set. Finally, we mapped the plot locations for each habitat. Results: Formal definitions were developed for 199 habitats at Level 3 of the EUNIS hierarchy, including 25 coastal, 18 wetland, 55 grassland, 43 shrubland, 46 forest and 12 man-made habitats. The expert system classified 1,125,121 vegetation plots to these habitat groups and 73,188 to other habitats, while 63,064 plots remained unclassified or were classified to more than one habitat. Data on each habitat were summarized in factsheets containing habitat description, distribution map, corresponding syntaxa and characteristic species combination. Conclusions: EUNIS habitats were characterized for the first time in terms of their species composition and distribution, based on a classification of a European database of vegetation plots using the newly developed electronic expert system EUNISESy. The data provided and the expert system have considerable potential for future use in European nature conservation planning, monitoring and assessment.

Šajā promocijas darbā ir apkopoti 2006.-2013. gadā veikto pētījumu rezultāti, kuros ir analizēta vides pārveidotības pakāpe Daugavpilī. Pētījumā tiek izmantotas trīs dažādu indikatoru grupas – neofītās vaskulārās augu sugas, epifītie ķērpji un priežu miza. Neofītās augu sugas inventarizētas visos 344 pilsētas kvadrātos, lihenoindikācijas dati iegūti no 82 kvadrātiem, metālu saturs priežu mizās noteikts 50 paraugvietās. Iegūtie rezultāti liecina, ka augstākās Daugavpilī pētīto ķīmisko elementu koncentrācijas priežu mizā konstatētas industriālo objektu tuvumā, lihenoindikācijas zemākie rādītāji saistāmi ar pilsētas centrālo daļu, ko raksturo blīvs ceļu tīkls un intensīva satiksme, kā arī privātmāju rajoniem. Lielākais neofītu sugu skaits kvadrātā konstatēts kapsētās, mazdārziņu un vasarnīcu rajonos. Atslēgvārdi: neofītās augu sugas, lihenoindikācija, ķīmisko elementu saturs priežu mizā, vides pārveidotības pakāpe, The doctoral thesis comprises results of research carried out during 2006 – 2013, in which degree of modification of urban environment in Daugavpils was analysed. Three different groups of bioindicators were used in the studies, i.e. neophytic plant species, epiphytic lichen and pine bark. The obtained data indicate that the higher content of chemical elements are near the industrial objects, but the lowest scores of the lichenoindication are associated with the central part of the city characterized by a dense network of roads and a heavy traffic, as well as with the areas of the private houses. The largest number of the neophyte plant species per quadrant was found in cemeteries, allotments and seasonal dwelling areas. Keywords: neophyte plant species, lichenoindication, contents of chemical elements in pine bark, degree of modification of urban environment

Elektroniskā versija nesatur pielikumus, ANOTĀCIJA Krampis I. (2010) Boreālā un nemorālā bioma kokaugu sugu reģionālā izplatība Latvijā. Promocijas darbs. Latvijas Universitāte, Rīga 128 lpp. Pētījuma mērķis bija noteikt vietējo un svešzemju kokaugu sugu izplatības telpiskās likumsakarības Latvijā, kas ļautu prognozēt kokaugu sugu izmaiņas reģionālās īpatnības mainīgā vidē. Darba ietvaros izveidota vienota ĢIS datu bāze, kurā apkopota dažādu resoru zinātniski pētnieciskās un lietišķās datu bāzes (augu sabiedrību datu bāze, konkrēto floru, dendroloģisko stādījumu un parku inventarizācijas, Valsts Meža reģistra Meža digitālās kartes datu bāze, u.c.). Izstrādāta sugu izplatības kartēšanas sistēma, kas balstīta uz mūsdienu tehnoloģijām. Darba izstrādes laikā autors piedalījies pēdējā laika nozīmīgāko bioģeogrāfiskās kartēšanas projektu realizācijā, kā rezultātā izveidoti divi sugu izplatības atlanti - Engures dabas parka floras atlants un Latvijas kokaugu atlants. Pirmo reizi Latvijā kokaugu sugu izplatības datu bāze sagatavota publicēšanai elektroniskā veidā – izstrādāta koncepcija Latvijas kokaugu atlanta publicēšanai internetā bāzētā kartē, kuras pamatā ir iepriekš minētā kokaugu ĢIS datu bāze. Promocijas darbā, izmantojot izveidotās datu bāzes un kartogrāfiskos materiālus, analizētas kokaugu izplatības reģionālās īpatnības, izvēloties 20 nemorālā bioma platlapu sugas, kā arī 14 boreālā bioma skujkoku sugas. Noteiktas likumsakarības kokaugu izplatībā, vērtējot klimata un cilvēka (antropogēno) faktoru ietekmi. Šim nolūkam veikta sugu sastopamības izmaiņu gradientanalīze sektoriālā (rietumu austrumu virzienā) un zonālā (dienvidu ziemeļu virzienā). Latvijas kokaudzi veidojošajām sugām sastopamības izmaiņas vērtētas arī pa reljefa augstuma izmaiņām. Vietējo, kā arī naturalizējušos svešzemju kokaugu sugu izvietojums atspoguļo nemorālā un boreāla bioma ietekmes reģionus Latvijā, kur nemorālā bioma audžu rakstursugu lielāks īpatsvars ir valsts rietumu daļā, turpretim boreālā skujkoku bioma – valsts ziemeļaustrumu daļā. Platlapu sugu izplatība raksturojama ar gradientu no Baltijas jūras piekrastes uz Latvijas austrumu robežu (rietumu austrumu virzienā). Boreālā bioma kokaugu sugu izplatību Latvijā ietekmē vietas augstuma (hipsometriskā līmeņa) izmaiņas. Atslēgas vārdi: Kokaugu izplatība, Bioģeogrāfiskā kartēšana, augu atlants, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, Latvija, ANNOTATION Krampis I. (2010) Regional distribution of boreal and nemoral biome tree plants in Latvia Dissertation. Univrsity of Latvia, Riga 128 pp. The aim of the research was to determinate a pattern of spatial distribution of native and foreign tree plant species in Latvia that would allow to set distribution changes of tree plants species in changing environmental conditions. During the study, unitary GIS database was created in which a number of scientific and applied databases were captured (data base of plant communities; inventories of concrete flora, investigation results of dendrological plantings and parks; digital database of forestry maps from State Forest register, etc.). A methodological system of species distribution mapping was developed, based on modern GIS technologies. Within research, the author has participated in recent major biogeographical mapping projects in Latvia. As a result, two atlases of species distribution were published – Atlas of the Flora of the Lake Engure Nature Park and Atlas of Latvian Woody Plants. For the first time in Latvia, the data base of distribution of woody plants was prepared to publish digitally – the methodology for publishing the Atlas of Latvian Woody plants on web based map was established. To provide that, source information from previously mentioned woody plants GIS database were used. Within the study were analyzed 20 nemoral biome broadleaf tree species and 14 boreal biome coniferous tree species to determine indicators of regional distribution for tree plants in Latvia. As source data were used voluminous GIS data base and map material of Atlas of Latvian Woody Plants. Regional distribution for tree plants was defined by analyzing climate and anthropogenic impacts on species. Gradient analysis in changes of species occurrence were completed spectrally (direction west-east) and zonally (direction south-north). Distribution of tree stand species were analyzed taking into account changes of elevation (altitude) as well. Native as well as naturalized foreign tree plants distribution marks out regions in Latvia with nemoral and boreal biome impacts. Nemoral biome stand indicator species are more common in the western part of the country, but boreal coniferous tree biome – in the north-eastern part of the country. Broadleaf species may be characterized with gradient from the Baltic seashore to eastern border of Latvia (west-east direction). In Latvia, boreal biome woody plant distribution is influenced by altitude changes (hypsometrical level). Key words: Distribution of tree plants, Biogeographical mapping, Atlas of species, Geographic information systems, Latvia

Efeju (Hedera L.) ģints taksoni ir Arāliju dzimtas krūmi ar ložņājošiem vai kāpelējošiem dzinumiem. Latvijā savvaļā sastopama tikai Baltijas efeja (Hedera helix var. Baltica), kas izplatīta valsts rietumu reģionos, sasniedzot areāla ziemeļaustrumu robežu. Pateicoties dārzu un parku ierīkotājiem un entuziastiem Latvijā sastopami arī citi Hedera L. ģints taksoni. Līdzīgi kā Baltijas efejai, arī citu introducēto efeju taksonu izplatība ir ierobežota, tāpēc bakalaura darbā tiks aplūkota visu efeju taksonu izplatība, saistot to ar vides faktoriem. Bakalaura darbā ir apkopota informācija par efeju (Hedera L.) ģints sugām un taksoniem, to ģeogrāfiju, vēsturi, aizsardzību Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs, apkopota informācija par ģints ekoloģiju un bioloģiju, ietekmējošajiem klimatiskajiem faktoriem, svešzemju taksonu iespēju izplatīties savvaļā. Darbā ir apkopotas ģints taksonu atradņu datu bāzes, pēc kurām tika izveidotas un analizētas kartes, savietojot tās ar ainavzemju karti un klimata kontinentalitātes sektoriem. Baltijas efeja sastopama tikai vājas kontinentalitātes sektoros Piejūras zemienē. Apstādījumos Hedera L. ģints taksoni izplatīti galvenokārt reģionos ar vāju un mērenu, retāk ar vidēju klimata kontinentalitāti. Izplatību limitē klimatisko faktoru komplekss, tādēļ bakalaura darbā aprakstīti arī klimatiskie faktori, kas limitē okeānisko augu sugu izplatību Latvijā. Atslēgas vārdi: efeja, klimats, kontinentalitāte, Hedera, izplatība, ekoloģija., The genus of ivy (Hedera L.) taxa are native shrubs in Ginseng family with creepy shoots. There is only the Baltic ivy in wildlife in Latvia (Hedera Helix var. Baltica), which grows mostly in the Western regions, reaching the border of North-East range. Thanks to the creators of gardens and parks and enthusiasts you can also find other genus of Hedera L. Taxa in Latvia. Similarly to the Baltic ivy, the distribution of ivy and other introduced taxa is limited, so in the Bachleor’s work it will be looked at all distribution of ivy taxa by linking it to environmental factors. Bachelor's work summarizes the genus of ivy (Hedera L.) species and taxa, their geography, history, protection in Latvia and in it’s immediate neighborhoods, gathered information on ecology and biology of the species, also influencing factors of climat and the possibility of spread of alien taxa in the wildlife. Work summarizes the data bases of genus of the taxa, considering which the data was collected and analyzed in the maps by linking them with a landscape-land maps and maps of the sectors of climate-continentality. Baltic ivy occurs only in weak sectors of climate continentality in littoral lowland. In the parks and gardens of Latvia the genus of Hedera L. taxa is distributed mainly in regions with weak and moderate and, less frequently with middle climate continentality. Spread is limited by the complex of climatic factors and therefore this Bachelor work describes the climatic factors that has limited the distribution of the species of oceanic plants in Latvia. Key words: ivy, climate, continentality, Hedera, distribution, ecology.

Gan Latvijā, gan Pasaulē ir aktuāla dabas daudzveidības saglabāšana. Mežu ekosistēmu daudzveidības samazināšanās veicina arī bioloģiskās daudzveidības pazemināšanos, kas ir būtiska vides problēma gan lokālā, gan globālā mērogā. Darba mērķis ir noskaidrot Latvijas mežaudžu daudzveidības izmaiņas pēdējos 10 gados (1998.-2007.g.). Darbā tika aprēķināts Šenona indekss, izejot no mežaudžu platību struktūras datiem Latvijas dabas reģionos. Tiek analizēta mežaudžu daudzveidība dažādos līmeņos Latvijas dabas reģionos pēc Valsts meža dienesta datiem 1998 un 2007, kas izteikti Šenona daudzveidības indeksa formā. Darbā sniegts koku sugu un mežaudžu iedalījuma līmeņu apraksts, apskatīts to sadalījums un daudzveidības rādītāji piecpadsmit Latvijas dabas reģionos. Darba apjoms: 59 lappuses bez pielikuma, 24 attēli, 3 tabulas un 15 pielikumi., Conservancy of nature’s diversity is topic both in Latvia and in Europe. Reducing of Forest ecosystem’s diversity stimulates also fall of biodiversity, which is fundamental environment problem in local and global scale. The purpose of bachelor’s work is to ascertain changes in forest stand diversity of Latvia in past ten years (1998 – 2007). The Shannon index was calculated in bachelor’s work using forest stands area structure’s data in natural regions of Latvia. In bachelor’s degree work has been analysed diversity of forest stands different levels in natural regions of Latvia by State Forest Service data 1998 and 2007 in form of Shannon Diversity Index. The work contains description of tree species and forest stands classification levels and their distribution and interaction, and diversity indices in fifteen natural regions of Latvia. Bachelor contains 57 pages, 24 figures, 4 tables and 15 annexes.

Maģistra darbā „Svešzemju platlapu sugu (Fagus sylvatica, Juglans ailanthifolia) mežaudžu izplatība, daudzveidība un dinamika Latvijā” tiek izpētīta dižskābarža un valrieksta izplatība Latvijas teritorijā, balstoties uz literatūras avotu, herbāriju un meža dienestu sniegtās informācijas. Pēc savāktajiem materiāliem ir noteikta arī sugu sastopamība Latvijā. Datu bāzē apkopotie dati par dižskābardi un valriekstu sniedz informāciju par katras atradnes koordinātēm, atrašanās vietas nosaukumu, atradnes biotopu, ziņu avotu, no kura dati iegūti, autoru, kas atradis šo atradni, gadu, kurā atradne ir atrasta, kā arī lielākajai daļai atradņu ir dots koku diametrs, augstums, skaits un perimetrs. Fagus sylvatica un Juglans ailanthifolia izplatība raksturota ar atradņu izvietojumu ainavzemēs, sadalījumu pa klimata kontinentalitātes, nokrišņu daudzuma un siltuma daudzuma sektoriem. Sīkāk tiek aprakstīta Fagus sylvatica mežaudžu izplatība un sastopamība Latvijas teritorijā. Netālu no Laucienas, kas atrodas Talsu rajonā tika veikta detālāka dižskābarža mežaudzes izpēte un augsnes analīze. Juglans ailanthifolia detālākam aprakstam tika veikts audzes apraksts Bauskas rajonā – Galeniekos, kā arī paņemti augsnes horizontu paraugi. Augu sabiedrību sugu sastāvs dižskābardim un valriekstam tika noteikts attiecīgi Šķēdes un Sukturu dižskābaržu audzēs (18 apraksta vietas), un Galeniekos valrieksta audzē (6 apraksta vietas). Izmantojot iegūtos rezultātus par Latvijā sastopamajām dižskābarža un valrieksta atradnēm dati tiek salīdzināti savā starpā. Atslēgas vārdi: Fagus sylvatica, Juglans ailanthifolia, izplatība, biotopi, augsnes ķīmiskās īpašības, This Master's thesis "Distribution, Diversity and Dynamics of Foreign Deciduous Species (Fagus sylvatica, Juglans ailanthifolia) in Latvia" is based on literature sources, herbarium and information from forest agencies and investigates distribution of beeches and walnut-trees in territory of Latvia. Occurrence of species is determined from the gathered materials. Data about Common Beech and Walnut-tree is gathered in a database which includes coordinate information, place name, biotope and information source, name of the author who discovered particular site and year of discovery for each site. Most of the sites also have information about tree diameter, height, perimeter and number of trees. Distribution of Fagus sylvatica and Juglans ailanthifolia is described by their placement in landscape regions, distribution among climate, continentality, precipitation and warmth sectors. Occurrence and distribution of Fagus sylvatica forest stands in territory of Latvia are described in more detail. Elaborate Common Beech forest stand exploration and soil analysis is performed near Lauciena, Talsi region, whereas detailed forest stand description of Juglans ailanthifolia is carried out at Galenieki, Bauska region where samples from soil horizons were also taken. Composition of plant species for Common Beech and Walnut-tree forest stands was determined in Šķēde and Sukturi (18 description sites) and Galenieki tree stand (6 description sites) respectively. Data about Common Beech and walnut-tree is being compared based on obtained results. Keywords: Fagus sylavatica; Juglans ailanthifolia; distribution; biotopes; chemical characteristics of soil.

ANOTĀCIJA Priede A. 2009. Invazīvie neofīti Latvijas florā: izplatība un dinamika. Promocijas darbs. Latvijas Universitāte, Rīga, 127 lpp. Pētījuma mērķis bija noskaidrot invazīvo neofītu izplatības dinamikas un vides faktoru kopsakarības Latvijā reģionālā kontekstā. Darba ietvaros analizēta neofītu izplatība un dinamika Latvijas mērogā un divās modeļteritorijās. Aprakstītas un klasificētas izplatītākās lakstaugu neofītu sabiedrības, kā arī, balstoties uz fitosocioloģiskajiem aprakstiem, novērtēta invazīvo neofītu ietekme uz augu sabiedrību sugu sastāvu. Sagatavotas dažāda mēroga izplatības kartes, un analizēta neofītu floras un izplatības dinamika un to ietekmējošie faktori. Izplatības kopsakarību kvantitatīvā analīzē izmantoti ainavas struktūrelementi. Atslēgas vārdi: invazīvas sugas, neofīti, izplatība, ainavas struktūra, zemes lietojuma veidi, augu sabiedrības, Latvija., ANNOTATION Priede A. 2009. Invasive neophytes in the flora of Latvia: distribution and dynamics. Dissertation. University of Latvia, Riga, 127 pp. The aim of this study was to find out the relation between the dynamics of the distribution of invasive neophytes and environmental factors on a regional scale in Latvia. The distribution and dynamics of neophytes were analyzed on a country-scale and in two model areas. Widespread herbaceous neophyte communities were described and classified. Additionally, the impacts of neophyte invaders on the composition and structure of native invaded plant communities were estimated on the basis of phytosociological relevés. Distribution maps on various scales were prepared. The neophyte flora, its dynamics and influencing factors were analyzed. In order to understand the spatial pattern of neophyte localities, quantitative analysis of their relation to landscape structure was performed. Key words: invasive species, neophytes, distribution pattern, landscape structure, land use, plant communities, Latvia.

Ošu audžu kritiskais stāvoklis un straujie samazināšanās tempi Latvijā, kā arī citviet Eiropā, rada bažas par ilgtspējīgu ošu audžu pieejamību. Darbs ir izstrādāts ar mērķi analizēt Ķemeru nacionālajā parkā esošas ošu mitrāju kokaudzes sugu sastāvu un uzbūvi, kā arī prognozēt kokaudzes sugu sastāva izmaiņas nākotnē. Darbā tiek analizēts sugu sastāvs kokaudzē un pamežā, noteikti un analizēti kokaudzes taksācijas elementi, analizēts kokaudzes stāvojums un krāja, kā arī noteiktas sugu sastāva mainības tendences. Darbā ir sniegta informācija arī par Parastā oša (Fraxinus excelsior) bioloģiju un ekoloģiju, kā arī par ošu audžu izplatību Latvijā. Darba apjoms: 55 lappuses bez pielikumiem, 21 attēls, 9 tabulas un 11 pielikumi, kā arī atsauces uz 35 literatūras avotiem. Atslēgvārdi: Osis, Fraxinus excelsior, Ķemeru nacionālais parks, kokaudze, sugu sastāvs, krāja, Critical situation of ash tree forests and their fast reducing speed in Latvia, also in other places over Europe, raise doubts about sustainable ash tree forest availability. The purpose of my bachelor work is to analyse the ash tree forest species composition and its structure, to forecast forest species compositional changes in future in The Kemeri National Park. Species composition in the ash tree forest and underbrush are analysed in my bachelor, also there are defined and analysed forest taxation elements, analysed forest layering and growing stock, defined species composition fluctuation tendencies. In my bachelor also is given information about ash tree (Fraxinus excelsior) biology and ecology and ash tree forests prevalence range in Latvia. Bachelor contains 55 pages, 21 figures, 9 tables, 11 annexes and there are 35 references. Keywords: Ash tree, Fraxinus excelsior, Kemeri National Park, species composition, growing stock, Ash tree forest

Darbā “Vējgāžu ģeogrāfiskais un ekaloģiskais raksturojums Talsu virsmežniecībā” pirmajā daļā pastāstīts par vējgāžu lomu mežu dabiskajā attīstībā. Atspoguļotas arī 1967. un 1969. gada vētras postījumu sekas, kur vairāk pievērsta uzmanība priedes, egles un bērza audžu vēja noturībai. Pastāstīts arī par citos gados notikušajām vējgāzēm un to postījumu apmēriem. Darba otrajā daļā analizēti dati par 2005. gada vējgāžu postījumiem Talsu virsmežniecības mežos. Šeit galvenā uzmanība pievērsta postījumu apjomiem hektāros kā arī izgāztās koksnes daudzumam kubikmetros. Pētījuma rezultātā konstatēts, ka šāda stipruma vētrām kāda bija 2005. gadā Talsu rajona meži nespēj pretoties. Kaut gan platību ziņā ir nopostītas salīdzinoši lielas platības katrā no mežniecībām koksnes krājas ziņā uz kopējā fona zaudējumi nav tik lieli kā varētu šķist. Darba izstrādes gaitā iegūtie rezultāti apkopoti tabulās un vairākos desmitu attēlu. Atslēgas vārdi : vējgāzes, Talsu virsmežniecība, valdošās koku sugas, vējgāžu apjoma īpatsvars, hektāri, kubikmetri., The first part of the paper with the title "Geographical and Ecological Characterization of Windfalls in Forestry of Talsi" describes the role of windfalls in the natural development of forests. It also reflects the consequences of hurricane caused in 1967 and 1969, which pays more attention to the steadiness of wood of the pine, fir and birch in the wind. The paper includes also description of windfalls and the size of damages caused by windfalls. The author of the paper analyses data of the damages caused by windfalls in 2005 on the forestry of Talsi in the second part. The main attention is focused on damages in the amount of hectares, and teared up woods in the amount of cubic meters. The result of the research gives in conclusion that woods in Talsi district cannot withstand the hurricanes with the strength as in 2005. Although the area damaged in terms of growing stock is large in each forestry, the actual damage is not as bad as it may seem. Results gained during the research are summarized in tables and several images. Key words: windfall, prevailing wood species, specific weight of windfalls, hectares, cubic meters.

Bakalaura darbā ir apkopoti materiāli par gobas un vīksnas izplatību pasaulē, Eiropā un Latvijā. Latvijā gobu un vīksnu audzes ir ļoti retas, to platība ir 863,7 ha (0.07% no mežu kopplatības), tās sastopamas upju palienēs un stāvās nogāzēs (gravas, upju terases). Gobas un vīksnas audžu struktūras pētījumi veikti Ogres upes ielejā (5 parauglaukumi). Analizēts koku un krūmu stāva sugu sastāvs, vecums, stāvojums un pieauguma dinamika. Koku stāvā valdošā suga ir goba ar vīksnas, oša un citu sugu piejaukumu. Gobas visās pētītajās vietās pārsvarā ir vidēja vecuma (41-80 gadi), to pieaugums pēdējos 5 gados ir pozitīvs. Krūmu stāvā pamežā valdošā ir ieva, atjaunojas goba, osis, kļava un baltalksnis, kas liecina par gobu mežu noturību Ogres upes palienē. Atslēgas vārdi: goba, vīksna, izplatība, mežaudzes, vecums, stāvojums, dabiskā atjaunošanās., There are data of elm (Ulmus glabra and Ulmus laevis) and elm stands distribution in Latvia, Europe and world summarized in this bachelor’s work. Elm (Ulmus glabra and Ulmus laevis) stands in Latvia are very rare (area – 863,7 ha, 0,07% of forest area) and are located mostly in the river low-lands and on ravines. The research of the structure of elm (Ulmus glabra and Ulmus laevis) stands was carried out in the valley of Ogre River (5 permanent plots). The composition of species, tree age, development of stand layers and dynamic of growth in the tree and shrub layers have been analysed. Ulmus glabra is a dominant species in the tree layer with admixture of Ulmus laevis, Fraxinus excelsior and other species. Middle age (41-80 years) Ulmus glabra with positive amount of growth dominates in the research area. Although Padus avium dominates in the shrub layer, there is a plenty of young grows of Ulmus glabra, Fraxinus excelsior, Acer platanides and Alnus incana there, as well. Keywords: Ulmus glabra and Ulmus laevis stands, distribution, tree age, layering, natural regeneration.

Kosas (Equisetum L.) ir ķīļlapjveidīgo augu klases pārstāvji. Latvijā savvaļā sastopamas 13 kosu sugas. Autora mērķis darbā “Kosu izplatība Latvijā” ir izstrādāt Latvijā sastopamo kosu sugu izplatības kartes, pārveidot tās uz 10x10 km karšu sistēmā, analizēt to augšanas faktorus, izstrādāt datubāzi ar Latvijā sastopamajām kosu sugām. Maģistra darbā ir ievads, 4 nodaļas, secinājumi un ierosinājumi, kā arī pielikums. Pirmajā nodaļā ir apkopota irnformcija par kosu izplatību pasaulē. Otrajā nodaļā ir darba metodes un uzdevumi. Trešajā daļā ir apkopoti literatūras materiāli par augšanas apstākļiem. Ceturtajā nodaļā ir publicētas un analizētas kartes par izplatību Latvijā. Pielikumā ir datubāzes materiāli. Kopā tika ievākti dati no 4 herbārijiem (Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes, K.R.Kuppfera, K.Starca, P.Lakševica) un 3 augu kartotēkām (A.Rasiņa, A.Āboliņas, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta), kā arī no floras saraksta. Ar datu bāzes palīdzību tika izstrādātas kartes, veidoti grafiki par biotopiem. Pētījuma un datu analīzes ilustrēšanai darbā ir ievietotas kartes, grafiskie attēli un tabulas. No izplatītkajām sugām, visvairāk sastopamais biotops ir mežs, kas pārākumu atainoja starp trim sugām. Kosu visizplatītākā ainavzeme ir Piejūras zemiene. Visizplatītākā suga Latvijā ir pļavas kosa (Equisetum pratense)., There are 13 wild horsetail (Equisetum L.) species in Latvia. The aim of the author in the Master’s paper “Distribution of horsetail species in Latvia” is to elaborate distribution maps of horsetail species in Latvia, transform the mapping system to 10x10km sqare net, annalyse the growth indicators, workout a database on all horsetail horsetail species in Latvia. Master’s paper consists of introduction, 4 chapters, conclusion and suggestions, list of literature and annexes. In first chapter there is collected entire information of horsetail distribution in the world. Second chapter consists of methods and tasks. Third is about information about growth conditions. In fourth chapter author publishes distribution maps and makes annalization of them. Annex consists of collected database. Data were collected from 4 herbariums and 3 plant databases. With database relief there were made distribution maps and charts with biotopes. In research process of this paper, charts, graphic figures and maps were included to make this paper more spectacular. From the research it can be concluded that the most popular biotope is forest. It also shows that forest is the most appropriate place of distribution of horsetails. Piejūras lowland is the most widespread by horsetail species. The most widespread specie in Latvia is Equisetum pratense.

Ž vagiņa I. E zerrieksta Trapa natans L. izplatība un augu sabiedrības Latvijā . Bakalaura darbs.- Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeogrāfijas nodaļa, Dabas ģeogrāfijas katedra. – 2006. Bakalaura darbs ietver: 62 lappuses, 12 attēlus, 6 tabulas, 9 pielikumus. Bakalaura darba izstrādes gaitā veiktie pētījumi un iegūtie rezultāti atspoguļo Trapa natans L. izplatību vēsturiskā skatījumā un mūsdienās, kā arī augu sabiedrības ar Trapa natans L. Latvijā. Bakalaura darbā noteikta ezerrieksta Trapa natans L. Latvijā sintaksonomiskā piederība. Veikto pētījumu rezultātā ir izdalīta asociācija Trapetum natantis MŅll. Et GORS 60. Pētījumi dabā tika veikti pašreizējās Trapa natans L. augtenēs – Balvu rajona Pokratas ezers un Jēkabpils rajona Priekulānu ezeros. Darbā veģetācija tika aprakstīta un iegūtais parauglaukumu materiāls apstrādāts pēc Brauna-Blankē metodes, izmantojot arī veģetācijas kompjūteranalīzes programmu TWINSPAN. Tika apkopota literatūrā pieejamā informācija par Trapa natans izplatību Latvijā. Rezultāti apstrādāti ar programmām ArcWiev, ArcGIS un apkopoti karšu materiālā. Tika izdarīti ģeoloģiskie urbumi 2004. un 2005. gadā visos trīs ezeros Latvijā, kur aug Trapa natans. Kvartārvides laboratorijā veiktas Klaucānu ezera palinoloģiskās analīzes, rezultātu apstrādei izmantojot programmu TILIA un putekšņu diagrammas izveidošana ar programmu TILIA GRAPH . Tika vērtēts arī šo ezeru teritorijas vispārējais ekoloģiskais stāvoklis un iespējamās attīstības un izplatības iespējas, saglabājot noteiktu aizsardzības režīmu un šo ezeru teritorijās pieļaujot kā zinātniski – pētniecisko, tā arī nepopularizējamu vispārizglītojošo ekotūrismu. Atslēgas vārdi: Trapa natans, Latvija, Trapetum natantis, putekšņu diagrammas., Ž vagiņa I. D istribution of the water chestnut Trapa natans L. and plant societies in L atvia . Bachelor thesis. - Rīga, University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences, Department of Geography, Chair of Nature Geography. – 2006. Bachelor thesis contains: 62 pages,12 figures, 6 tables, 9 appendixes. Goal of the Bachelor thesis was to investigate distribution of the Trapa natans L. in the historical aspect and estimate it present status. Investigations in the frame of the Bachelor work and obtained results reflect Trapa natans L. distribution since it occurrence, as well as characterise plant societies with Trapa natans L. in Latvia. The syntaxonomical belonging of the Water chestnut Trapa natans L. in Latvia has been stated. Association Trapetum natantis MŅll. Et GORS 60 has been dividend in the result of the investigation. Investigations have been carried out in the present sites of the Trapa natans L. Pokrata Lake of Balvi District and Priekulāni and Klaucāni Lake of the Jēkabpils District. Descriptions of the vegetation and obtained data have been processed according Brauna-Blankē methodology and computer analysing programme TWINSPAN have been used. Survey of the information from the literature about Trapa natans distribution in Latvia has been done and results were processed using programmes ArcWiev, ArcGIS and summarised in the cartographical material. Geological corings have been carried out during 2004 and 2005 in all three lakes where Trapa natans is currently growing in Latvia. Palynological analysis of lake sediments have been carried out at the laboratory of Quaternary Environment. Computer programs TILIA and TILA Graph have been used for processing of the pollen data and drawing of the diagrams. Key words: Trapa natans, Latvia, Trapetum natantis, diagrams of pollen.

Latvija ir daudzu augu sugu izplatības robežvalsts. Vairāk kā 400 vaskulāro augu sugām, Latvijā ir to areāla dienvidu, ziemeļu, rietumu vai austrumu robeža. Darbā ir analizēts boreālajam biomam raksturīgo 13 vaskulāro augu sugu atradņu izvietojums, kurām Latvijā vai arī tās pierobežas reģionos ir to izplatības dienvidu robeža. Izveidota boreālo augu sugu atradņu datu bāze (Microsoft Excel) un sastādītas šo sugu izplatības kartes 10x10 km tīklojumā un analizēts atradņu izvietojums ainavzemēs un klimata kontinentalitātes sektoros. Noskaidrots, ka Latvijā boreālās sugas lielākā daudzumā sastopamas augtenēs (biotopos), kuru klimatiskie apstākļi (vidēja un stipra kontinentalitāte), kā arī substrāts (purvi un mitrie meži) ir līdzīgi boreālā bioma biotopu struktūrai. Atslēgas vārdi: boreālais bioms, sugu izplatība, ainavzemes, klimata kontinentalitātes sektori, atradnes, biotopi., Latvia is a border – country for the distribution of many species. More than 400 of vascular plant species have a south, north, west or east border of distribution area in Latvia. That is analysis of situation of localities of 13 vascular plant species, that are characteristic for the boreal biome and which have their south border of distribution area in Latvia or in its borderland regions. A data base of boreal plant species (Microsoft Excel) and maps of plant distribution (10x10 km) and analysis of localities situation in the landscape regions and sectors of the climate continentality have been made. It is established, that boreal plant species have found more in the locations (biotopes), where climatic conditions (medium and high continentality) and substratum (mires and moist forests) are similarly to the structure of biotopes of the boreal biome. Key words: boreal biome, distribution of species, landscape regions, sectors of the climate continentality, localities, biotopes.

Mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā liela loma ir dabiskajiem meža biotopiem. Maģistra darbā pētīta sešu platlapu koku sugu dabisko meža biotopu kokaudzes struktūra un dinamika. Dabiskie meža biotopi sastopami eitrofos augšanas apstākļos, sausieņu un āreņu meža tipos – gāršā, vērī un platlapju ārenī. Mežaudžu daudzveidību atspoguļo sugu sastāvs kokaudzē. Visos dabiskajos mežu biotopos ir liels koku sugu skaits - vidēji 4 sugas. Tikai ozoli un oši ir sastopami tīraudzēs. Būtiskākie dabisko meža biotopu traucējumi ir nosusināšana un nesena ciršana. Analizējot dabisko meža biotopu pavadītājsugu sastāvu, ir konstatēts, ka ozolu un ošu mežos nelielās platībās notiek galvenā stāva atjaunošanās ar to pašu sugu. Šāda maiņa notiek tikai ozolu un ošu audzēs. Ozolu audzēs lielākās platībās kā pavadītājsuga (parasti jaunāka) ir sastopams osis. Ošu mežos piemaisījumā sastopama liepa. Atslēgas vārdi: dabiskie meža biotopi, bioloģiskā daudzveidība, kokaudzes transformācija., The natural forest biotopes play a decisive role in the preservance of forest biodiversity. This Master Paper reflects the research of the structure and dynamics of six deciduous tree species natural forest biotopes. The natural forest biotopes have been observed in eutrophic growing conditions, in drought-enduring and expanse forest type: in vast-forests and big-forests. The diversity of forests is reflected by the tree species in the particular growth. Al natural forest biotopes show a large number of tree species - four as the average. Only oaks and ash trees have been observed in pure plantations. Draining and recent felling of the woods are proved to be the most significant disturbances of forest biotopes. While analyzing the contents of the natural forest biotopes' specific accompanying sub-species it has been detected that in oak and ash tree forests of comparatively small areas the main growth renewing changes have been taking place by the same species. This type of change is noted only in oak and ash tree plantations. In a bigger scale oak forest the ash tree is being observed as the main sub-species (most often younger aged). In ashtree forests the linderntree is the usual sub-species. Key words: natural forest biotopes, biological diversity, tree-plantations' transformation. The natural forest biotopes play a decisive role in the preservance of forest biodiversity. This Master Paper reflects the research of the structure and dynamics of six deciduous tree species natural forest biotopes. The natural forest biotopes have been observed in eutrophic growing conditions, in drought-enduring and expanse forest type: in vast-forests and big-forests. The diversity of forests is reflected by the tree species in the particular growth. Al natural forest biotopes show a large number of tree species - four as the average. Only oaks and ash trees have been observed in pure plantations. Draining and recent felling of the woods are proved to be the most significant disturbances of forest biotopes. While analyzing the contents of the natural forest biotopes' specific accompanying sub-species it has been detected that in oak and ash tree forests of comparatively small areas the main growth renewing changes have been taking place by the same species. This type of change is noted only in oak and ash tree plantations. In a bigger scale oak forest the ash tree is being observed as the main sub-species (most often younger aged). In ashtree forests the linderntree is the usual sub-species. Key words: natural forest biotopes, biological diversity, tree-plantations' transformation.

Latvijā baltais āmulis ir aizsargājama suga. Latvijā tas 65% gadījumu parazitē uz parastās liepas (Tilia cordata), 34% - uz mājas ābeles (Malus domestica), 24% uz parastās kļavas (Acer platanoides), 18% - uz vītoliem (Salix sp.) un 15% apsēm un papelēm (Populus sp.). Latvijā ir divi reģioni – Kurzemes dienvidrietumos un Latgales dienvidrietumos, kur izplatīts baltais āmulis un vairākas atsevišķas augšanas vietas pārējā teritorijā. Putni ir galvenie baltā āmuļa izplatītāji, un to migrācijas ceļi šķērso baltā āmuļa izplatības reģionu Kurzemē un Latgalē. 20.gs. otrajā pusē paaugstinoties gada vidējai gaisa temperatūrai, notiek baltā āmuļa izplatīšanās pa sinantropā vidē – dārzos, apstādījumos un pilsētās (Liepājā, Grobiņā un Durbē). Atslēgas vārdi: Baltais āmulis (Viscum album L.), saimniekaugi, atradņu atklāšanas dinamika, izplatība Latvijā., White mistletoe is protective species in Latvia. 65% of host plants are limes (Tilia cordata), apple trees (Malus domestica) - 34%, maples (Acer platanoides) are 24%, willows (Salix sp.) - 18% and aspen and poplars (Populus sp.) are 15% of host plants. There are two main areas of distribution in Latvia – southeast of Kurzeme and southeast of Latgale, and several small localities in other territory of Latvia. Birds are the main distributors of white mistletoe and paths of migration are crossing white mistletoe's distribution areas in Kurzeme and Latgale. In second half of the 20th century white mistletoe's distribution areas are growing because of rising of average air temperature of the year. White mistletoe’s is spreading in sinanthropus environment – gardens, towns and greeneries. Key words: White mistletoe (Viscum album L.), host plants, dynamic of sites’ registration, distribution in Latvia.