Search

The interrelations between biochar (BC) and soil microbiota remain unclear. Addressing this will be important for understanding how BC affects soil properties and plant growth. Here, we tested the influence of wood-derived BC with immobilised Trichoderma viride on rye Secale cereale L. in sandy soil. We found that the addition of BC leads to a significant (P 2+ and Mg2+, as well as a decrease in the concentration of Al3+, irrespective of BC particle size and the presence of T. viride. Plant growth was stimulated in the presence of small (Trichoderma spp., was tested by cultivation-dependent methods and qPCR. Both of these approaches revealed a positive effect of BC on the survival of Trichoderma spp. under the tested conditions, especially in the presence of a small particle size fraction.

Täistekst This is the second book in the series of Soil Sequence Atlases. The first volume was published in 2014. Main pedogeographic features are presented in the form of sequences to give a comprehensive picture of soils - their genesis and correlations with the environment in typical landscapes of Central Europe from Estonia furthest north, through Latvia, Lithuania, Poland, Germany, Czechia, Slovakia and Hungary to the southernmost Slovenia. Soils of natural landscapes - loess and sand (continental dunes) - are presented, as well as those of plains of various origin, karst lands, low mountains, and anthropically modified soils. Each chapter presents soil profiles supplemented by landscape information and basic analytical data. Then, genetic interpretations of soil properties related to soil forming agents are given as schematic catenas. When one factor changes while the others are more or less stable, the soil sequence can be recognised. Depending on the dominant soil-forming factor affecting repeated soil patterns, different types can be distinguished. Chapters are arranged roughly in accordance with the main soil-forming process in sequences, and referring to the WRB key (peat formation, vertic and gleyic process, podzolisation, humus accumulation, clay illuviation), with one small exception - the Technosols have been placed at the end of book. The main objective of this book is to present the diversity of relations between soil and landscape, climate, hydrology and human relations, and to present interpretations reflecting the World Reference Base for Soil Resources (2015) classification with comments on the choice of qualifiers. Sixteen Reference Soil Groups are featured, and represented by 67 soil profiles. The secondary objective is pedological education. One of the aims of soil science education is to explain to students the relations between landscape and soil cover. The patterns of soil units within landscapes are to some extent predictable. The collected data is intended as a useful educational tool in teaching soil science, supporting understanding of the reasons for the variability of soil cover, and also as a WRB classification guideline. The Atlas was developed as part of the EU Erasmus+ FACES project (Freely Accessible Central European Soil). Marcin Šwitoniak, Przemyslaw Charzynski

Throughout the second half of the 20th Century, the area of semi-natural grasslands in the Baltic States decreased substantially, due to agricultural abandonment in some areas and intensification in more productive soil types. In order to halt the loss of biodiversity and ecosystem services provided by grasslands, the LIFE+ programme funded project, LIFE Viva Grass, aims at developing an integrated planning tool that will support ecosystem-based planning and sustainable grassland management. LIFE Viva Grass integrated planning tool is spatially explicit and allows the user to assess the provision and trade-offs of grassland ecosystem services within eight project case study areas in Estonia, Latvia and Lithuania. In order to ensure methodological adaptability, the structure of the LIFE Viva Grass integrated planning tool follows the framework of the tiered approach. In a multi-tier system, each consecutive tier entails an increase in data requirements, methodological complexity or both. The present paper outlines the adaptation of the tiered approach for mapping and assessing ecosystem services provided by grasslands in the Baltic States. The first tier corresponds to a deliberative decision process: The matrix approach is used to assess the potential supply of grassland ecosystem services based on expert estimations. Expert values are subsequently transferred to grassland units and therefore made spatially explicit. The data collected in the first tier was further enhanced through a Principal Components Analysis (PCA) in order to explore ES bundles in tier 2. In the third tier, Multi-Criteria Decision Analysis is used to target specific policy questions.

Bakalaura darba ietvaros tiek pētīti faktori, kas izraisa un veicina ļoti stipru pērkona negaisu veidošanos un intensificēšanos. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt ļoti spēcīgu pērkona negaisu veidošanās faktorus Latvijā 6 gadu laikā, lai konstatētu iespējamās sakarības starp ļoti stipru pērkona negaisa veidošanās faktorus raksturojošus un intensitātes rādītājiem. Lai sasniegtu bakalaura darba mērķi, izmantoti parametri no Dr.geogr. Zanitas Avotnieces disertācijas ietvaros radītās datubāzes, kurā apkopoti pērkona negaisu gadījumi no 2009. līdz 2015. gadam, meteoroloģisko staciju faktiskajiem novērojumiem un skaitlisko prognožu modeļu reanalīzēm un veikta to principiālā komponentanalīze un parametru savstarpējo sakarību meklēšana. Bakalaura darba rezultāti liecina par 3 cieši saistītām parametru grupām. Konstatētas 26 savstarpējās lineāras sakarības starp parametriem, kas dod ierosinājumus turpmākiem šo sakarību pētījumiem., Factors that cause and support very severe thunderstorm formation and intensification are investigated within this bachelor’s thesis. The goal of the thesis is to evaluate very severe thunderstorm formation factors over Latvia in 6-year period to identify possible relationships between thunderstorm formation factor and intensity indicators. This goal is reached through the use of parameters from database, developed by Dr.geogr. Zanita Avotniece for dissertation thesis, that compiles thunderstorm cases from 2009 to 2015, as well as parameters from weather station observations and numerical weather prediction model reanalyses and performing principal component analysis as well as searching for bivariate relationships between parameters. The results of the thesis suggest 3 closely linked parameter groups. 26 linear interrelationships between parameters were found, thus providing clues for further investigation of these relationships.

Augsnes ķīmisko īpašību noteikšana ir svarīga, jo tieši tā ietekmē augu izplatību un spēju baroties un augt. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot C, N, P, apmaiņas katjonu (Na+, Mg2+, K+, Ca2+, Al3+, Fe3+, Mn2+) koncentrāciju un augsnes minerālās virskārtas pH reakciju Latvijas teritorijas augsnēs. Darbā ir aprakstītas nosakāmo ķīmisko elementu īpašības un ietekmes uz augsni un augošiem tajā augiem. Darbs sastāv no četrām daļām – literatūras apskata, pētījuma materiāliem un metodēm, rezultātu analīzes un secinājumiem. Literatūras apraksts ir sadalīts trīs nodaļās, kas ietver sevī augsnes kvalitāti ietekmējošos faktorus, augsnes ķīmiskās īpašības un apraksts par atmosfēras piesārņojumu un tā monitoringu, izmantojot augsni. Otrajā daļā ir aprakstītas pētījuma metodes un materiāli. Trešajā daļā ir aprakstītas izveidotās kartes, salīdzinātas tās ar 2017. gada nedzīvās zemsegas horizonta (O) ķīmisko elementu izplatības kartēm un noteikti iespējamie nosakāmo ķīmisko elementu izplatības cēloņi. Darbs sastāv no 28 attēliem, 2 tabulām un 2 pielikumiem. Pētījums parāda, ka minerālās virskārtas horizonta ķīmisko elementu saturs ir zemāks nekā nedzīvās zemsegas (O) horizontā, taču kopējā izplatība norāda uz to, ka uzkrāšanās tendence salīdzināmajos horizontos gandrīz visos gadījumos ir līdzīga. Tiek parādītas galvenās vietas ar ķīmisko elementu augstākām vērtībām, tāpēc minerālās virskārtas horizonts arī ir pieļaujams izmantošanai vides monitorigā., The determination of the chemical properties of the soil is important because it directly affects the spread of plants and their ability to feed and grow. The aim of the bachelor thesis is to clarify the concentration of C, N, P, exchange cations (Na+, Mg2+, K+, Ca2+, Al3+, Fe3+, Mn2+) and the pH of the soil mineral surface in the soils of the territory of Latvia. The Bachelors thesis has examined the properties and impacts of the chemical elements on the soil and on growing in it plants. The Bachelors thesis consists of four parts: literature survey, study materials and methods, analysis of the results and conclusion. The description of the literature is divided into three chapters, which include factors affecting soil quality, the chemical properties of the soil and a description of atmospheric pollution and its monitoring using soil. The second part describes the methods and materials of the study. The third part reviews the established maps, comparing them with the maps of the chemical elements of the organic horizon (O) in 2017 and identifying possible causes of the spread of the chemical elements. The Bachelors thesis consists of 28 images, 2 tables and 2 attachments. The study shows that the chemical elements of the mineral surface horizon are lower than those in organic (O) horizon, but the overall distribution indicates that the trend of accumulation on comparable horizons is similar in almost all cases. The main sites with higher values of chemical elements are displayed, so the mineral surface horizon is also allowed for use in environmental monitoring.

Bakalaura darba “Meža ugunsbīstamības prognozēšanas metožu salīdzinājums un piemērotība Latvijas apstākļiem” mērķis ir noteikt Latvijas apstākļiem atbilstošāko mežu ugunsbīstamības prognozēšanas metodi. Darbā pētīta meža ugunsapsardzības sistēma Latvijā un salīdzināta šobrīd Latvijas, Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā izmantotā Ņesterova un citās valstīs par efektīvu atzītā Kanādas mežu ugunsgrēku laikapstākļu indeksa metožu lietderība prognozējot meža ugunsbīstamību Latvijas apstākļos. Pētījuma rezultāti liecina, ka mēnešu ugunsbīstamības tendences vienlīdz labi prognozē abas aplūkotās metodes. Tomēr 2019. gadā faktiski reģistrētajiem ugunsgrēkiem augstākās ugunsbīstamības vērtības, atbilstoši ugunsbīstamības klasēm, nosaka Kanādas mežu ugunsgrēku laikapstākļu indekss., The aim of the bachelor`s thesis “Comparison and suitability of methods to forecast forest fires in Latvia” is to determine the most suitable method for forecasting forest fire hazards for Latvian conditions. The author analyzed the forest fire protection system of Latvia and compared currently in use by Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre Nesterov method and in other countries recognized as effective Canadian Forest Fire Weather Index utility to forecast forest fires in Latvian conditions. The research results show that both used methods forecasted monthly fire danger trends equally good. However, the highest fire danger values for fires registered in 2019, accordingly to fire danger classes, are determined by the Canadian Forest Fire Weather Index.

Pēdējo gadu laikā Latvijā, tāpat kā visā Eiropā strauji samazinās dabīgo un daļēji dabīgo zālāju platības. Zālāju kvalitāte un izplatība ir atkarīga no augsnēm uz kurām tie sastopami, tādēļ, ir svarīgi izzināt augsni ietekmējošos faktorus un īpašības, lai būtu iespējams izstrādāt ieteikumus zālāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Augsnes faktorus ietekmē reljefs, mitruma apstākļi, kā arī cilvēku antropogēnā darbība. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot augšņu un to īpašību ģeogrāfiskās likumsakarības saistībā ar dabas faktoriem un cilvēka saimniecisko darbību ilggadīgajos zālājos lokālā mērogā Z/S „Sita” un Z/S “Stirnas”, lai izstrādātu rekomendācijas zālāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Pētījumā lokālā mērogā konstatēta relatīvi liela augšņu daudzveidība, ko nosaka augsnes veidošanās procesi, turklāt, fizikālo un ķīmisko īpašību mainību ietekmē augsnes cilmiezis, novietojums reljefā, mitruma apstākļi, ka arī cilvēka saimnieciskā darbība. Augsnes virskārtā ķīmiskās īpašibas ir daudz atšķirīgākas nekā cilmiezī, ko nosaka ārējo faktoru ietekme., In recent years, areas of the natural and semi-natural grasslasnds in Latvia and accross the Europe has been swiftly decreasing. The quality and prevelance of grasslands depends on the soil on which it grows. It is important to know the factors and properties that affects the soil. Afterwards recommendations can be made for the sustainable management of grasslands. Soil factors are affected by topography, moisture conditions and by anthropogenic impacts. The objective of the bachelors thesis is to find out geographical relation between human anthropogenic and natural factors in permanent grasslands of farms "Sita" and "Stirnas" in order to develop recomenndations for sustainable management of grasslands. The research found relatively large soil diversity, which are determined by soil formation processes, besides physical and chemical soil properties are affected by soil parent material, topography, moisture conditions and human anthropogenic activity. The chemical properties of soil top horizon are much more varied than soil parent material, as a result of external factors.

Augsnes nosaka zālāju telpisko izplatību, to īpašības ir viens no galvenajiem zālāju kvalitāti un ilgtspējīgu apsaimniekošanu ietekmējošiem faktoriem. Zālāju ekosistēmas nodrošina vitāli svarīgus ekosistēmu pakalpojumus, kuri atkarīgi no augsnes īpašībām. Zālāju biomasa ir viens no pakalpojumiem, kas ir relatīvi maz pētīts, bet tam ir milzīgs pielietošanas potenciāls ne tikai lauksaimniecībā kā lopbarībai, bet arī kā alternatīvajam bioenerģijas ieguves veidam. Pētījuma mērķis ir noskaidrot zālāju biomasas telpiskās izplatības noteikšanas un prognozēšanas iespējas, izmantojot zālāju klases un augsnes faktoru nozīmi, lai šo informāciju integrētu zālāju ekosistēmu biomasas vērtēšanā, plānošanā un ilgtspējīgā apsaimniekošanā. Maģistra darbā apkopota literatūra par zālāju ekosistēmām, to sniegtajiem pakalpojumiem, biomasu un tās raksturojumu, kā arī augsnes faktoriem un indikatoriem biomasas nodrošināšanā. Atslēgas vārdi: zālāju ekosistēmu pakalpojumi, zālāju biomasa, zālāju klases, zemes kvalitatīvā vērtība, augsnes īpašības, tālizpētes metodes., Soil determines spatial distribution of grasslands. Quality and sustainable management of grasslands are influenced by soil properties. Grassland ecosystems provide vital ecosystem services that depend on soil properties. Above-ground biomass is one of the ecosystem services that has not been widely studied, but it has high potential not only in agriculture, but also as an alternative resource for bio-energy production. The aim of the master thesis is to identify the possibilities for determining and predicting the spatial distribution of grassland biomass using soil factors to integrate this information into biomass assessment, planning and sustainable management of grassland ecosystems. The master thesis summarizes the literature on grassland ecosystems, their services, above-ground biomass and its properties, as well as soil factors and indicators providing ecosystem services. Keywords: grassland ecosystem services, grassland biomass, grassland classes, land quality value, soil properties, remote sensing methods.

Boreonemorālajā reģionā podzolēšanās ir galvenais augsnes veidošanās faktors un līdz ar lauksaimniecības zemju aizaugšanu tiek veicināta podzolēšanās procesa attīstību arvien plašākās teritorijās. Nav pieejami pietiekami daudz pētījumi par podzolēšanās procesa attīstību uz smaga granulometriskā sastāva augsnēm, tādēļ pētījuma mērķis ir noskaidrot dzelzs un alumīnija savienojumu mainību dažāda vecuma meža zemju augsnēs, lai raksturotu podzolēšanās procesa attīstību morēnas nogulumos. Šis pētījums ir turpinājums Ģ. Pavlova uzsāktajam pētījumam par apmežošanās procesa ietekmi uz augšņu īpašību mainību. Darbā raksturoti faktori, kas ietekmē podzolēšanās procesu, kā arī dzelzs un alumīnija savienojumu formu mainīgumu augsnē. Pētījuma rezultāti parāda, ka nozīmīgākie alumīnija un dzelzs savienojumu mainības ietekmējošie faktori ir augsnes pH vērtība, granulometriskais sastāvs, kā arī veģetācija un zemes izmantošanas vēsture. Tika konstatēts, ka alumīnija un dzelzs savienojumu brīvo un amorfo formu migrēšanu augsnes profilā galvenokārt ietekmē putekļu un māla daļiņu saturs augsnē, bet ar organiskajām vielām saistīto trīsvērtīgo savienojumu migrēšana ir atkarīga no augsnes pH vērtības., Podzolization is a key soil forming factor in a boreonemoral zone. And with the overgrowth of agricultural lands, podzolization process is increasing in wider areas. There is not enough research on the development of the podzolic process in heavy soils. Therefore, the aim of the study is to find out the variability of iron and aluminum compounds in forest soils of different age to characterize the process of podzolization in moraine sediments. This study is a follow-up to Ģ. Pavlova study on the impact of the afforestation process on the variability of soil properties. Paper describes the factors influencing the podzolization process and the variability of the forms of iron and aluminum compounds in the soil. Results show that the most important factors influencing the variation of aluminum and iron compounds are soil pH, granulometric composition, as well as vegetation and historical land use. It was found that the migration of free and amorphous forms of aluminum and iron compounds in the soil profile is mainly influenced by the dust and clay particles in the soil, but the migration of organic matter trivalent compounds depends on the soil pH value.

Apmežošanās procesa ietekme uz augsnes fizikālajām un ķīmiskājām īpašībām, kā arī mikrobioloģisko aktivitāti vēl joprojām ir relatīvi vāji saprotama, sarežģītu procesu un dažādu vides faktoru dēļ. Maģistra darbā ir apkopota literatūra par lauksaimniecības zemju apmežošanās procesa attīstību pasaulē un Latvijā, apmežošanās procesa ietekmi uz augsnes īpašībām, kā arī par augsnes mikroorganismiem un to darbību. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot dabiskās apmežošanās ar parasto egli Picea abies (L.) H.Karst ietekmi uz augsnes virskārtas fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī mikrobioloģisko aktivitāti smilts un mālsmilts augsnēs bijušajās lauksaimniecības zemēs. Pētījuma rezultāti parāda, ka lauksaimniecības zemei dabiski apmežojoties ar parasto egli Picea abies (L.) H.Karts 15 gadu ilgā periodā mainās veģetācijas pārklājums, augsnes skābums, tilpummasas blīvums, apmaiņas katjonu, kopējā oglekļa, slāpekļa un fosfora koncentrācijas, kā arī ietekmē mikroorganismu aktivitāti. Izmaiņas ir novērotas gan smilts, gan mālsmilts augsnē pārsvarā dziļumā no 0 līdz 10 cm., Afforestation process influence on the soil physicochemical properties and microbiological activity are still relatively poorly understood, due to complex processes and various environmental factors. The master's thesis summarizes literature about the afforestation process development on agricultural lands in the world and Latvia, the impact of the afforestation process on soil properties, as well about soil microorganism and their activities. The aim of the master's thesis is to find out the influence of natural afforestation with spruce Picea abies (L.) H.Karst on the physical and chemical properties and microbiological activity in sandy and loamy sand soils in former agricultural lands. The results of the research show that natural afforestation of agricultural land with Norway spruce Picea abies (L.) H.Kart during the 15-year period changes vegetation cover, soil acidity, bulk density, concentration of exchangeable cations, organic carbon, total nitrogen, phosphorus, as well activity of microorganisms. The changes are observed in both sand and loamy sand soils, mostly at depths from 0 to 10 cm.

Pēdējo desmitgažu laikā, zemes lietošanas veidu un zemes segumu izmaiņas pasaulē ir kļuvušas par vienām no aktuālākajām pētījuma tēmām sabiedrībā, īpaši saistībā ar ilgstpējības jautājumu. Zemes izmantošanas struktūrai un zemes lietošanas veidiem raksturīgs mainīgums gan telpiskā, gan temporālā aspektā. To galvenokārt nosaka antropogēnie faktori, t.sk. sociālie, ekonomiskie un politiskie, savukārt biofizikālajiem faktoriem, t.sk. augsnes faktoram ir būtiska nozīme augstāk minēto antropogēno faktoru noteikšanā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot augsnes faktoru nozīmi zemes izmantošanas struktūras telpiskajā diferenciācijā Gailīšu un Īslīces pagastos. Pētījuma rezultāti pierāda, ka augsnes faktoriem (augsnes klasei, tipam, granulometriskā sastāva grupai un zemes kvalitatīvai vērtībai) ir būtiska loma zemes izmantošanas struktūras telpiskajā diferenciācijā pētāmajos pagastos. Lielākas kontūru platības raksturīgas tieši auglīgām augsnēm ar augstu zemes kvalitatīvo vērtību., Over past decades change of land use and land cover in the world have become one of the most actual research topics in society, particularly in relation to issue of sustainability. Land use structure and types of land use are variable in both spatial and temporal terms. Mainly this variability is driven by anthropogenic factors, including social, economic and political, while biophysical factors including soil factors play an important role in determining previously mentioned anthropogenic factors. The study aims to find out effect of soil factors on spatial differentiation of land use structure in Gailisu and Islices parishes. Results show that soil factors (class, type, texture and quality of land) have essential role in spatial differentiation of land use structure in studied parishes. Greater contour areas are distributed on fertile soils with high value of land quality.