Search

Autore maģistra darbā “Jurisdikcijas noteikšana pārrobežu mantojuma lietās” pievērš uzmanību aktualitātēm un problēmjautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības Mantošanas regulas izpratni un piemērošanu. Dalībvalstis joprojām sastopas ar jurisdikcijas noteikšanas grūtībām pārrobežu mantojuma lietās, par ko liecina Eiropas Savienības Tiesā iesniegto prejudiciālo jautājumu skaits. Tādēļ galvenais darba mērķis ir rast skaidru pieeju jurisdikcijas noteikšanai, gan notāram vedot pārrobežu mantojuma lietu, gan tiesai risinot strīdu. Ņemot vērā nozīmīgās domstarpības par jurisdikcijas noteikšanu pārrobežu mantojuma lietā, autore pievēršas šim Latvijas tiesību doktrīnā maz pētītajam problēmjautājumam un plaši analizē jaunāko tiesu praksi. Pētījuma rezultātā autore ir izvirzījusi vairākus secinājumus un izstrādājusi shēmu jurisdikcijas noteikšanai pārrobežu mantojuma lietās. Maģistra darbs ir rakstīts latviešu valodā un sastāv no anotācijas latviešu un angļu valodā, trīs nodaļām, secinājumiem, izmantotās literatūras saraksta un pielikumiem. Tā kopējais apjoms ir 65 lpp., The author of the master’s thesis “Determining Jurisdiction in Cross-Border Succession Cases” highlights issues around the understanding and application of the EU Succession Regulation. Member states still face difficulties in determining jurisdiction in cross-border successions, as shown by the number of preliminary references made to the European Court of Justice. The main goal of this paper is therefore to find a clear approach to determining jurisdiction whenever a notary conducts a cross-border succession case or a court hears a dispute. Given the significant controversy over how to determine jurisdiction in a cross-border succession case, the author highlights this particular issue, which has been little studied in the doctrine of Latvian law, and extensively analyses the latest case law. As a result of this research, the author has drawn several conclusions and designed a scheme for determining jurisdiction in cross-border succession cases. The master’s thesis is written in Latvian and consists of an annotation in Latvian and English, three chapters, a summary, a reference list, and appendices. Its total length is 65 pages.

Darbā aprakstīta Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcija un tās izpausmes attiecībā uz Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtus neratificējušām valstīm un to pilsoņiem. Darba ietvaros tiek analizēti Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijas pamati, kā Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcija tiek attiecināta uz dalībvalstīm, kā atsevišķu valstu nacionālie normatīvie akti spēj ietekmēt Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju, kā arī tas, kādos veidos Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcija ir attiecināma uz Romas statūtus neratificējušām valstīm. Darba ietvaros pētīti gan Latvijas, gan ārvalstu autoru publikācijas, Romas Starptautiskās krimināltiesas statūti, kā arī Starptautiskās krimināltiesas prokuroru ziņojumi un tiesas lēmumi, kuros skatīti ar Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju saistīti jautājumi., The Bachelor thesis reviews the jurisdiction of International Criminal Court and its extension to countries that have not joined the Rome International Criminal Court Statute and their nationals. As part of this thesis grounds of International Criminal Court jurisdiction, the applications of International Criminal Court jurisdiction on the member states of the Rome statute, the possible impact on International Criminal Court jurisdiction due to domestic legislation by certain non-member states of the Rome statute, as well as the means with which its jurisdiction can be applied to non-member states of the Rome statute were analysed. Thesis includes research of Latvian and foreign author publications, Rome International Criminal Court Statute, as well as reports by Office of the Prosecutor of the International Criminal Court and International Criminal Court decisions, which have dealt with the issues regarding the Court’s jurisdiction.

Maģistra darba tēma ir saistīta ar personas domicila izpēti, kopsakarā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Darba ietvaros tiks analizēta domicila jēdziena izpratne, kā viena no personas teritoriālās piederības noteikšanas kritērijiem, saistībā ar jurisdikcijas noteikšanu Eiropas Savienības tiesību aktos. Darba sākumā tiks sniegts ieskats domicila jēdziena vēsturiskajā izcelsmē, tā attīstība līdz mūsdienām un vieta starptautiskajās privāttiesībās. Kopsakarībā ar domicila jēdzienu tiks izvērtēti arī citi ar personas teritoriālo piederību saistītie jēdzieni - pilsonība, pastāvīgā uzturēšanās vieta, deklarētā dzīvesvieta, rezidence u.c., nolūkā konstatēt atšķirības starp šiem jēdzieniem. Darba ietvaros tiks izvērtēta domicila jēdziena interpretācija, saistībā ar jurisdikcijas noteikšanu, ievērojot literatūrā, tiesu praksē un citos dokumentos norādītās atziņas. Darba ietvaros tiks analizēti jautājumi, kādi radušies nacionālajām tiesām, kādēļ tās vērsušās ar prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesā. Darba beigās - kopsavilkumā, tā autors apkopos būtiskākos secinājumus, saistībā ar domicila konceptu un tā vienotu izpratni Eiropas Savienības tiesību aktu regulējumā., The topic of the master's thesis is related to the research of a person's domicile, in connection with the legal acts of the European Union. The paper will analyze the understanding of the concept of domicile as one of the criteria for determining a person's territorial affiliation, in connection with the determination of jurisdiction in European Union law. The beginning of the work will provide an insight into the historical origin of the concept of domicile, its development to the present day and its place in private international law. In connection with the concept of domicile, other concepts related to a person's territorial affiliation will also be assessed, such as citizenship, permanent residence, declared place of residence, residence, etc., in order to identify differences between these concepts. Within the framework of the work, the interpretation of the concept of domicile in connection with the determination of jurisdiction will be evaluated, taking into account the findings indicated in the literature, case law and other documents. The work will analyze the issues that have arisen for national courts and why they have referred a question to the Court of Justice of the European Union. At the end of the work - in summary, its author will summarize the most important conclusions related to the concept of domicile and its common understanding in the framework of European Union law.

Bakalaura darbā ir pētīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi jeb Mantošanas regulas piemērošanas problemātika gadījumos, kad mantojuma lieta tiek vesta pie Latvijas notāra. Darba mērķis ir analizēt Mantošanas regulas būtiskākos jēdzienus, Mantošanas regulas atbilstību tās sākotnējiem mērķiem, kā arī izpētīt ar kādiem izaicinājumiem ir jāsaskaras Mantošanas regulas piemērotājiem Latvijā un sniegt atbilstošus risinājumus, lai atvieglotu Mantošanas regulas piemērošanu. Ņemot vērā to, ka Mantošanas regula ir piemērojama tikai kopš 2015. gada 17. augusta, vēl nav pieejama plaša tiesu prakse šīs regulas piemērošanā un vēl aizvien ir neskaitāmi neatbildēti jautājumi. Darba noslēgumā ir izvirzīti vairāki secinājumi saistībā ar Mantošanas regulā ietverto jēdzienu piemērošanu Latvijā, par šajā regulā sniegtā regulējuma nepilnībām un nepieciešamību papildināt nacionālo regulējumu., The Bachelor’s thesis contains analysis of application issues of Regulation (EU) No 650/2012 of the European Parliament and of the Council of 4 July 2012 on jurisdiction, applicable law, recognition and enforcement of decisions and acceptance and enforcement of authentic instruments in matters of succession and on the creation of a European Certificate of Succession or Succession regulation, when inheritance case is conducted by a Latvian notary. The aim of this thesis is to analyze most important terms of the Succession regulation, the relevance of the Succession Regulation to its initial purposes, as well as to explore the challenges faced by those applying the Succession regulation in Latvia and suggest appropriate solutions to facilitate the application of the Succession regulation. Taking the view that Succession regulation is applicable only from 17 August 2015, extensive case law on the application of this regulation is not available and there are still countless open issues. As a result of the research author reaches several conclusions about the application of terms incorporated into Succession regulation, about regulatory failures of this regulation and the necessity to complement national regulation.

Bakalaura darbs “Pārrobežu mantojuma lietu vešana pie Latvijas notāra: teorija, prakse, problēmjautājumi” sniedz plašu ieskatu par pārrobežu mantojuma lietu vešanu tiesisko regulēju Eiropas Savienībā un tā piemērošanu Latvijā, vedot mantojuma lietas. Galvenais darba mērķis ir izpētīt notāra funkcijas un lomu pārrobežu mantojuma lietās, kā arī apskatīt problēmjautājumus, ar kuriem notāriem nākas saskarties, piemērojot gan Eiropas Savienības, gan nacionālos tiesību aktus. Plašais Eiropas Savienības regulējums par mantojuma pārrobežu lietām tiek salīdzināts ar nacionālo tiesisko regulējumu, tādējādi izvērtējot, vai pastāv trūkumi vai neatbilstība starp šiem tiesiskajiem regulējumiem. Darbā plaši tiek pētīts jēdziena “tiesa” tvērums, lai noskaidrotu, vai Latvijas notārs ir uzskatāms par tiesu Mantošanas regulas izpratnē. Pētījuma rezultātā autore secina, ka Latvijas notārs nav uzskatāms par “tiesu” Mantošanas regulas izpratnē, līdz ar to notāram pārrobežu mantojuma lietā jurisdikcija ir jānosaka atbilstoši Notariāta likuma 324.2 pantam. Atslēgvārdi: pārrobežu mantošana, Mantošanas regula, notāri, jurisdikcija, jēdziens “tiesa”., Bachelor’s Thesis “Cross-border inheritance cases settled by Latvian notary: theory, practice and current issues” provides broad insight on the current issues of the cross-border inheritance legal regulations in European Union and its application in Latvia when conducting inheritance cases. The main aim of research is to evaluate the practise and role of a notary in cross-border inheritance cases, as well as to conclude issues met by notaries when applying both European Union and national law. The broad European Union regulation on cross-border successions is compared with the national legal framework, thus assessing whether there are drawbacks or inconsistencies between these legal frameworks. In research the scope of the term “court” is extensively studied to find out whether a notary in Latvia is considered as a “court” within the meaning of the Succession regulation. As a result of the research, the author concludes that a notary in Latvia is not considered as a “court” within the meaning of the Succession regulation, thus a notary in cross-border inheritance case must determine jurisdiction according to Article 324.2 of the Notary law. Keywords: cross-border inheritance, Succession regulation, notaries, jurisdiction, the concept of “court”.

Maģistra darbā tiek aplūkota Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr.650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi jeb Mantošanas regula. Darba mērķis ir analizēt regulas darbības pamatprincipus un piemērošanas aspektus, un analīzes gaitā konstatēt nepilnības regulas tiesiskajā regulējumā un piedāvāt iespējamos risinājumus. Maģistra darbā ir četras nodaļas. Pirmajā nodaļā tiek apskatīti regulas mērķi, tvērums un definīcijas, īpaši analizējot pastāvīgās dzīvesvietas jēdzienu. Analīzes rezultātā autore izstrādājusi regulas piemērošanas shēmu. Otrajā nodaļā tiek risināti jurisdikcijas jautājumi, analizējot Eiropas Savienības un Latvijas tiesiskā regulējuma mijiedarbību. Trešajā nodaļā tiek apskatīta piemērojamo tiesību aktu izvēles problemātika un risināti jurisdikcijas un piemērojamo tiesību aktu harmonizācijas jautājumi, savukārt ceturtajā nodaļā aplūkota Eiropas mantošanas apliecības izveides procedūra un pārrobežu mantošanas procesa ieguvumi un sarežģījumi saistībā ar to., In Master’s Thesis, the European Parliament and Council regulation (EU) No.650/2012 on jurisdiction, applicable law, recognition and enforcement of decisions and acceptance and enforcement of authentic instruments in matters of succession and on the creation of a European Certificate of Succession or the Succession regulation is being viewed. The aim of the Thesis is to analyze the fundamental principles of functioning and application aspects of the regulation and to establish any deficiencies in the legal framework of the regulation during the analyzing, and to propose possible solutions. There are four chapters in the Master’s Thesis. In the first chapter, the aims, scope and definitions of the regulation are being examined, specifically analyzing the concept of habitual residence. In the result of the analysis author has drafted an application scheme of the regulation. In the second chapter questions regarding jurisdiction are being addressed by analyzing the interaction between the legal frameworks of European Union and Latvia. In the third chapter, problems regarding choice of applicable law are being viewed and questions regarding the harmonization of jurisdiction and applicable law are being addressed, whereas in the fourth chapter the procedure of establishing European Certificate of Succession and the benefits and complications as to cross-border succession in relation to it are being examined.

Bakalaura darba temats ir "Teritoriālais princips". Teritoriālais princips ir iekļauts Krimināllikumā un arī citos likumos, kuri Latvijas teritorijā bija spēkā līdz Krimināllikumam. Ārvalstu normatīvajos aktos arī ir regulēts teritoriālais princips, kā arī starptautiskajās krimināltiesībās ir savs regulējums. Tāpēc bakalaura darbā tiks pētīta teritoriālā principa regulējuma vēsturiskā attīstība, principa izpratne Latvijas krimināltiesībās un starptautiskajās krimināltiesībās. Teritoriālā principa regulējums Krimināllikumā tiks salīdzināts ar ārvalstu normatīvo aktu regulējumu. Darba mērķis ir izzināt teritoriālā principa būtību, kā arī salīdzināt Krimināllikumā iekļauto regulējumu ar ārvalstu likumos iekļautajiem regulējumiem. Viens no bakalaura darba uzdevumiem ir noskaidrot, kāda nozīme krimināltiesībās ir teritoriālajam principam, u.c. uzdevumi. Teritoriālā principa regulējumā ir daudz neskaidrības, sākot jau ar to, uz cik lielu personu loku tas ir attiecināms, kādas teritorijas ietvaros un beidzot ar to, uz kādu personu loku teritoriālais princips neattiecas. Darba rezultātā autore ir nonākusi pie secinājumiem par teritoriālā principa regulējuma būtību, atklājusi dažādas problēmas, kuras ir atrodamas pašreizējajā regulējumā, kā arī piedāvājusi risinājumus šo problēmu novēršanai., Bachelor thesis topic is "territorial principle". The Territorial Principle is included in the Criminal Law and other laws that were in force in the territory of Latvia until the Criminal Law. Foreign law also regulates the territorial principle, and territorial principle also has its own regulations in international criminal law. Therefore, the historical development of territorial principle regulation, understanding of the principle in Latvian criminal law and international criminal law will be studied in the Bachelor's paper. The regulation of the territorial principle in the Criminal Law will be compared with the regulation of foreign normative acts. The main goals of the work are to find out the essence of the territorial principle, as well as to compare the regulation included in the Criminal Law with the regulations included in the foreign laws. One of the tasks of a bachelor's thesis is to find out what the role of a territorial principle in criminal law is. There are many uncertainties in the regulation of the territorial principle, starting with the extent to which it is applicable, within what territory and to which group of persons the territorial principle does not apply. As a result of the work, the author has come to conclusions on the essence of the regulation of the territorial principle, revealed various problems that can be found in the current regulation, as well as offered solutions to the problems.

Pasaulē pirmās iezīmes ar datoriem saistītajos noziegumos parādījās jau 19.gadsimta sākumā, taču attiecīgā noziedzīgā nodarījuma uzplaukums bija novērojams 20.gadsimta vidū, kad notika tehnoloģiju attīstība un parādījās pirmā zinātniskā informācija par jauniem noziedzīgiem nodarījumiem, kas tika dēvēti par ”datornoziegumiem”. Līdz ar notiekošo attīstību tika konstatēta problemātika, kas liedza nodarījuma savlaicīgu un kvalitatīvu izskatīšanu. Viena no šīm problēmām ir jurisdikcijas noteikšana pār kibernoziegumiem, kas arī tika pētīta darba gaitā. Lai atrisinātu šo problēmu tika izvirzīts mērķis, konstatēt iespējamos šķēršļus nosakot valstu jurisdikciju kibernozieguma gadījumā un piedāvāt risinājumus, lai no tiem izvairītos. Un lai sasniegtu mērķi, darba uzdevumi bija iepazīties ar pētījuma tēmas teorētisko literatūru, sniegt vispārēju kibernozieguma raksturojumu un noteikt kibernozieguma sastāvu. Kā arī, apskatot tiesu praksi, normatīvos aktus un zinātniskos rakstus, veikt jurisdikcijas principu analīzi. Darba rezultātā tiek secināts, ka domstarpības valstu starpā mazinātos, ja jurisdikciju pār noziedzīgo nodarījumu ļautu piemērot tai valstij, zem kuras karoga ir reģistrēts domēna vārds. Taču apzinoties, ka ne visi kibernoziegumi var tikt vērsti pret mājas lapām, kā nākamie risinājumi tika izvirzīti, Konvencijas par kibernoziegumiem satura papildināšana un atsevišķu kibernoziegumu atzīšana par jus cogens normām., In the world the first signs of computer crimes appeared already in the early 19th century, but the prosecution of the offense was observed in the 20th century. When technological advances and the first scientific information on new criminal offenses known as "computer crime" appeared. As a result of ongoing developments, a problem was identified that prevents timely and qualitative processing of the violation. One of these problems is jurisdiction over cybercrime, which was also studied in this work. To solve this problem, the aim was to identify possible barriers to establishment of jurisdiction and to propose solutions to avoid them. To achieve the goal, the task was to get acquainted with theoretical literature of the research, to provide a comprehensive characterization of cybercrime and to determine the composition of cybercrime. As well as reviewing judicial practices, normative acts and scientific articles, to conduct an analysis of the principles of jurisdiction. As a result of the work it is concluded that the disagreement between the countries would be reduced if the jurisdiction over the crime would be applied to the country under whose flag the registered domain name is. However, knowing that not all cybercrime can target websites, the next solutions were put forward – to add certain rules to the content of the Convention on Cybercrime and the recognition of certain cybercrimes as jus cogens rules.

Maģistra darba mērķis ir analizēt kriminālatbildību par automatizētas datu apstrādes sistēmas ietekmēšanas ierīcēm un darbības, kas var ietekmēt sistēmu. Lai sasniegtu pētāmā darba mērķi, tiek apskatīts kibernozieguma institūta starptautiskais regulējuma saturs, analizēti iemesli kibernozieguma institūta straujai attīstībai krimināltiesību nozarē. Analizēti Krimināllikuma 243.-244.pantā paredzētie noziedzīgā nodarījuma sastāvi, konstatētas problēmas Krimināllikuma 243.-244.pantu piemērošanai un piedāvāti risinājumi šo noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijai un norobežošanai no citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas paveikti automatizētās datu apstrādes sistēmās, salīdzināti un analizēti ārvalstu Krimināllikumu normas, un tiesu prakse. Zinātniskā pētījuma rezultātā autors secina, ka būtu nepieciešams grozīt un papildināt atsevišķas Krimināllikuma normas, lai pilnvērtīgi varētu piemērot Krimināllikuma 243.-244.pantu. Kā arī likumdevējam dot skaidrojumu dažu pantu dispozīcijās ietvērtajiem jēdzieniem, piepildot tos ar saturu., Master’s thesis objective is to analyze the criminal liability of automated data processing systems influencing devices and actions that may affect the system. In order to achieve the objective of research work international institute of cyber crime is reviewed, analyzed reasons for rapid development of cyber crime in criminal institute. Contents of Section 243 and Section 244 of The Criminal Law are analyzed. Identifies problems for Section 243 and Section 244 application and provides solutions to the offense classification and delimitation from other crimes commited against from the automated data processing systems, compared and analyzed foreign Crimal Law and cases. Researche led the author to conclude that it would be necessary to amend and supplement certain provisions of the Criminal Law in order to fully be able to apply Section 243 and Section 244. As well the legislature should give an explanation of certain articles of disposition of the concept of filling them with content so law adopter could properly classified criminal offenses.

Šajā maģistra darbs pētītas izmaiņas Briseles I regulā, kuras savā Priekšlikumā Briseles I regulas reformai izvirzīja Eiropas Komisija. Šis Priekšlikums rezultējās tagadējā Briseles I-bis regulā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai galvenās četras no Priekšlikumā minētajām problēmām ir atrisināts, un vai to vietā nav nākušas kādas citas. Pētījuma rezultātā secināts, ka ekzekvatūras atcelšana bijusi lielākoties veiksmīga, vienošanos par jurisdikciju efektivitāti ir palielināta, kā arī daļēji īstenots mērķis apturēt paralēlas tiesvedības un torpedēšanas tiesvedības attiecībā uz šķīrējtiesām., In this master’s thesis the author researches the changes in Brussels I Regulation that were proposed in European Commission’s Proposal for reforms of Brussels I Regulation. The Proposal resulted in what is now known as Brussels I-bis Regulation. The goal of the research is to find out, whether the main four issues indicated in the Proposal have been solved, and if other issues have taken their place. The research ends with conclusions that the abolishment of exequatur has been mainly successful, the efectiveness of choice-of-court agreements has been increased and the goal to stop parallel proceedings and torpedo proceedings in relation to arbitrations.

Krimināllikuma 241.pantā ietvertais noziedzīgais nodarījums regulē atbildību par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu aizsardzības sistēmai, bet praksē nereti tiek novērots, ka uz šo nodarījumu un nodarījumu grupu prakse vēl svārstās un nav īstas skaidrības kā kvalificēt šos nodarījumus. Krimināllikumā pastāv sodi par līdzīgiem nodarījumiem, kuri tiek regulēti dažādās nodaļās. Latvijas tiesām arī nav īstas skaidrības kā sodīt personas, kuras izdarījušas šo noziedzīgo nodarījumu ārvalstīs, kamēr tās atrodas Latvijas teritorijā. Tiks doti piemērotākie risinājumi, lai praksē varētu veiksmīgāk kvalificēt šo noziedzīgo nodarījumu., Criminal law article 241 included Criminal responsibility for unauthorized access to automated data processing system, but in practice are often observed, that on this offense and offense group practice is still fluctuating and there is no real clarity as to the classification of these offenses as the Latvian Criminal Law. In Criminal Law are penalties for similar offenses which are regulated in different chapters. And the Latvian courts do not have a real clarity as to punish the person who committed the offense abroad while the person is in Latvian territory. Will be given the most appropriate solutions to be more successful in practice to gualify the offense.