Search

Fruit set is a crucial stage in the process of yield formation, which is influenced by environmental factors, growing technologies and peculiarities of genotype. The aim of the study was to evaluate the quality of pollen (viability and germination capacity) and the effect of weather before and during flowering on fruit set in sour cherry cultivars ‘Latvijas Zemais’, ‘Zentenes’, ‘Bulatnikovskaya’, and ‘Orlica’. The research was carried out in Institute of Horticulture (Latvia University of Agriculture) in 2009-2016. Good pollen viability and germination was found for cultivars ‘Latvijas Zemais’ and ‘Bulatnikovskaya’. Negative effects of increasing air temperature (in the range of 7.7 to 17.5 °C) and relative humidity (in the range of 51.4 to 88.5%) was observed for all cultivars during flowering. The effects of diurnal temperature fluctuations, wind and the amount of days with precipitation differed depending on sour cherry cultivar.

Tocochromanols profile in kernels recovered from fruit pits of seven sweet cherry (Prunus avium L., family: Rosaceae) cultivars was studied. Four tocopherol homologues (α-T, β-T, γ-T, and δ-T) were quantified in all tested samples by RP-HPLC/FLD method. The RP-UPLC-ESI/MSn analyses allowed to detect trace amounts of two tocotrienol homologues (α and γ). The concentration of individual tocopherol homologues in kernels of different sweet cherry cultivars, expressed in mg/100 g dwb, was in the follow range: 3.03–4.96 (α-T), 0.01–0.11 (β-T), 32.26–37.51 (γ-T), and 0.95–1.69 (δ-T). The γ-T was the main tocopherol homologue identified in sweet cherry kernels and constituted approximately 88 % of total detected tocochromanols. The percentage composition of the individual tocopherol homologues in kernels of different sweet cherry cultivars was comparable.

Ierīkojot segumu sistēmu esošā dārzā, saldo ķiršu vainagu nepieciešams pazemināt, sašaurināt un atjaunot. Lai izvērtētu šo darbību ietekmi, ražojošā dārzā augšanu un ražošanu raksturojošie rādītāji tika analizēti trīs gadus pirms un trīs gadus pēc seguma sistēmas ierīkošanas laika periodā no 2006. gada līdz 2011. gadam. Tika salīdzinātas šķirnes ‘Iputj’ un ‘Krupnoplodnaja’ uz potcelmiem Gisela 4 un Gisela 5, Weiroot 154 un F 12/1. Konstatēts, ka lielākie koki ar plašāko vainagu gan pirms, gan pēc vainagu ierobežošanas bija saldajiem ķiršiem uz potcelma F 12/1. Vainaga ierobežošana ķiršiem uz potcelma Weiroot 154 neizraisīja pastiprinātu vasu augšanu. Uz potcelma Weiroot 154 koku vainags bija tikai nedaudz lielāks nekā ķiršiem uz potcelmiem Gisela 4 un Gisela 5. Pirms vainaga ierobežošanas šķirnei ‘Iputj’ tas bija lielāks nekā ‘Krupnoplodnaja’. Pēc vainagu samazināšanas klājzari ar augļzariņiem šķirnei ‘Iputj’ atjaunojās samērā lēni, tāpēc raža no koka pat vēl trešajā gadā pēc vainagu ierobežošanas bija gandrīz trīs reizes mazāka nekā pirms vainagu ierobežošanas. Šķirne ‘Krupnoplodnaja’ klājzarus atjaunoja nedaudz ātrāk, līdz ar to periodā pēc vainaga ierobežošanas tā bija par 5-37% ražīgāka nekā šķirne ‘Iputj’ šajā periodā. Ražošanas potenciāls straujāk atjaunojās kokiem uz maza auguma potcelmiem, sevišķi uz Gisela 5, uz kura iegūta augstākā raža. Uz augļu lielumu būtiska bija vienīgi šķirņu ietekme - gan pirms, gan pēc vainagu ierobežošanas šķirnei ‘Krupnoplodnaja’ augļi bija lielākie. Izvērtējot iegūtos datus, par neperspektīvu potcelmu ķiršiem dārzos ar segumiem atzīstams potcelms F 12/1.

Development of fruit growing and fruit science in Latvia has always been closely linked to the development of the whole country. After the founding of the independent Latvia state in 1918, fruit growing developed rapidly. Although in the Soviet times the situation was not favourable for quality fruit growing, research and breeding continued with good results. After Latvia regained independence, private land property rights were restored, and interest in intensive orchard establishment and growing technologies increased rapidly, which demanded change in the research focus. At present, the Latvia State Institute of Fruit-Growing is the leading institution in this field, working in cooperation with Pūre Horticultural Research Centre, Latvian Plant Protection Research Centre, Institute of Agrobiotechology, and Faculty of Food Technology, Latvia University of Agriculture, Laboratory of Plant Mineral Nutrition, Institute of Biology, University of Latvia. Research is carried out in the following directions: breeding and cultivar evaluation; genetics and molecular biology; plant pathology and entomology; orchard management; experimental processing and storage.

Izmēģinājums iekārtots Latvijas Valsts Augļkopības institūtā 1998. gada stādījumā ar šķirnēm ‘Iputj’ un ‘Krupnoplodnaja’. 2008. gadā uzstādot VOEN seguma sistēmu, veikta ievērojama vainaga pazemināšana un atjaunošana gan variantā ar segumu, gan arī kontrolē. Dati par saldo ķiršu augšanu, ražošanu un augļu kvalitāti variantos ar segumu un bez tā iegūti no 2009. gada līdz 2012. gadam. Segums katru pavasari, sākot ar 2009. gadu, uzklāts pirms ziedēšanas un noņemts pēc ražas novākšanas. Šķirnei ‘Krupnoplodnaja’ pēc apgriešanas zem seguma bija vērojama izteikta tendence ātrāk atjaunot vainaga tilpumu, lai gan matemātiski to pierādīt neizdevās. Seguma ietekme uz ražas lielumu nebija pierādāma, lai gan tendence bija pozitīva. Variantā zem VOEN seguma iegūti vairāk realizācijai derīgu augļu. 2012. gadā, kad ķiršu ienākšanās laikā bija sevišķi daudz nokrišņu, zem seguma 85% augļu bija derīgi realizācijai, bet bez seguma tikai 53%. Segums ievērojami samazināja puves bojāto augļu daudzumu, bet putnu bojāto augļu daudzums bija atšķirīgs pa gadiem. Pirmos divus gadus to bija vairāk zem seguma, bet 2011.-2012. gada variantā bez seguma. Šajos gados ar augstu ticamību pierādījās seguma pozitīva ietekme uz augļu vidējo svaru, zem seguma tie bija lielāki. Seguma pozitīva ietekme uz šķīstošās sausnas un fenola saturu augļos bija pierādāma tikai

In the framework of the COST Action FA1003 – ‘GRAPENET: East-West Collaboration for Grapevine Diversity Exploration and Mobilization of Adaptive Traits for Breeding’ – common phenotyping methods have been proposed to characterize germplasm accessions. The protocols aimed at the description of traits of interest for the cultivars exploitation. In particular, phenological and eno- carpological methods were selected. This paper will focus on the phenological records. The extended BBCH scale was selected and adapted to our scope. Methodological details, including agrometeorological data process are presented together with an overview of the first year results. Phenograms were obtained for each observed accession. Replications among the collections and in different years will be necessary to better define the cultivars characteristics. In 2012, the phenological protocol was applied by 20 institutions spread in 16 countries (Azerbaijan, Chech Republic, Croatia, Cyprus, Georgia, Germany, Greece, Hungary, Italy, Latvia, Luxembourg, Moldova, Portugal, Spain, Switzerland, Ukraine). 562 accessions were monitored. The large application of the protocol underlines the determination to collaborate among the European research institutions involved in grapevine germplasm evaluation.